Vides ilgtspēja un dabai draudzīgi risinājumi ir parametri, kas pakāpeniski ienāk Latvijas būvniecības nozarē.
Arī "Binders" būvlaukumi bijuši atvērti inovācijām – kā vieni no pirmajiem, piemēram, adaptējām reciklētā asfalta izmantošanu ceļu būvniecībā Latvijā, taču pēdējā laikā nozarē ir aktuāla diskusija par pārstrādātās riepu gumijas izmantošanu asfalta ražošanā. Jāatzīst – labs, mūsdienām atbilstošs uzstādījums, taču – vai tik lēts un vienkāršs kā nereti publiski tiek pausts? Ceļu būvnieku līdzšinējā pieredze liecina, ka inovāciju ieviešanas procesā pie mums sākotnējo jautājumu ir vairāk, nekā kāds uz tiem precīzi spēj atbildēt, turklāt nav arī skaidrības – kam jautājumus uzdot, tāpēc, mūsuprāt, šo procesu vajadzētu īstenot soli pa solim un, galvenais - sadarbojoties gan nozares mērogā, gan ar vairākām ministrijām ( Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija).
Lai arī publiski ir izskanējuši apgalvojumi, kas varētu likt domāt, ka pašreizējā asfalta ražošanas izejmateriāla – bitumena modifikatora, cena ir pat desmit reizes lielāka nekā sasmalcinātajai gumijai, loģika un pieredze saka, ka to nevar uztvert tik vienkāršoti. Ir jāsaprot, ka gumiju nevaru uzreiz integrēt asfaltā. Tam neieciešams speciāls izejmateriāla/sagataves apstrādes process, kas sasmalcināto gumiju ļautu organiski iemaisīt seguma masā. Lai to izdarītu kvalitatīvi, nepieciešams tehnoloģijas, izstrādes, testēšanas un ieviešanas process, kas prasa speciālas iekārtas, zināšanu bāzi, līdzekļus un svarīgi – arī laiku. Spriežot pēc ārzemju kolēģu pieredzes un, salīdzinot abu risinājumu cenas, izmaksu svaru kausi diemžēl nenosliecas par labu jaunajai tehnoloģijai. Tas nozīmē, ka, iespējams, tehnoloģijas ieviešanas, adaptēšanas procesam līdzi nāktu arī nepieciešamība izstrādāt finanšu kompensācijas mehānismu.
Negribētos nonākt situācijā, kad jauno tehnoloģiju izstrāde un ieviešana pēc būtības tiku uzvelta tikai uz būvnieku pleciem. Mums ir pieredze, kas saka – ar apņemšanos un iniciatīvā balstītām darbībām vien nepietiek. Piemēram, vairāku gadu garumā būvnieki centās pārliecināt atbildīgās institūcijas, lai valsts galveno autoceļu projektos iekļautu tādu kvalitāti un ilgmūžību nodrošinošu produktu kā polimērmodificētais bitumens.
Ja uzskatām, ka resursu kapacitāte valstī ļauj pašiem radīt un pielāgot risinājumus, nevis mācīties no ārzemēs jau iegūtās pieredzes ( mūsuprāt, būtu ātrāks un lētāks risinājums), tad vajadzētu apsvērt ideju par vienotu ceļu būvniecības inovācijas centru, kur lielākais būvdarbu pasūtītājs, VSIA "Latvijas Valsts ceļi", strādātu kopā ar būvniekiem, zinātniekiem un mācībspēkiem, testējot risinājumus un izstrādājot kontroles kritērijus tehnoloģijām, kas piemērotas Latvijas apstākļiem. Ja šāda vietējā sadarbība kādu apsvērumu dēļ nav īstenojama, tad sliecamies uzskatīt, ka iespējama ir arī ārvalstu risinājumu apgūšana, adaptācija vietējiem apstākļiem.
Neatkarīgi no tā, kādu ceļu izvēlēsimies iet, būtiski vispirms atbildēt uz jautājumu: primāri vēlamies nodrošināt izlietoto riepu maksimālu utilizāciju vai radīt inovatīvu un augstvērtīgu, ceļa ilgmūžību uzlabojošu materiālu?
Gumijas riepu otrreizēja pārstrāde un izmantošana asfalta ražošanā ir viens no virzieniem, kas Latvijā varētu palīdzēt atrisināt vides piesārņojuma problēmas. Lai arī potenciālie ieguvumi no vides tīrības viedokļa ir vērā ņemami un būvniecības segments kopumā ir gatavs piedalīties valstiski nozīmīgajā procesā, pagaidām ir pārāk daudz neskaidrību tehnoloģijas turpmākajā pielietošanā. Tāpēc tā rūpīgi jāizpēta, ieviešana jāvada soli pa solim ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām.
