Jaunākais izdevums

Eifeļa torņa darbinieki trešdienas pēcpusdienā slēdza ievērojamo Parīzes tūrisma atrakciju, protestējot pret jaunu torņa apmeklēšanas politiku, kas, viņuprāt, rada briesmīgas tūristu rindas.

Piekļuve 324 metrus augstajam tornim, kuru pērn apmeklēja vairāk nekā seši miljoni cilvēku, bija bloķēta no plkst.16 (plkst.17 pēc Latvijas laika).

Personāls jau iepriekš plānoja ceturtdien streikot.

Eifeļa torņa administrācija paziņoja, ka personāls slēdzis piekļuvi pēc tam, kad trešdienas pēcpusdienā izjuka sarunas ar arodbiedrībām. Apmeklētāji tomēr netika evakuēti, un tūristiem, kas jau atradās tornī, tika atļauts pabeigt apmeklējumu.

Personāls ir neapmierināts ar jūlijā pieņemtu lēmumu sākt rezervēt pusi no Eifeļa torņa biļetēm tiem, kas biļeti nopērk iepriekš internetā un izvēlas noteiktu laiku savam apmeklējumam. Iepriekš šādiem apmeklētājiem rezervēja tikai 20% biļešu.

Torņa administrācija arī sākusi rezervēt atsevišķus liftus katram biļetes tipam, un šāda politika «rada rindas, kas reizēm ir briesmīgas un bieži ir nevienmērīgas», paziņoja arodbiedrība CGT.

Mazāk populāros apmeklējumu laikos internetā pirktām biļetēm tām rezervētais lifts var būt pustukšs, toties pie lifta uz vietas pirktām biļetēm var veidoties garas rindas pat uz laiku līdz trim stundām.

Ja lifts internetā pirktām biļetēm ir pārāk pieprasīts, tūristi ir spiesti gaidīt rindā ilgi pēc viņu paredzētā apmeklējuma laika.

«Darbinieku pacietība ir izsīkusi,» pirmdien sacīja CGT pārstāvis Denī Vavasorī, piebilstot, ka daudzi apmeklētāji ir neapmierināti ar ilgo gaidīšanu.

Personāls grib, lai visi lifti būtu pieejami visiem apmeklētājiem neatkarīgi no biļetes tipa.

Kompānija SETE, kuras pārziņā ir Eifeļa tornis, paziņoja, ka katru dienu pārdod 10 000 biļešu un ka «gaidīšanas laiks ir ļoti īss».

Eifeļa torņa 300 darbinieki pēdējos gados ir vairākkārt streikojuši dažādu iemeslu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes Eifeļa tornis, kas pandēmijas dēļ bijis slēgts mēnešiem ilgi, no 16.jūlija atkal būs atvērts apmeklētājiem.

Lai ievērotu sociālās distancēšanās prasības, dienas laikā Eifeļa tornī tiks ielaisti ne vairāk kā 10 000 cilvēku.

Apmeklētājiem būs pieejami visi torņa stāvi, izņemot dažus, kur tiek veikta renovācija.

Lifti apkalpos tikai 50% no normālā cilvēku skaita.

Eifeļa tornī tiek veikti plašākie atjaunošanas darbi tā vēsturē, gatavojoties 2024.gadā plānotajām Parīzes olimpiskajām spēlēm. Tostarp tornis tiek pārkrāsots, lai piešķirtu tam zeltainu nokrāsu. Taču krāsošana pašreiz apturēta, jo esošajās krāsas kārtās atklātas svina pēdas, padarot krāsošanas procesu bīstamu.

Eifeļa torni parasti apmeklē aptuveni septiņi miljoni cilvēku gadā. Trīs ceturtdaļas no apmeklētājiem parasti ir ārvalstu tūristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku streika dēļ pirmdien Parīzē nestrādā Eifeļa tornis, paziņojis torņa operators SETE.

Streiku darbinieki rīko, lai protestētu pret pašreizējo Eifeļa torņa pārvaldīšanas stilu, un streiks varētu arī tikt pagarināts.

Šis pēdējo divu mēnešu laikā ir jau otrs Eifeļa torņa darbinieku streiks.

Arodbiedrības kritizē SETE par tā izstrādāto biznesa modeli, kas, viņuprāt, ir balstīts uz pārmērīgām gaidāmo torņa apmeklētāju aplēsēm un neatbilstoši novērtētām izmaksām.

Eifeļa torni ik gadu apmeklē gandrīz septiņi miljoni cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Chrysler Building debesskrāpis, kas ir bijis daļa no Manhatanas ainavas kopš 1930. gada un bija pasaulē augstākā ēka līdz to pārspēja Empire State Building, izlikts pārdošanā.

Debesskrāpim ir 77 stāvi, augstums līdz jumtam ir 282 metri, bet kopā ar spici, kas atrodas uz jumta, celtnes augstums sasniedz 319 metrus, liecina informācija Vikipēdijā.

Debesskrāpi sāka celt 1928. gadā un pabeidza celt 1930. gadā. Chrysler Building laikā no 1930. gada 27. maija līdz 1931. gada 30. aprīlim bija augstākā ēka pasaulē, pirms tam augstākā ēka bija Eifeļa tornis, savukārt pēc tam - Empire State Building. Pašlaik tā ir viena no augstākajām ēkām Ņujorkā.

Debesskrāpis pieder valsts ieguldījumu fondam Abu Dhabi Investment Council un attīstītājam Tishman Speyer.

Tishman Speyer īpašumu iegādājās 1997. gadā un ēkas atjaunošanā ieguldīja 100 miljonus ASV dolāru. Valsts ieguldījumu fonds 2008. gadā par īpašuma iegādi samaksāja 800 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dalība EXPO kā investīcija ekonomikas izaugsmei pēc pandēmijas

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors,11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Komentāri

Pievienot komentāru