Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Pērn Latvijas ekonomikas izaugsme sasniedza pēdējo sešu gadu straujāko tempu. Publiskajā telpā izskanēja bažas par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Viens no rādītājiem, uz ko tādā brīdī skatīties, ir tekošā konta bilance. Šis rādītājs galvenokārt atspoguļo starpību starp eksportu un importu, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Ja imports būtiski pārsniedz eksportu un tekošajā kontā veidojas ievērojams deficīts, tad bažām par nesabalansētu ekonomikas izaugsmi un vispārēju pārkaršanu ir pamats. Piemēram, 2006.-2007. gadā tekošā konta deficīts pārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta, proti, dzīvojām pāri saviem līdzekļiem. Savukārt šobrīd neko tādu novērot nevaram. Pēc Latvijas Bankas datiem pērn tekošajā kontā izveidojās deficīts 0.8% apmērā no iekšzemes kopprodukta, importēto preču un pakalpojumu vērtībai nedaudz pārsniedzot eksporta vērtību. Deficīts ir pavisam neliels un rāda, ka Latvijas ekonomikas veselība ir diezgan laba.

Līdz ar spēju globālās ekonomikas izaugsmi un saistīto ārējā pieprasījuma kāpumu, kā arī cenu pieaugumu aizvadītais gads bija ļoti veiksmīgs eksportētājiem, kuru ieņēmumi no eksporta pieauga par 9%. Preču pusē pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču grupās, bet kopējo pieaugumu visvairāk sekmēja pārtikas produkti un dzērieni, metāli un to izstrādājumi, kā arī mehānismi un iekārtas. Savukārt pakalpojumu pusē, lai gan kopumā bija vērojams kāpums, bilde bija mazliet raibāka. Autotransporta kravu pārvadājumu pieaugums spēja kompensēt kritumu dzelzceļa un jūras transporta kravu pārvadājumos, ko negatīvi ietekmē Krievijas kravu pārvirzīšana uz Krievijas ostām. Citu pakalpojumu grupā straujš pieaugums turpinājās būvniecības un IKT pakalpojumu eksportā, savukārt finanšu pakalpojumu eksports samazinājās, sarūkot nerezidentu segmentam. Importētās produkcijas vērtība palielinājās par 13%, ko sekmēja iepriekšējā gada zemā bāze (2016. gadā imports saruka), cenu kāpums un iekšzemes pieprasījuma pieaugums, ko papildus veicināja straujāka ES fondu projektu īstenošana.

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas Lehman Brothers bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.

Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.

Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

Latvijas tekošā konta deficīts saglabājas visos trīs 2021. gada ceturkšņos, to galvenokārt ietekmē vājais Latvijas pakalpojumu sektors, sākot no aviopārvadājumiem un beidzot ar tūrisma un izmitināšanas nozaru darbību.

To norāda Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

G.Kalniņš jaunākajā pētījumā Iekšzemes pieprasījums turpina audzēt importu norāda, ka tieši ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 ierobežojumu smagākā posma palielina iekšējo pieprasījumu un tādējādi audzē importu 2021. gada 3. ceturksnī. Tekošais konts ir makroekonomisks rādītājs, kas atspoguļo gan preču, gan pakalpojumu, gan sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp Latvijas rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Rupji runājot, tas pasaka attiecību starp mūsu kopējiem tēriņiem un izdevumiem.

Tekošā konta bilance principā ir plašāka ārējās tirdzniecības bilance. Tā ietver preču un pakalpojumu tirdzniecību un finanšu plūsmas, ko iegūstam no aktīviem ārzemēs un ko ārzemnieki nopelna no aktīviem Latvijā. Te tiek ietverti arī mūsu strādājošo darba samaksas ieņēmumi ārpus Latvijas un ārzemnieku nopelnītais Latvijā. Saprotams, ka, ja tēriņu ir vairāk ilgstošā periodā nekā mūsu eksportētāju nespēju sekot izejvielu cenu lēcienam, ko iespaido piegādes līgumi. 3. ceturksnī eksporta apjomu pieaugums liecināja par situācijas izlīdzināšanos, lai gan stabilitāti šajā jomā ietekmē pieaugoša inflācija, kas oktobrī sasniedza 6% līmeni, rēķinot pret pērnā gada oktobri, kad bija deflācijas stāvoklis. Lauksaimniecības eksports, neraugoties uz nedaudz mazāka apjoma ražām, sākoties aktīvajai sezonai, pārsniedzis pērnā gada 3. ceturkšņa rezultātus, un sava loma šeit ir augošajām cenām.

2019. gada 3. ceturksnī Latvijas tekošajā kontā veidojās deficīts 296 milj. eiro vērtībā jeb -3.7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Sarūkot preču importa vērtībai, salīdzinoši zemāks bijis arī tirdzniecības bilances deficīts, taču tas šoreiz nebija noteicošais faktors tekošā konta bilancē. To ietekmēja sākotnējo ienākumu radītais deficīts, īpaši – jau iepriekš novērotā ārējo investoru tiešo ieguldījumu peļņa.

Neskatoties uz 3. ceturksnī sarūkošo preču importa vērtību (-1.1% gada laikā) un preču eksporta vērtības pieaugumu (4.4%), preču tirdzniecības bilances deficīts saglabājies augstāks nekā gadā vidēji un veidoja -9.1% no IKP. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, importa vērtības sarukumu galvenokārt noteica mehānismu, satiksmes līdzekļu un minerālproduktu preču grupas, ko ietekmēja reeksporta plūsmu sarukums, cenu izmaiņas. Savukārt preču eksporta izaugsme balstījās uz pieaugumu lauksaimniecības, ķīmiskās rūpniecības un pārtikas produktu grupās. Atsevišķas grupas, piemēram, minerālprodukti, koksne un mehānismi piedzīvoja vērtības kritumu.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Pēc spēcīgas eksporta izaugsmes virzīta tekošā konta pārpalikuma veidošanās pirmajā pusgadā 3. ceturksnī bilance strauji mainījusi virzienu uz negatīvo pusi, informē Latvijas Bankas ekonomists Kristofers Pone.

Pie vainas ir preču tirdzniecības bilances deficīts, kas strauji pieaudzis un bijis lielākais kopš 2013. gada izskaņas. Kopumā tekošais konts veidoja 444,4 miljonu eiro jeb 5,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) deficītu 2018. gada 3. ceturksnī.

2018. gada 3. ceturksnī eksportēts vien par 1% vairāk nekā pērn, kamēr imports pieaudzis par 7.7%, kas ir straujāk nekā pirmajā pusgadā. Lielākā ietekme uz deficīta pieaugumu bijusi tirdzniecībai ar valstīm ārpus eiro zonas, bet ar eiro zonas valstīm tā bijusi sabalansētāka. Salīdzinot ar situāciju pērn, īpaši jāizceļ tirdzniecība ar Krieviju, Poliju un Lietuvu, kur strauji pieaudzis deficīts.

3. ceturksnis bijis mazāk labvēlīgs arī pakalpojumu eksportam, ko galvenokārt ietekmēja eksporta tempu sarukums finanšu (-25.1%) un būvniecības (-10.4%) pakalpojumu nozarēs. Ja finanšu pakalpojumu eksporta kritums, samazinoties ārvalstu klientu noguldījumiem Latvijā, bija paredzams, tad straujais būvniecības pakalpojumu eksports apjomu kritums bijis negaidīts. Tas, iespējams, skaidrojams ar augsto pieprasījumu iekšzemes tirgū un ierobežoto kapacitāti (īpaši darbinieku trūkumu), kā arī lejupvērstu risku īstenošanos Apvienotajā Karalistē un strauju eksporta sarukumu uz netradicionāliem noieta tirgiem.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Arvien biežāk izskan bažas par iespējamo tautsaimniecības pārkaršanu, un, lai arī mums nedraud 2009. gada kritiens bezdibenī, tomēr iezīmējas vairākas līdzīgas pazīmes, preses konferencē piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Tas liecina – bez apņēmīgas un tālredzīgas rīcības riskējam iedragāt uzņēmumu konkurētspēju un nolemt ekonomisko izaugsmi un labklājības pieaugumu stagnācijai daudzu gadu garumā, vienlaikus arī apdraudot fiskālo stabilitāti nākotnē. Šā gada 2. ceturksnī eirozonas ekonomikas izaugsme turpināja nostiprināties. Reālais IKP pieauga par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 2,2% gada griezumā.

Gada pirmajā pusē izaugsmi eiro zonā veicināja iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Eiro zonas darba tirgus nosacījumu uzlabošanās paaugstina mājsaimniecību ienākumus un patēriņu, bet uzņēmēju un patērētāju konfidences līmeņu kāpums ļauj cerēt arī uz turpmāku izaugsmi tuvākajā laikā. Turklāt ārējās vides uzlabošanās atspoguļosies tirdzniecības un eksporta kāpumā. Tai pat laikā ekonomikas izaugsmes perspektīvas labvēlīgāku attīstību joprojām kavē gausais strukturālo reformu īstenošanas temps. Eiro zonas inflācija saglabājās zem mērķa līmeņa, taču jaunākais Eurostat ātrais novērtējums uzrādīja, ka šī gada augustā eiro zonas inflācijas gada pieaugmuma temps ir pakāpies līdz 1.5%.

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Eiro/ASV dolāra došanās zemāk būs bijusi īslaicīga parādība, uzskata lielākā daļa valūtu ekspertu

Eiro cena šā gada pirmajā mēnesī visai pārliecinoši devās augstāk un pat pārsniedza 1,25 ASV dolāru līmeni. Tiesa gan, kopš tā laika kopējās valūtas virziens vairs nav tik skaidrs, un pagājušās nedēļas izskaņā eiro cena atradās pie 1,23 ASV dolāru atzīmes. Vairums valūtu ekspertu gan šobrīd pauž pārliecību, ka šāda eiro/ASV dolāra došanās zemāk būs īslaicīga parādība. Thomson Reuters marta sākumā veiktās vairāk nekā 60 valūtu analītiķu aptaujas rezultāti liecina, ka pēc 12 mēnešiem eiro cena atradīsies pie 1,28 ASV dolāru atzīmes, kas būtu gandrīz par 4% augstāk nekā pašreizējais šo valūtu attiecības līmenis.

Pastāv pieņēmums, ka krītošam dolāram par labu spēlēs ASV fiskālās politikas izmaiņas (nodokļu atlaides), kas nāks komplektā ar augošu šīs valsts deficītu un parādu. «ASV fiskālie lēmumi nozīmē, ka šai valstij būs nepieciešams lielāks pulks ārvalstu investoru. Mēs arī uzskatām, ka ASV sava parāda mārketēšanas ziņā investoriem būs lielāka konkurence, nekā tas bijis pagātnē. Rezultāts tam visam varētu būt krītošs ASV dolāra kurss,» spriež Šveices bankas UBS analītiķi. Arī daudzi citi (aptuveni puse no aptaujātajiem ekspertiem) pauž pārliecību, ka ASV dolāram gluži kā akmens kaklā vidējā un ilgākā termiņā būs augošais šīs valsts budžeta un tekošā konta deficīts.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Piektdien, 12. aprīlī, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch paziņoja par Latvijas kredītreitinga apstiprināšanu esošajā A- līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch informē, ka Latvijas kredītreitingu A- līmenī uztur sekmīgi īstenotā valsts finanšu un institucionālā pārvaldība, kā arī stabilais politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē zemo vispārējās valdības parāda līmeni, kas ir viens no zemākajiem līdzīga kredītreitinga valstu vidū, kā arī nelielo budžeta deficītu. Ekonomikas izaugsme 2018. gadā bijusi 4,8 %, un sagaidāms, ka tuvākajos gados tā saglabāsies vidēji 3,1 % apmērā. Fitch prognozē, ka mērenāka ekonomikas izaugsme un algu pieaugums tuvāko divu gadu laikā atvieglos ietekmi uz darba tirgu, samazinot ekonomikas pārkaršanas risku.

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7. decembra numurā:

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.