Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Pastāv iespēja, ka Somija bloķēs eirozonas palīdzību Portugālei. Tas liek apšaubīt eirozonas spēju nodrošināt savu finansiālo stabilitāti, atsaucoties uz Somijas finanšu ministrijas amatpersonas sacīto, ziņo Reuters.

Somijā 17.aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas, un eiroskeptiskās partijas, kas iebilst pret Portugāles glābšanu un pat glābšanas fonda - Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) - palielināšanu, gūst arvien lielāku atbalstu.

Somija ir vienīgā eirozonas valsts, kur EFSF glābšanas aizdevumi ir jāapstiprina parlamentam. Citās izlemj valdība.

«Situācija kļūst saspringtāka ar katru dienu,» stāstījis Somijas finanšu ministrijas padomnieks Marti Salmi. «Mēs vakar saņēmām jaunākās aptaujas rezultātus, un tie, kuri ir pret jebkādu palīdzību Portugālei vai jebkādu garantiju EFSF palielināšanu iegūst 48 procentus un pārējie - 52 procentus,» viņš stāstījis.

Portugālei, trešajai eirozonas valstj, kas lūgusi finansiālu palīdzību, vispirms vajadzētu pārdot savas zelta rezerves, atsaucoties uz Vācijas deputāta ierosinājumu, vēsta thelocal.de.

«Pirms riskēšanas ar citu cilvēku naudu Portugālei vispirms būtu jāpārdod ģimenes dārglietas, jo īpaši zelta rezerves,» teicis Frenks Šeflers (Frank Schäffler) no FDP.

Šeflers pagājušajā gadā pats sevi padarīja par ļoti neieredzētu personu Grieķijā, jo finanšu krīzes karstumā paziņoja, ka šai valstij vajadzētu pārdot daļu no salām, kas palīdzētu atmaksāt glābšanas naudu.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns (Dominique Strauss-Kahn) un Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) brīdināja, ka Portugālei apmaiņā pret 78 miljardus eiro lielo palīdzību, par kuru tikko panākta vienošanās, jāveic «patiesi nacionālas» un «apjomīgas» reformas.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Portugālei jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits, kā arī «jāgriež» to algas un pensijas, lai tādējādi spētu ietaupīt četrus miljardus eiro, rekomendējis Starptautiskas Valūtas fonds (SVF).

SVF rekomendācijas paredzētas, lai palīdzētu centriski labējā premjera Pedru Pašusa-Koelju valdībai par četriem miljardiem eiro samazināt valsts tēriņus 2013. un 2014. gadā, vēsta Portugāles laikraksts Jornal de negocios. Portugāles valdība lūgusi SVF palīdzību valsts izdevumu samazināšanai, vēsta AFP.

Saskaņā ar SVF rekomendācijām, kas tapušas sadarbībā ar Pasaules Banku un Eiropas Komisiju, Portugāles valsts sektorā strādājošo skaits jāsamazina par 20 procentiem, kas ļaus ietaupīt kopumā 2,7 miljardus eiro. Savukārt atlikušajiem ierēdņiem algas jāsamazina par septiņiem procentiem, kas ļautu ietaupīt 760 miljonus eiro.

Pēc mēnešiem ilgām spekulācijām Portugāle vakar lūdza ārēju palīdzību, kas, kā daudzi apgalvoja, bija neizbēgami kopš 2009.gada ceturtā ceturkšņa.

Galvenais jautājums, ar kuru tagad saskaras investori ir, vai Portugāles pagaidu valdība faktiski var risināt sarunas par glābšanu un vai tādējādi valsts spēs izvairīties no defolta, vēsta CNBC.

«Bankrotējušai un nelikvīdai valstij vajadzīga nauda un nav valdības, kura ir tiesīga prasīt aizdevumu. Mēs esam neizpētītā teritorijā, un mums jāgaida, lai politikas meistari noskaidrotu, kā ar to tikt galā, ja viņi var,» sacījis Karls Veinbergs (Carl Weinberg), High Frequency Economics galvenais ekonomists. Viņš jau pirms vairākiem mēnešiem prognozēja, ka Portugālei būs jāvēršas pēc palīdzības.

Pēc viņa domām, Eiropas Savienība un Eiropas Centrālā banka atbalstīs Portugāles saucienu pēc palīdzības, jo Eiropas politiskā elite jau mēnešiem mudinājusi Lisabonu pieņemt palīdzību, bet Veinbergs neesot pārliecināts par Vācijas reakciju.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Rudenī plānots uzsākt atbalsta sniegšanu uzņēmējiem jaunu produktu ieviešanai ražošanā un jaunu eksporta tirgu apgūšanai, kā arī nodarbināto apmācībām, informē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.

EM izstrādājusi un šā gada 30. aprīlī saskaņošanai nodevusi trīs jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014. - 2020. gadam programmas uzņēmējiem, kuru ietvaros komersantiem būs pieejams atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā un ārējo tirgu apgūšanai, kā arī nodarbināto apmācībām. Plānots, ka atbalsts uzņēmējiem šo jauno programmu ietvaros būs pieejams šā gada rudenī.

Atbalsta pasākuma Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā ietvaros uzņēmējiem tiks sniegts atbalsts jaunu ražošanas iekārtu iegādei, lai paaugstinātu komersantu produktivitāti.

Plānots, ka atbalsts tiks sniegts 35 % apmērā no kopējām iekārtu iegādes izmaksām. Maksimālais atbalsts vienam komersantam – 2 miljoni EUR. Projekta kopējās izmaksas nevar būt mazākas par 50 000 EUR. Plānots, ka atbalsts būs pieejams 30 – 70 komersantiem.

Portugāles pagaidu premjerministrs Žozē Sokratišs trešdienas vēlā vakarā nācis klajā ar paziņojumu, ka bez Eiropas Savienības finansiāla atbalsta valsts neizķepurosies no krīzes.

Žozē Sokratišs Portugāles situāciju novērtēja ar vārdiem «risks ir pārāk liels, lai to varētu uzņemties», ziņo BBC. Tādejādi Portugāle kļuvusi par trešo valsti pēc Grieķijas un Īrijas, kurai nācies vērsties pēc palīdzības pie ES maka.

Portugāles valdība ilgstoši mēģināja izvairīties no šī soļa un noliedza, ka tā vērsīsies pēc finansiālas palīdzības, taču pagājušā nedēļā atklājās, ka tai tomēr nebija izdevies sasniegt 2010.gada budžeta deficīta mērķi.

«Es vienmēr esmu teicis, ka ārvalstu palīdzības lūgšana ir pēdējais, kas jādara, bet nu šis brīdis ir pienācis», secināja Ž. Sokratišs. «Pirmkārt, tas ir valsts interesēs.»

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka šobrīd sacelta nepamatota ažiotāža ap neto uzskaites sistēmu saules paneļu īpašniekiem.

Par to, ka šāda kārtība būs īstermiņā, jau runāja iepriekš. Pasaulē arī nav šādas prakses, bet tās vietā attīstās uzkrājošo bateriju tehnoloģiju tirgus, kas ļauj īpašniekam uzkrāt saražoto saules vai vēja enerģiju, to nenododot tīklā.

Tāpat asociācija neprognozē, ka šī pāreja no neto uzskaites sistēmu uz neto norēķinu sistēmu atturēs mājokļu īpašniekus no vēlmes uzstādīt saules paneļus. Tā turpmākos gadus saglabāsies šī brīža mērenajos apjomos.

“Elektroenerģijas likumā ietvertie noteikumi par neto uzskaites sistēmu līdz 2029.gadam un ierobežojumu, kas nosaka, ka elektroenerģijas tīklā drīkstēs nodot tikai 20% no mājās saražotās elektroenerģijas, pirmkārt, veicinās uzkrājošo bateriju izmantošanu mājsaimniecībās, ko šobrīd Latvijā tikai retais izmantoja. Pasaulē tā ir ierasta prakse, ka vienlaikus ar saules paneļiem tiek uzstādītas elektroenerģiju uzkrājošās baterijas, kas padara mājsaimniecību neatkarīgu no dažādiem tirgu regulējošiem noteikumiem. Globāli šīs tehnoloģijas strauji attīstās. Otrkārt, jā, vēl pērn tika izmantota informācija, ka šai neto uzskaites sistēmai varēs pievienoties līdz 2026.gadam, bet tad šī gada sākumā mainīja uz nosacījumu līdz šī gada beigām. Tomēr ikvienam interesentam bija iespējas pievienoties šogad – atšķirībā no pērnā gada šobrīd pasūtījumu izpilde notiek ātri un neveidojas mēnešiem garas rindas. Arī nosacījums, ka šī neto sistēma būs pieejama līdz 2029.gadam ir pietiekams pārejas termiņš, jo šajā laikā gribētāji varēs uzstādīt uzkrājošās baterijas vai arī pāriet uz neto norēķinu sistēmu. Jāmin, ka 20% elektroenerģijas limits nodošanai kopējā tīklā mājsaimniecībām ir saprātīgs piedāvājums, jo valsts atbalsts šajā jomā bija domāts iedzīvotāju pašpatēriņam, nevis biznesa iespējām. Uz saules parkiem šie nosacījumi neattiecas,” norāda Edgars Bergholcs.

Eirozonas finanšu ministri piektdien norādījuši Portugālei, ka tai būs jāievieš jaunas ekonomikas reformas, kas pārsniedz tās, kuras ierosināja aizejošā valdība. Šāds nosacījums valstij izvirzīts, ja tā vēlas saņemt palīdzību no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ziņo Reuters.

Kā vēstīts, Portugāle pakļāvās spēcīgajam spiedienam no finanšu tirgu un tās Eiropas partneru puses un kļuva par trešo eirozonas valsti pēc Grieķijas un Īrijas, kas lūdza finansiālu palīdzību no ES un SVF.

Ministri no 17 vienotās valūtas zonas valstīm šodien tiekas Budapeštā, lai runātu par parāda krīzi, kas nomāc bloku jau vairāk nekā gadu, bet galvenā uzmanība šoreiz pievērsta Portugālei.

«Paketei jābūt patiešām stingrai, jo citādi nav nekāda jēga garantēt kādam aizdevumu,» sacījis Somijas finanšu ministrs Jirki Katainens (Jyrki Katainen). «Paketei jābūt smagākai un vispusīgākai nekā tai, pret kuru nobalsoja parlaments,» viņš piebildis.

Varbūtība, ka Zviedrija palīdzēs Spānijai un Portugālei ar aizdevumiem, kad eiro valstis izlems par atbalstu, ir zema, sacījis Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs, vēsta thelocal.se.

Zviedrijas finanšu ministrs akcentējis - tas, ka Zviedrija ir atbalstījusi Latviju, Īslandi un Īriju, nenozīmē, ka tā piedalīsies arī citu valstu glābšanas paketēs. «Ir salīdzinoši maza iespējamība, ka mēs tā darīsim,» viņš teicis.

Spānija, kurai saskaņā ar pastāvošajām bažām varētu būt nepieciešama Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzība, pirmdien atcēla ceturtdien plānoto valsts obligāciju izsoli.

Izsole tiks aizstāta ar sindicēto darījumu, kurā 10 gadu obligācijas par 4 - 5 miljardiem eiro tiks pārdotas banku sindikātam.

Tas paziņots laikā, kad SVF delegācija sākusi vizīti Madridē. Tā apkopos materiālus stabilitātes ziņojumam, kas tiks publicēts pavasarī.

Portugāle pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu no eirozonas saņems jūnijā, ceturtdien paziņoja Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF).

Aizdevuma pēdējā maksājuma piešķiršanu 1,2 miljardu eiro apmērā ceturtdien apstiprinājušas eirozonas dalībvalstis.

«Mums apstiprinot pēdējo EFSF līdzekļu izmaksu Portugālei, es esmu ļoti iepriecināts redzēt valsts sasniegumus finanšu palīdzības programmas ietvaros,» norādīja EFSF vadītājs Klauss Reglings.

Portugāle 2011.gada maijā no starptautiskajiem kreditoriem ieguva 78 miljardu eiro vērtu aizdevumu, un dalību šajā programmā paredzēts pārtraukt 17.maijā.

Trešdien Portugāle veiksmīgi emitēja pirmās desmit gadu obligācijas kopš starptautiskās palīdzības lūgšanas, tādējādi pierādot spēju patstāvīgi iegūt finansējumu pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā.

«Tagad dažas retas, labas ziņas no Eiropas. Latvijas, Īslandes un Rumānijas valdības visas pagājušajā nedēļā pārdeva obligācijas privātajiem investoriem. Šī soļa nozīmība slēpjas faktā, ka šīs bija pirmās Eiropas valstis, kas cieta no finanšu krīzes un bija spiestas meklēt ārēju finansiālu palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības,» raksta The Wall Street Journal (WSJ).

Visas trīs tāpēc pabeigušas «obligāciju tirgus ceļojumu», kas, kā cer Eiropas politikas veidotāji, būs pieejams Grieķijai, Īrijai un Portugālei, norāda medijs.

Jau esot skaidrs, ka Grieķijas gadījumā šī trajektorija netiks atkārtota, un šķiet maz ticams, ka Īrija un Portugāle spēs to paveikt tajā pašā laika posmā. Iespējams, ka Grieķijas nespēja veikt šo «ceļojumu» padarīs neiespējamu to arī Īrijai un Portugālei.

«Tātad, ko nesen izglābtās valstis izdarīja pareizi?» vaicā WSJ. Latvija, iespējams esot interesantākais gadījums, jo tā nedevalvēja savu valūtu, tā vietā izvēloties uzvesties tā it kā tā būtu eirozonā.

Brexit veicinātā auklēšanās ar Eiropas finanšu vājiniekiem nesola neko labu bloka finansiālajai stabilitātei nākotnē

Nesen publicētā informācija par to, ka Latvijai šā gada pirmajā ceturksnī bijis trešais straujākais valsts parāda pieaugums Eiropas Savienībā (ES), iespējams, kādam likusi nepatikā saraukt uzacis vai izteikt viedokli, ka mūsu valsts neattīstās, bet tikai audzē parādu kalnu. Tomēr pašreizējā realitāte ir neapstrīdams fakts, ka iepriekš pieminētajā laika posmā mūsu valsts parāds bija piektais mazākais ES ietvaros, attiecībā pret valsts ekonomikas apjomu nedaudz mazāks nekā tādai finanšu paraugvalstij kā Dānija. Turklāt, ja gribam gūt objektīvu ainu attiecībā uz finanšu dinamiku, ir jāraugās garākā, piemēram, gada griezumā. Pretējā gadījumā kāds lielāks obligāciju laidiens, kas, cita starpā, ir domāts nevis parāda palielināšanai, bet jau esošo valsts saistību pārfinansēšanai, var ievērojami mainīt parāda statistiku, liekot domāt par valsts finanšu situācijas pasliktināšanos, sevišķi, ja tas ir tik mazā valstī kā Latvija.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service otrdien ir samazinājusi Portugāles kredītreitingu par četrām pakāpēm no Baa1 līdz Ba2, brīdinot, ka to varētu pazemināt vēl vairāk un ka valstij būs nepieciešams vēl viens aizdevums, vēsta BBC.

Portugāles reitings, pēc aģentūras domām, tagad liecina par pārāk augstu risku, lai investētu valsts parādzīmēs. Savukārt Portugāles valdība norāda, ka aģentūra, lemjot par reitinga samazināšanu, nav ņēmusi vērā valsts apņēmību ieviest finanšu taupības pasākumus.

Jau vēstīts, ka aprīlī Portugāle lūdza starptautisko palīdzību, lai spētu tikt galā ar finanšu krīzi. Kopumā Portugālei tiks piešķirti 78 miljardi eiro.

Portugāles varas iestādes maijā arī uzsākušas kriminālizmeklēšanu pret trim starptautiskajām reitingu aģentūrām par to, ka tās, iespējams, guvušas labumu no Portugāles reitingu samazināšanas.

Eiropas Komisija (EK) šodien ir oficiāli pieprasījusi Beļģijai, Luksemburgai, Latvijai, Nīderlandei un Slovēnijai rīkoties, lai nodrošinātu pienākumu izpildi saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem par naftas rezervēm, un, ja dalībvalstis divu mēnešu laikā neizpildīs savus juridiskos pienākumus, EK var nolemt vērsties pret tām tiesā, norādīts EK paziņojumā.

Atbilstoši Naftas rezervju direktīvai dalībvalstīm ir pienākums uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu rezerves, kuru apjoms atbilst vismaz dienas vidējā neto importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai, atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.

Ņemot vērā naftas nozīmi ES energoavotu sadalījumā, ES lielo atkarību no jēlnaftas un naftas produktu ārējām piegādēm un ģeopolitisko nedrošību daudzos ražotājreģionos, visām ES valstīm ir vitāli svarīgi ievērot atbilstību šiem noteikumiem, lai patērētājiem vienmēr nodrošinātu piekļuvi naftas produktiem, paziņojumā norādījusi EK.

Stikloto konstrukciju ražotājas SIA Aile grupa svarīgākie tirgi pašlaik ir ne tikai Skandināvija, bet arī Vācija, šogad uzņēmums sāks apgūt Lielbritānijas tirgu.

SIA Aile grupa jau 20 gadus ražo un realizē stiklotās konstrukcijas Latvijas tirgū. Pirms deviņiem gadiem uzņēmums pievērsies eksporta attīstībai – tika realizēti pirmie projekti Islandē, kam pamazām sekoja arī projekti Skandināvijas valstīs. Jau piecus gadus uzņēmums strādā Vācijā un kopš pagājušā gada arī Šveicē, piedāvājot klientiem risinājumus no projektēšanas līdz montāžai.

Pašlaik lielākā daļa SIA Aile grupa produkcijas tiek eksportēta. Pērn eksports nodrošināja 80% apgrozījuma. «Eksportu organizējam sadarbībā ar savu mātes uzņēmumu a/s UPB un tā pārstāvniecībām ārvalstīs. Aile grupa veic konstrukciju projektēšanu un ražošanu, savukārt a/s UPB ārvalstīs nodrošina to montāžu,» skaidro Dainis Bērziņš, SIA Aile grupa valdes priekšsēdētājs. Pašlaik SIA Aile grupa galvenokārt strādā Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Šveicē, un ir bijuši atsevišķi projekti arī Krievijā, Francijā un Grieķijā. «Šobrīd svarīgākie tirgi ir Skandināvijas valstis un Vācija, un šogad sāksim darbu arī Lielbritānijā,» saka D. Bērziņš. Tur ir nodibināts uzņēmums, tikko sākta tā darbība.