Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka šobrīd sacelta nepamatota ažiotāža ap neto uzskaites sistēmu saules paneļu īpašniekiem.
Par to, ka šāda kārtība būs īstermiņā, jau runāja iepriekš. Pasaulē arī nav šādas prakses, bet tās vietā attīstās uzkrājošo bateriju tehnoloģiju tirgus, kas ļauj īpašniekam uzkrāt saražoto saules vai vēja enerģiju, to nenododot tīklā.
Tāpat asociācija neprognozē, ka šī pāreja no neto uzskaites sistēmu uz neto norēķinu sistēmu atturēs mājokļu īpašniekus no vēlmes uzstādīt saules paneļus. Tā turpmākos gadus saglabāsies šī brīža mērenajos apjomos.
“Elektroenerģijas likumā ietvertie noteikumi par neto uzskaites sistēmu līdz 2029.gadam un ierobežojumu, kas nosaka, ka elektroenerģijas tīklā drīkstēs nodot tikai 20% no mājās saražotās elektroenerģijas, pirmkārt, veicinās uzkrājošo bateriju izmantošanu mājsaimniecībās, ko šobrīd Latvijā tikai retais izmantoja. Pasaulē tā ir ierasta prakse, ka vienlaikus ar saules paneļiem tiek uzstādītas elektroenerģiju uzkrājošās baterijas, kas padara mājsaimniecību neatkarīgu no dažādiem tirgu regulējošiem noteikumiem. Globāli šīs tehnoloģijas strauji attīstās. Otrkārt, jā, vēl pērn tika izmantota informācija, ka šai neto uzskaites sistēmai varēs pievienoties līdz 2026.gadam, bet tad šī gada sākumā mainīja uz nosacījumu līdz šī gada beigām. Tomēr ikvienam interesentam bija iespējas pievienoties šogad – atšķirībā no pērnā gada šobrīd pasūtījumu izpilde notiek ātri un neveidojas mēnešiem garas rindas. Arī nosacījums, ka šī neto sistēma būs pieejama līdz 2029.gadam ir pietiekams pārejas termiņš, jo šajā laikā gribētāji varēs uzstādīt uzkrājošās baterijas vai arī pāriet uz neto norēķinu sistēmu. Jāmin, ka 20% elektroenerģijas limits nodošanai kopējā tīklā mājsaimniecībām ir saprātīgs piedāvājums, jo valsts atbalsts šajā jomā bija domāts iedzīvotāju pašpatēriņam, nevis biznesa iespējām. Uz saules parkiem šie nosacījumi neattiecas,” norāda Edgars Bergholcs.
Vienlaikus asociācija vērš uzmanību, ka ažiotāža nebūtu iespējama, ja atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija būtu jau izstrādājusi ilgtermiņa enerģētikas politiku valstī, jo šobrīd tās trūkums veicina iedzīvotāju nedrošību par valsts atbalstošu politiku zaļajai enerģētikai. Turklāt nav pareiza bijusi līdzšinējā politika, ka pie galda netika pieaicināta nozare. Asociācija šobrīd atzinīgi vērtē jaunā ministra izteikumus, kas sola veidot sadarbības platformu visām iesaistītajām pusēm ilgtspējīgas enerģētikas politikas veidošanā.
Bergholcs arī norāda, ka praksē mājsaimniecības saules paneļus uzstāda savām vajadzībām, izvēloties atbilstoši plānotajam patēriņam ražošanas jaudas. Līdz ar to nosacījums par 20% elektroenerģijas nodošanu tīklā ir sapratīgs risinājums. Vienlaikus gan līdz šim nav pieņemti noteikumi par energokopienām un koplietošanu ar citiem saviem īpašumiem, kas var iezīmēt jaunus spēles noteikumus.