Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Desmitiem tūkstoši cilvēku Spānijā un Portugālē izgāja galvaspilsētu ielās, lai protestētu pret abu valstu īstenotajiem taupības pasākumiem, kuriem vajadzētu palīdzēt pārvarēt ekonomikas krīzi.

Demonstrācijas organizējušas arodbiedrības un citas darbinieku tiesību aizsardzības organizācijas. Spānijā demonstranti pulcējās valsts galvaspilsētā Madridē, kur izkliedza tādus saukļus kā «Pietiek!» un «Viņi nogremdē valsti!», vēsta BBC.

Protestētāji Spānijā apgalvoja, ka Madrides taupības pasākumi smagi ietekmējot to dzīves. Savukārt Spānijas premjera Marjano Rahoja vadītā valdība uzsver, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Patlaban Spāniju skārusi recesija, bet bezdarba līmenis valstī pietuvojies 25 procentiem, vēsta AP.

Demonstrācija Madridē notika tikai dažas dienas pēc tam, kad Katalonijas galvaspilsētā Barselonā ielās izgāja 1,5 miljoni cilvēku, lai protestētu pret to, ka reģiona nauda tiek izmantota parādu krīzes ugunsgrēka dzēšana un pieprasītu apgabala neatkarību no Spānijas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Ekonomistu Apvienības 2010 konferencē Finanšu krīze Latvijā. Analīze. Mācības. Rekomendācijas šodien uzsvēra, ka tuvākajos gados Latvijā būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā.

V. Dombrovskis savā lekcijā analizēja finanšu krīzes norisi, paveikto tās pārvarēšanai un salīdzināja Latvijas pieredzi ar rezultātiem Grieķijā, Itālijā un Portugālē.

Viņš uzsvēra, ka starp Latvijas un Dienvideiropas valstu izaugsmes modeļiem vērojams spilgts kontrasts: no 2000. līdz 2007. gadam Latvija piedzīvoja milzīgu bumu, kura laikā gada vidējā izaugsme sasniedza 8,8%, bet Itālijā un Portugālē ikgadējā izaugsme vidēji bija tikai 1,5%, savukārt Grieķijā - 4,3%. 2009. gadā Latvijā piedzīvotais 18% IKP kritums bija ļoti jūtams, savukārt Itālijas ekonomika zaudēja 5,5, bet Portugāle un Grieķija – tikai 2,5%.

Portugālē un Itālijā 2010. gadā pat bija vērojama neliela izaugsme, bet Grieķijā sākās pastāvīga, smaga recesija, kas ilgst jau piecus gadus, un kopējais kritums sasniedz Latvijā piedzīvotos apjomus. Arī Itālijā un Portugālē ir atgriezusies recesija.

Portugāles glābšanas lūgums tiks apspriests, kad Eiropas Savienības finanšu ministri tiksies vēlāk Budapeštā, ziņo BBC.

Kā vēstīts, Portugāles pagaidu premjerministrs Žozē Sokratišs (Jose Socrates) trešdien paziņoja, ka ir lūdzis ES finansiālo palīdzību.

Viņš atkāpās no premjerministra amata, jo tika noraidīti plānotie taupības pasākumi, bet teicis, ka Portugāle nevar gaidīt, lai palīdzību lūgtu pēc vēlēšanām.

Portugāle seko Grieķijai un Īrijai, kuras jau pērn lūdza ārēju palīdzību.

«Es vienmēr esmu teicis, ka ārvalstu palīdzības lūgšana ir pēdējais, kas jādara, bet nu šis brīdis ir pienācis», sacījis Sokratišs. «Pirmām kārtām, tas ir valsts interesēs,» viņš akcentējis.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu (Jose Manuel Barroso) paziņojumā norādījis, ka Portugāles lūgums tiks izskatīts ātrākajā iespējamajā veidā, saskaņā ar noteikumiem.

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Portugāle pirmdien solījusi samazināt savu budžeta deficītu un īstenot reformas, bet finanšu ministrs brīdinājis, ka tas viss varētu būt veltīgi, ja Eiropa dažu nedēļu laikā stingri nerīkosies, lai atrisinātu reģiona parādu krīzi , vēsta Reuters.

Parādu nomāktā Portugāle daudzu investoru skatījumā ir iespējamā nākamā kandidāte, kurai būs nepieciešama starptautiska palīdzība, sekojot Grieķijai un Īrijai, jo pēdējā gada laikā strauji augušas tās aizņemšanās izmaksas.

«Es baidos, ka tad, ja Eiropa neveiks vajadzīgos pasākumus, visi šie centieni (no Portugāles puses) varētu būt veltīgi,» Fernando Teikseira dos Santos sacījis konferencē, ko organizēja Reuters un vietējais TSF radio.

Teikseira dos Santos norādījis - viņš cer, ka Eiropas Savienība veiks skaidrus pasākumus, lai divos samitos nākamajā mēnesī izveidotu krīzes vadības mehānismus.

Aptuveni 700 ugunsdzēsēju iesaistījušies cīņā ar mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kas aizsākušies pēc ļaunprātīgas dedzināšanas. Portugāle lūgusi arī starptautisku palīdzību, lai tiktu galā ar ugunsnelaimi.

Aizvadītās nedēļas nogalē Portugālei izdevās savaldīt vērienīgu ugunsgrēku Karamulo kalnos. Šajā ugunsgrēkā bojā gāja arī trīs ugunsdzēsēji. Tomēr šīs nedēļas sākumā mežu ugunsgrēki Portugālē atsākās ar jaunu sparu. Valsts varasiestādes aizturējušas divus cilvēkus – 40 gadus vecu sievieti un 12 gadus vecu zēnu, kuri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgu mežu aizdedzināšanu Portugāles centrālajā un ziemeļu daļā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Kopumā kopš sestdienas Portugālē reģistrēti 313 jauni ugunsgrēki.

Portugāle arī vērsusies pie starptautiskās sabiedrības, lūdzot palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem. Uz Portugāles lūgumu atsaukušās Spānija, Francija un Horvātija, kuras nosūtījušas uz ugunsgrēku skartajām vietām ugunsdzēšanas lidmašīnas. Paredzams, ka situācija tuvākajās dienās neuzlabosies, jo sinoptiķi prognozē, ka valstī saglabāsies augsta gaisa temperatūra un gaidāms spēcīgs vējš.

«Tagad dažas retas, labas ziņas no Eiropas. Latvijas, Īslandes un Rumānijas valdības visas pagājušajā nedēļā pārdeva obligācijas privātajiem investoriem. Šī soļa nozīmība slēpjas faktā, ka šīs bija pirmās Eiropas valstis, kas cieta no finanšu krīzes un bija spiestas meklēt ārēju finansiālu palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības,» raksta The Wall Street Journal (WSJ).

Visas trīs tāpēc pabeigušas «obligāciju tirgus ceļojumu», kas, kā cer Eiropas politikas veidotāji, būs pieejams Grieķijai, Īrijai un Portugālei, norāda medijs.

Jau esot skaidrs, ka Grieķijas gadījumā šī trajektorija netiks atkārtota, un šķiet maz ticams, ka Īrija un Portugāle spēs to paveikt tajā pašā laika posmā. Iespējams, ka Grieķijas nespēja veikt šo «ceļojumu» padarīs neiespējamu to arī Īrijai un Portugālei.

«Tātad, ko nesen izglābtās valstis izdarīja pareizi?» vaicā WSJ. Latvija, iespējams esot interesantākais gadījums, jo tā nedevalvēja savu valūtu, tā vietā izvēloties uzvesties tā it kā tā būtu eirozonā.

Vairāk nekā miljons cilvēku piedalījušies vispārējā streikā, kas vērsts pret taupības politiku Portugālē, aplēsušas valsts arodbiedrības. Oficiāli dati par streikojošo skaitu gan nav apkopoti.

Streika laikā ceturtdien tika apturēta vilcienu satiksme un nestrādāja Lisabonas metro. Pēdējo divu gadu laikā tas valstī bijis jau ceturtais vispārējais streiks, kas vērsts pret taupības politiku, kuru Portugāle apņēmusies ievērot apmaiņā pret starptautisko aizdevumu. Streika laikā daudzās valsts pilsētās nestrādāja arī atkritumu savācēji un dienvidu reģionos ostās palika zvejniecības flote. Streika ietvaros Portugāles pilsētu ielās izgāja simtiem demonstrantu.

Portugāles arodbiedrības cer, ka ģenerālstreiks liks valdībai atteikties no jostu savilkšanas politikas un veicināt ekonomisko izaugsmi. Valdība gan iepriekš norādījusi, ka nemīkstinās iecerētos pasākumus, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķus, tomēr apliecinājusi, ka varētu starptautiskajiem partneriem lūgt lielāku elastīgumu gadījumā, ja pasliktinās ekonomiskā situācija.

Finanšu krīzes skartās Portugāles ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trijiem mēnešiem, augusi par 1,1%, tādējādi valsts pārvarējusi divus ar pusi gadus ilgušo recesiju. Situācijas uzlabošanos nodrošinājis eksporta pieaugums.

Portugāles statistikas birojs atklājis ka laika posmā no aprīļa līdz jūnijam, par 6,3%, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, palielinājies valsts eksports. Portugāles eksportētāji palielinājuši pārdošanas rādītājus valstīs, kurās tiek runāts portugāļu valodā – Angolā un Brazīlijā. Gada otrajā ceturksnī līdz 16,4% samazinājies arī bezdarba līmenis. Laika posmā no janvāra līdz martam bezdarba līmenis Portugālē bija sasniedzis 17% un tā kritums novērots pirmo reizi kopš 2011. gada.

Vienlaikus Portugāle atzīst, ka par IKP kāpumu pagaidām liecina tikai ātrais novērtējums (flash estimate) un pirms uzsākt svinības, ir jāpagaida gada beigas, kad varēs precīzāk novērtēt stāvokli valsts ekonomikā.

Šodien Portugāle veiksmīgi pārdeva visas savas piedāvājumā izliktās valsts parādzīmes, tomēr valsts aizņemšanās izmaksas pieaugušas līdz augstākajam līmenim kopš tā pievienojusies eirozonai, kas uztur lielu iespēju, ka Portugālei būs jādodas pie starptautiskajiem aizdevējiem.

Šodienas izsolē Portugāle pārdeva divu gadu termiņa obligācijas viena miljarda eiro apmērā (pieprasījums 1,6 reizes pārsniedza piedāvājumu) un vidējā likme, kas tiks maksāta par šā termiņa parādzīmēm pieaugusi līdz 5,993%, raksta Bloomberg. Tāpat līdz augstākajam līmenim vēsturē pieauga Portugāles desmit gadu obligāciju ienesīgumi un uz brīdi sasniedza 7,78%.

Jāpiebilst, ka liela daļa analītiķu valsts aizņemšanās izmaksas šādos līmeņos uzskata par neilgtspējīgām (proti, pie šādiem obligāciju ienesīgumiem Portugāle nevarēs atļauties refinansēt visu savu parādu).

Tiesa gan, Portugāles valdības amatpersonas jau vairākus mēnešus pretojas finanšu tirgus spiedienam un saka, ka tai starptautiskais aizdevums nebūs nepieciešams, un valsts spēj izturēt augstākas aizņemšanās izmaksas. Ar līdzīgiem paziņojumiem gan pirms aizdevuma saņemšanas izcēlās arī Grieķijas un Īrijas amatpersonas.

Portugāles finanšu ministrs devies uz Pekinu, lai mēģinātu pārliecināt Ķīnas varas iestādes iegādāties Portugāles valsts obligācijas, vēsta BBC. Tikmēr Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs otrdien vēlreiz apliecinājis, ka valstij glābšana nebūs nepieciešama.

Fernando Teikseira dos Santos vizīte Ķīnā noris laikā, kad Portugāle turpina mēģināt uzlabot savu finansiālo situāciju bez ārējas palīdzības.

Teikseira dos Santos līdzīgā vizītē pēdējo dienu laikā devies arī uz Brazīliju.

Portugālei ir tik liels budžeta deficīts, ka daudzi ekonomikas komentētāji turpina uzskatīt - tai, iespējams, būs jāseko Grieķijai un Īrijai, saņemot ārkārtas aizdevumus no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda.

Taču Ž. Sokratišs 14.decembrī vēlreiz apliecinājis, ka valstij šāda palīdzība nebūs nepieciešama, un budžeta «apcirpšana» stabilizē valsts finansiālo situāciju.

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Lai arī pasaules uzmanība pašlaik ir pievērsta Grieķijai, tomēr ne tikai šī valsts sagādā finanšu draudus eirozonai – ar ievērojamu bankrota risku saskaras arī tādas valstis kā Portugāle, Itālija, Īrija un Spānija, liecina investīciju kompānijas Black Rock pētījums.

Piemēram, Portugāles bankrota draudi ir novērtēti kā nākošie pēc Grieķijas (44 pasaules valstu sarakstā), bet Itālija atrodas piektajā vietā (aiz Venecuēlas un Ēģiptes). Lai gan tādas valstis kā Lielbritānija un ASV ir uzkrājušas ievērojamus parādus un to finanses arī nav labākajā kārtībā, tomēr to iespējas bankrotēt, pēc investīciju kompānijas domām, ir nelielas.

Tas skaidrojams ar to, ka, piemēram, Lielbritānija var veltīt daudz uzmanības dažādiem taupības un izaugsmes pasākumiem, jo tās parāda portfelis un tā atmaksas termiņi ir strukturizēti, norāda Black Rock. Grieķijai nebija tādas priekšrocības un tāpēc tās krīze ātri kļuva nekontrolējama. Ja valstij ir pietiekoši daudz laika, lai izvērtētu kā pārstrukturizēt savus parādus un samazināt tēriņus, tā var izvairīties no nepatīkumu lēmumu pieņemšanas.

Portugāle būs spiesta meklēt palīdzību no ārpuses mēneša laikā, bet Spānijai nebūs vajadzības vērsties pie citām Eiropas valstīm pēc palīdzības, CNBC sacījis Londonā bāzētās kompānijas Amplify Trading treidinga vadītājs Piers Kurans (Piers Curran).

«Es domāju, ka Portugālei būs nepieciešama glābšana, drīzāk ātrāk nekā vēlāk,» teicis Kurans.

«Manuprāt, ka tas ir neizbēgami. Es nedomāju, ka viņi ir spējuši īstenot (politisko) reformu pietiekami ātri, un es uzskatu, ka viņi no tā cietīs,» sacījis eksperts.

Ņemot vērā Spānijas saistību ar Portugāli, glābšanai jānāk pēc iespējas ātrāk, viņš teicis, piebilstot: «Es domāju, ka tas notiks nākamajā mēnesī.»

Kā vēstīts, reitingu aģentūra Moody’s trešdien paziņoja, ka tā sāk pārskatīt Spānijas reitingu ar iespēju, ka tas tiks pazemināts.

Taču saskaņā ar Kurana sacīto Spānija ir ļoti atšķirīgā situācijā, ja salīdzina ar Portugāli.

Plašais mežu ugunsgrēks Portugāles vidienē svētdien daļēji pakļauts kontrolei, paziņojusi augsta ranga Iekšlietu ministrijas amatpersona.

Amatpersona sacīja, ka ugunsgrēku izdevies pakļaut kontrolei divās no četrām zonām, kurās liesmas plosās.

Biezo dūmu dēļ svētdien uz laiku nācās apturēt helikopteru un lidmašīnu izmantošanu liesmu dzēšanai. Ugunsdzēsēju darbu apgrūtina arī spēcīgais vējš.

Ugunsgrēkā gājuši bojā vismaz 62 cilvēki. Vairums bojāgājušo sadeguši automašīnās. «Grūti pateikt, vai viņi bēga no liesmām vai tika pārsteigti,» norādīja valdības pārstāvis.

54 cilvēki ir ievainoti, tostarp pieci cilvēki - četri ugunsdzēsēji un bērns - atrodas kritiskā stāvoklī.

«Diemžēl izskatās, ka šī ir lielākā traģēdija, ko pēdējos gados esam piedzīvojuši,» norādīja Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, piebilstot, ka bojāgājušo skaits var vēl pieaugt.

Portugāles finanšu ministrs Vitors Gaspars (Vitor Gaspar) paziņojis par savu demisiju, vēsta pasaules mediji.

V. Gaspars bija izpelnījies starptautisko aizdevēju atzinību par Portugāles finanšu «turēšanu grožos» pēc 2011. gada saņemtā aizdevuma valsts glābšanai. Tomēr Portugāle vēl slīgst recesijā, un valsti moka augsto bezdarba rādītāji, tāpat šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis valsts budžeta deficīts, ziņo BBC.

Tikmēr pats bijušais finanšu ministrs kā vienu no savas atkāpšanās iemesliem minēja arī valsts iedzīvotāju atbalsta trūkumu taupības pasākumiem. Jāatgādina, ka Portugāli vēl šā gada jūnija beigās pāršalca protesti – vairāk nekā miljons cilvēku piedalījās vispārējā streikā, kas vērsts pret taupības politiku. Vērienīgi protesti pret jostas savilkšanu Portugālē notika arī martā, kad ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku.

Portugāles valdības nonākusi uz sabrukuma robežas, kad divi valdības ministri paziņojuši par savu gatavību atkāpties, sekojot ārlietu ministra Paulu Portaša piemēram, kurš savu atlūgumu iesniedzis otrdien.

Valdību nolēmuši pamest Demokrātiskā un sociālā centra – Tautas partijas (CDS-PP) lauksaimniecības ministre Asunscao Kristas un sociālās drošības ministrs Pedro Mota Soaress. Viņi savu lēmumu pieņēmuši sekojot CDS-PP līdera, ārlietu ministra Paulu Portašam, kas atlūgumu otrdien iesniedzis saistībā ar nesaskaņām par valsts starptautiskās glābšanas ietvaros nepieciešamajām reformām.

Portugāles premjers Pedro Pasušs Koelju jau paziņojis, ka nepieņems P. Portaša atkāpšanos un turpinās vadīt valdību, lai nodrošinātu stabilitāti un strādātu pie politiskā strupceļa pārvarēšanas. Komentētāji šo situāciju nosaukuši par absurdu.

Šā gada otrajā ceturksnī eirozonas valstu valdības parāds veidojis 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt gada pirmajā ceturksnī šī attiecība bija 88,2% no IKP, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Salīdzinot ar 2011. gada otro ceturksni – valdības parāda attiecība pret IKP augusi gan eirozonā (no 87,1% līdz 90%), gan Eiropas Savienībā (no 81,4% līdz 84,9%).

Augstākā valdības parāda attiecība pret IKP šā gada otrajā ceturksnī novērota Grieķijā (150,3%), Itālijā (126,1%), Portugālē (117,5%) un Īrijā (111,5%), savukārt zemākā – Igaunijā (7,3%), Bulgārijā (16,5%) un Luksemburgā (20,9%).

Kopumā valdības parāda attiecība pret IKP gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trim mēnešiem, pieauga divdesmit ES valstīs, sešās samazinājās, bet vienā palika nemainīga.

Straujākais valdības parāda pieaugums ticis novērots Grieķijā (+13,4 procentpunkti), Kiprā (+8,3 procentpunkti) un Portugālē (+5,6 procentpunkti). Tikmēr straujākais valsts parāda samazinājums novērots Lietuvā (-2,3 procentpunkti), Latvijā un Ungārijā (abās -1,3 procentpunkti).

Portugāle pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu no eirozonas saņems jūnijā, ceturtdien paziņoja Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF).

Aizdevuma pēdējā maksājuma piešķiršanu 1,2 miljardu eiro apmērā ceturtdien apstiprinājušas eirozonas dalībvalstis.

«Mums apstiprinot pēdējo EFSF līdzekļu izmaksu Portugālei, es esmu ļoti iepriecināts redzēt valsts sasniegumus finanšu palīdzības programmas ietvaros,» norādīja EFSF vadītājs Klauss Reglings.

Portugāle 2011.gada maijā no starptautiskajiem kreditoriem ieguva 78 miljardu eiro vērtu aizdevumu, un dalību šajā programmā paredzēts pārtraukt 17.maijā.

Trešdien Portugāle veiksmīgi emitēja pirmās desmit gadu obligācijas kopš starptautiskās palīdzības lūgšanas, tādējādi pierādot spēju patstāvīgi iegūt finansējumu pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā.

Dienvideiropieši strādā vairāk un ilgāk nekā vācieši, liecina pētījums, par melīgiem padarot Vācijas kancleres Angelas Merkeles komentārus, ka darbinieki parādu nomāktajās valstīs - Grieķijā, Spānijā un Portugāle, ir slinki, vēsta Vācijas medijs thelocal.de.

Uz statistiku balstītais ziņojums, ko publicējis Francijas bankas Natixis galvenais ekonomists Patriks Artus, liecina, ka vācieši gada laikā un visas savas dzīves laikā strādā mazāk nekā dienvideiropieši un arī nestrādā intensīvāk nekā kaimiņvalstīs dzīvojošie.

Pētījumā, kas balstīts uz OECD un Eurostat datiem, apgalvots, ka vācieša gada vidējais darba ilgums (1390 stundas) ir ievērojami zemāks nekā Grieķijā (2119), Itālijā (1773) Portugālē (1719) un Spānijā (1654).

Francijā viens iedzīvotājs strādā 1554 stundas gadā, teikts pētījumā.

«Vācijā ražīgums uz vienu iedzīvotāju joprojām ir tuvs vidējam rādītājam Dienvideiropas valstīs. Stundas ražīguma līmenis ir augstāks par vidējo, bet ne labāks kā Francijā vai Grieķijā,» norāda pētnieki.

Parādu krīzes skartās Īrija un Portugāle lūgušas eirozonas finanšu ministriem starptautiskā aizdevuma termiņu pagarinājumus. Īrijas finanšu ministrs norādījis, ka šāds solis atvieglotu valsts atgriešanos finanšu tirgos, vēsta Reuters.

Īrija norāda, ka «kredītu brīvdienu» panākšana nodrošinās mierīgāku 2015. un 2016. gadu, kad valstij jāsāk atmaksāt aizdevums un būs nepieciešams pēc papildus finansējuma. Īrijas finanšu ministrs Maikls Nons (Michael Noonan) skaidroja, ka tādējādi tiktu palielināta Īrijas parādsaistību ilgtspēja un palielinātas iespējas veiksmīgas atgriezties finanšu tirgos.

Īrija kopumā no Eiropas Finanšu stabilizācijas fonda (EFSF) aizņēmusies 18 miljardus eiro, bet no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma – 22,5 miljardus eiro. Pirmās aizdevumu atmaksas jāsāk 2015. gadā. Savukārt Portugāle no starptautiskajiem aizdevējiem saņēma 78 miljardus eiro lielu finanšu palīdzību. Abas valstis aizdevuma programmas ietvaros veikušas izdevumu samazinājumus, nodokļu paaugstinājumus un reformas, lai celtu savu ekonomiku ražošanas apjomus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?