No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Visi Latvijas autobraucēji maksā par riepām. Maksā arī to daļu, kas iekļauta riepu cenā un paredzēta to pārstrādes nodrošināšanai, tomēr nolietotās riepas atrodas mežos, grāvmalēs un krautuvēs, bet pārstrādātājiem to trūkst.

Kāpēc tā, kas tiek darīts, lai riepas nokļūtu līdz pārstrādātājiem un kādas ir cerības, ka sistēma tiks sakārtota, Dienas Bizness aicināja skaidrot Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāju Tīnu Lūsi. Asociācija daļēji pārstāv visus riepu apsaimniekošanā iesaistītos posmus. Tās dibinātāji ir gan importētāji, gan ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi vai īsāk apsaimniekotāji, kā arī pārstrādātāji.

Fragments no intervijas

Par riepu problēmu kā tādu ir zināms jau gadu desmitiem, bet tikai pēdējos gados riepu apsaimniekošanā iesaistītie apvienojušies asociācijā. Kādēļ tagad tādas aktivitātes? Ir īpaša situācija?

Visu laiku problēmu kaut kā risina, tomēr rezultāts ir vecais. Pagājušajā gadā mūsu asociācijas dibināšanas iniciatori konstatēja, ka nekārtību ir pārāk daudz, ka ir pienācis laiks pie viena galda sēsties visiem iesaistītajiem un radīt ilgtspējīgu vīziju šajā jautājumā.

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Sarunu procedūrā pieteikušies bija trīs no līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekotājiem - SIA «Clean R», «Eco Baltia vide» un «Lautus». Pirmie divi uzņēmumi līdz šim apsaimniekoja jau aptuveni 88% Rīgas teritorijas, savukārt «Lautus» - aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka sarunu procedūrā «jāsadala» bija aptuveni 4%, kurus līdz šim apsaimniekoja SIA «Pilsētvides serviss». Pārsvarā «Pilsētvides serviss» apsaimniekojis kapsētas un privātmājas.

Pēc mēra teiktā, 96% iedzīvotāju, kuriem nemainās līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji, nekas nav jādara un jauni līgumi nav jāpārslēdz. Visiem šiem iedzīvotājiem paliek līdzšinējie tarifi un nekādas citas izmaiņas nav gaidāmas.

Energoresursu, citu materiālu un pakalpojumu cenu, kā arī atalgojuma pieaugums atkritumu apsaimniekotājus nostādījis situācijā, kad izmaksas līdzvērtīgas ieņēmumiem un to tālākais pieaugums nozīmēs strādāšanu ar zaudējumiem, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi būs augstāki

Atkritumu apsaimniekotāji, vairs nespējot akumulēt degvielas cenu sprādziena, atalgojumu un vispārējās inflācijas radīto izmaksu sadārdzinājumu, kā tas darīts iepriekšējos gados, ir spiesti palielināt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu,” par kritisko situāciju nozarē skaidro Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Viņš atgādina, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu – gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.

Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens - investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.

Kas pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā?

Transformācija no 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem, kuriem laika gaitā jākļūst par aprites ekonomikas centriem. Tiem būs ļoti nozīmīga loma, lai tiktu sasniegts Eiropas Savienības uzstādītais mērķis – 2035. gadā atkritumu poligonos noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem sadzīves atkritumiem, kā arī vismaz 65% no savāktajiem sadzīves atkritumiem nodot pārstrādei. Otrs izaicinājums, ko gribu minēt, ir līdzsvars starp privātajām un publiskajām kapitālsabiedrībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62% no visiem Latvijas iedzīvotājiem — teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie - tikai 38% jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.

No 2024.gada 1.janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai - līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro - un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro, informē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.

DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021.gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026.gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.

A.Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā, jo šķirotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla) apsaimniekošana ir un būs bez maksas, savukārt bioloģiski norādāmo jeb BIO atkritumu izvešana no 2024.gada kļūs ievērojami lētāka.

"Tās izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs - tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Kurpretim savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu atkritumu apsaimniekotāji izved lētāk nekā sadzīves atkritumus, BIO šobrīd izved par 20% lētāk nekā nešķirotos sadzīves atkritumu, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies," skaidroja A.Nikolajevs.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mākslīgais intelekts. Kā tās strādā?

Aizvien biežāk, runājot par modernu, kvalitatīvi un droši apsaimniekotu ēku, tiek lietots apzīmējums – gudrā māja. Komerciālu ēku segmentā šis apzīmējums pieņem plašāku nozīmi, kas prasa to papildus skaidrojumu. Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju aizvien straujāku attīstību apzīmējums gudrība nedzīvam priekšmetam ir cieši saistīts ar informācijas tehnoloģijām un tām piedēvēto aizvien lielāko saistību ar mākslīgo intelektu.

Caverion Latvija SIA kopš 2003. gada , strādājot Latvijas tirgū, vēl vairāk un vairāk izmanto tehnoloģiskos paņēmienus nekustamo īpašumu tehniskā apsaimniekošanā un uzturēšanā, realizējot risinājumus no idejas līdz sekmīgam rezultātam, veicot projekta izstrādes, būvniecības darbus un tālāk nodrošinot ēkas tehnisko apsaimniekošanu.

Pretēji izvirzītajam mērķim, politiķu steidzamības kārtā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem.

Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt ES izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas draud ar pamatīgiem sodiem.

Šonedēļ Saeima, visticamāk, turpinās skatīt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas tieši skars visus Rīgas iedzīvotājus. Politiķi, kas virza šos ar nozari neizdiskutētos grozījumus, uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta brīva konkurence Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. LASUA ieskatā likumprojekts politiķu piedāvātajā redakcijā nenodrošinās veselīgu konkurenci, bet gan gluži pretēji - tā tiks kropļota, negatīvi ietekmējot pašvaldības iedzīvotāju iespēju saņemt efektīvāko un labāko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Atkritumu apsaimniekošanā Latvijā turpmāk paredzēta virkne pārmaiņu. Viena no tām ir administratīvā un praktiskā atkritumu apsaimniekošanas reģionu centralizācija - tuvākajā laikā no pašreizējiem desmit centriem apvienošanas kārtībā plāno atstāt piecus.

Tas ir atbalstāmi un piemēroti Latvijas apjomiem, jo mazi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri nekad nebūs pie mums ekonomiski izdevīgi. Tomēr plānotās izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā rada būtiskus riskus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un atkritumu apstrādes un pārstrādes darbību īstenošanu.

Paredzēts, ka jau drīzumā poligonu pārziņā līdz ar līdzšinējiem atkritumiem varētu nonākt arī viss iepakojums un jebkuri citi šķirotie materiāli, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas un ko pašreiz lielākoties apsaimnieko privātā sektora dalībnieki. Tomēr līdz šim Konkurences padome šajā nozarē skaidri un gaiši noteikusi, ka konkurences samazināšanās nav pieļaujama, kas nozīmē – valsts un pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā ir dot vadlīnijas, ievērot vides un zaļā kursa apņemšanās Eiropas Savienības ietvaros, pārraudzīt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti iedzīvotājiem un koordinēt tos, kas veic atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

Ārēji pievilcīgā un labas perspektīvas sološā Zaļā kursa īstenošanas iespējamie risinājumi bažīgus darījuši lauksaimniekus un mežsaimniekus, jo tie būtiski varot ietekmēt zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu saimnieku brīvības līmeni savos lēmumos.

Pašlaik par to, kādi varētu būt Zaļā kursa ieviešanas risinājumi, gan esot vēl pāragri spriest, vienlaikus dažādās auditorijās un arī publiskajā telpā notiek skaļa diskusija, kurā aktīvi iesaistījušās zaļās nevalstiskās organizācijas un zemes apsaimniekotāji. Tā kā šajos lēmumos galavārds pieder valdībai, tad tās atsevišķu locekļu iesaistīšanās šajās karstajās diskusijās tiek uztverta ļoti kritiski un tiek novērtēta kā būtisks riska faktors objektīvu, uz zinātniskiem pētījumiem pamatotu lēmumu pieņemšanai.

"Izstrādes dažādās stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus," kopējo situāciju raksturo Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņš steidz piebilst, ka lauksaimnieki (un arī visi citi zemes apsaimniekotāji) nav pret zaļajām idejām kā tādām, bet krasi iebilst pret pārspīlējumiem, stereotipiem un vienkāršu, kaut arī varbūt sākotnēji pievilcīgu ideju realizāciju bez analīzes par to īstenošanas sekām, it īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības pārtikas produktu ražošanas izmaksām un cenām.

Lai palielinātu iespējas uzvarēt Rīgas atkritumu konkursā, lielākie atkritumu apsaimniekotāji izveidojuši divas apvienības.

Šobrīd pilnā sparā rit Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Getliņi Eko izsludinātais konkurss par atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldība atkritumu saimniecību galvaspilsētā ir iecerējusi sakārtot, ieviešot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli. SIA Getliņi Eko pārstāve Linda Vītola-Barānova DB norāda, ka pieteikumus konkursā ir iesnieguši divi pretendenti, tomēr, kas tie ir, kamēr notiek pirmās kārtās vērtēšana, netiek atklāts. «Varam tikai pateikt, ka abi pretendenti ir apvienības, un prognozējam, ka pirmās kārtas vērtēšana notiks visu oktobri. Plānots, ka arī otrā kārta tiks izsludināta šogad,» piebilst L. Vītola-Barānova.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas makulatūra nereti nonāk kaimiņvalstīs, tomēr arī Latvijā nelielos apjomos tā joprojām tiek pārstrādāta.

«Popularizējot domu par šķirošanu un makulatūras efektīvu pārstrādi, aizvien vairāk cilvēki paši piedāvā nodot makulatūru, sadarboties. Tas priecē. Tātad – ejam pareizo ceļu,» saka Edžus Cābulis, SIA Balticfloc direktors. Makulatūru Latvijā vāc gan atkritumu apsaimniekotāji, uzstādot šķirošanas konteinerus iedzīvotājiem visā valstī, gan specializētie otrreizējo izejvielu savācēji, kas pārsvarā no juridiskām personām iegūst vai pat uzpērk makulatūru lielos apjomos. «Visiem šiem uzņēmumiem tas ir resurss, kura vākšana ir rentabla, ja izdodas to tālāk veiksmīgi realizēt pārstrādātājiem.

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas apsaimniekotāji un otrreizējo izejvielu savācēji Latvijā savāktos papīrus lielākoties realizē tuvākajās kaimiņvalstīs, jo tur pārstrādes uzņēmumi piedāvā augstāku cenu par šiem otrreizējiem materiāliem. Taču arī Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas savāktos papīrus un kartonus pārstrādā efektīvos materiālos,» saka Laima Kubliņa, SIA Zaļā josta mārketinga vadītāja.

Lai gan jaunie Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka no 2020.gada 1.janvāra visi mājokļi ir jāaprīko ar dūmu detektoriem, tos savos mājokļos izvēlas ierīkot mazāk kā 10% iedzīvotāji, secinājuši nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupas Civinity speciālisti.

Strādājot ar iedzīvotājiem dažāda tipa daudzdzīvokļu mājās, novērots, ka interese par dūmu detektoru uzstādīšanu ir zema un to ierīkošana netiek vērtēta kā svarīgs mājokļa drošības risku samazinātājs.

Dūmu detektori jau šobrīd ir obligāti gan Lietuvā, gan Igaunijā, un ir viens no visvienkāršākajiem veidiem, kā pasargāt sevi un savu mājokli. Vienkāršākās ierīces ir salīdzinoši lētas un viegli uzstādāmas.

«Kā rāda pētījumi visā pasaulē, dūmu detektori ir viens no efektīvākajiem risinājumiem, lai pasargātu mājokļa iemītniekus no pēkšņām ugunsgrēka briesmām. Tā ir atbildība ne tikai pret sevi, savu ģimeni un savu īpašumu, bet arī attiecībā uz kaimiņiem un pārējiem daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem. Mūsu uzņēmuma darbinieki regulāri skaidro un informē iedzīvotājus par dūmu detektoru nozīmi, diemžēl iedzīvotāju atsaucība un interese par dūmu detektoru iegādi un uzstādīšanu ir katastrofāli zema. Šie, it kā sīkumi, ir tie, kuri nostāda Latviju vienā no sliktākajām situācijām ugunsdrošības jomā visā Eiropā. Kaut arī situācija uzlabojas, tomēr ugunsgrēkos joprojām iet bojā pārāk daudz cilvēku. Traģiskākais, ka daļu no nelaimēm bija iespējams novērst, ja vien cilvēki būtu bijuši apzinīgāki» , norāda Ardis Pāvilsons, Civinity reģionālais vadītājs Latvijā.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvu izsludināt ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Ar valdības rīkojumu Rīgas domei uzlikts par pienākumu vienoties ar tiem komersantiem, kas apliecinājuši gatavību nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, par pakalpojumu sniegšanas turpināšanu no 15.septembra, ievērojot visus tos administratīvos un finansiālos nosacījumus, balstoties uz kuriem jau patlaban ir noslēgti līgumi starp esošajiem komersantiem un pašvaldību.

Tāpat tiek uzdots līdz 13.septembrim izsludināt un noslēgt sarunu procedūru, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tajā Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurā, komersanti nav gatavi nodrošināt pakalpojumu sniegšanu pēc 14.septembra. Tas nozīmē, ka sarunu procedūra jāveic par teritoriju, kas aptver aptuveni 12% Rīgas.

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Cilvēki, ilgstoši dzīvojot lineārā ekonomikā, pieraduši saražot un izmest, un daudz nedomāt, kas notiek pēc tam. Tādēļ, runājot par mērķiem atkritumu nozarē, visas aktivitātes patlaban veidotas un politika balstīta uz šo aspektu, Izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Cilvēku skaits aug, planēta lielāka nekļūst, tādēļ jādomā, ko darīt ar neatjaunojamiem resursiem. Rezultātā pasaule virzās uz aprites ekonomikas modeli, kas faktiski nosaka, ka maksimāli ilgi resursus atstājam apritē. Tādēļ jādomā, kā samazināt atkritumu apjomu, ko radām, un jāskatās, kā lietojam lietas, vai tās var labot vai atjaunot. Ja tas nav iespējams, jāizvērtē, cik daudz būs vietas, kur glabāt šos atkritumus.

Jāanalizē ne tikai izejmateriāli un loģistikas ķēdes, bet arī tas, kā katrs cilvēks iepērkas – gudri vai vieglprātīgi. Izejot no šī faktora, ES noteikusi stingrus mērķus nākamajiem gadiem, viņa uzsvēra.

Pēc 2020.gada ik pa pieciem gadiem ir jāizpilda jaunas prasības, lai pakāpeniski nonāktu līdz tam, ka 2035.gadā tiek pārstrādāti vismaz 65% sadzīves atkritumu apjoma, ko radām. 2020.gadā šis apjoms ir 50%. Tā kā ar katru procentu gan savākt, gan apsaimniekot atkritumus kļūst grūtāk, aizvien vairāk jādomā par to, kādas preces tiek ražotas un kā tās tiek izmantotas.

Atverot sludinājumu portāla ss.com mājaslapu, šokēja lielais atkritumu izvešanas pakalpojumu piedāvājumu skaits, izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja SIA Clean R valdes locekle Sanita Lazdāne.

«686 piedāvājumi bija par sadzīves atkritumu izvešanu, bet zināms, ka sadzīves atkritumus var izvest vienīgi pašvaldības izvēlēts komersants ar pašvaldības līgumu, tādējādi tas laikam ir tiesiskais nihilisms un tas nevienu nesatrauc,» viņa norādīja.

Sadaļā par atkritumu izvešanu ar lielgabarīta konteineru bija 256 ieraksti. No tiem tikai 24 komersanti ir sazīmējami pēc nosaukuma vai tālruņa un, visticamāk, nebaidās nosaukt sevi vārdā. Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (BRAPUS) no tiem ir 12, bet atļaujas ir 11 no tiem, turklāt tie nav vieni un tie paši uzņēmumi, kaut arī tā tam vajadzētu būt, uzsvēra S. Lazdāne. Vien 9 ir iesnieguši statistikas datus. Kopumā BRAPUS sistēmā ir 98 reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, pirms pāris gadiem tie bija 81, tādējādi neliels progress ir, taču publiski nav zināms, cik daudzi uzņēmumi faktiski izmanto BRAPUS sistēmu.

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

Tuvojoties 1. jūlijam, kad Latvijā tiks ieviesta tekstila ražotāju atbilstības sistēma, “Zaļā josta” ir noslēgusi pirmos līgumus ar aktīvākajiem ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem, kuri jau laikus iesaistās tekstila izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, lai iespējami daudz materiāla atgrieztu atkārtotā apritē, pārstrādātu vai izmantotu enerģijas ieguvei, informē uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Pēdējo gadu laikā arvien turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties to kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu. Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu.

“Jau tagad redzam, ka Latvijā uzņēmumi izrāda interesi par gaidāmajām izmaiņām tekstila apsaimniekošanā, aktīvākie jau ir noslēguši līgumu ar “Zaļo jostu”. Aicinām arī citus tekstila ražotājus, tirgotājus un importētājus neatlikt līguma slēgšanu uz pēdējo brīdi, lai jau laikus būtu gatavi jaunajai kārtībai,” saka Eglīte.

#Turpmāk atkritumu konteineri pirms savākšanas tiks svērti, un jūrmalnieki arī norēķināsies par izvesto atkritumu svaru, nevis tilpumu.

Jūrmalas pašvaldība ievieš jaunu kārtību atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, lai veicinātu šķirošanu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atkritumu šķirošana joprojām ir aktuāls jautājums visā Latvijā. Lai gan kopumā situācija ir uzlabojusies un aizvien vairāk cilvēku sāk pievērsties atkritumu šķirošanai, lai samazinātu ikmēneša izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu un arī samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu, joprojām nešķiroto atkritumu apjomi ir salīdzinoši augsti. Latvijā darbojas dalītā atkritumu vākšanas sistēma. Tajā investēti gan pašvaldību, gan Eiropas Savienības fondu, gan privātie līdzekļi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieskatā, dalītā atkritumu vākšana ar katru gadu strādā veiksmīgāk un sašķiroto atkritumu, tajā skaitā iepakojuma, apjoms Latvijā aug.

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan jaunu materiālu ražošanā.

Lielu daļu būvniecības atkritumu var veiksmīgi pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Šādi atkritumu apsaimniekotāji izpilda ES prasības, kas ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas, un tas ir liels izaicinājums nozarei. Proporcionāli klasisko būvgružu ir pat vairāk nekā sadzīves atkritumu.

“Ir maza nianse – tie neož, līdz ar to necērtas acīs vai nāsīs, bet to apjoms patiesībā ir ļoti liels. Nojaucot vienu māju, iegūstam tūkstošiem tonnu, ko iedzīvotāji nerada pat gada laikā,” komentē vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Jāizglīto sabiedrība

Sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanu vērtējama no vidējas līdz pat ļoti sliktai. Uzņēmums bieži vien saskaras ar to, ka iedzīvotāji remonta atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. “Pirmkārt, tas ir slikti, jo lauž konteinerus, atkritumu mašīnas, iekārtas, kas šķiro, un dienas beigās tas viss nonāk atkritumu kalnā. Tas nav ne videi draudzīgi, ne atbalstāmi. Otrkārt, mūsu darbs un pienākums ir nodrošināt iespējas, kur šos atkritumus likt. Tas nav tikai viena vai otra operatora darbs. Tas ir visas nozares, ministrijas, Valsts vides dienesta sabiedrības izglītošanas darbs visos iespējamajos kanālos,” norāda G. Levics.