Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu
Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.
Grib stabilitāti
«Izmaiņas nodokļu normatīvos notiek ik gadu, taču ekonomiskā recesija esot pagātne. Kāpēc gan nevarētu būt tā, ka izmaiņas nodokļu normatīvos, kas biznesam sarežģī dzīvi, varētu tikt izdarītas vienu reizi trijos gados?» jautā mēbeļu ražošanas SIA Pinus GB valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss. Viņaprāt, no šāda soļa ieguvēji būtu visi – biznesam būtu prognozējama nodokļu normatīvā bāze trijiem gadiem, savukārt valstij – pievilcība potenciālo investoru acīs. Pēc uzņēmēja domām, ir vairākas nianses, kas nodokļu jomā būtu jāsakārto. «Kāpēc Igaunijā un Vācijā šo valstu eksportētājiem PVN pārmaksas atmaksa (ieskaite citu nodokļu segšanai) notiek dažu dienu laikā, bet Latvijā velkas teju vai mēnesi, citreiz pat vēl ilgāk? Manuprāt, ja uzņēmums jau daudzus gadus eksportē savu produkciju uz citām ES valstīm, tad nevajadzētu būt situācijai, kad tā rezultātā radusies PVN pārmaksa tiek novirzīta dažu dienu laikā,» ierosina A. Einauss. Viņaprāt, šī PVN pārmaksas atmaksas aizkavēšana būtu iespējama tikai tādos gadījumos, ja ir kādas pamatotas aizdomas – īpašās situācijās, nevis ikdienā. «Varbūt šo PVN pārmaksu atmaksas ātrums var būt lēnāks, ja piegādes notikušas ārpus ES,» tā uz jautājumu, vai ātrāku atmaksu varētu piemērot visam eksportam vai tikai darījumiem uz ES, atbild A. Einauss.
Revīziju vajag
Bijušais VID ģenerāldirektors un nodokļu eksperts Kārlis Ketners uzskata, ka nodokļu normatīvajos aktos būs nepieciešamas gan kosmētiskas, gan būtiskas izmaiņas. «Prioritāri būtu jāuzraksta jauns likums «Par nodokļiem un nodevām», to procesuāli sakārtojot un padarot ērtu lietotājam – atsakoties no prim pantiem,» darāmo darbu sarakstu atklāj K. Ketners. Viņš norāda, ka jauns likums būtu nepieciešams arī iedzīvotāju ienākuma nodoklim, vienlaikus sakārtojot tādus terminus kā «algots darbs» un «saimnieciskā darbība», kā arī pārskatot attaisnoto izdevumu limitus. «150 Ls griesti vienai personai kā attaisnotie izdevumi izglītībai un medicīnas pakalpojumiem ir neatbilstoši pašreizējai situācijai, jo tie tika noteikti deviņdesmito gadu vidū, kad bija cita ekonomiskā situācija,» skaidro K. Ketners. Viņš rosinātu arī uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma revīziju, jo īpaši attiecībā uz šī nodokļa atlaidēm. «Peļņas nodokļa atlaides jāsaglabā tikai industrializācijas politikas kontekstā ražošanas attīstīšanai Latvijā. Neredzu jēgu, ja šādas UIN atlaides tiktu piemērotas, piemēram, banku sektoram,» savu pozīciju pamato K. Ketners. Viņš arī uzskata, ka agrāk vai vēlāk būs jautājums par PVN. «Vērtējot fiskālo telpu, būs vien jāizvērtē PVN tālākais attīstības scenārijs, arī šī nodokļa likmes paaugstināšana,» – tā K. Ketners. Jāatgādina, ka burbuļošana par PVN pamatlikmes iespējamo palielināšanu nerimstas teju vai no 2012. gada 1. jūlija, kad tā tika samazināta, lai Latviju uzņemtu eirozonā – tās inflācijas līmenis būtu viens no zemākajiem visā eirozonā.
VIEDOKĻI
Jāizskauž nodokļu nemaksāšana
LMT prezidents Juris Binde:
Nav tālredzīgi vienkārši mainīt nodokļu likmes mainīšanas pēc. Tas jāplāno ciešā saistībā ar ekonomisko izaugsmi valstī. Daudz ko varētu uzlabot nevis tikai likmes mainīšana, bet nodokļu administrēšanas, tostarp iekasēšanas sakārtošana. Pētījumi par ēnu ekonomikas apjomiem Latvijā liecina, ka pie mums ir pietiekami plašas iespējas veikt komercdarbību un nemaksāt nodokļus. Lai situāciju sakārtotu, nepietiek tikai ar nodokļu administrācijas auditiem un uzrēķiniem. Ir jāveic gan preventīvās darbības, gan jānodrošina valsts institūciju informatīvās bāzes vienota sistēma, kas nepieļauj iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas vai soda par nemaksāšanu. Arī labvēlīgas ekonomiskās un samērīgas birokrātiskās vides radīšana jaunajiem un mazajiem uzņēmējiem būtu labs veids, kā mainīt sabiedrības domāšanu un attieksmi pret nodokļu maksāšanu un sistēmu kā tādu.
Jāmaina uzsvars
Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs:
Mūsu valstī nodokļu slogs kopumā nav lielāks kā citās ES valstīs, drīzāk otrādi. Tāpat arī nodokļu politikas virzieni, ko iezīmējusi Finanšu ministrija – piemēram, konkurētspēja, sociālais taisnīgums un paredzamība, ir visnotaļ atbalstāmi. Taču nodokļu struktūra būtu pakāpeniski jāmaina, samazinot darbaspēka nodokļus un kompensējot tos ar pelēkā sektora samazināšanu, ideālā gadījumā - arī ar valsts iestāžu efektivitātes uzlabošanu un tēriņu samazināšanu. Tādēļ pirmajā plānā šobrīd izvirzās sekošana tam, lai arī realitātē nodokļu izmaiņas darbotos saskaņā ar iecerēm, kā arī jautājums, kas bijis aktuāls visus Latvijas otrās neatkarības gadus un joprojām tāds ir, - nodokļi jāmaksā visiem.
Biežas izmaiņas neveicina pievilcību
A/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš:
Iespējams, ka minimālas izmaiņas ir nepieciešamas, lai samazinātu darbaspēka nodokļu nastu. Jo īpaši mazāk kvalificētam un līdz ar to zemāk atalgotam darbaspēkam. Tomēr daudz būtiskāk par izmaiņu ieviešanu nepieciešams beidzot vienoties, piemēram, par desmitgades nodokļu politiku un pie tās pieturēties. Biežas izmaiņas nodokļu politikā un diskusijas par tām neceļ Latvijas kā biznesa veikšanas vietas pievilcību investoru acīs.
1 eiro nodokļos izmaksā 81,7 centus
SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis:
Uzskatu, ka veiksmīgas nodokļu politikas veidošanai ir četri svarīgi nosacījumi - tā ir jāveido savlaicīgi, plānojot to, ir nepieciešams dialogs ar uzņēmējiem, kā arī nodokļu politikai ir jābūt stabilai un prognozējamai. Savukārt, lai veicinātu nodokļu nomaksu, ir strikti jāvēršas pret nodokļu nemaksātājiem, kā arī jādomā par motivējošiem instrumentiem godīgiem nodokļu maksātājiem - piemēram, tādiem darba devējiem, kuri papildus darba algai no savām izmaksām nodrošina darbiniekiem apmācības kvalifikācijas celšanai vai citus papildu labumus, būtu jāpiemēro nodokļu atlaides. Latvijā nepieciešams pazemināt darba spēka nodokļus, jo tā bija vadības apņemšanās, tāpēc būtiski to pildīt, kā arī ar šādu nodokļu politiku Latvija nav konkurētspējīga. Darba spēka nodokļu slogs jārēķina ne tikai ņemot vērā darba ņēmēja intereses, bet arī darba devēja - par katru 1 eiro, ko saņem darbinieks, darba devējam jāsamaksā 81.7 centi nodokļos. Lietuvā un Igaunijā šis apmērs ir būtiski mazāks. Par prioritāti ir jāizvirza Latvijas nodokļu politikas starptautiskās konkurētspējas veicināšana, kā arī jāpārnes esošais nodokļu slogs, kas šobrīd gulstas uz darba spēka pleciem, uz patēriņu.