Ideja Latvijā palielināt nodokļus ir saprātīga, jo jau tagad vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, šādu viedokli pauda Eiropas Savienības (ES) ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta darbinieks, kurš savulaik piedalījies Eiropas Komisijas aizdevuma uzraudzības misijā Latvijā, taču nevēlējās publiskot savu vārdu.
«Nodokļu celšana ir būtiska politiska izšķiršanās, jo Latvijā ir vairāki sektori, kuriem trūkst finansējuma. Ja skatās Baltijas un arī plašākā kontekstā, nodokļus vajadzēs celt,» sacīja ES ierēdnis, par piemēru minot nepietiekamo finansējumu veselības, augstākās izglītības, un aizsardzības jomām. «Ja paskatās, cik tiek tērēts Latvijā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un cik tiek tērēts Igaunijā, Lietuvā vai citās ES dalībvalstīs, tas cipars ir ļoti, ļoti zems. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, jo valsts vairs nespēj segt nepieciešamās izmaksas no nodokļu naudas.»
Viņš arī atzina, ka citās ES valstīs šāda prakse nav tik izteikta, kam par pamatu ir pārdomāta nodokļu politika. «Latvijā visu laiku ir notikusi virzība uz to, ka nepieciešami zemi nodokļi, lai piesaistītu investīcijas un jaunus uzņēmumus. Līdzīgi kā Īrijā, kur ir zemi nodokļi un dažādi atvieglojumi uzņēmumiem. Taču arvien vairāk sāk iezīmēties, ka šīm valstīm, piekopjot šāda veida politiku, kaut kas ir jāzaudē,» sacīja ES ierēdnis, atzīstot, ka pēdējā laikā visi Latvijas pasākumi, lai cīnītos ar tā sauktajām aplokšņu algām, pievienotā vērtības nodokļa (PVN) shēmām, kontrabandu un ēnu ekonomiku, kopumā savā ziņā ir cietuši neveiksmi. «Protams, daudz ko var darīt labāk, bet vai tas budžetā nesīs papildus vairākus simtus miljonus, nākas šaubīties. Vilka ierosinājums ir apsveicams, vismaz par to beidzot tiks diskutēts.»
Vaicāts, vai Latvija vispār var atļauties celt nodokļus, ES ierēdnis norādīja, ka neredz tam šķēršļus. «Var. Ir gan jāskatās, kuras nodokļu grupas varētu samazināt,» sacīja ES ierēdnis, par piemēru minot darbaspēka nodokļus. «Nodokļu slogu vajadzētu samazināt tiem cilvēkiem, kuri pelna ļoti, ļoti maz. Viens veids, kā to panākt, ir palielināt neapliekamo minimumu. Taču visu vajadzētu kompensēt no citām nodokļu grupām.»
Viņaprāt, arī ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) Latvijā esot ļoti zemi salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni. «Latvijā pašvaldības savā starpā ir sākušas konkurēt par to, kura spēs sniegt lielākas atlaides, piesaistot cilvēkus deklarēties pie sevis. Tas nav pareizi, jo NĪN ir jāizmanto kā viens no ieņēmuma avotiem,» skaidroja ES ierēdnis, norādot, ka līdzīga situācija ir izveidojusies arī ar vides nodokli.
ES ierēdnis apstiprināja finanšu ministra Andra Vilka minēto prognozi, ka Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu tuvākajos gados var nokristies līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis ES, kur vidēji šis rādītājs ir 40%. «Tas minēts arī Stabilitātes programmā, kura tikko iesniegta Eiropas Komisijā (EK). Tur ir ļoti labi parādīts, kā Latvijā šī līkne iet uz leju.» «Latvijai gan labā ziņa ir tā, ka nodokļu ieņēmumi pret IKP varbūt neatspoguļo visu to ainu, jo Latvijai samērā lieli ieņēmumi ir no ES fondiem, kas finansē to pašu zinātni. Kaut kādā mērā tas palīdz, jo citām valstīm šis īpatsvars nav liels.»
Kā ziņots, Vilks ir nācis klajā ar aicinājumu sabiedrībai diskutēt, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, jo zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai.
Vilks atzīmēja, ka strauji tuvojas nākamā gada budžeta veidošana, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, tāpēc aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai.
Kā uzsver ministrs, nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12.Saeimā, būšot nepieciešams izšķirties - vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.
Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) tuvākajos gados var nokristies līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji šis rādītājs ir 40%, uzsver Vilks. Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP esot ļoti aktuāls jautājums pat pie labas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas, īpaši priekšvēlēšanu laikā, vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.
«Pie tik zema nodokļu sloga kļūst neiespējami salīdzināt sabiedriskos pakalpojumus un sociālo palīdzību Latvijā un citās ES valstīs. Par katru no šādiem salīdzinājumiem mums nāksies nopūsties un konstatēt, ka Eiropas līmeņa valdības pakalpojumi un sociālais atbalsts mums nav pa kabatai,» uzsver politiķis, «esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados (pie sakarīgas un nepopulistiskas valdības kombinācijas) darbaspēka nodokļiem būs lejupejoša virzība. Taču, mazinot darbaspēka nodokļus, tie ir jākompensē, lai vismaz esošajā līmenī varētu nodrošināt valsts funkcijas mūsu iedzīvotājiem. Protams, ka var palikt pie esošās situācijas, bet tad es aicinātu savus kolēģus ministrus nesniegt pieprasījumus pēc papildu finansējuma. Taču diez vai tas notiks, jo vajadzības bieži vien ir arī pamatotas.»
Vilks uzsver, ka pašlaik Finanšu ministrija neplānojot rosināt diskusiju par kompensējošiem priekšlikumiem, piemēram, patēriņa nodokļu likmju izmaiņām valstī, turklāt šī valdība nerosināšot nodokļu pārskatīšanu vispār. Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu kritums attiecībā pret IKP, kas savukārt aktualizēs diskusiju par kompensējošiem pasākumiem, jo papildu resursi, kas būtu paredzēti valsts funkciju finansēšanai, kļūs ierobežotāki, raksta Vilks.
Ministrs norāda, ka Pasaules Bankas Doing Business 2014 pētījums liecina, ka kopējā nodokļu likme Latvijā ir 35,9%, kas ir 11.zemākais rādītājs ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs. Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstu starpā. Tāpat tā ir zemāka par vidējo ES un EBTA valstu rādītāju - 41,1% -, kā arī par vidējo rādītāju pasaulē - 43,1%. Pētījumā kopējo nodokļu likmi Latvijā veido 4,9% uzņēmumu ienākuma nodokļa daļa, 27,3% darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Veicamo maksājumu daudzums Latvijā ir viens no mazākajiem Eiropā - tikai septiņi maksājumi. Tik mazs maksājumu skaits citur ES esot vien Igaunijai, Francijai un Maltai, bet vidēji pasaulē šis maksājumu skaits sasniedz pat 26,7.
«Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli norāda uz to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi lielāku daļu ir spējīgi novirzīt sava biznesa tālākai attīstīšanai vai dividenžu izmaksai. Tomēr izdarīt viennozīmīgus secinājumus tikai no šī viena indikatora nevajadzētu, jo valstīs atšķiras gan ekonomiskie cikli (tādējādi arī peļņas cikli), gan darbaspēka nodokļu sadalījums starp darba devēju un ņēmēju, uzkrātais kapitāls, gan citi aspekti,» raksta politiķis.
«Ir saprotams, ka nozaru ministrijām ir ārkārtīgi daudz prioritāšu, kas jāfinansē no valsts budžeta. Taču vienlaikus valstī ir noteikta virzība uz zemāku nodokļu slogu, jo mēs esam eirozonas valsts, tāpēc būs jāpieņem lēmums, vai šī tendence ir jāsaglabā, rēķinoties, ka finansējuma iespējas atbilstoši dažādām prioritātēm būs ierobežotas,» atzīmējis Vilks, «turoties pie jau iepriekš minētās tendences, politiķiem būs jādomā par korekcijām.»
Šādos apstākļos jau tagad ir ļoti svarīgi sākt publisku diskusiju, uzklausot uzņēmēju organizāciju viedokļus, kādu ceļu Latvija ir gatava iet, domājot par nodokļu slogu, valsts prioritāšu nodrošināšanu un labklājības celšanu, uz diskusiju aicinājis finanšu ministrs.
