Latvija ir unikāla kontrastu zeme, kura reizēm, izbrīna, turklāt bieži vien atgādina aizgājušo padomju laiku farsu
To intervijā Dienas Biznesam atzīst bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs un LTRK eksprezidents Andris Lasmanis. Viņaprāt, Latvijā notiekošajam nav ekonomiska un loģiska izskaidrojuma, tāpēc augot pārliecība par iracionāliem argumentiem, kurus zina saujiņa izredzēto, bet tos neatklāj vienkāršajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Kāda ir pašreizējā situācija Latvijas tautsaimniecībā?
Vienkāršā atbilde būtu dīvaina, savdabīga, kura nepakļaujas loģikai. Kāpēc?! Gan amatpersonas, gan analītiķi un eksperti Latvijai prognozē IKP pieaugumu, pat tiek paredzēts kopējo darbavietu skaita palielinājums. Būtībā visai dzīvei jākļūst labākai. Esmu ar abām rokām, lai tas tā būtu. Latvija tiek dēvēta par veiksmes stāstu, bet kādēļ cilvēki šo valsti, kurā «viss iet uz augšu», turpina pamest? Krīzes laikā glābiņš tika meklēts vecajās ES dalībvalstīs, bet tagad šie laiki ir pagātnē. Oficiālie dati rāda, ka aptuveni 645 000 iedzīvotāju Latvijā dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Tas nozīmē, ka apmēram 30% valsts reālo iedzīvotāju teju 11 gadus pēc Latvijas uzņemšanas ES dzīvo uz nabadzības robežas. Vai šie ļaudis tic, ka Latvija ir veiksmes stāsts, ko atzīmē arī citu Eiropas valstu amatpersonas, ciemojoties Latvijā? Stājoties ES, taču tika runāts par kardinālu dzīves apstākļu uzlabošanu, nevis dzīvošanu uz nabadzības sliekšņa.
Eiropas lielākais rūpju bērns ir Grieķija, kura pat nevar izdzīvot bez naudas piešprices no ārpuses, bet šajā valstī minimālā alga mēnesī ir 580 eiro, savukārt Latvijā šogad ir 360, nākamgad, iespējams, varētu būt 375 eiro. Turklāt Grieķijas valdības uzstādījums ir nesamazināt minimālo algu. Cilvēks, kurš redz šādus skaitļus, par veiksmes stāstu nodēvēs Grieķiju, nevis Latviju. Var jau ironizēt par Grieķijas valsts parādu, taču arī Latvijas parāds ik gadu pieaug un nav pat skaidrs, kad šis process apstāsies, jo budžets taču ir ar deficītu. Bet kas un kad maksās šos parādus, ja valsts paliek tukša un 25 gadu miera laikā iedzīvotāju skaits sarucis par 0,65 miljoniem jeb ceturtdaļu un šis process turpinās? Tas, protams, nozīmē, ka Latvijā preču un pakalpojumu pircēju skaits ir būtiski sarucis, to izjūt pakalpojumu jomā strādājošie.
Es nevaru apstrīdēt, ka IKP pieaugums šogad nebūs 1,5 – 2% robežās, taču vienkāršie iedzīvotāji šādiem skaitļiem un uzvaras saucieniem pat nepievērš uzmanību. Diemžēl veidojas totāla neticība valsts paziņotajiem rādītājiem un norisēm, gluži kā padomju laikos, kad no vienīgās visu virzošās partijas kontrolētajiem masu medijiem gāzās ziņas par kārtējā piecgades plāna izpildi četros un pat trijos gados, bet, ieejot veikalā, bija pustukši plaukti.
Pašlaik veikalu plaukti nebūt nav tukši, bet tikai tās rocības vairākumam Latvijas iedzīvotāju nav. 2006. gadā ekonomikas žurnālā ministrs Aigars Štokenbergs izteica prognozi, ka Latvijā ES vidējo darba algu līmeni sasniegsim pēc 10 gadiem. Tātad – 2016. gadā. Nekas tāds gan nebūs, ja nu vienīgi neiespējamā situācijā, kad ES tiktu pēkšņi uzņemtas vairākas valstis ar ļoti zemu darba samaksu.
Visu interviju Latvija pārsteidz un šokē lasiet 5. maija laikrakstā Dienas Bizness.