Liels daudzums Latvijā izaudzēto liellopu tiek eksportēti un kļūst par ārvalstu ražotāju attīstības un izaugsmes pamatu. Lai šo situāciju mainītu, kooperatīvā sabiedrība Latvijas liellops ir noslēgusi vienošanos ar SIA Cēsu gaļas kombināts, kurš piedāvā paaugstinātu fiksētu iepirkuma cenu.
Tādējādi sperts pirmais solis liellopu nozares vertikālās integrācijas virzienā, kur savs ieguvums ir gan pārstrādātājiem, gan arī audzētājiem. Šāds sadarbības modelis varētu būt arī sekmīgs risinājums starp audzētājiem un pārstrādātājiem citās pārtikas produktu grupās.
Neizmantotās attīstības iespējas
«Visos iespējamos, politiķu, ierēdņu, uzņēmēju un patērētāju līmeņos tiek daudz runāts par pašmāju tautsaimniecības attīstību, ekonomisko transformāciju, Zaļo kursu, jaunām darba vietām, lielākiem eksporta ienākumiem un prāvākiem nodokļu maksājumiem. Taču, lai īstenotos darbos, ir nepieciešams, ka to, ko izaudzē pašmāju lauksaimnieki, šeit pat arī pārstrādātu augstas pievienotās vērtības produktos un tad realizētu Latvijas, vai vēl jo vairāk ārvalstu noieta tirgos,» uzsver Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits.
Viņaprāt, pašlaik tiek novērots zināms absurds, jo ļoti iespaidīgos apjomos tiek eksportēti dzīvi liellopi un to gaļa, vienlaikus šo pašu izejvielu Latvijas tirgū pietrūkst gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kuri to importē. «Dzīvu liellopu eksports būtībā ir pielīdzināms neapstrādātu izejvielu, piemēram, apaļkoksnes, kuru var pārstrādāt Latvijā, eksportam,» uzsver N. Šmits. Viņš atgādina, ka valsts varētu iegūt jaunas darba vietas un arī nodokļos varētu iegūt lielākas summas, ja šos liellopus, kurus pašlaik eksportē, pārstrādātu gatavos augstas pievienotās vērtības produktos, kas nonāktu gala patērētāju veikalu plauktos.
«Gaļas eksports ir labāks, nekā dzīvu liellopu realizācija ārzemēs, taču vislielākais ieguvums valstij būtu tieši gatavu gaļas izstrādājumu realizācijas,» tā uz jautājumu par gaļas eksporta devumu valstij atbild N. Šmits. Viņš arī norāda, ka dzīvu liellopu un pat to gaļas«vizināšana», tos eksportējot un pēc tam arī importējot, neatbilst ES Zaļā kursa izvirzītajiem mērķiem —CO2 izmešu apjomu samazināšanai. «Kas tas par Zaļo kursu, ja gaļu importējam no vairāk nekā 1000 km attāluma? Lai būtu reāls Zaļais kurss, tad pašu mājās izaudzētais jāpārstrādā gatavos izstrādājumos, kas nonāk Latvijas un ārvalstu veikalu plauktos, tādējādi tiek samazināti transportēšanas CO2 izmešu apjomi,» tā N. Šmits.
Statistika šokē
«Šokējoši dati, jo Latvijā pēdējo piecu gadu laikā (2017-2022) ir samazinājies nokauto liellopu skaits no 100 tūkstošiem līdz 77 tūkstošiem gadā (23% kritums), bet liellopu eksports ir palielinājies no 74 tūkstošiem līdz 86 tūkstošiem gadā (16% kāpums). Tas nozīmē, ka Latvijā arvien vairāk sagatavo izejvielu ārvalstīm, un vienlaikus importējam lielāko tiesu liellopu gaļas produktu,» situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējā situācijā, kad esam kļuvuši par izejvielu piegādes valsti mūsu kaimiņiem, Latvijas ražotāji un pārstrādātāji zaudē iespēju attīstīties.
Visu rakstu lasiet 1.augusta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
Abonē arī digitāli!
