Oficiālajā datu pārvaldības sistēmā Ozols atrodamā informācija par potenciālajiem, nevis noteiktajiem, īpaši aizsargājamiem biotopiem šokē meža nozari, uzņēmēji to uzskata par ļoti bīstamu precedentu, kura ietekmes apmērs uz tautsaimniecību pagaidām nav novērtēts.
Šādu teritoriju esot pietiekami daudz, kas sertificētiem kokrūpniekiem rada pamatotas bažas par koksnes resursu izmantošanas iespējām no šādām daudzus desmitus un pat, iespējams, simtus tūkstošus hektāru mežu platībām. Tas tiek uztverts kā negaidīts sitiens pa vienas no konkurētspējīgākajām Latvijas eksporta nozarēm nozīmīgāko pozīciju – resursu ieguves avotu, to veikusi valsts struktūra, kura pati arī tiek uzturēta no šīs pašas nozares samaksātajiem nodokļiem, nevis ārvalstu konkurenti. Meža nozares uzņēmēji ir pārsteigti par faktu, ka oficiālā, Latvijas valstij piederošā datu bāzē tiek ievietots kaut kas potenciāls, jo pēc analoģijas līdzīgu sadaļu tādā gadījumā vajagot ieviest arī citās datu bāzēs. Vienlaikus vairāki privātmežu īpašnieki atzina, ka īsti nezina, kā tālāk rīkoties, jo juridiski jau varot izņemt ciršanas biļeti un potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu padarīt par neesošu. Tomēr šāda rīcība sevi cienošam saimniekam esot nepieņemama, vienlaikus šādu potenciālo platību izņemšana no saimnieciskās aprites ar pretimnākšanu no valsts un tās atbildīgo iestāžu puses neesot manīta. Tas gan nenozīmē, ka nevarētu būt situācijas, kad attiecīgās mežu platības, kurās ir potenciālais īpaši aizsargājamais biotops, pēc kāda brīža nebūs jāpārdefinē par vietām, kurās vēsturiski bija potenciālais īpaši aizsargājamais biotops.
Tika pausts viedoklis, ka potenciālo īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušana oficiālajā datu bāzē ir jānomēra pēc ietekmes uz tautsaimniecību, darba vietām reģionos, samaksāto nodokļu apjoma, eksporta ieņēmumiem, vēl jo vairāk, ja valsts makā trūkst naudas sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu finansēšanai un jau ir izskanējuši dažādu nodokļu likmju paaugstināšanas iespējamie scenāriji. Nozares pārstāvji atzīst – tā, kā bijis līdz šim, vairs nevar turpināties, tāpēc ir vajadzīgas pārmaiņas, kuru galvenais mērķis ir labklājības radīšana valstī dzīvojošajiem, ko iespējams īstenot, radot labvēlīgus apstākļus, nevis uzliekot apgrūtinājumu vai šķērsli visiem, kuri iegulda eksportspējīgu produktu ražošanā un eksportspējīgu pakalpojumu sniegšanā. Savukārt tie, kas rada papildu apgrūtinājumus un šķēršļus, ir jāuztver kā apdraudējums valstij un tās iedzīvotājiem. Uzņēmēju ieskatā nav ne ētiski, ne arī korekti uzlikt rokudzelžus mežu īpašniekiem ar potenciālajiem īpaši aizsargājamo biotopu sarakstiem oficiālā valsts datubāzē, jo tas varot ietekmēt koksnes izstrādājumu pircēju vēlmi tos iegādāties no Latvijas, kas savukārt atsauksies gan uz nodarbinātību, gan samaksāto nodokļu apjomu.
Visu rakstu lasiet 3.septembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
