Pirms diviem gadiem Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs veicis apjomīgus nekustamo īpašumu darījumus ar vienu no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas īpašniekiem Aivaru Ločmeli. Taču izrādās, ka dažus gadus iepriekš politiķis daļu no šiem zemesgabaliem te pārdevis, te atkal pircis atpakaļ, turklāt vismaz daļa no aizdomīgajām īpašumu shēmām rada iespaidu par to fiktīvo raksturu, vēsta portāls pietiek.com.

Kā rādot Urbanoviča amatpersonas deklarācija, 2008. gadā viņš no Ločmeļa saņēmis 318 tūkstošus latu, noslēdzot kopumā veselus astoņus pirkuma – pārdevuma līgumus par summām no 14,7 līdz 112,3 tūkstošiem latu. Šie darījumi politiķim ļāvuši nokārtot savas kredītsaistības nepilnu 296 tūkstošu latu apmērā.

Taču, kā liecinot zemesgrāmatu informācija, vismaz no daļas pārdoto īpašumu Urbanovičs vienreiz šķīries jau iepriekš, turklāt darījumi vismaz no formālā viedokļa politiķim nav bijuši izdevīgi.

Tā 9,8 hektārus Rēzeknes novada Verēmu pagastā Urbanovičs 2001 gadā iegādājies par 2000 latu, dažus mēnešus vēlāk pārdevis par divarpus tūkstošiem kādai SIA Reviteko, savukārt pēc trim gadiem, 2005. gadā šo pašu zemi atkal nopircis jau par 29,4 tūkstošiem latu. Vēl trīs gadus vēlāk, 2008. gada februārī, kad nekustamo īpašumu krīze vēl īsti nebija sākusies, Urbanovičs zemesgabalu Ločmelim tomēr pārdevis par precīzi tādu pašu summu – 29,4 tūkstošiem latu.

Trīs nedēļu laikā savākta vairāk nekā puse referendumam par krievu valodu nepieciešamo parakstu. Parakstījies arī deputāts Nikolajs Kabanovs, vēsta laikraksts Latvijas Avīze .

Trīs nedēļu laikā par Vladimira Lindermana un Jevgeņija Osipova organizācijas Dzimtā valoda rosinātajiem Satversmes grozījumiem parakstījušies 78 279 cilvēki. Pieskaitot pirmajā kārtā pie notāriem un bāriņtiesās savāktos 12 533 parakstus, Satversmes grozījumiem savu atbalstu pauduši jau 90 812 vēlētāju. Lai referendums notiktu, līdz 30. novembrim jāsavāc desmitās daļas balsstiesīgo jeb 154 379 cilvēku paraksti. Līdzšinējā pieredze rāda, ka liela daļa iedzīvotāju parakstīšanos atliek uz pēdējo brīdi, tāpēc nākamnedēļ parakstīšanās vietās varētu izveidoties rindas, lēš laikraksts.

Arī trešajā nedēļā visvairāk parakstu par krievu valodu savākti Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Tomēr latviskajā Kurzemē un Vidzemē ir septiņi novadi, kur Lindermana un Osipova projektam joprojām nav izdevies piesaistīt kaut vienu atbalstītāju.

Jau vismaz trešo gadu pēc kārtas valsts vai tās uzņēmumi finansē Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča seminārus Baltijas forums, kur pašmāju un Krievijas eksperti diskutē par starptautisko politiku. Pirmo reizi kopā ar šo semināru tika rīkots arī Saskaņas centra partijas pasākums – apspriesta partijas ekonomiskā programma, svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kā norādīja raidījums, «pirmie Baltijas foruma pasākumi bija necili, taču līdz ar Saskaņas centra un paša Urbanoviča popularitātes pieaugumu, auga arī Baltijas foruma ietekme. Sākumā varas elites krējums no Baltijas foruma norobežojās, uz pasākumiem neieradās un tos arī neatbalstīja. Pirmais 2007.gadā seju Krievijas politiķu virzienā pagrieza satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņš kādā valdības sēdē izvirzīja jautājumu par 200 000 latu piešķīrumu rindu mazināšanai uz Latvijas – Krievijas robežas, Kalvīša valdības locekļi nobalsoja par, bet pēc tam Šlesers pusi šīs summas slepeni piešķīra Baltijas foruma rīkošanai. Turpmākos gadus valsts Baltijas forumu bez lieka trokšņa un valdības lēmuma finansē no Latvijas dzelzceļa naudas. Tā tas noticis arī šogad».

Kāds autoskolas instruktors pieķerts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Rīgas nodaļā, mēģinām kārtot vadītāja teorētisko eksāmenu citas personas vietā.

CSDD darbiniekiem radās aizdomas, ka personu apliecinošā dokumenta uzrādītājs nav to patiesais īpašnieks. Uz pirmajiem kontroles jautājumiem viltvārdis bija iemācījies pareizās atbildes, tādēļ pie eksāmena viņš tika pielaists, tomēr šaubas par eksāmena kārtotāja identitāti nav zudušas, un pēc pārbaudījuma CSDD darbinieki turpināja personas datu pārbaudi. Tajā viltnieks «izgāzies», nespējot atbildēt uz kontroljautājumiem par «savu» bērnu skaitu, vārdiem un vecumu.

Galu galā atklājies, ka viltvārdis ir ne vien autoskolas instruktors un pasniedzējs, bet arī tās īpašnieks.

«Ir bijuši gadījumi, ka eksāmenu cita vietā mēģina kārtot brāļi, māsas vai izskata ziņā līdzīgas personas, bet vēl nekad uz eksāmenu cita vietā nebija ieradies autoskolas pasniedzējs,» norāda CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Rīgas 19.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Botāniskā dārza tuvumā, kāda vēlētāja nav varējusi nobalsot, jo viņas vietā sarakstā kāds jau bija parakstījies.

«Paņēmu sarakstus, apsēdos pie galda, lai parakstītos, un izrādās, ka sarakstā manā vietā kāds jau ir parakstījies. Uz to komisijas darbinieki atbildēja, ka es nevarot pierādīt, ka neesmu bijusi vēlēt kādā no iepriekšējām dienām,» aģentūrai LETA sacīja sieviete.

Vēlēšanu komisijas darbinieki gan atzinuši, ka sieviete varot rakstīt sūdzību.

«Pretenziju noteikti uzrakstīšu, tomēr darbinieki skaidri un gaiši pateica, ka juridiska risinājuma šādām situācijām neesot. Var rakstīt sūdzību, bet tas neko nedošot. Tā arī paliku nenobalsojusi,» norādīja vēlētāja.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa, šāds gadījums patiešām noticis. Tas skaidrojams ar cilvēcisko faktoru, tomēr juridiski mainīt neko nevarot.

G4S inkasatora formā saģērbies viltvārdis, kas labi zinājis bankas darbības specifiku, dažu minūšu laikā ticis pie trīs miljonu kronu (aptuveni 130 tūkst. Ls) liela laupījuma, raksta Postimees.

Šo pirmdien 10 no rīta Igaunijas SEB bankas Rapla filiālē ienācis G4S inkasatora formā ģērbies vīrietis, vērsies uzreiz pie atbildīgā bankas darbinieka un, pārmijot ar to dažas vispārīgas frāzes igauņu valodā, atstāja bankas filiāli ar viņam kā inkasatoram nodoto naudu.

Db jau rakstīja, ka G4S inkasatori piedzīvojuši nedienas arī Latvijā. Pērn decembrī tiem tikuši nolaupīti vairāk nekā 100 tūkst. Ls, vienu no G4S inkasatoriem nāvīgi sašaujot.

Toties Francijā inkasatori ar sīkumiem nekrāmējas. Tur kopš vakardienas jau policija meklē nozagtu inkasatoru mašīnu ar 11 miljoniem eiro, ziņo RIA Novosti. Tur Loomis firmas inkasatori no Banque de France Lionā izveduši 38 maisus naudas. Pēc tam inkasatori iegājuši savā ofisā, atstājot automašīna tikai šoferi. Kad viņi atgriezušies, auto jau bija pazudis. Vasarā līdzīgs gadījums noticis arī Krievijā, tur no Sberbankas inkasators Aleksandrs Šūrmanis nolaupīja 250 milj. rubļu (vairāk nekā 4 milj. Ls).

Lielākā daļa zādzību tiek veiktas ar mērķi gūt personīgu labumu – patērēt preces personīgām vajadzībām vai arī turpmākai relaizācijai. Neliela daļa personu, pārsvarā jaunieši, zādzības izdara nepadomīgas izklaides nolūkos, turklāt Latvijā ir bijuši mēģinājumi norēķināties ar viltotu naudu, kā arī uzbrūkot personālam, atklāj drošības pakalpojumu kompānija a/s G4S.

Aktīvākie likumpārkāpēji ir vecumā no 21 līdz 40 gadiem – kopumā šī vecuma grupa veido 50% no kopējā aizturēto skaita. Nākamo lielāko grupu (21%) veido cilvēki vecumā no 41 līdz 65 gadiemn. Aptuveni 12% no kopējā zādzību skaita veic nepilngadīgie, un savukārt 7% no likumpārkāpējiem ir vecumā līdz 14 gadiem. Vecāka gadagājuma (virs 65 gadiem) cilvēku parstrādātās zādzības veido 3% no kopējā skaita.

G4S apkopojusi spilgtākos likumpārkāpēju aizturēšanas gadījumus pērn, un atklājies, ka Latvijā ir bijuši gadījumi norēķināties ar viltotu naudu un uzbrūkot darbiniekiem. Vienā no zādzību gadījumiem persona ar metāla stieni uzbruka personāla un zādzību nepārtrauca arī brīdī, kad to pamanīja un brīdinājumu izteica apsardzes darbinieks. Tāpat kādā objektā likumpārkāpējs esot agresīvi un uzstājīgi mēģinājis norēķināties ar viltotu 50 eiro naudaszīmi.

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Dzirdēts, ka deputātiem sakarā ar krīzi tagad esot vairāk darba nekā iepriekš. Budžeta pieņemšanas dienā redzētais gan neliecināja, ka visi būtu pārstrādājušies, secinājis TV3 raidījums Nekā personīga.

«Kamēr daži kolēģi tribīnē kaismīgi cīnījās par kādu no budžeta sadaļām, Saskaņas centra frakcijas deputātu rindās aizrautīgi spēlēja pokeru un skaidroja, ka tas tomēr nekādi nav traucējis līdzdarboties budžeta tapšanā,» vēstīja Nekā personīga.

Saskaņas centra Saeimas frakcijas deputāts Nikolajs Kabanovs sacīja:

«Ziniet, bija ļoti garas un garlaicīgas debates un Buzajeva kunga uzstāšanās laikā es patiešām spēlēju pokeru, jo es vairs nevaru to izciest! Viņš ļoti bieži uzstājas un mani diezgan tā..sadrumstaloja..»

Bijušais zemkopības ministrs un zaļo zemnieku deputāts Mārtiņš Roze budžeta sēdes laikā pārlūkojis interneta iepirkšanās lapas ar Ziemassvētku atlaidēm, bet viņa kolēģe, bijusī Labklājības ministre Dagnija Staķe izmantojusi laiku medicīniskai konsultācijai pie deputāta un daktera Jāņa Strazdiņa, kurš viņai izrakstījis recepti.

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

«Esmu nosūtījis jau pirms laba laika Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijai arī priekšlikumus, ka ir jāmaina normatīvā bāze un jānosaka, kam ir vai nav pakļauts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vai tā ir neatkarīga, vai arī tā ir premjeram, valdībai, Tieslietu ministrijai, vai kam citam pakļauta institūcija,» raidījumā 900 sekundes norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

Runājot par šā brīža konfliktu KNAB, V.Dombrovskis atzīmēja - ja premjeram būtu instrumenti, kā risināt problēmu, piemēram, ierosināt disciplinārlietu pret vadītāju, kas nerisina problēmas un rada konfliktus KNAB, tad situācija, iespējams, arī atrisinātos ātrāk. Patlaban vienīgais instruments, kas esot premjera rokās, iespēja rosināt komisiju, kura izvērtē KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbilstību amatam.

Uz jautājumu, vai birojs šobrīd vispār strādā, V.Dombrovskis norādīja, kā liecinot atsevišķi gadījumi, birojs strādā, tikai nevis pateicoties, bet gan par spīti N.Vilnīša darba stilam.

Savukārt, komentējot Saskaņas centra vadītāja Jāņa Urbanoviča izteikumus, ka notikumi KNAB esot kauns un negods Ministru prezidentam un parādot viņa nespēju vadīt valsti un viņam pakļauto iestādi, V.Dombrovskis uzsvēra, ka tā esot «tipiska Urbanoviča kunga dezinformācija», jo KNAB neesot pakļauts premjeram. Ja tā būtu, mēs ar šo situāciju jau sen būtu tikuši galā,» norādīja V.Dombrovskis.

«Šī cilvēka izteikumi mani nespēj aizskart. Mani neinteresē ne viņa apvainojumi, ne viņa atvainošanās,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), kuru Saskaņas centra (SC) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs vakar Saeimas debašu laikā nosaucis par «dullu zosi» un vainojis melos.

Neskatoties uz šiem apvainojumiem, I. Mūrniece nedomājot vērsties ne tiesā, ne Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Saeimas deputātu debates par J. Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vakar izvērtās ļoti kaislīgas un aizgāja arī līdz personīgiem apvainojumiem, norāda laikraksts.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece aicinājusi nepieļaut J. Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību komisijā.

SC frakcijas līderis jau Mūrnieces runas laikā izcēlies ar nepieklājīgu izsaucienu («Dullā zoss, izlasi manu grāmatu»), par ko izpelnījies aizrādījumu no Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Ābol­tiņas. Debašu turpinājumā tribīnē kāpis arī Urbanovičs un atvainojies par savu nesavaldību.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

E-parakstu pērn visbiežāk lietojis Valsts ieņēmumu dienests (VID), Rīgas dome un kokmateriālu uzmērīšanas uzņēmums SIA VMF Latvia, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine.

VID darbinieki gada laikā kopumā elektroniski parakstījušies vairāk nekā 500 000 reižu. Tāpat kā gadu iepriekš, eParakstīšanas čempionam seko Rīgas dome, kuras darbinieki e-parakstu izmantojuši 50 000 reižu vairāk nekā 2015.gadā, jeb 180 000 reizes. Trešo vietu 2016.gadā ieņēmis SIA VMF Latvia, kas 2016.gadā eParakstījies vairāk nekā 157 000 reižu, turklāt, salīdzinot ar 2015.gadu, uzņēmums eParakstu lietojis par 80% vairāk nekā gadu iepriekš.

«2017.gadā lielākie eParaksta lietotāji jau ir paziņojuši par klientu pieņemšanai paredzētā laika saīsināšanu. Tas nozīmē, ka šīs iestādes ir veiksmīgi sastapušas un pilnvērtīgi apkalpo savus klientus virtuālajā vidē,» uzsver VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, kas ir eParaksta nodrošinātājs Latvijā, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

«Analizējot vakardienas notikumus, rodas sajūta, ka Rīgas dome šobrīd sākusi raganu medības pret būvniekiem, sniedzot medijiem priekšlaicīgu un ļoti neprecīzu informāciju,» pauda Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

Tāpat Selva būve ir aicinājusi Rīgas pilsētas būvvaldi precizēt vakar, 28. novembrī, izplatīto informāciju, kurā minēta «virkne it kā Rīgas pilsētas būvvaldes konstatēto pārkāpumu veikala Maxima jaunbūvē, Dammes ielā 35a, Imantā».

Būvinspektors veica ierakstu būvniecības žurnālā, kurā viņš fiksēja tikai dažas no pirms tam medijiem publiskotajām atkāpēm vai, kā uzsver Rīgas pilsētas būvvalde, pārkāpumiem, norāda Selva būve pārstāvji.

«Konstatētas atkāpes no akceptētā būvprojekta, kas skar fasādes stiklojumu, labiekārtojumu un ūdensvada izbūvi. Visas šīs atkāpes nekādā veidā neietekmē būves drošību un visas konstatētās izmaiņas veiktas autoruzraudzības kārtībā,» norāda Selva būve pārstāvji.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Ir konstatēts jauns krāpniecības veids, kad nelikumīgi tiek izmantots starptautiskā uzņēmuma Zepter nosaukums. Nenoskaidrotas personas vēršas labdarības un komerciālās organizācijās un izkrāpj no tām naudu, ķīlā atstājot produkciju. Turklāt, izmantojot stāstu par produkcijas paraugiem, kas palikuši pēc izstādes, blēži sabiedriskās vietās, tostarp tirdzniecības centru autostāvvietās, izplata it kā Zepter ražojuma traukus, nažus un galda piederumus. Oficiālie pārstāvji Zepter International Baltic brīdina par krāpniecību un aicina neiegādāties šos izstrādājumus.

Jūnija sākumā solīdi ģērbies vīrietis, kas uzdevās par uzņēmuma Zepter pārstāvi, uz kādu labdarības fondu atveda traukus, apgalvojot, ka tie palikuši pēc tikko noslēgušās izstādes un viņš tos plāno dāvināt pensionāriem. Aizbildinoties ar to, ka viņš kavē lidmašīnu, vīrietis, kas stādījās priekšā kā Tomass Breiners, palūdza samaksāt drošības naudu 3500 eiro apmērā. Viņš paziņoja, ka šo summu varēs saņemt atpakaļ pēc divām dienām, ierodoties uz tikšanos ar uzņēmuma Zepter direktoru Latvijā. Saņēmis naudu un atstājis traukus, viltvārdis pazuda nezināmā virzienā. Tāpat kā citos patērētāju apkrāpšanas gadījumos, arī šoreiz par Zepter produkciju tika uzdoti citu uzņēmumu izstrādājumi: Zillinger piederumi un Zephyr trauki. Agrāk ir konstatēti gadījumi, kad, uzdodot par Zepter, tika pārdoti Zeppelin, Solingen un Hanssen trauki.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Skūšanās piederumu kompānija izglābusi britu atlētu, kurš pats sevi izlika izsolē vietnē eBay, lai iegūtu sponsoru dalībai Olimpiskajās spēlēs Londonā, bet pasākums izgāzās, jo izsoles uzvarētājs bija viltvārdis, ziņo Reuters.

Sprinteris Džeimss Elingtons (James Ellington) domāja, ka izsoļu vietnē piesaistījis 32 550 sterliņu mārciņas (50 000 ASV dolāri). Viņš izsolē, kas noslēdzās decembrī, saņēma 71 piedāvājumu no 45 ieinteresētajām personām.

«Par izsoli eBay bija pārsteidzoša interese, bet diemžēl uzvarējušais solītājs nebija patiess,» stāstījis 26 gadus vecais londonietis.

«Par laimi Vils Kings (Will King), King of Shaves vadītājs, iejaucās,» turpinājis sportists, norādot, ka viņš nevarētu būt vēl laimīgāks. «Tagad es varu koncentrēties uz medaļas iegūšanu,» teicis atlēts.

Elingtons, 100 un 200 metru skrējējs, sacentās pagājušā gada pasaules čempionātā Dienvidkorejā, bet zaudēja olimpisko finansējumu saistībā ar četrus gadus ilgām ievainojumu problēmām.

Kustības Par labu Latviju! reklāma, kas pēdējā laikā kļuvusi populārā saistībā ar plaģiātisma skandālu, no video portāla YouTube ir izņemta. «Šis video vairs nav pieejams sakarā ar autortiesību prasību no Intrigue Music, LLC», vēsta paziņojums Youtube.

Intrigue Music pārstāv mākslinieku Patriku Vatsonu (Patrick Watson), kurš sadarbībā ar Cinematic Orchestra izpilda skaņdarbu To build a home, kas ņemts par pamatu viskija Chivas reklāmā, kuras kopēšanā tiek vainota kustība PLL.

Arī komponists Zigmars Liepiņš portālam diena.lv norāda, ka Kustības Par labu Latviju! reklāmā izmantotā mūzika ir nepārprotams viskija Chivas reklāmas plaģiāts.

«Jebkurš muzikants pat ar minimālu izglītību var dzirdēt, ka akordu secība ir tieši tāda pati kā oriģinālajā reklāmā. Pat tonalitāte ir vienāda. Vienīgā atšķirība, ka nav izmantota balss un ieraksts veikts uz lēta, zemas kvalitātes sintezatora vājā studijā, jo skaņa ir slikta,» norādīja Z.Liepiņš.

Ieejot daļā tirdzniecības vietu vai arī pastaigājot pa turīgāku pašvaldību ielām, vērīgāki iedzīvotāji būs pamanījuši uzrakstus: «Uzmanību, notiek videonovērošana!» Vienā gadījumā novērošanas kameras ir uzstādītas, lai rūpētos par kāda objekta drošību, otrā - par sabiedrisko kārtību, trešajā - lai nodrošinātos pret prastu zagšanu. Šāda prakse principā netiek uzskatīta ne par ko neparastu.

Pavisam cita situācija varētu rasties, ja tiešām tiks īstenota iecere par apmeklētāju fotografēšanu un videonovērošanu Uzņēmumu reģistrā (UR). Turklāt nevis tādēļ, lai, piemēram, nodrošinātu kārtību UR, bet gan, lai būtu iespēja kaut kad vēlāk paskatīties televizorā, kā ir izskatījušies cilvēki, kuri parakstījuši kādu noteiktu dokumentu, teiksim, par uzņēmuma daļu nodošanu no viena īpašnieka otram. Vēl precīzāk sakot - kurš ir parakstījis, ko ir parakstījis, kā to ir darījis, kādus dokumentus iesniedzis... Problēmas sakne ir skaidra - laiku pa laikam ir tikuši konstatēti reiderisma jeb uzņēmumu daļu zagšanas gadījumi. Proti, pēc tam, kad kompānija oficiāli ir mainījusi īpašniekus, kājās ceļas nu jau faktiski bijušais saimnieks un saka - nekādus dokumentus neesmu parakstījis, un uzņēmums man ir nozagts. Normāli droši vien būtu, ja šādos gadījumos iesaistītos drošībsargājošās iestādes, veiktu parakstu ekspertīzi un konstatētu, kurš ir firmas īstais saimnieks, bet kurš - viltvārdis. Diemžēl, kā jau daudzos gadījumos, arī šeit ir dzirdētas visai tradicionālas atrunas - specālistu trūkst, kapacitātes nav, naudu tam neviens nedod utt.