Oligarhu ietekme uz jaunievēlēto 10.Saeimu ir milzīga, un tā neiet secen arī Saskaņas centram (SC), žurnālistiem pirmdien atzina SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Oligarhu ietekme [uz 10.Saeimu] ir milzīga. SC dzīvo Latvijā, un līdz ar to šīs oligarhu spēles mums neiet secen,» teica Urbanovičs.

Tomēr oligarhus viņš vārdā nenosauca, bet uz jautājumu, kuriem oligarhiem ir ietekme uz SC, Urbanovičs atbildēja: «Oligarhiem ietekme ir uz Latviju, uz jums, rakstošajiem, runājošajiem, raidošajiem [medijiem], uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.»

Pēc Urbanoviča sacītā, oligarhi ietekmē ar «naudu, varu un medijiem».

«Ar visām šīm trim substancēm viņi arī ietekmē gan jūs, runājošos, rakstošos un raidošos [medijus], gan līdz ar to arī manus vēlētājus. Oligarhu ietekmi nevar ignorēt. Mēs rēķināmies, ko viņi var izspēlēt un kā viņi rīkosies,» paskaidroja SC līderis.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 13.jūnijā, otrajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Saskaņā ar komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, komisijas sēdē atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Kopš gada sākuma par 6000 cilvēkiem pieaudzis valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībnieku skaits, un marta beigās valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 1,2 miljoni dalībnieku, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotie dati.

Kā obligātie valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki bija reģistrētas 705 tūkstoši personu, brīvprātīgi valsts fondēto pensiju shēmai pievienojušies 495 tūkstoši dalībnieku. Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku vidējais vecums ir 39 gadi; obligāto dalībnieku vidējais vecums ir 30,4 gadi, brīvprātīgo – 51 gads.

Pašlaik valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus pārvalda astoņi privātie līdzekļu pārvaldītāji, kopā piedāvājot 26 ieguldījumu plānus. Visvairāk dalībnieku ir līdzekļu pārvaldītājiem Swedbank IPS AS, IPAS SEB Wealth Management un IPAS Citadele Asset Management. Vispopulārākais ir Swedbank pensiju ieguldījumu plāns Dinamika.

Valsts fondēto pensiju sistēmas dalībniekus no 2015.gada 1.janvāra papildu informēs par valsts fondēto pensiju sistēmas riskiem, tādējādi nodrošinot viņu interešu aizsardzību, informē Labklājības ministrija (LM).

Lai to īstenotu, Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) būs jāizstrādā īpašs un detalizēts dokuments – dalībniekiem paredzētā pamatinformācija. To paredzēts sagatavot katram ieguldījumu plānam, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu.

To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Noteikumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slēdz līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs izstrādā vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus — sistematizētu tādu noteikumu kopumus, pēc kuriem notiek fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana un kuri ir izklāstīti katra attiecīgā ieguldījumu plāna prospektā. Ieguldījumu plāna prospekts (prospekti) ir VSAA un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien izskatīšanai galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Komisijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Valsts fondēto pensiju sistēmas dalībniekus plānots papildu informēt par valsts fondēto pensiju sistēmas riskiem, tādējādi nodrošinot viņu interešu aizsardzību, informē Labklājības ministrija (LM).

Lai to īstenotu, Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) būs jāizstrādā īpašs un detalizēts dokuments – dalībniekiem paredzētā pamatinformācija. To paredzēts sagatavot katram ieguldījumu plānam, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu.

Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību, kas ceturtdien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slēdz līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs izstrādā vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus — sistematizētu tādu noteikumu kopumus, pēc kuriem notiek fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana un kuri ir izklāstīti katra attiecīgā ieguldījumu plāna prospektā. Ieguldījumu plāna prospekts (prospekti) ir VSAA un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa.

«Nākamās koalīcijas aprises varēt būt zināmas ap ceturtdienu,» portālam db.lv paziņoja Saskaņas Centra (SC) premjera amata kandidāts Jānis Urbanovičs.

Uz jautājumu, kāds varētu būt koalīcijas sastāvs, J. Urbanovičs atbildēja: «melot es negribu, bet patiesību teikt nedrīkstu.»

Tajā pat laikā viņš totāli noraidīja pieņēmumu, ka premjera amats varētu tikt uzticēts SC. Šajā gadījumā lielākā nozīme būs nevis tam, cik kurš saraksts būs ieguvusi balsu, bet gan tam, kādas personālijas būs ievēlētas. Ar to liekot saprast, ka domstarpības pastāv gan starp Vienotību veidojošām partijām, gan TB/LNNK – VL blokā.

LTV raidījumā Izvēlies nākotni viņš norādīja: Mēs neesam atņēmuši vēlētājus PCTVL, esam radījuši savus vēlētājus, paziņoja Saskaņas Centra (SC) premjera kandidāts Jānis Urbanovičs.

Veidojot budžetu, koalīcija ir apzināti blefojusi, lai iegūtu laiku un Vienotība paspētu apstiprināt sev vēlamu Prezidentu, bet pavasarī iedzīvotājus gaida otrs nodokļu palielināšanas vilnis.

Par to pārliecināts ir pārliecināts Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Viņi blefo, lai iegūtu laiku. Visur citur pasaulē sapņo par to, kā apturēt ekonomikas kritumu, bet valdība nākamajam gadam sola 3,3 % IKP pieaugumu, tā ir unikāla parādība,» saka J. Urbanovičs.

«Es ceru, ka kļūdos, bet domāju, ka, redzot prognožu nepiepildīšanos, valdība uzrunās uzņēmējus, teikdama, ka tie nav strādājuši kā cerēts, IKP nav pieaudzis un ir jāver vaļā budžets, lai atkal grieztu un palielinātu nodokļus. Šobrīd viņi ar šīm optimistiskajām prognozēm blefo, lai iegūtu laiku, tā ir viltība no viņu puses,» saka politiķis, atkārtoti uzsvērdams, ka viņš tomēr cer uz kļūdīšanos savās prognozēs.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Likums paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Kongresā, kurā piedalījās vairāk nekā 800 biedru, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kas kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju veido apvienību Saskaņas centrs, definēja nākamā gada uzdevumus. Apvienības līderi Nils Ušakovs un Jānis Urbanovičs aicināja izveidot ēnu kabinetu, kā arī gatavoties pašvaldību vēlēšanām, organizējot kandidātu apmācību, lai 2013. gadā pēc vēlēšanām pārņemtu varu, vēsta laikraksts Diena.

Ne vairs kā privātpersona, bet kā SC līderis N. Ušakovs aicināja parakstīties par valsts valodas statusu krievu valodai kongresa delegātus, kuru vidū bija arī Saeimas deputāti - viņi solījuši būt uzticīgi Latvijai, «stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu».

Saskaņas kongress bija viens no vērienīgākajiem šāda veida forumiem, kam līdzīgi vēroti tikai Tautas partijas ziedu laikos, norāda Diena. Ar Staro Rīga elementiem un ziedu kompozīcijām skatuves noformējumā, ar teju tūkstoti cilvēku zālē Saskaņa demonstrēja savu varenību. Tiesa, daudzi zālē sēdošie bijuši vairāk vērotāji, nevis dalībnieki. Liela daļa ar autobusiem bija ieradusies no Latvijas reģioniem. J. Urbanovičs pasākumu vadījis kā lielisks šovmenis, neļaujot nevienam garlaikoties.

Notikumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) esot kauns un negods Ministru prezidentam Valdim Dombrovskism un parāda viņa nespēju vadīt valsti un viņam pakļauto iestādi, raidījumā 900 sekundes norādīja partijas Saskaņas centrs vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Kašķis tiek veicināts un mudināts no viņa puses ar neiejaukšanos un dažādu komisiju veidošanu, bez argumentācijas, kas vienam vai otram amata vīram un sievai inkriminējams, tā vietā, lai notiktu vīrišķīga saruna un rezultāti būtu jūtami,» uzsvēra J.Urbanovičs.

Pēc viņa domām, šis V.Dombrovska vājums ir jūtams. Premjera laba cilvēka imidžu, kas atbilstot arī viņa stājai un dvēseles stāvoklim, izmantojot daudzi. Ne tikai KNAB, bet arī daudzās citās iestādes. Ministri pieņemot radiniekus darbā, bet premjers tikai izsakot nožēlu, piebilst SC pārstāvis.

«Ar likumiem attiecības starp augstām amatpersonām noregulēt nav iespējams, ja viņas sāk lasīt likuma pantus, tad jau ir cauri. Ir jābūt zināmam uzticības līmenim, un kompetences ietvaros katram jādara savs darbs,» atzīmēja J.Urbanovičs.

«Šī cilvēka izteikumi mani nespēj aizskart. Mani neinteresē ne viņa apvainojumi, ne viņa atvainošanās,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), kuru Saskaņas centra (SC) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs vakar Saeimas debašu laikā nosaucis par «dullu zosi» un vainojis melos.

Neskatoties uz šiem apvainojumiem, I. Mūrniece nedomājot vērsties ne tiesā, ne Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Saeimas deputātu debates par J. Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vakar izvērtās ļoti kaislīgas un aizgāja arī līdz personīgiem apvainojumiem, norāda laikraksts.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece aicinājusi nepieļaut J. Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību komisijā.

SC frakcijas līderis jau Mūrnieces runas laikā izcēlies ar nepieklājīgu izsaucienu («Dullā zoss, izlasi manu grāmatu»), par ko izpelnījies aizrādījumu no Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Ābol­tiņas. Debašu turpinājumā tribīnē kāpis arī Urbanovičs un atvainojies par savu nesavaldību.

«Viņš ir parasts grāmatvedis, kurš ir ticis augstā krēslā,» par premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un viņa darba stilu saka opozīcijas partijas Saskaņas centrs līderis Jānis Urbanovičs.

J. Urbanovičs nedomā, ka pašreizējās koalīcijas savstarpējie ķīviņi apdraud tās stabilitāti, jo valdību veidojošie spēki «izvēlējušies interesantu taktiku kritizēt viens otru», tomēr tajā pašā laikā sadarbība turpinās.

Opozīcijas partijas pārstāvis norāda, ka ZZS un Vienotības savstarpējie kašķi nav tieši saistīti ar valsts vadīšanas lietām, tos raisot «feodālā sistēma», jo katrai partijai ir savas ministrijas ar tām piešķirto līdzekļu apjomu, ko neviena no tām nevēlas samazināt.

Jautāts par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošo uzņēmumu valdēs strādājošo cilvēku maiņu, J. Urbanovičs skaidroja, ka šāda tradīcija valdēs «ielikt savējos» nav šīs koalīcijas ieviests jaunums, bet gan pastāvējusi pēdējos 20 gadus.

«Nekāda. Mēs jau nebijām šī referenduma rīkotāji, to rīkoja Lindermans un Osipovs,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kāda būs Saskaņas centra rīcība, ja Satversmes tiesa atcels referendumu, atbildējis Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Tomēr atsaucīgi uz šo iniciatīvu bija cilvēki, kas bija balsojuši par mums,» viņš norādījis.

«Lai kas arī notiktu, es būšu kopā ar saviem vēlētājiem. Jo, neticēsiet, bet es gribu noturēties politikā. Visi kariņi - lieli un maziņi - beidzas ar miera sarunām. Un es redzu šo miera formulu,» sacījis Urbanovičs.

Vaicāts, kāda ir «miera formula», politiķis skaidrojis: «Vienkārša. Un mēs varētu vienoties ar jebkuru visnacionālāko nacionāli par visu to kopumu, kas uztrauc latvieti, sākot ar valodu un valsts teritoriālo nedalāmību. Jānosauc visas tās bailes, kuras pa šiem divdesmit gadiem politikāņi ir iebarojuši tā saucamajam nacionālajam vēlētājam. Kremlis un tā tālāk. Sastādiet baiļu sarakstu, kas nāk, kā pasaka vārdu «krievs», kādas ir pašas skaudrākās asociācijas? Pretī - nevis teikt, ka tās visas ir muļķības, bet noteikt soļus, lai bažas novērstu. Piemēram, ir jānoteic, ka Latvijas teritoriālās izmaiņas ir neiespējamas, vienalga, kad un kas tās virzītu, pat vajag kriminalizēt atbildību par musināšanu uz to. Latviešu valsts valoda - vienīgā, statusu nosakām vēl cietāk, pat vēl cietāk nekā tēvzemieši to iestrādāja Satversmē 1998. gadā. Un uz visiem šiem priekšlikumiem ir gatavs atbildēt mans vēlētājs. Dažiem viņš piekritīs ļoti ātri, dažiem vajadzēs ilgāku laiku.

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Īstenojot energoefektivitātes direktīvā paredzētos energoefektivitātes pienākuma shēmas, siltumenerģijas tarifi gala patērētājiem var palielināties robežās no 5% līdz 25%, liecina šodien diskusijā par energoefektivitātes direktīvas ietekmi un izaicinājumiem prezentētie auditorfirmas EY pētījuma rezultāti.

Arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) aprēķini liecina, ka, siltumenerģijas ražotājiem īstenojot pienākuma shēmās paredzētos energoefektivitātes pasākumus, siltumenerģijas tarifs gala patērētājiem neizbēgami pieaugs par 5% līdz 25%.

LSUA padomes locekle un SIA Fortum valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa uzsvēra, ka šajā aprēķinā nav iekļauts iespējamais tarifa kāpums gāzes un elektroenerģijas izmaksu pieauguma rezultātā.

Saistībā ar būtisku izmaksu pieaugumu, pieaugs arī parādi par siltumenerģiju. Tā kā pienākuma shēmas pasākumi pagaidām paredzēti tikai centralizētās siltumenerģijas ražotājiem, tas nozīmēs būtisku konkurences ierobežojumu un rezultātā draud ar masveida atslēgumiem no centralizētās siltumapgādes un centralizētās siltumapgādes sistēmas galu Latvijā, skaidroja Cimdiņa.

Jaunajiem investoriem finanšu un kripto pasaulē arvien lielākas briesmas rada “cūku miesnieki” jeb finanšu krāpnieki, kas savus upurus piebaro ar ātras peļņas gūšanas investīciju shēmām, kam vienmēr seko “cūku nokaušanas” operācija jeb visas investētās naudas zaudēšana.

Pēdējo gadu laikā tieši šāda veida krāpniecības shēmās ir novērojams ievērojamu zaudēto summu pieaugums.

“Cūku nokaušanas” shēmas izcelsme ir Dienvidaustrumāzijā, kur tā pazīstama arī kā “romantiskā krāpšana”. “Cūku nokaušana” ir ieguldījumu krāpšanas veids, kura mērķis ir nepieredzējuši vai neuzmanīgi investori. Noziedznieki pievilina upurus, solot lielu atdevi un krāšņu dzīvesveidu. Viena no būtiskām šī krāpniecības veida pazīmēm ir uzsvars uz ilgtermiņa attiecību veidošanu, jo noziedznieki uzticību iegūst ilgākā laika posmā nekā parasti.

Tas ir ilgtermiņa krāpšanas veids, kas apvieno ieguldījumu shēmas, romantisku izkrāpšanu un krāpšanos ar investīcijām un kriptovalūtu. “Cūku miesnieki” savus upurus meklē iepazīšanās un sociālo mediju vietnēs. Krāpnieks parasti izveido viltotu kontu un sazinās ar potenciālajiem upuriem, izmantojot tādas vietnes kā “Tinder” vai “WhatsApp”. Mērķis ir caur sirsnīgām diskusijām kļūt par šī upura mīļoto vai draugu.

VID Finanšu policijas pārvalde lūdz uzsākt kriminālvajāšanu pret 15 personām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju teju 160 tūkstošu latu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu kopumā pret 15 personām, tajā skaitā pret septiņām reāli darbojošos uzņēmumu amatpersonām jeb shēmas «klientiem» un shēmas organizatoru, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju teju 160 tūkstošu latu apmērā. Kriminālprocesa ietvaros veikto kratīšanu laikā izņemtie naudas līdzekļi – 72 675 eiro un 9 830 lati, ir atzīti par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitīti valsts budžetā.

Lai iespējami vairāk Latvijas ražotāju varētu piedalīties pārtikas kvalitātes shēmās, dodot iespēju patērētājiem saņemt kvalitatīvu vietējo produkciju, valdība otrdien, 20.oktobrī, grozīja pārtikas kvalitātes shēmu prasības, informē Zemkopības ministrijā.

Turpmāk pārtikas kvalitātes shēmās būs iekļauti arī svaigi un mizoti kartupeļi un citi dārzeņi, skābēti un sālīti dārzeņi, kafija, tēja un manna.

Daži kvalitātes prasību rādītāji ir precizēti, piemēram, pienam - sasalšanas punkts, gaļai – tauku un saistaudu saturs, paaugstinātas kvalitātes prasības eļļas augu produktiem, bet papildinātas prasības - primāro produktu ražotājiem.

Lai atbalstītu bioloģiskās lauksaimniecības shēmas dalībniekus, detalizētāk noteikta bioloģiskās lauksaimniecības shēmas darbības un jaunu shēmas dalībnieku pieteikšanās kārtība, kā arī noteikti skaidri kritēriji bioloģiskās lauksaimniecības shēmas operatoram, kura ražotais produkts tirdzniecībā ir nonācis ar norādi par bioloģisko lauksaimniecību. Papildus ir noteikts minimālais realizējamais apjoms.