Īstenojot energoefektivitātes direktīvā paredzētos energoefektivitātes pienākuma shēmas, siltumenerģijas tarifi gala patērētājiem var palielināties robežās no 5% līdz 25%, liecina šodien diskusijā par energoefektivitātes direktīvas ietekmi un izaicinājumiem prezentētie auditorfirmas EY pētījuma rezultāti.
Arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) aprēķini liecina, ka, siltumenerģijas ražotājiem īstenojot pienākuma shēmās paredzētos energoefektivitātes pasākumus, siltumenerģijas tarifs gala patērētājiem neizbēgami pieaugs par 5% līdz 25%.
LSUA padomes locekle un SIA Fortum valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa uzsvēra, ka šajā aprēķinā nav iekļauts iespējamais tarifa kāpums gāzes un elektroenerģijas izmaksu pieauguma rezultātā.
Saistībā ar būtisku izmaksu pieaugumu, pieaugs arī parādi par siltumenerģiju. Tā kā pienākuma shēmas pasākumi pagaidām paredzēti tikai centralizētās siltumenerģijas ražotājiem, tas nozīmēs būtisku konkurences ierobežojumu un rezultātā draud ar masveida atslēgumiem no centralizētās siltumapgādes un centralizētās siltumapgādes sistēmas galu Latvijā, skaidroja Cimdiņa.
Viņa norādīja, ka ir apdraudēta arī jau īstenoto Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto energoefektivitātes pasākumu atmaksāšanās.
EY Vadības konsultāciju departamenta direktors Nauris Kļava informēja, ka veiktais pētījums pierāda - esošais Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums energoefektivitātes direktīvas ieviešanai, paredzot lielāko daļu jeb 65% mērķa sasniegt ar energoefektivitātes pienākuma shēmas palīdzību, var radīt būtiskas negatīvas sekas visai tautsaimniecībai.
Patlaban EM piedāvājums paredz, ka pienākuma shēma attieksies tikai uz centralizētās siltumapgādes, elektroapgādes un gāzes apgādes uzņēmumiem, kuriem par saviem līdzekļiem jāveic energoefektivitātes pasākumi. Uzņēmumi tos var arī neveikt, tā vietā atpērkoties no valsts ar noteikta apmēra soda naudu.
Savukārt alternatīvie risinājumi, ar kuriem plānots sasniegt 35% direktīvas mērķu, attieksies uz publisko sektoru. Tie iekļauj gan mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanu ar ES līdzfinansējumu, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējumu ražošanas efektivitātes paaugstināšanai un pašvaldību ielu apgaismojumam, AS Pasažieru vilciens ritošā sastāva modernizāciju un citus pasākumus.
Kļava norādīja, ka galvenais pienākuma shēmas pasākumu īstenošanas priekšnoteikums ir gala patērētāju aktīva līdzdalība - bez šī priekšnoteikuma lielāko daļu paredzēto pasākumu nav iespējams īstenot. Šim secinājumam piekrita arī Celmiņa.
Viņa uzsvēra, ka EM ir jāmeklē citi risinājumi, kā īstenot pienākuma shēmu, jo siltumenerģijas tarifu celšana nav iespējama - jau patlaban Latvija ir pārkāpusi enerģētiskās nabadzības robežu, kad vairāk nekā 10% mājsaimniecības izdevumu tiek novirzīti komunālo maksājumu segšanai.
EY pētījuma autori norāda, ka EM ir nepieciešams pienākuma shēmas atbildīgo pušu lokā iekļaut arī transporta un biomasas nozari, tādējādi taisnīgāk sadalot obligāti panākamā enerģijas ietaupījuma apjomu lielāko nozaru starpā un mazinot slodzi uz atsevišķiem energoapgādes komersantiem.
Tāpat ir nepieciešams veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju, kas nodrošinātu 2013.gadā ekspluatācijā nodoto koģenerācijas staciju darbības rezultātā gūtā enerģijas ietaupījuma atzīšanu par attiecināmu energoefektivitātes direktīvas mērķa sasniegšanai.
Ir nepieciešams arī veicināt iedzīvotāju iesaisti, piemēram, mājsaimniecību gadījumā tiesību aktos jādefinē noteiktu minimālo enerģijas patēriņa slieksni, kuru pārsniedzot, mājsaimniecībām būtu pienākums īstenot energoefektivitāti veicinošus pasākumus.
Energoefektivitātes direktīva stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī un paredz, ka ikkatrai ES dalībvalstij jānodrošina gala patērētājiem energoefektivitātes pasākumi, kas ļautu katru gadu uzkrājoši ietaupīt 1,5% no valstī gala patērētājiem piegādātās enerģijas. Tas nozīmē, ka pirmajā gadā jāietaupa 1,5%, otrajā - 3%, trešajā - 4,5% utt.
Direktīva izstrādāta ar mērķi līdz 2020.gadam nodrošināt 20% ietaupījumu no ES primārās enerģijas patēriņa un panākt turpmākus energoefektivitātes uzlabojumus arī pēc 2020.gada. Direktīva nosaka pienākumu mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas darbojas enerģijas nozarē, veikt pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai tieši enerģijas gala patēriņa saņēmējiem, nevis enerģijas ražošanas vai sadales jomā.