Ekonomikas ministrijas izstrādātais Energoefektivitātes likumprojekts paredz galalietotājiem īstenoto energoefektivitātes pasākumu izmaksas, kas radušās sadales sistēmas operatoram vai enerģijas mazumtirgotājam (kuram saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma), iekļaut enerģijas tarifos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai metodikai.
SPRK uzskata, ka šāds likumprojektā ietvertais nosacījums radīs nevienlīdzīgus un netaisnīgus apstākļus, kad par vienam galalietotājam veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem maksās visi galalietotāji, tai skaitā tie, kam šādi pasākumi nav un nebūs nepieciešami vai kuri jau ir veikuši šos pasākumus par saviem finanšu līdzekļiem, informē komisijas pārstāvji.
Regulatora ieskatā sadales sistēmas operators vai enerģijas mazumtirgotājs, kuram ir saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma, radušās izmaksas par energoefektivitātes pasākumiem pie galalietotāja pēc to īstenošanas var iekļaut konkrētā galalietotāja enerģijas maksā, nevis sadales vai pārvades sistēmas tarifā. Tādējādi tas būtu atsevišķs maksājums par energoefektivitātes pasākumiem konkrētam galalietotājam, kam šie energoefektivitātes pasākumi ir veikti. Līdzīgi kā tas ir noteiks Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs papildu sabiedrisko pakalpojumu tarifiem aprēķina maksu par rēķinu izsniegšanu tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies tiešos norēķinus.
Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvas uzliek ES dalībvalstīm pienākumu noteikt valsts enerģijas ietaupījuma mērķi līdz 2020.gadam un īstenot energoefektivitātes pasākumus šī mērķa sasniegšanai. Minēto Direktīvu prasību pārņemšanai Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Energoefektivitātes likumprojektu ar mērķi nodrošināt enerģijas efektivitāti enerģijas ražošanā, sadalē un gala patēriņā, nodrošināt energoauditu pieejamību un regulārus, obligātus energoauditus lielajos uzņēmumos, kā arī veicināt energoefektivitātes pakalpojumu tirgus attīstību un izveidot valstī energoefektivitātes fondu. Atbildīgajām pusēm, proti, sadales sistēmas operatoriem un noteiktiem enerģijas mazumtirgotājiem, tiks uzlikts pienākums līdz 2020. gada 31. decembrim sasniegt tām uzliktos obligātā kumulatīva enerģijas gala patēriņā ietaupījuma mērķus, realizējot energoefektivitātes pasākumus pie enerģijas galalietotājiem. Energoefektivitātes likumprojekts paredz katru gadu ietaupīt 1,5% no enerģijas bāzes vērtības, kuru aprēķina kā vidējo no 2010., 2011. un 2012. gadā galalietotājiem pārdotā enerģijas apjoma. Obligātais enerģijas gala patēriņā ietaupījuma mērķis 2014. – 2020. gadam atbilst enerģijas ietaupījumam 2474 GWh 2020. gadā.
Lai sasniegtu valsts obligāto enerģijas gala patēriņā ietaupījuma mērķi, likumprojekts paredz piemērot energoefektivitātes pienākuma shēmu un alternatīvos energoefektivitātes pasākumus gala patēriņa.
Enerģija likumprojekta izpratnē ir prece ar noteiktu vērtību – kurināmais, siltumenerģija, atjaunojamā enerģija, elektroenerģija vai jebkāds cits enerģijas veids, norāda SPRK.