Aizņemšanās, lai līdzekļus ieguldītu ceļos, nav risinājums, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Viņš uzsvēra, ka šāds risinājums nav iespējams un tas nav ceļš, kuru būtu jāiet.

Sakss skaidroja, ka Latvijai ir plašas iespējas aizņemties "lētu naudu" finanšu tirgos, taču, investējot šos līdzekļus ceļos, ir atsauce uz valsts budžeta deficītu.

Mēs kā valsts nevaram pārāk daudz aizņemties un dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina, pauda Sakss.

Vienīgā situācija, kad aizņemties investīcijām ceļos būtu pamatoti, ir privātās-publiskās partnerības (PPP) projektos, taču tajos galvenie riski jāuzņemas privātajam partneriem. Tiklīdz valsts šādos projektos uzņemas galvenos riskus un garantē ieņēmumus partnerim, tas parādīsies deficītā.

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Saeimā notiekošajā diskusijā par valsts budžetu pirmdien izskanēja viedoklis par nepieciešamību ietvert Satversmē fiskālo disciplīnu.

Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) rosināja ietvert Satversmē atrunu, ka laikā, kad valstī nav krīzes, ir jāveido bezdeficīta budžets.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šim viedoklim piekrita. «Ja Saeima sekotu Igaunijas piemēram un tā rīkotos, tas būtu apsveicami,» uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss norādīja - ja ir vēlme ierakstīt Satversmē, ka «labajos laikos» krāj un «sliktajos laikos» tērē, tad ir vērts ņemt vērā Vācijas pieredzi, kura savā konstitūcijā runā par strukturālā ziņā sabalansētu budžetu.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentējot prognozes par iespējamu nākamā gada budžeta konsolidāciju, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norāda, ka par budžeta izdevumu apjomu runās augustā, bet šogad par budžeta konsolidāciju nevar runāt, aģentūrai LETA pavēstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Par izdevumu apjomu nākamā gada budžetā tiks spriests augustā, veidojot nākamā gada valsts budžetu, līdz ar to ir pāragri spriest, kāds būs izdevumu apjoms un kādās nozarē. Patlaban valsts ieņēmumi tiek iekasēti praktiski 100% apmērā, līdz ar to ir skaidrs, ka šogad nevar runāt par budžeta konsolidāciju, uzsver valdības vadītāja. Straujuma arī aicina pāragri neizdarīt secinājumus.

Viņa atgādina, ka ekonomiskā situācija valstī ir stabila un saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm Latvijai nākamgad ir gaidāma lielāka izaugsme nekā šogad.

Jau ziņots, ka saskaņā ar 5.maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Latvijas atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem šogad proporcionāli būs viens no lielākajiem Eiropas Savienībā (ES), šodien Saeimas Covid-19 parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Kā pavēstīja FM Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze, šogad plānots, ka atbalsta pasākumi būs 6,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2020.gadā atbalsts veidoja 4,9% no IKP, informēja FM pārstāve.

Sakss norādīja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas datiem 2020.gada oktobrī Latvijas atbalsta pasākumi bija nedaudz lielāki kā vidēji ES. FM pārstāvis gan arī skaidroja, ka daļā ES valstu ir atšķirīga pieeja atbalsta aprēķināšanai, jo tas viņiem ir jāiekļauj budžetā, savukārt Latvijā varam palielināt atbalstu caur apropriācijām, neveicot budžeta grozījumus.

Vasaraudze akcentēja, ka Latvija ir sniegusi dāsnu atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas ir pozitīvi ietekmējis tautsaimniecības virzīšanos uz atgūšanos no Covid-19 krīzes.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021.gadā, Latvijai varētu būt par 17% jeb 60 miljoniem eiro mazāks, nekā šajā ES fondu plānošanas periodā, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Pēc FM aplēsēm, šis ir reālistiskais scenārijs. Optimistiskais scenārijs paredz, ka ES fondu finansējums nākamajā fondu plānošanas periodā saruks par 6%, savukārt pēc pesimistiskā scenārija fondu līdzekļi saruks par 20-30%.

FM prognozē, ka Kohēzijas politikas finansējums līdz 2022.gadam reālistiskajā scenārijā varētu saglabāties. Bet no 2023.gada tas varētu samazināties par 6-30%. Reālistiskajā scenārijā samazinājums būtu 17% apmērā jeb vidēji ikgadējais samazinājums būtu 60 miljoni eiro, salīdzinot ar 2017.gadu.

FM pārstāvis Nils Sakss skaidroja, ka ES fondu samazinājumu pēc 2020.gada kompensēs nodokļu reforma, kas ir lielākais fiskālais instruments "ekonomiskā izrāviena" nodrošināšanai.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Latvija aizņemsies līdzekļus, kas mūsu valstij līdz ar pievienošanos eirozonai būs jāiemaksā Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM).

Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā. Pēc sākotnējiem aprēķiniem pirmajos piecos gados pēc iestāšanas eirozonā Latvijai ESM būs jāiegulda aptuveni 40,4 miljoni eiro (28,4 miljoni latu) katru gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda atlikusī ieguldāmā summa veidos aptuveni 113 miljonus eiro (79,42 miljonus latu). Līdz ar to kopējā iemaksu summa būs 315 miljoni eiro (221,4 miljoni latu).

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss šodien žurnālistiem uzsvēra, ka šie 40,4 miljoni eiro, kas mūsu valstij nākamgad jāiegulda ESM, ir nevis izdevumi, bet gan ieguldījums pamatkapitālā. Latvija summu, kas jāiemaksā ESM, aizņemsies, par šo aizņēmumu maksājot procentus. Tādējādi iemaksas ESM nepalielinās budžeta deficītu un arī nesamazinās nākamā gada budžetā papildu tēriņiem pieejamo finansējuma apmēru jeb fiskālo telpu.

Piektdien, 23. decembrī, apstiprināta VAS Latvijas Loto padome, kuras galvenais uzdevums būs pārraudzīt akciju sabiedrības valdes darbu, apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt akcionāru sapulcei, informē Finanšu ministrija.

Latvijas Loto padome apstiprināta, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, kā arī Ministru kabineta rīkojumu par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Tā apstiprināta uz 5 gadiem.

OECD rekomendācijās Latvijai tika ieteikts atjaunot valsts kapitālsabiedrību padomes vismaz ekonomiski nozīmīgajos uzņēmumos, pamatojot to ar faktu, ka Latvija ir vienīgā no pasaules attīstītajām tautsaimniecībām, kurā valsts uzņēmumiem nav izveidotas padomes. Šis aspekts bija arī priekšnosacījums, lai sekmīgi pabeigtu Latvijas iestāšanos OECD. Tādējādi atbilstoši MK rīkojumam Finanšu ministrijai tika dots uzdevums līdz 2016. gada beigām izveidot kapitālsabiedrības VAS Latvijas Loto padomi.

Latvijas paviljonu izstādē “Expo 2020” papildina virtuālās terapijas laboratorijas risinājums, kuru prezentēs arī pasaules veselības aprūpes izstādē “Arab Health 2022”.

Inovācijas autori – Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs kopā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu “Tietoevry”.

Dubaijā notiekošajās izstādēs – “Expo 2020” un “Arab Health 2022” – risinājuma prezentācija noris Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās biomedicīnas tirdzniecības misijas ietvaros.

Virtuālās terapijas laboratoriju ir izveidojuši vietējie un ārvalstu psihoterapijas un informācijas tehnoloģiju eksperti. Risinājums izstrādāts, lai uzlabotu nozīmīgas emociju kontroles prasmes pusaudžiem un jauniešiem. Inovācija rada iespēju psihoterapijas konsultācijas nodrošināt virtuālās paplašinātās realitātes vidē, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas.

Latvijas reklāmas tēva Ērika Stendzenieka pirms vienpadsmit gadiem izveidotais Latvian Art Directors Club (LADC) jeb Latvijas radošo direktoru klubs, darba tirgū laiž pirmos reklāmas skolas «produktus».

Rīt, 10. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 intelektuālajā kultūras klubā Cafe Film Noir gaidāms pēdējais pārbaudījums - studentu labāko darbu prezentācijas, savukārt piektdien, 13.maijā – izlaidums reklāmas aģentūrā McCANN Riga.

LADC pārstāv Ēriks Stendzenieks, Voldemārs Dūdums, Andris Rubīns, Jānis Joņevs, Zigurds Zaķis, Miķelis Baštiks, Aleksandrs Bētiņš un daudzi citi, kas pērn vasarā aizsāka iniciatīvu LADC skola, vienojot 17 talantīgākos jauniešus no visas Latvijas. Topošajiem reklāmistiem tika dota iespēja 10 mēnešu garumā apgūt visas reklāmas zinības Latvijas lielākajās radošajās aģentūrās un studijās pie reklāmas un dizaina praktiķiem.

Palielināt pievienotās vērtības (PVN) nodokli ir visvienkāršākais veids, kā nākamā gada valsts budžetā dabūt papildus līdzekļus, taču tas nebūtu pareizi, piektdien raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš uzskata, ka valdībai būtu nopietnāk un vairāk jāskatās uz nekustamā īpašuma nodokļa pusi, bet šajā gadījumā lielākā daļa nodokļa ieņēmumu nonāktu pašvaldību, nevis valsts budžetā.

Savukārt vaicāts par iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) iespējamā samazinājuma par vienu procentpunktu atlikšanu, Bičevskis minēja, ka, visticamāk, valdība uz laiku no šī solījuma atteiksies.

Nav daudz nodokļu, kuri veido pietiekami lielu valsts budžeta ieņēmumu daļu, atzina Komercbanku asociācijas vadītājs. Tie ir tikai IIN un PVN.

Viņš pieļāva, ka papildus nauda 80 - 100 miljonu apmērā budžetā vajadzīga aizsardzības jomai, un otrs veids, kā šos līdzekļus iegūt, ir skatīties uz izdevumu samazinājuma pusi.

Turpinās cīņas par budžeta finansējumu veselības nozarei ierobežotā fiskālā telpā; Eiropas Komisija ir «pārdevusi laiku» un 34 milj. eiro šim gadam, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvija ir saņēmusi atkāpi no vidējā termiņa mērķa 0,1% apmērā no IKP, ja tiek veiktas strukturālas reformas ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz publiskajām finansēm un izaugsmi veselības nozarē. Šis pienesums ir būtisks, taču ne pietiekams, lai īstenotu visus pamatnostādnēs paredzētos pasākumus un nodrošinātu vajadzības. Tāpat šis finansējuma avots ir terminēts, mainīgās likmes atkāpi ir iespējams izmantot trīs gadus. Tātad, kā atzīmē Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, esam nopirkuši laiku. Bet paliek jautājums – kas notiks pēc tam, 2020. gadā? Šīs divas tēmas kā karsti kartupeļi no rokas rokā mētāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē ar Sociālo un darba lietu komisiju.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādā virtuālās terapijas laboratoriju.

Pilotprojekta mērķis paredz nodrošināt pacientiem psihoterapijas seansus ar virtuālās paplašinātās realitātes palīdzību.

Virtuālās terapijas laboratorija, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, uzlabos pusaudžu un jauniešu garīgo veselību. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā jāievēro fiziskā distance, valstī noteiktie ierobežojumi un jāmazina inficēšanās risks, pilotprojekts sniegs priekšrocību - apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes attālinātā saskarsmē ar speciālistu.

"Tā ir veiksmīga sadarbība starp garīgās veselības profesionāļiem un informācijas tehnoloģiju ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Somijā. No tās ieguvēji būs galalietotāji - bērni, pusaudži un viņu ģimenes. Virtuālās terapijas laboratorija ir inovāciju solījums padarīt šādus pakalpojumus cilvēkiem pieejamākus, tāpēc nākotnes ambīcija ir terapijas metodi izmantot arī reģionos," pauž informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Sapņu fabrikā pirmizrādi vakar piedzīvoja Gardēžu teātra pirmais īstenotais izsmalcinātu vakariņu un teatrāla uzveduma iestudējums Kriminālās vakariņas Latvijā.

Pasākuma rīkotāji sola, ka vakariņu laikā ikviens apmeklētājs negaidīti kļūs par kāda neparedzēta notikuma dalībnieku.

«Pasaulē ir bijuši daudzi līdzīgi projekti Gardēžu teātrim, kur tiek apvienots ēdiens un izklaide – aklās vakariņas, kabarē utt. Arī Kriminālās vakariņas nav jauna ideja – jau kopš 80. gadiem tādas notiek daudzos Vācijas mazpilsētu krodziņos. Mūsu gadījumā pareizā atbilde ir augstāks līmenis, lai viens plus viens būtu trīs, nevis divi. Sākām sadarbību ar augstākā līmeņa teātra personām, un pirmajā gadā tas līdzinājās neiespējamai misijai. Iedomājieties – pat tad, ja cilvēkam piemīt harisma, piesaistīt projektam top līmeņa cilvēkus ir grūti,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness iepriekš pastāstīja igauņu uzņēmējs Risto Meigass. Viņa uzņēmums Skyworld Service vienpadsmit Eiropas valstīs vada Dinner in the Sky – burtiskā nozīmē tie ir īstermiņa restorāni, maltītes gaisā. Tagad tas ir ķēries pie jauna izaicinājuma – izklaides un ēdiena apvienojuma projektā Kriminālās vakariņas.

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Normatīvo aktu pretrunu dēļ samazinātā – 5% – subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme elektrības ražotājiem no biogāzes var būt grūti izcīnāma un pierādāma

Tādējādi subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumā paredzētās 5% likmes vietā šiem ražotājiem var nākties «samierināties» ar divreiz lielāku – 10% – nodokļa likmi. Lai saņemtu SEN nodokļa atlaidi, elektroenerģijas ražotājiem jāaizpilda un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD pēc šo dokumentu saņemšanas mēneša laikā pārbauda nodokļa maksātāja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirms tam LAD ir jāizvērtē atbalsta pretendenta atbilstība šīs atlaides saņemšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas pārstāves Evitas Urpenas sacītā, ministrija saņēmusi papildu ziņas par 11 uzņēmumiem, kuriem iepriekš noteiktās 10 % SEN likmes vietā tiks noteikta samazinātā – 5% SEN likme. Viņa arī aicināja uzņēmējus vērsties pie atbildīgajām iestādēm un noskaidrot visus neskaidros jautājumus. Šī nav vienīgā problēma, kas skar atjaunojamās enerģijas ražotājus. Kā zināms, Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi SEN ieviešanu, tāpēc pat vēl neesot skaidrs šī nodokļa liktenis. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs DB teica, ka tas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.