ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu - bijušo prezidentu Donaldu Trampu.

Šīs vēlēšanas atspoguļo dziļo sašķeltību ASV sabiedrībā, ko demonstrēja arī priekšvēlēšanu kampaņa, kurā argumentus pamatā aizstāja savstarpēji apvainojumi. Verbālās agresijas nokaitēto kampaņu iezīmēja arī vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.

Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.

Aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.

Akciju cenas Eiropas biržās un eiro vērtība pirmdien samazinājās pēc galēji labējo partiju panākumiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas pamudināja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu izsludināt Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Akciju cenas Volstrītā pieauga.

Eiropā visstraujākais kritums bija Parīzes biržā, kuras indekss CAC 40 drīz pēc atvēršanas kritās par 2,4%, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 1,4%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka attiecīgi par 0,2% un 0,3%. Eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņu samazinājās.

ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, un indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus.

Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) guva pārliecinošu uzvaru EP vēlēšanās, iegūstot apmēram trešdaļu balsu jeb divreiz vairāk nekā valdošā koalīcija.

Galēji labējās partijas guva uzvaru EP vēlēšanās ne tikai Francijā, bet arī Itālijā un Austrijā. Vācijā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) bija otrajā vietā, tomēr pārspējot kanclera Olafa Šolca Vācijas Sociāldemokrātisko partiju (SPDS). Galēji labējiem bija labi panākumi arī Nīderlandē.

Parlamentārietis, kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) nolicis Saeimas deputāta mandātu, atklāja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Darbu parlamentā viņš pametīs no šodienas un turpmāk pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā.

Jurēvics uzsvēra, ka Kariņš vairāk nekā 20 gadus ir profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā.

""Jaunās vienotības" vārdā vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu," akcentēja Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka pašlaik neesot skaidrs, kas nāks Kariņa vietā Saeimā, šis jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā.

"Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts," norādījusi viņa partijas biedre, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Akciju cenas Londonas biržā ceturtdien pieauga un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās, kamēr Lielbritānijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās bija gaidāma Leiboristu partijas uzvara.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, Francijā turpinoties politiskiem manevriem ar mērķi nepieļaut galēji labējās Nacionālās apvienības (RN) nākšanu pie varas parlamenta vēlēšanās.

Volstrīta bija slēgta, jo ASV bija valsts svētku brīvdiena - Neatkarības diena.

Lielbritānijā tika prognozēts, ka valdošā labējā Konservatīvā partija parlamenta vēlēšanās cietīs smagu sakāvi, kas izbeigs šīs partijas 14 gadus ilgo valdīšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien nemainījās, jo ASV finanšu tirgi bija slēgti.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,9% līdz 8241,26 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,8% līdz 7695,78 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,4% līdz 18 450,48 punktiem.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien lielākoties kritās, investoriem izvērtējot ASV ekonomikas datu un tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pietuvojās tās rekordlīmenim.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi saruka, un samazinājās arī nozīmīgākie Eiropas biržu indeksi.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena Volstrītā pieauga par gandrīz 3%, tomēr tehnoloģiju uzņēmuma AMD akcijas cena saruka par vairāk nekā 10% un zāļu ražotāja "Eli Lilly" akcijas cena samazinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" akcijas cena pieauga par 0,4%, bet "Facebook" māteskompānijas "Meta" akcijas cena pēc tirdzniecības sesijas beigām saruka par 1,2%.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien turpināja samazināties politiskā neskaidrībā pēc galēji labējo partiju panākumiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, savukārt Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmums izsludināt Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas fokusēja investoru uzmanību uz šīs valsts trauslo finanšu stāvokli.

Eiropā visstraujākais kritums bija Parīzes biržā, kuras indekss CAC 40 kritās par 1,3%. Nedaudz mazāks kritums bija arī Londonas un Frankfurtes biržu indeksiem.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, ko veicināja "Apple" akcijas cenas kāpums par vairāk nekā 7%, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV akciju tirgi gaida Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas sēdes lēmumu par procentlikmēm, kā ari ASV patēriņa cenu datu publiskošanu.

Jau pavisam drīz ASV iedzīvotāji izraudzīsies savu nākamo prezidentu, kurš vai kura turpmākos četrus gadus vadīs šobrīd lielāko ekonomiku pasaulē.

Diskusiju par un ap šīm vēlēšanām un to potenciālo ietekmi uz ģeopolitisko situāciju pasaulē ir daudz, taču arvien biežāk dzirdu arī diskusijas par vēlēšanu iespējamo ietekmi uz finanšu tirgiem. Vismaz vēsturiskie dati pamatu bažām neraisa.

Šķiet spriedelējumi par ASV prezidenta vēlēšanu potenciālo ietekmi uz finanšu tirgiem pasaulē ir neiztrūkstoša vēlēšanu cikla daļa, taču pirms pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas ir vērts aplūkot, ko tad par vēlēšanām saka vēsture.

Vēsturiskā ASV 500 lielāko uzņēmumu akciju indeksa S&P 500 atdevi ASV prezidenta vēlēšanas vismaz laikā kopš 1992. gada līdz 2020. gadam būtiski ietekmējušas nav. Kā redzam grafikā zemāk, pat salīdzinoši nesenās vēlēšanas – Donalda Trampa ievēlēšana 2016. gadā un Džo Baidena ievēlēšana 2020. gadā – nekādu ilgtermiņa satricinājumu finanšu tirgos neradīja.

Arvien tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām un novērojot investoru “rosību” ap šo notikumu, var aizmirst plašāku ainu, jo arvien situācija akciju tirgos ir diezgan labvēlīga.

Vēsture rāda, ka pārmērīgs uzsvars tikai uz politiskiem riskiem, atrauts no citiem būtiskiem faktoriem, kā piemēram, uzņēmumu peļņas, bilances, pasaules vadošo centrālo banku monetārās politikas un ekonomiskās izaugsmes, var novest pie investīciju iespēju neizmantošanas ilgtermiņā.

Jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs gaidāmajās vēlēšanās, ASV ekonomika saglabāsies spēcīga. Saskaņā ar Bloomberg apkopotajām aplēsēm, ASV iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad tiek prognozēta par +2,6% un 2025. gadā par +1,9%. Turklāt jaunākie makroekonomiskie dati liecina par izaugsmes rādītāju stabilizēšanās pazīmēm visā pasaulē, ieskaitot Eiropu un attīstības valstis. Inflācija ir manāmi palēninājusies, un dažos reģionos, piemēram, eirozonā, inflācija ir sabremzējusies līdz Eiropas Centrālās bankas prognozētajam mērķim – 2%. Šī vide ir ļāvusi lielākajām centrālajām bankām visā pasaulē īstenot monetārās politikas mīkstināšanu, kas parasti ir saistīta ar pozitīvu finanšu aktīvu sniegumu. Turklāt lielo pasaules uzņēmumu peļņa un bilances patlaban šķiet stabilas, un tiek sagaidīts, ka tā turpināsies arī nākamajā gadā. Analītiķi šogad prognozē S&P 500 indeksa uzņēmumu peļņas pieaugumu par aptuveni 9%, un 2025. gadā tiek prognozēts vēl straujāks izaugsmes temps.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga pēc datu publiskošanas par ASV inflācijas negaidītu samazināšanos maijā.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem trešo dienu pēc kārtas, neraugoties uz to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.

FRS arī paredzēja tikai vienu likmes samazinājumu šogad, salīdzinot ar martā prognozētajiem trim samazinājumiem.

ASV Nodarbinātības ministrija trešdien publiskoja datus, ka gada inflācija ASV maijā negaidīti samazinājusies līdz 3,3% salīdzinājumā ar 3,4% aprīlī. Šis kritums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka inflācija saglabāsies 3,4% līmenī.

FRS vadītājs Džeroms Pauels atzinīgi novērtēja šos datus, bet piebilda, ka ASV centrālajai bankai vajag vairāk "labu inflācijas rādītāju", pirms tā gūs pietiekamu pārliecību, lai apsvērtu procentlikmju samazināšanu.

Pastiprinoties bažām par potenciālu krīzi ASV ekonomikā, kā arī strauji izmainoties Japānas jenas vērtībai un procentu likmēm, kopš aizvadītās nedēļas beigām bija vērojami strauji kritumi pasaules lielākajos akciju tirgos un citās atsevišķās aktīvu klasēs. Kā tas ietekmē pensiju plānu dalībniekus Latvijā?

ASV un Japāna rada triecienviļņus pasaules akciju biržās

Akciju tirgus krituma pamatā ir pieaugošās bažas par ASV ekonomiku, konkrēti – publiskotais ziņojums par stāvokli ASV darba tirgū. Bezdarba līmenis ASV jūlijā pakāpās līdz 4,3 % no 4,1 % jūnijā un 3,4 % pērnā gada sākumā. Jūlijā darbā tika pieņemti 114 tūkstoši jauno darbinieku. Tas bija otrais zemākais rādītājs kopš 2019. gada, neskaitot kritumus pandēmijas laikā. Pabalstu saņēmēju skaits ASV turpina pakāpeniski pieaugt, tikmēr jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits jūlijā, līdzīgi kā jūnijā, turējās tuvu 240 tūkstošiem nedēļā salīdzinājumā ar vidēji 215 tūkstošiem gada pirmajos piecos mēnešos.

Starp dažādām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā atšķiras viedokļi, kā vislabāk padarīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiku konkurētspējīgāku, lai gan deputāti atbalsta ieceri strādāt, lai tā būtu spēcīgāka un noturīgāka, ceturtdien žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

EP deputāti varēja iztaujāt politiķi, kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam. Dombrovskis, kurš jaunajā Eiropas Komisijā (EK) būs atbildīgs arī par "ieviešanas un vienkāršošanas" jautājumiem, uzsvēra, ka daudzos jautājumos būs svarīgi atrast pareizo politisko balansu starp dažādām politiskajām grupām, lai priekšlikumi gūtu EP vairākuma atbalstu.

Savā ievadrunā politiķis akcentēja, ka ES jāpadara vieglāka uzņēmējdarbības sākšana un attīstība, jāpalīdz cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes un jāsamazina birokrātija, vienlaikus jāturpina uzlabot sociālo taisnīgumu un kohēziju. Taujāts, kur bloks visdrīzāk izjutīs birokrātijas samazināšanos, Dombrovskis skaidroja, ka EK kā prioritāru jautājumu izvirzījusi ES konkurētspēju un viens no darba virzieniem ir birokrātijas mazināšana.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība kāpa līdz jaunam rekordam, tirgu dalībniekiem reaģējot uz notikumiem ASV un Ķīnā.

Ķīnas akciju tirgos akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, bet pasaules naftas cenas kritās, jo Ķīnas jaunākie plāni ekonomikas stimulēšanai atpalika no investoru cerībām.

Volstrītā turpinājās akciju cenu kāpums, kuru pagājušonedēļ aizsāka Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās un Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums pazemināt procentlikmes.

Volstrītas indeksa "Standard & Poor's 500" pieaugumu nodrošināja galvenokārt "Tesla" akcijas cenas palielināšanās.

"Bitcoin" cena pirmoreiz pārsniedza 86 000 ASV dolāru, ko veicināja optimisms, ka Tramps mīkstinās kriptovalūtai noteiktos ierobežojumus.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 44 293,13 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 6001,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 19 298,76 punktiem.

Aprīlis akciju un obligāciju tirgiem bija izaicinošs mēnesis. Ekonomisko datu plūsma ASV negatīvi ietekmēja tirgus prognozes par drīzumā sagaidāmajiem procentu likmju samazinājumiem, kas likumsakarīgi arī veicināja obligāciju cenu kritumu.

ASV akciju tirgus indeksa vērtība samazinājās par 4,1 %, kamēr Eiropa uzrādīja ne tik strauju kritumu –1,0 % apmērā. Obligāciju pusē straujāko cenu kritumu varēja novērot starp ASV investīciju reitinga un valdības obligācijām ar attiecīgi –2,7 % un –2,5 %. Arī eirozonas obligāciju pusē bija vērojams cenu samazinājums. Tajā pašā laikā attīstības valstis uzrādīja pozitīvu akciju cenu sniegumu, pieaugot par 0,5 % mēneša griezumā.

ASV akciju tirgu samazinājumu zīmīgi ietekmēja augstāki inflācijas rezultāti nekā sākotnēji gaidīts, mazinot cerības par procentu likmju samazināšanu tuvākajā laikā. Vājākie sektori bija tie, kurus procentu likmju izmaiņas ietekmē visvairāk, tai skaitā nekustamā īpašuma un tehnoloģiju sektori. Maija sākumā Federālā rezervju sistēma (FRS) bāzes likmes atstāja nemainīgas, liekot noprast, ka tās varētu palikt 5,25 – 5,50 % līmenī ilgāk nekā sākotnēji cerēts. ASV inflācijas tempi martā paātrinājās līdz 3,5 % no 3,2 % mēnesi iepriekš, kā arī atsevišķi dati liecināja par izmaksu pieaugumu darbaspēka izmaksās. Tikmēr IKP pieaugums ceturksnī bija vājāks nekā gaidīts, ASV ekonomikai pieaugot par 1,6 % gada izteiksmē, salīdzinot ar 3,4 % 2023. gada 4. ceturksnī. Zināmu negatīvo pārsteigumu sagādāja arī IKP cenu indeksa pieaugums, kas 1. ceturksnī bija straujāks nekā gaidīts. Pirmajā ceturksnī ASV izaugsmi uz leju pavilka lēnāka mājsaimniecību un valdības patēriņa izaugsme un straujāks importa pieaugums. Savukārt investīciju izaugsme mājokļu segmentā turpināja uzņemt apgriezienus par spīti augstajām hipotekāro kredītu likmēm.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās pārsvarā nedaudz pieauga, neraugoties uz eirozonas un Šveices centrālo banku lēmumiem pazemināt procentlikmes, kamēr to politikas noteicēji brīdināja par ekonomiskām un politiskām problēmām reģionā un ārpus tā.

Volstrītas indeksi kritās dienu pēc tam, kad indekss "Nasdaq Composite" pirmoreiz bija pārsniedzis 20 000 punktus.

Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,1% pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem. Tā bija trešā ECB procentlikmju pazemināšana pēc kārtas un ceturtā šī gada laikā.

ECB prezidente Kristīna Lagarda sacija, ka bankas politikas noteicēji pirms šī lēmuma apsprieda politisko "neskaidrību" Eiropā un ASV. Viņa pieminēja "politisko situāciju dažās dalībvalstīs" un Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Lagarda brīdināja, ka eirozonas ekonomika "zaudē impulsu" un "lielāku domstarpību risks globālajā tirdzniecībā var ietekmēt eirozonas izaugsmi".

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, tirgiem izvērtējot atentāta mēģinājuma pret Donaldu Trampu ietekmi. Eiropas biržās akciju cenas kritās, ko izraisīja luksusa preču sektora vājums un Ķīnas ekonomikas dati, kuri radīja vilšanos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju 40 211,72 punktu līmenī, kas bija pirmais šī indeksa rekords kopš maija vidus.

Galvenie ASV biržu indeksi palielinājās pēc runām, ka atentāta mēģinājums uzlabojis Trampa izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās.

"Saistība ar tirgu ir tāda, ka daudzi uzskata bijušo prezidentu Trampu par tirgum draudzīgāku kandidātu, ko daļēji izskaidro viņa centieni panākt regulējuma samazināšanu un samazināt uzņēmumu nodokļa likmi," sacīja "Briefing.com" galvenais tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

"Citi tomēr uztraucas, ka viņa cenšanās palielināt [muitas] tarifus var arī novest pie augstākas inflācijas."

Novembra iesākumā, gaidot vēlēšanu rezultātus, finanšu tirgus kustības bija minimālas, kā tas ir ierasts pirms tirgum būtiskiem notikumiem. Savukārt līdz ar vēlēšanu nakts pirmajām indikācijām, ka Donalds Tramps un Republikāņu partija kopumā ir saņēmusi nozīmīgu vēlētāju atbalstu vairākos ierasti svārstīgākajos štatos, tirgi reaģēja samērā strauji.

Obligāciju tirgi iecenoja iespējamu ekonomikas paātrināšanos un lielākus budžeta deficītus, kā rezultātā pieauga ASV valdības obligāciju ienesīgumi. Līdz ar tiem pieauga ASV dolāra vērtība pret citām pasaules vadošajām valūtām. Vienlaikus uz vēlēšanu iznākumu pozitīvi reaģēja arī akciju tirgus, visizteiktāk ASV.

Bez pārsteigumiem negatīvi izcēlās Ķīna, attiecībā uz kuru nākamā administrācija atkal varētu vērst nelabvēlīgus mērus. Jāpiebilst, ka rakstīšanas brīdī vēl nav izziņots galīgais rezultāts Pārstāvju palātā. Ja arī Kongresa apakšpalātā vairumu vietu iegūtu republikāņi, tas viņiem ļautu brīvāk pildīt priekšvēlēšanu kampaņās minēto.

Svārstīgais oktobris

Eiropas un ASV biržās otrdien akciju cenas lielākoties palielinājās.

Eiropas biržās turpināja izklīst pagājušajā nedēļā valdījušās bažas par galējo labējo panākumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Francijā.

Savukārt Volstrītā noskaņojumu nespēja sabojāt otrdien publiskotie neiepriecinošie ASV mazumtirdzniecības dati. Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,1%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, liecina Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien palielinājās par 0,2% līdz 38 834,86 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 5487,03 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 17 862,23 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, investoriem tiecoties fiksēt peļņu pēc nesen piedzīvotā akciju cenu kāpuma, kuru veicināja Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās. Pasaules naftas cenas pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru nokritās līdz viena gada zemākajam līmenim, un samazinājās arī britu mārciņas vērtība pret dolāru. ASV dolāra vērtības palielināšanos veicināja gaidas, ka Trampa tirdzniecības politika varētu saglabāt procentlikmes augstākā līmenī.

"Mums bija ievērojams kāpums. Pēc šāda kāpuma tik īsā laika periodā nav pārsteigums, ka tirgi paņēma atelpu," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Eiropas un Āzijas vadošajos akciju tirgos bija ievērojami kritumi. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 2%, bet Honkongas biržas indekss - par aptuveni 3%.

Ķīnas akciju cenas jau bija pakļautas spiedienam pēc vilšanās par Pekinas papildu pasākumu trūkumu ekonomikas stimulēšanai.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, tirgu dalībniekiem reaģējot uz politisko neskaidrību Eiropā pēc galēji labējo panākumiem Eiroparlamenta vēlēšanās.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi saruka par 2%, bet Londonas biržas indekss kritās par 0,6%.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem pēc tam, kad ražotāju cenu kāpums ASV maijā palēninājās līdz 2,2%, savukārt indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, kā arī paredzēja tikai vienu likmes samazinājumu šogad, salīdzinot ar martā prognozētajiem trim samazinājumiem.

"Vakardienas piesardzīgā FRS sanāksme un politiskā satraukuma saglabāšanās Eiropā turpina izdarīt spiedienu uz akciju tirgiem kopumā," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG vecākais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Anglijas Banka pazemināja procentlikmes.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem pēc tam, kad FRS ignorēja bažas par Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un pazemināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem.

Tirgu dalībnieku noskaņojumu uzlaboja FRS vadītāja Džeroma Pauela teiktais, ka ir iespējamas tālākas procentlikmju pazemināšanas.

Pauels tomēr atzīmēja, ka vēl nav skaidrs, kāda būs Trampa darba kārtība ekonomikas jomā. "Mēs neminam, mēs neizsakām minējumus un pieņēmumus," preses konferencē sacīja Pauels.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu "Apple", "Alphabet" un "Meta" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.