Arvien tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām un novērojot investoru “rosību” ap šo notikumu, var aizmirst plašāku ainu, jo arvien situācija akciju tirgos ir diezgan labvēlīga.
Vēsture rāda, ka pārmērīgs uzsvars tikai uz politiskiem riskiem, atrauts no citiem būtiskiem faktoriem, kā piemēram, uzņēmumu peļņas, bilances, pasaules vadošo centrālo banku monetārās politikas un ekonomiskās izaugsmes, var novest pie investīciju iespēju neizmantošanas ilgtermiņā.
Jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs gaidāmajās vēlēšanās, ASV ekonomika saglabāsies spēcīga. Saskaņā ar Bloomberg apkopotajām aplēsēm, ASV iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad tiek prognozēta par +2,6% un 2025. gadā par +1,9%. Turklāt jaunākie makroekonomiskie dati liecina par izaugsmes rādītāju stabilizēšanās pazīmēm visā pasaulē, ieskaitot Eiropu un attīstības valstis. Inflācija ir manāmi palēninājusies, un dažos reģionos, piemēram, eirozonā, inflācija ir sabremzējusies līdz Eiropas Centrālās bankas prognozētajam mērķim – 2%. Šī vide ir ļāvusi lielākajām centrālajām bankām visā pasaulē īstenot monetārās politikas mīkstināšanu, kas parasti ir saistīta ar pozitīvu finanšu aktīvu sniegumu. Turklāt lielo pasaules uzņēmumu peļņa un bilances patlaban šķiet stabilas, un tiek sagaidīts, ka tā turpināsies arī nākamajā gadā. Analītiķi šogad prognozē S&P 500 indeksa uzņēmumu peļņas pieaugumu par aptuveni 9%, un 2025. gadā tiek prognozēts vēl straujāks izaugsmes temps.
Patlaban finanšu tirgu analīzē ir svarīgi ņemt vērā arī vēsturiskās sezonālās tendences. Vēsturiski akcijām ir bijusi tendence pieaugt gada pēdējās nedēļās neatkarīgi no ASV vēlēšanu iznākuma, jo mazinās neskaidrības par turpmāko politiku. Lai gan pastāv nenoliedzami pozitīvi faktori, kas šobrīd atbalsta akciju tirgus, ASV vēlēšanu iznākums joprojām varētu atstāt ievērojamu ietekmi un radīt atšķirības pa reģioniem.
Ja uzvarēs republikāņu kandidāts, bijušais prezidents Donalds Tramps, viņa prezidentūra, iespējams, novedīs pie zemākiem ienākuma nodokļiem ASV uzņēmumiem un vieglākām regulācijām tādās nozarēs kā enerģētika un finanses. Tomēr, visticamāk, tiks ieviestas arī aizsargājošas tirdzniecības barjeras un augstāki importa tarifi. Nodokļu samazinājuma apjoms un tarifu nopietnība lielā mērā būtu atkarīgi no tā, kura partija kontrolēs Kongresu. Lai gan pārsteigumi vienmēr ir iespējami, ASV mediji ziņo, ka republikāņiem ir spēcīgākas pozīcijas, lai nodrošinātu izšķirošo vairākumu, kas potenciāli ļauj Trampam vadīt politisko dienaskārtību. Tomēr nevajadzētu izslēgt strupceļa scenārija iespējamību, kad neviena no pusēm nekontrolē ne Pārstāvju palātu, ne Senātu. Šāds iznākums ierobežotu jebkādas radikālās politiskās iniciatīvas.
Kopumā Trampa prezidentūras politika, visticamāk, no investoru puses varētu tikt uzskatīta par labvēlīgāku ASV akcijām, savukārt akcijām Eiropā un attīstības tirgos ietekme varētu nebūt tikpat pozitīva. Šis scenārijs varētu izraisīt arī turpmāku vāju sniegumu obligācijām ar garāku termiņu, jo investori sāktu gaidīt noturīgāku inflācijas līmeni un arī pieprasīt augstākas likmes, lai kompensētu arvien augstāku budžeta deficītu ASV. Turpretim demokrātu kandidātes Kamalas Harisas uzvara, visticamāk, liecinātu par “status quo” saglabāšanu globālajā ekonomikā un tirgos.
Šķiet, ka uz šo brīdi finanšu tirgi kopumā ir vairāk noskaņoti, ka Tramps uzvarēs, un tāpēc Harisas uzvara varētu izraisīt negatīvu tendenču maiņu ASV ilgtermiņa obligācijās, vienlaikus uzlabojot Eiropas un attīstības valstu akciju sniegumu salīdzinājumā ar ASV akcijām, jo strauja tirdzniecības saspīlējuma eskalācijas risks tiks būtiski mīkstināts,” stāsta eksperts. “Nu jau pavisam pietuvojoties vēlēšanu rezultātu paziņošanai, tirgus svārstīgums varētu palielināties. Tomēr, ņemot vērā veselīgus fundamentālos rādītājus, vēsturiskās tendences un sezonalitāti, jebkurš svārstīguma uzliesmojums varētu radīt pievilcīgu ieguldījumu iespēju ilgtermiņa investoriem.
