Novembra iesākumā, gaidot vēlēšanu rezultātus, finanšu tirgus kustības bija minimālas, kā tas ir ierasts pirms tirgum būtiskiem notikumiem. Savukārt līdz ar vēlēšanu nakts pirmajām indikācijām, ka Donalds Tramps un Republikāņu partija kopumā ir saņēmusi nozīmīgu vēlētāju atbalstu vairākos ierasti svārstīgākajos štatos, tirgi reaģēja samērā strauji.
Obligāciju tirgi iecenoja iespējamu ekonomikas paātrināšanos un lielākus budžeta deficītus, kā rezultātā pieauga ASV valdības obligāciju ienesīgumi. Līdz ar tiem pieauga ASV dolāra vērtība pret citām pasaules vadošajām valūtām. Vienlaikus uz vēlēšanu iznākumu pozitīvi reaģēja arī akciju tirgus, visizteiktāk ASV.
Bez pārsteigumiem negatīvi izcēlās Ķīna, attiecībā uz kuru nākamā administrācija atkal varētu vērst nelabvēlīgus mērus. Jāpiebilst, ka rakstīšanas brīdī vēl nav izziņots galīgais rezultāts Pārstāvju palātā. Ja arī Kongresa apakšpalātā vairumu vietu iegūtu republikāņi, tas viņiem ļautu brīvāk pildīt priekšvēlēšanu kampaņās minēto.
Svārstīgais oktobris
Oktobrī finanšu tirgos bija vērojamas izteiktas svārstības, un negatīvajā teritorijā mēnesi noslēdza gan akciju, gan obligāciju tirgus indeksi. Attīstības valstis uzrādīja straujāko akciju cenu kritumu ar -4,5 %, kamēr Eiropas un ASV indeksi samazinājās par attiecīgi -3,3 % un -0,9 %. Obligāciju pusē cenu kritumu uzrādīja visi lielākie obligāciju tirgus sektori, starp kuriem visspilgtāk ar nelielu pozitīvu atdevi izcēlās Eiropas paaugstināta riska obligācijas, pieaugot par 0,6 %. Straujāko obligāciju cenu kritumu piedzīvoja ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligāciju indeksi ar attiecīgi -2,6 % un -2,7 % kritumu.
ASV ekonomika uzrādīja noturību, IKP pieaugot par 2,8 % gada izteiksmē 3. ceturksnī. Inflācija saglabājās paaugstināta, patēriņa cenu indeksam augot par 0,2 % mēnesī, savukārt pamatinflācija saglabājās 3,3 % līmenī. Tēriņus turpināja atbalstīt stabils mājsaimniecību ienākumu pieaugums un pirktspējas uzlabojumi. Lai gan FRS septembrī īstenoja 50 bāzes punktu likmju samazinājumu, inflācijas un darba tirgus spēks ierobežoja turpmākas likmju samazināšanas iespējas, saglabājot augstu ienesīgumu un spiedienu uz obligāciju cenām. Ražotāju noskaņojums oktobrī pavājinājās, kamēr darbinieku skaits oktobrī palicis gandrīz nemainīgs, augot tikai par 12 tūkstošiem. Ievērojamas svārstības ASV tirgus indeksos oktobrī veicināja tobrīd vēl tikai gaidāmās prezidenta vēlēšanas.
Eirozonas IKP izaugsme 3. ceturksnī apsteigusi prognozes
Ceturkšņa griezumā eirozonas IKP izaugsme paātrinājusies līdz 0,4 %. Šis bija straujākais pieaugums pēdējo divu gadu laikā. Spēcīgāku izaugsmi 3. ceturksnī daļēji noteica vienreizējie faktori – vasaras olimpisko spēļu pozitīvā ietekme Francijā un straujš IKP pieaugums Īrijā. Pozitīvu pārsteigumu 3. ceturksnī sagādāja arī Vācijas rezultāti. Oktobrī eirozonas inflācija pakāpās līdz 2,0 % no 1,7 % septembrī, kamēr pamatinflācija saglabājās stabila.
Arī oktobrī ECB turpināja procentu likmju mazināšanu par 25 bāzes punktiem, kopējam pazeminājumam kopš jūnija sasniedzot jau 75 bāzes punktus. Šis solis bija plaši sagaidīts tirgus dalībnieku vidū. Pēc pazeminājuma oktobrī ECB depozīta likme sasniedza 3,25 % un refinansēšanas likme 3,40 %.
Attīstības tirgi oktobrī uzrādīja negatīvu sniegumu. Āzijas reģionu stimulēja Ķīnas fiskālā atbalsta pasākumi, taču neskaidrības par šo pasākumu efektivitāti ietekmēja akciju veiktspēju. Latīņamerika saglabāja noturību, pateicoties augstākām izejvielu cenām. Neraugoties uz to, stiprs dolārs radīja spiedienu uz attīstības tirgus obligācijām, samazinot atdevi, savukārt bažas par globālo izaugsmi ierobežoja turpmāku tirgus kāpumu.
