SEB grupa šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā guvusi peļņu 76,6 miljonu eiro apmērā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā pusgadā ir samazināti 6,5 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2024.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 131,8 miljonus eiro, kamēr grupas izmaksas veidoja 32 miljonus eiro. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajā pusgadā bija 99,8 miljoni eiro. Savukārt grupas aktīvu apmērs šogad jūnija beigās bija 5,8 miljardi eiro.

Noguldījumos "SEB banka" 2024.gada 30.jūnijā bija piesaistījusi 4,5 miljardus eiro, savukārt kopējais kredītportfelis veidoja 3,4 miljardus eiro.

Šogad otrajā ceturksnī pieauga no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apmērs, kā arī aizdevumu summa uzņēmumu attīstībai. Hipotekāro aizdevumu apmērs privātpersonām mājokļa iegādei vai remontam otrajā ceturksnī palielinājies par 39%, savukārt uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs teju dubultojās, salīdzinot ar pirmo ceturksni.

SEB banka piešķīrusi finanšu līzingu 444 tūkstošu eiro apmērā tehnoloģiju uzņēmumam “Giraffe360”, kas ir izstrādājis un visā pasaulē veiksmīgi attīsta mākslīgajā intelektā balstītu risinājumu nekustamo īpašumu nozarei.

Finansējums paredzēts datu centra paplašināšanai, jo strauji augošajam uzņēmumam ir nepieciešama papildu kapacitāte klientu datu drošai un ātrai apstrādei.

“Novērtējam, ka SEB banka ir pievērsusies tehnoloģiju uzņēmumu finansēšanai. Tie darbojas nozarē, kuras potenciālu ir grūti apjaust, taču tās attīstība ir strauja, dinamiska un vērienīga. No sešiem cilvēkiem 2016. gadā, esam izauguši jau līdz vairāk nekā 200 darbinieku komandai, kas lielākoties nodarbināti Rīgā un Liepājā, bet mums ir arī biroji Londonā un Mančestrā, Apvienotajā Karalistē, kā arī Maiami, ASV. Klientus apkalpojam 30 valstīs. Apmēram 70% mūsu apgrozījuma veido klienti ASV un Apvienotajā Karalistē. SEB bankas piešķirto finansējumu izmantosim mūsu datu centra paplašināšanai un tas ļaus uzņēmumam kļūt vēl efektīvākam,” saka “Giraffe360” finanšu direktors Gints Sloka.

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas.

Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.

“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

SEB banka piešķīrusi finansējumu 2 miljonu eiro apmērā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumam “Norplast Piemare” AS jaunas ražotnes celtniecībai Liepājas ostā.

Plānotā ražotne būs gandrīz 2000 kvadrātmetrus plaša, un tās būvniecību iecerēts pabeigt jau 2024. gada rudenī. Tajā tiks izgatavoti ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumi, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniegs loģistikas priekšrocības un atvieglos lielgabarīta kravu transportēšanu.

“Norplast Piemare” ir viens no Norvēģijas uzņēmuma “ENTEC Group” meitas uzņēmumiem, kas Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, kad tā akcijas iegādājās uzņēmums “Entec Norplast”. “Entec Norplast” ir Norvēģijas kapitāla uzņēmums, kas Latvijā dibināts 2001. gadā, un specializējas stikla šķiedras produkcijas ražošanā, kas tiek izmantota kuģu drošības aprīkojumā, naftas ieguvē, transportā, aktīvajā atpūtā, notekūdeņu attīrīšanā, zivju audzēšanā un citās jomās. Uzņēmumam jau ir ražotne Saldū, un tā produkcija tiek eksportēta visā pasaulē.

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”

SEB banka piešķīrusi finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā vienam no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā – SIA “Uzvara-Lauks”. Finansējums paredzēts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas lauksaimniecības nozares uzņēmumam ir nozīmīgs atbalsts naudas plūsmas un finanšu vadībā.

“Lauksaimniecības uzņēmuma darbības specifika paredz vispirms veikt apjomīgus ieguldījumus un tikai pēc vairākiem mēnešiem, ienākoties jaunai ražai, uzņēmums saņem naudu atpakaļ. Tāpēc mums ir svarīgi savlaicīgi un pilnā apmērā finansēt ražošanai un ikdienas darbam nepieciešamās lietas, piemēram, degvielu, lauksaimniecības augu aizsardzības līdzekļus un citas, lai nodrošinātu darbības cikla nepārtrauktību un panāktu augstāku efektivitāti,” finansējuma pieejamību raksturo SIA “Uzvara-Lauks” valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš.

“SEB bankai ir sen veidojušās un noturīgas attiecības ar lauksaimniecības nozares uzņēmumiem. Esam lepni par iespēju sadarboties arī ar nozares līderiem, un SIA “Uzvara-Lauks” noteikti ir viens no tiem. Apgrozāmo līdzekļu finansējums sniedz iespēju uzņēmumam plānot savu darbību un rīkoties brīvāk, neatkarīgi no produkcijas pircējiem. Tas ļauj izlīdzināt kāpumus un kritumus naudas plūsmā, kas ir raksturīga iezīme lauksaimniecības nozarē – darbības sezonalitātes dēļ,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šogad aprīlī novērotas pozitīvas izmaiņas kredītņēmēju noskaņojumā mājokļu tirgū, šorīt TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa norādīja, ka pirmo trīs mēnešu laikā mājokļu tirgus kreditēšana bijusi kūtra.

Jautāta, vai izmaiņas aprīlī varētu būt ietekmējusi hipotekārā kredīta procentu kompensāciju izmaksa, Tetere norādīja, ka kompensāciju apmēri neesot tik būtiski, lai veicinātu jaunu aizņemšanos.

Taču viņa pauda, ka lielāka aktivitāte mājokļu tirgū būšot novērojama tad, kad notiks EURIBOR likmes samazināšana. Tad, visticamāk, pieaugs arī jaunu klientu skaits. Pēc Teteres teiktā, patlaban vēl daudzi aizņēmēji ir piesardzīgi un nogaida.

Tetere arī atzīmēja, ka "SEB banka" joprojām prognozē, ka EURIBOR likmes samazināšana varētu notikt jūnijā.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" 2022.gada beigās bija otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

SEB banka piešķīruši faktoringa aizdevumu 200 000 eiro apmērā Latvijas uzņēmumam Texora, kas ražo industriālā tekstila produktus.

Uzņēmuma ražotnes atrodas ne tikai Jelgavā, bet arī Lielbritānijā un Spānijā, turklāt šobrīd tas būtiski paplašina darbību, pieņemot jaunus darbiniekus un iegādājoties iekārtas.

Pirms desmit gadiem dibinātais uzņēmums Texora ražo tekstila izstrādājumus kravu pacelšanai, stiprināšanai un drošībai (virves, štropes, siksnas u.c.). Faktoringa līgums ļaus uzņēmumam stiprināt naudas plūsmu laikā, kad tas būtiski paplašina savu darbību.

“Esam pieņēmuši jaunus darbiniekus un iegādājušies iekārtas 300 tūkstošu eiro vērtībā. Mūsu produktus piegādājām praktiski visā pasaulē, un pēdējo divu gadu laikā izjūtam būtisku pieprasījuma kāpumu. Faktorings ir piemērots finanšu instruments, kas palīdzēs nostiprināt uzņēmuma naudas plūsmu apstākļos, kad tas strauji aug un plāno arī turpmāku izaugsmi,” saka Texora valdes loceklis Edvīns Mineiķis.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 7,1 miljona eiro apmērā uzņēmumam “HansaMatrix”, kas paredzēts uzņēmuma attīstībai un efektivitātes celšanai.

“HansaMatrix” ir viens no Ziemeļeiropas reģionā vadošajiem elektronisko sistēmu un to komponenšu ražotājiem tādās nozarēs kā transports, telekomunikācijas, enerģijas pārvaldības sistēmas, IoT, medicīna un aizsardzības tehnoloģijas.

Ilgtermiņa aizdevums ļaus “HansaMatrix” ieguldīt biznesa attīstībā, audzējot uzņēmuma apgrozījumu, piesaistot jaunus klientus, attīstot eksporta tirgus un modernizējot iekārtas.

“Šis aizdevums ir nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībai un pozīciju stiprināšanai tirgū. Sekojot nesenai “Baltcap” kļūšanai par vienīgo uzņēmuma akcionāru, šis darījums ir turpinājums, kas palīdzēs sasniegt mūsu ambiciozos biznesa mērķus. Strādājam saskaņā ar mūsu ilgtermiņa stratēģiju, kas nodrošina uzņēmuma izaugsmi. Mēs novērtējam SEB bankas ilgtermiņa sadarbību un uzticēšanos,” papildina “HansaMatrix” valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

Ideja par sava biznesa uzsākšanu vai jau nodibināts uzņēmums ir vairāk nekā 8% Latvijas iedzīvotāju, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vēl 10% cilvēku grib uzsākt savu biznesu, taču vēl atrodas īstās idejas meklējumos. Abos gadījumos situācija ir līdzīga arī mūsu kaimiņos – Lietuvā 8% cilvēku ir nesen nodibinājuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to darīt, bet par īsto biznesa ideju prāto vēl 11%. Igaunijā mazliet vairāk cilvēku (13%) ir vai nu jau izveidojuši uzņēmumu vai drīzumā grasās to izdarīt, bet savas biznesa idejas meklējumos ir 10% cilvēku.

“Tas, ka gandrīz piektā daļa, jeb 18% cilvēku domā par sava biznesa uzsākšanu vai ir nesen izveidojuši uzņēmumus, liecina par visai augstu uzņēmējdarbības garu Latvijas iedzīvotājos. Tomēr vienlaikus jānorāda uz galveno šķērsli, kas attur cilvēkus no starta biznesā – Latvijā tie ir administratīvie šķēršļi un nodokļu slogs. Puse no visiem aptaujātajiem ir teikuši, ka tuvākajā laikā par uzņēmējiem kļūt nevēlas, bet jauniešu auditorijā šis rādītājs ir krietni zemāks – 30%. Vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku (27%) par šo jautājumu nav domājuši, kas nozīmē, ka proaktīvi skaidrojot sava biznesa attīstīšanas priekšrocības, iespējams daļa no šiem jauniešiem varētu pievienoties jauno uzņēmēju pulkam,” aptaujas datus komentē SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

SEB banka noslēgusi faktoringa līgumu 200 000 eiro apmērā ar Latvijas uzņēmumu “NovusVet,” kas plāno turpināt paplašināt savu darbību arī ārpus Baltijas valstīm.

“NovusVet” ir veterināro zāļu lieltirgotava un kompetenču centrs dzīvnieku labklājības, veselības un ēdināšanas jomā. Uzņēmums sadarbojas gan ar zemnieku saimniecībām, gan veterinārajām klīnikām un uzņēmumiem visā Baltijā. Izmantojot SEB bankas faktoringa pakalpojumu, uzņēmums saviem sadarbības partneriem varēs piedāvāt vēl labākus apmaksas nosacījumus, neapgrūtinot uzņēmuma paša naudas plūsmu.

“Esam lepni, ka varam sadarboties ar savas nozares čempioniem, kuri turpina augt un attīstīties. Faktoringu pēdējo gadu laikā izvēlas aizvien vairāk augošu uzņēmumu, jo šis finanšu instruments uzlabo naudas plūsmu un ļauj novirzīt uzņēmuma paša resursus biznesa attīstībai. “NovusVet” ir lielisks piemērs, kas rāda, kā dziļas zināšanas un kompetence kādā jomā var tikt pārvērsta sekmīgā biznesā ar lielu izaugsmes potenciālu,” uzsver SEB bankas faktoringa nodaļas vadītājs Jānis Moisejs.

Ģeopolitiskā situācija, Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju politika un ekonomikas bremzēšanās ir tikai daži no šī brīža izaicinājumiem, kuros banka Citadele cenšas saskatīt arī iespējas.

Par aktualitātēm finanšu nozarē un savu redzējumu bankas attīstībā intervijā Dienas Biznesam stāsta bankas Citadele valdes locekle privātpersonu apkalpošanas jautājumos Rūta Ežerskiene, kura nesen izvirzīta valdes priekšsēdētājas amatam.

Fragments no intervijas

Pastāstiet vairāk par savu profesionālo pieredzi, kas sekmēja izvirzīšanu bankas Citadele valdes priekšsēdētājas amatam.

Mans profesionālais ceļš finanšu sektorā bijis daudzveidīgs un ļoti interesants, ko galvenokārt veicinājusi aizraušanās ar inovācijām, uz klientu vērsta darbība un nepārtraukta pilnveidošanās. Tas savukārt saskanēja ar Citadeles vērtībām un stratēģisko virzienu. Pirms pievienošanās Citadelei valdes locekles amatā privātpersonu apkalpošanas jautājumos 2021. gadā vairāk nekā 20 gadus esmu pavadījusi banku un apdrošināšanas jomā, tostarp SEB bankā un SEB dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā ieņēmu vadošos amatus gan vietējā, gan Baltijas līmenī. Esmu strādājusi arī Aon Baltic, kas ir vadošais apdrošināšanas brokeris reģionā un pasaulē. Paralēli praktiskai darba pieredzei savu laiku un enerģiju nemitīgi ieguldu mācībās, piemēram, pabeidzu vadības izglītības programmu valdes locekļiem Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtā. Salīdzinoši nesen apguvu arī līderības kursu Hārvarda Biznesa skolā. Vienmēr esmu bijusi zinātkāra un mācos ko jaunu.

"Luminor Bank" nolēmusi tiesā neapstrīdēt mājokļu kredītņēmēju atbalstam pieņemtos likuma grozījumus, bet pārējās trīs lielās bankas lēmumu vēl nav pieņēmušas.

"Luminor Bank" pārstāvji pavēstīja, ka banka nolēmusi šajā jautājumā tiesā nevērsties.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka gala lēmums vēl nav pieņemts, jo, no vienas puses, banka saprot, ka šāda vēršanās Satversmes tiesā būtu bezprecedenta gadījums, kas pēc būtības neatrisinātu Latvijas ekonomikai svarīgus jautājumus.

"No otras puses, ir svarīgi vērst uzmanību tam, ka neprognozējama un populistiska darbošanās ap nodokļu politiku ietekmē esošo un vēl vairāk - potenciālo investoru interesi par Latviju kā savam ilgtermiņa biznesam atbilstošu vietu," pauda "Swedbank" pārstāvji.

Arī "SEB bankas" pārstāvji informēja, ka par juridiskiem risinājumiem šo grozījumu kontekstā lēmumu banka vēl nav pieņēmusi.

Pieaugošs pieprasījums pēc kvalificētiem un motivētiem darbiniekiem, kā arī izmaiņas darba samaksas regulējumā Eiropas līmenī daudziem darba devējiem liek pārskatīt atalgojuma politiku, panākot, ka tiek izskausta dzimumu un cita veida diskriminācija, kā arī atalgojuma sistēma ir caurspīdīga un taisnīga.

Tieši pēc diviem gadiem, 2026. gada jūnijā, spēkā stāsies jaunā Eiropas Savienības direktīva par vienlīdzīgu atalgojumu*, kas paredz pilnīgu šī mājasdarba izpildīšanu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Esmu pārliecināta, ka ieguvēji būs gan darbinieki, gan darba devēji, jo šī ir arī iespēja stiprināt darbinieku lojalitāti un piesaistīt jaunos talantus, veicinot vienlīdzīgu un atklātu organizācijas kultūru.

Konkrētā direktīva prasa vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, nosakot darba samaksu par līdzīgas vērtības darbu, kā arī prasa darba devējiem panākt caurspīdīgumu, lai darbinieki zinātu, kāda ir samaksa attiecīgajā amata kategorijā. Uzņēmējiem būs jāmēra un vēlāk arī jāpublisko dati par darba samaksu un atšķirībām sieviešu un vīriešu atalgojumā. Atalgojuma politika nav ātri un viegli izmaināma, īpaši lielākās organizācijās, tāpēc daudzi darba devēji minētās prasības pamazām ievieš jau tagad.

SEB banka ir piešķīrusi finansējumu 15,4 miljonu eiro apmērā biroju kvartāla “Skanstes City” attīstībai.

“Skanstes City” kvartālā saviem birojiem telpas nomā jau vairāk nekā 60 vietējie un starptautiskie uzņēmumi, kvartāls ir saņēmis BREEAM in Use ilgtspējas sertifikātu ar novērtējumu “Very Good”. Biroju kvartāla iznomājamā platība pārsniedz 55 tūkstošus kvadrātmetru, tajā izveidots īpašs parks darbam un atpūtai, kā arī kopstrādes telpas un virkne dažādu pakalpojumu uzņēmumu darbiniekiem.

Piešķirto finansējumu “Skanstes City” plāno ieguldīt biroju kvartāla pilnveidošanai, attīstot biroju un koplietošanas telpas, stiprinot ilgtspēju un ēku energoefektivitāti, veidojot nomniekiem un apmeklētājiem draudzīgus biroju centra ārtelpas risinājumus.

“Ilgtspēja – no būvniecības līdz darba telpas izmantošanai ikdienā – ir viena no galvenajām tendencēm mūsdienīgu biroju attīstībā. Par šo esam daudz domājuši, attīstot “Skanstes City” biroju kvartālu, un turpmāko attīstību plānojam pakārtot nomnieku vajadzībām, realizējot ieceres ilgtspējīgā veidā. Otrs būtisks uzsvars ir biroju kvartāla attīstīšana vienotā koncepcijā, tādējādi nodrošinot infrastruktūras, ērtību un telpu piedāvājuma daudzveidību," stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Nosvinēti Satekles Biznesa centra spāru svētki, informē uzņēmums Linstow Baltic.

Apjomīgo piecu savstarpēji saistīto ēku biroju kompleksu ar kopējo platību 12 000 m² attīsta viens no Baltijas vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Linstow Baltic. Tā celtniecību veic būvuzņēmums Bukoteks, un kompleksa atklāšana ir plānota jau 2025. gada vasarā.

“Spāru svētki ir simbolisks atskaites punkts gan attīstītājam, gan būvniekiem, jo celtniecības darbi ir sasnieguši augstāko ēkas punktu, un darbi var ieiet noslēguma fāzē. Esam patiesi gandarīti, ka būvdarbi šobrīd norit atbilstoši plānam, un jau nākamajā gadā jaunais biroju komplekss tiks pabeigts,” skaidro Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds, uzsverot: “Redzot jaunā kompleksa aprises ne tikai projektā, bet arī dabā, esam patiesi gandarīti, ka Satekles Biznesa centrs organiski iederas Rīgas centra pilsētvidē. Tas atkārtoti apstiprina, ka mūsu konsekventie un mērķtiecīgie ieguldījumi šīs apkārtnes attīstībā – paplašinot tirdzniecības centru Origo, realizējot biznesa centru Origo One un attīstot Satekles Biznesa centra kompleksu – pēdējā desmitgadē ir būtiski veicinājuši apkārtnes transformāciju, stiprinot to kā vienu no galvenajiem komerciālo ēku puduriem Rīgā.”

"SEB banka" piešķīrusi kredītlīniju 20 miljonu eiro apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps", pievienojoties kopējai "Latraps" kredītlīnijai, ko nodrošina arī "Luminor Bank", un kas kopumā veido 55 miljonus eiro, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Kredītlīnija paredzēta apgrozāmo līdzekļu finansēšanai ražas sezonas laikā - graudu iepirkšanai no zemniekiem, kā arī minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādei Latvijas lauksaimniekiem.

"Latraps" valdes loceklis Gundars Ruža norāda, ka piešķirtā kredītlīnija no abu banku puses ļaus "Latraps" pilnībā nodrošināt zemnieku vajadzības pēc apgrozāmiem līdzekļiem un realizēt kooperatīva šā gada plānus un ieceres.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" apvieno dažāda lieluma un darbības veidu saimniecības no visas Latvijas. Kooperatīvs piedāvā lauksaimniekiem graudu uzglabāšanu, tirdzniecību un to transportēšanu, lauksaimniecības izejvielu un degvielas iegādi, lauksaimniecības tehnikas iegādi un servisu, sējumu apdrošināšanu un daudzas citas sadarbības jomas.

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.

Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.

Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk. No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.