Mūsdienās plaši tiek diskutēts par dažādiem rīkiem, kas var palīdzēt pārvarēt ar klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus, piemēram, samazināt oglekļa dioksīda emisiju apmēru. Tiek uzsvērta gan tehnoloģiju, gan dabā balstītu risinājumu izmantošana, taču vissvarīgākais ir stratēģiska pieeja un esošo iespēju un resursu apzināšana, vienlaikus sniedzot pozitīvu pienesumu gan videi, gan cilvēkiem.

Ar emisiju samazināšanu vien nepietiek

Publiskajā diskursā oglekļa dioksīds (CO2) šodien tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem. Eksperti lēš, ka gadā tiek radītas aptuveni 50 gigatonnas jeb 50 miljardi tonnu oglekļa emisiju, taču no šī apjoma globāli tiek piesaistītas vien divas gigatonnas CO2. Tas nozīmē, ka tiek emitēts 25 reizes vairāk CO2 nekā to izdodas piesaistīt. Redzot problēmas apmērus, politikas veidotāji un lēmumpieņēmēji visā pasaulē velta arvien vairāk laika un resursu, meklējot risinājumus CO2 nospieduma samazināšanai. Tomēr svarīgi apzināties – lai spētu sasniegt gan Eiropas Savienībā, gan globālā mērogā noteiktos mērķus klimata jomā un saglabāt temperatūras palielināšanos zem 1.5 grādiem, ne tikai jāsamazina esošais emisiju apjoms, bet arī jāpiesaista ogleklis.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Samazinot birokrātiskās prasības un atsakoties no vienkāršo būvju (šķūņa, garāžas, nojumes) līdz 24 m² uzmērīšanas dabā, sarukušas rindas uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu saņemšanu, tomēr pilnībā tās vēl nav izgaisušas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka. Viņa uzsver, ka rindu pieauguma apturēšanā un mazināšanā būtisku lomu spēlējuši Ministru kabineta veiktie grozījumi šā gada janvārī un martā.

Fragments no intervijas

2023. gada sākumā rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu gaidīja 7062 pasūtījumi, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija skandināja trauksmes zvanus. Kāda šobrīd ir situācija?

Protams, pašlaik situācija ir labāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Vienlaikus jāsaka, ka situācija ar kadastrālo uzmērīšanu īpaši kritiska kļuva pagājušajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim atbilstoši likumdevēja noteiktajam bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, ka ļoti daudzi īpašnieki (vai viņu mantinieki) nav sakārtojuši savus īpašumus. Līdztekus tam šīs rindas pagarināja arī Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tāpat bija un arī ir lūgumi veikt kadastrālo uzmērīšanu būvēm, kuras nav pabeigtas, lai tās reģistrētu kadastrā un pēc tam attiecīgi zemesgrāmatā. Šādus lūgumus izsaka cilvēki, kuri ir saņēmuši kredītu mājas būvniecībai, jo tādējādi bankas cenšas sevi pasargāt ar papildu nodrošinājumu gadījumiem, ja nu cilvēks nespēj atmaksāt izsniegto kredītu. Šādu prasību izsaka arī lielāku komercīpašumu attīstītāji, kuri savu ieceru realizācijai piesaista aizdevumus.

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

Festivāla Laba Daba organizatori dalās pieredzē par pasākuma rīkošanu, gadu gaitā gūtajām mācībām

Festivāls Laba Daba šogad notiks astoto reizi un to organizē pilna servisa pasākumu aģentūras Pareizā ķīmija un mūzikas klubs Nabaklab. Festivāla apmeklētāju skaits pērn bija 15 tūkst. cilvēku, bet organizatori šogad nolēmuši to ierobežot līdz 12 tūkst. ļaužu. Tas tiek darīts, lai festivāls nezaudētu savu atmosfēru un visiem viesiem būtu ērti tur uzturēties. «Festivālu apmeklētāju skaitu ir nepieciešams regulēt, jo ir jārēķina cilvēku plūsmas, lai viss būtu ērts un pieejams visiem gribētājiem. Festivāls gadu no gada aug arī programmas ziņā – tiek piesaistīti aizvien vairāk ārvalstu mākslinieku. Ja sākotnēji bija aptuveni 2 līdz 5 ārvalstu mūziķi, tad pēdējos gados tie ir 10 līdz 16,» stāsta Pareizā ķīmija projektu vadītāja Kristīne Pinkule.

Sakarā ar valstī noteikto ārkārtas stāvokli un ar to saistītajiem ierobežojumiem SIA Rīgas meži diemžēl slēdz apmeklētājiem vairākus populārus rekreācijas objektus.

Sākot ar 2020.gada 1.aprīli slēgti:

1) Cenu tīreļa purva laipu un skatu torņi;

2) Bumbukalniņa skatu tornis.

Tāpat Rīgas meži lūdz neizmantot Dabas parka Piejūra teritorijā izveidotos aktīvās atpūtas elementus, jo tie netiek dezinficēti.

Minētajos dabas un kultūrvēsturiskajos objektos ārkārtas stāvokļa laikā novērots būtisks apmeklētāju skaita pieaugums, kas, pirmkārt, rada apstākļus, kuros apmeklētājiem nav iespējams ievērot valstī noteiktos ierobežojumus COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, otrkārt, radījis vairākkārtēju slodzes pieaugumu dabas taku infrastruktūrai, kurai tagad nepieciešama atjaunošana.

Atpūtai dabā aicinām izmantot citas Rīgas mežu vai Latvijas valsts mežu atpūtas vietas, izvēloties pēc iespējas mazāk noslogotās. SIA Rīgas meži teritorijā esošo atpūtas vietu atrašanās vietas redzamas šajā kartē mdps.rigasmezi.lv.

Investējot vairāk nekā 30 tūkstošus eiro, «Mežpils alus» izstrādājis vairākkārt lietojamo glāžu depozītsistēmu, informē uzņēmumā.

Pirmo reizi «Mežpils alus» depozītglāzes būs pieejamas festivālā «Laba Daba».

«Ik gadu cenšamies festivālā integrēt aktivitātes, kas aktualizē ar vides aizsardzību saistītus jautājumus. Sadarbojamies ar Latvijas Zaļo punktu, Pasaules Dabas Fondu un dažādām nevalstiskām organizācijām, atbalstot projektus un iniciatīvas, kas izglīto un informē sabiedrību ilgtspējas un vides izglītības jautājumos,» norādīja «Laba daba» festivāla organizatoru pārstāve Kristīne Pinkule.

«Ņemot vērā plastmasas galda piederumu īpatsvara pieaugumu un Eiropas Parlamenta pieņemto lēmumu pēc 2021. gada aizliegt vienreiz lietojamo galda piederumu tirdzniecību, šī jautājuma aktualitāti ir grūti pārvērtēt. Turklāt jauno glāžu izmantošana pasākumos ir likumsakarīgs turpinājumus «Mežpils alus» ilgtspējīgas ražošanas pamatprincipiem. Esam gandarīti par sadarbību ar «Laba Daba» organizatoriem tēmas aktualizēšanā un jauno glāžu ieviešanā, jo festivālos un lielāka vēriena notikumos plastmasas galda piederumi ir izplatītākais atkritumu veids,» uzsvēra «Mežpils alus» zīmola vadītāja Alise Pizika.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 14.jūlijā sāk darbu izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas Pieradinātā daba, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Šī izstāde ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota. Ekspozīciju būs iespējams apskatīt līdz 16.oktobrim.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu organizē jau astoto modes izstādi. Jaunā ekspozīcija Pieradinātā daba veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 85 vēl neredzēti tērpi un 500 aksesuāri.

Izstādes ģenerālsponsors ABLV Bank ir zināms mākslas cienītājs un atbalstītājs. Banka atbalsta netikai ikgadējas A.Vasiļjeva modes kolekcijas izstādes, kā arī piedalās vairāku laikmetīgas mākslas izstāžu un kolekciju tapšanas projektos. Par bankas akcionāru un mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa līdzekļiem sadarbībā ar partneriem Borisa un Ināras Teterevu fondu Rīgā tiks celts Laikmetīgas mākslas muzejs.

Igaunijā no šodienas stājas spēkā stingri ierobežojumi, kas noteikti, lai iegrožotu satraucošo jaunā koronavīrusa izplatību un pasargātu no pārslodzes veselības aprūpes sistēmu.

Ierobežojumi būs spēkā vismaz vienu mēnesi - līdz 11.aprīlim.

Šai laikā arī brīvā dabā - parkos, autostāvvietās, bērnu rotaļlaukumos un dabas takās - starp cilvēkiem būs jāievēro vismaz divu metru atstatums un vienkopus nedrīkstēs uzturēties vairāk par diviem cilvēkiem, izņemot vienas ģimenes locekļus. Iepriekš šie noteikumi tika attiecināti tikai uz iekštelpām.

Skolās no 1. līdz 12.klasei mācības notiks tikai attālināti, bet sākumskolas skolēniem izņēmuma kārtā būs atļauts uzturēties skolas telpās un piedalīties nodarbībās, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu par nepieciešamajiem profilakses pasākumiem. Skolās drīkstēs ierasties arī skolēni, kam vajadzīgas papildu konsultācijas vai praktiskās nodarbības.

Latvijas purvu apskate pēdējos gados kļuvusi īpaši iecienīta, un dažos no populārākajiem galamērķiem brīvdienās rosība nereti ir lielāka nekā Brīvības ielā Rīgā

Iešana dabā ir dabisks, vajadzīgs process, lai atpūstos no pilsētvides ikdienas. Cilvēki dodas dabā gan paši, savas ģimenes lokā, gan piedalās organizētos pārgājienos, un, pieaugot pieprasījumam, organizatoru skaits sazēlis īpaši kupli. DB aptaujātie pārgājienu organizatori ir vienisprātis, ka purvos esošajai faunai un florai šāda cilvēku rosība nenāk par ļaunu, ja vien tiek ievēroti daži vienkārši, bet svarīgi uzvedības likumi, un nemēslošana dabā ir tikai viens no tiem. «Vides un biznesa intereses var sabalansēt, tādēļ cenšos saglabāt esošo ainavu neskartu. Iesaku arī citiem organizatoriem necirst kokus un neierīkot ugunskurus neatļautās vietās, jo, ja katrs nocirtīs pa kokam un izmetīs atkritumus, tad drīz vien vairs nebūs šīs skaistās vides un arī klientu,» pārliecināts SIA Purvu bridēji valdes loceklis Kristaps Kiziks.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Šā gada Līgo svētku laikā Islandē pavadīju četras dienas. Ekstrēmo sporta veidu fotogrāfs Kriss Burkards jau sen bija mani ar savām Islandes dabas skatu un sērfotāju bildēm savaldzinājis, tāpēc ļoti vēlējos pats uz savas ādas izbaudīt šo dabas skarbumu un skaistumu. Pēdējos gados šī sala ir aizvien populārāks galamērķis neskartās un unikālās dabas dēļ, un nu ar AirBaltic tiešo reisu tas sasniedzams mums tik viegli kā vēl nekad.

Islande ir slavena ar to, ka laiks var krasi mainīties dažu minūšu laikā. No saulaina laika līdz brāzmām un negaisam. Tur ir ziemeļu vasara ar izteiktu uzsvaru uz mākoņiem un lietu. Ja izdodas pagozēties saulītē, tad var uzskatīt, ka ir paveicies. Ap Jāņiem gaisa temperatūra dienā turējās līdz divdesmit grādiem, kas atkarībā no kombinācijas ar intensīvo sauli, skarbo vēju vai stipro lietu uz latvieša ādas bija sajūtama brīžiem kā vasaras tveice, brīžiem kā rudens drēgnums.

Daba, daba un vēlreiz daba. Četras dienas salas izzināšanai ir pārlieku maz. Tur var dzīvot arī mēnesi, un būtu ko darīt. Liela daļa tūristu izbrauc populārāku maršrutu ar nosaukumu Zelta aplis, kas ietver dažus ūdenskritumus un geizerus, bet nedodas apskatīt visu salu. Piemēram, amerikāņi Islandi izmanto kā tranzīta un atpūtas punktu, lai dotos tālāk uz kontinentālo Eiropu. Viņi iekāpj zilajā lagūnā nopeldēties, un ar to arī viņu Islandes apmeklējums beidzas. Tikai maza daļa no kopējā tūristu skaita redz Islandi visā tās daudzveidībā.

Zīmola Daba Design gravētie pulksteņi, vāzes un citi dizaina priekšmeti ceļo uz ASV, Austrāliju un citām pasaules valstīm. Nākotni zīmola radītāji saista ar mēbeļu izgatavošanu.

Ar šo uzņēmējdarbības veidu Daba Design radītāji sāka nodarboties nedaudz vairāk nekā pirms pusotra gada, stāsta dibinātājs Krišjānis Sondors.

Visas gudrības Daba Design īpašnieki apguvuši, izmantojot resursus internetā, uzklausot padomus no citiem galdniekiem un vienkārši darot, stāsta K. Sondors.

Šobrīd uzņēmums savu produkciju tirgo Etsy veikalā, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus Latvijas klientiem. «Latvijā savu produkciju tirgojam salīdzinoši maz. Lielākais vairums klientu tomēr ir no ārvalstīm. Pagaidām nezināms un pavisam neapgūts ir Āzijas tirgus, taču ticam, ka kādu dienu savu produkciju sāksim piedāvāt arī tajā,» plānos dalās Krišjānis.

"Apines zobārstniecība" - mājīga un viesmilīga vieta, kur klienti jūtas kā mājās. Viņu pieredzējušie speciālisti ne tikai palīdz atrisināt zobu problēmas, bet arī ļauj apmeklētājiem jūsties ērti un gaidīti katru reizi, kad tie atnāk uz viņu praksi. Tādēļ aicinām jūs pievienoties mums un noskaidrot kā Begin programma palīdzēja šai zobarstniecības klinīkai sakārtot savu darba laika uzskaites procesu.

Excel - laika efektivitātes kāralis jeb zaglis?

Nevienam nav noslēpums, ka ar Excel palīdzību var paveikt uzņēmumā daudz ko un tas tiek lietots sarežģīto datu uzskaitei un analīzei. Tomēr ne vienmēr pierastais veids ir tas labākais, kas var nodrošināt visas uzņemuma ekspektācijas un apmierināt visas vajadzības. Apines klinika ir tāds piemērs, kad Excel tika izmantots priekš darba laika uzskaites un tas nelikās ļoti efektīvs risinājums.

Apines zobārstniecības lieta: Excelis no Exceļa

Lai grāmātvedība varētu izrēķināt algas, tai nepieciešams saņemt datus par darbinieku nostrādātām stundām. To klinīkas vadība dabūju no Excel failā, kur darbinieki manuāli pievienoja savus darba uzsākšanas un beigšanas laikus. Lai ir vieglāk šo vizuālizēt, var iztēloties vienu datoru ar atvērtu failu, kur visi darbinieki piefiksē savus datus. Šāda pieeja prasa lielu laika ieguldījumu, jo ir nepieciešams regulāri atjaunināt tabulas ar jaunāko informāciju. Tas var novest pie lieka laika tērēšanas uzdevumu administratīvai pārvaldīšanai, nevis pašu uzdevumu izpildei.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Epidemioloģisko drošības pasākumu pārskatīšana noritēs atbilstoši "četru soļu plānam", otrdien pēc valdības sēdes preses konferencē pavēstīja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Operatīvā vadības grupa šonedēļ izvērtē iespējas pārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus, par kuriem valdība plāno lemt ceturtdien, 10.jūnijā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem stāstīja, ka ceturtdien Ministru kabinets spriedīs par epidemioloģiskās drošības pasākumu pārskatīšanu, bet viņš atturējās minēt konkrētu pasākumus, kurus varētu pārskatīt.

Premjers pozitīvi novērtēja faktu, ka saslimstība ar Covid-19 samazinās, taču vienlaikus norādīja, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 joprojām ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.

Citskovskis informēja, ka Operatīvā vadības grupa darbojas, ņemot vērā "četru soļu plānu", kas paredz pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.

Igaunijas valdība ceturtdienas sēdē pieņēmusi lēmumu saistībā ar Covid-19 situācijas pasliktināšanos samazināt pieļaujamo dalībnieku skaitu tajos publiskajos pasākumos, pirms kuriem netiek pārbaudīts, vai apmeklētāji ir vakcinējušies pret šo slimību, pārslimojuši to vai saņēmuši negatīvu testa rezultātu.

No pirmdienas, 2.augusta, šādos pasākumos vai nodarbībās dalībnieku skaits nedrīkstēs pārsniegt 500 cilvēkus iekštelpās un 1500 brīvā dabā. Pašlaik maksimālais atļautais dalībnieku skaits tajos ir attiecīgi 1000 un 5000.

Savukārt pasākumos, kur šīs uzziņas tiek pārbaudītas, tāpat kā pašlaik, varēs piedalīties līdz 6000 cilvēkiem telpās un līdz 12 000 cilvēkiem brīvā dabā.

Jaunie ierobežojumi noteikti, ņemot vērā, ka vakcinācijas tempi Igaunijā pašlaik nav pietiekami un saslimstības rādītāji atkal pieaug. Turpmākos soļus valdība gatavojas apspriest nākamnedēļ.

Igaunijas Veselības departamenta aprēķinātais 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atkal aug un pašlaik sasniedzis 62,0.