Samazinot birokrātiskās prasības un atsakoties no vienkāršo būvju (šķūņa, garāžas, nojumes) līdz 24 m² uzmērīšanas dabā, sarukušas rindas uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu saņemšanu, tomēr pilnībā tās vēl nav izgaisušas.
To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka. Viņa uzsver, ka rindu pieauguma apturēšanā un mazināšanā būtisku lomu spēlējuši Ministru kabineta veiktie grozījumi šā gada janvārī un martā.
Fragments no intervijas
2023. gada sākumā rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu gaidīja 7062 pasūtījumi, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija skandināja trauksmes zvanus. Kāda šobrīd ir situācija?
Protams, pašlaik situācija ir labāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Vienlaikus jāsaka, ka situācija ar kadastrālo uzmērīšanu īpaši kritiska kļuva pagājušajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim atbilstoši likumdevēja noteiktajam bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, ka ļoti daudzi īpašnieki (vai viņu mantinieki) nav sakārtojuši savus īpašumus. Līdztekus tam šīs rindas pagarināja arī Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tāpat bija un arī ir lūgumi veikt kadastrālo uzmērīšanu būvēm, kuras nav pabeigtas, lai tās reģistrētu kadastrā un pēc tam attiecīgi zemesgrāmatā. Šādus lūgumus izsaka cilvēki, kuri ir saņēmuši kredītu mājas būvniecībai, jo tādējādi bankas cenšas sevi pasargāt ar papildu nodrošinājumu gadījumiem, ja nu cilvēks nespēj atmaksāt izsniegto kredītu. Šādu prasību izsaka arī lielāku komercīpašumu attīstītāji, kuri savu ieceru realizācijai piesaista aizdevumus.
Faktiski šādiem objektiem kadastrālā uzmērīšana tiek lūgta un arī izpildīta vismaz divas reizes, taču tādējādi tiek tērēti resursi. Tāpēc šādiem gadījumiem ir izstrādāts īpašs risinājums - būves īpašnieks iesniedz izpildmērījumu, ko sagatavojis sertificēts ģeodēzists, un deklarāciju, uz kā pamata tiek veikta būves reģistrācija kadastrā un arī zemesgrāmatā. Minētais process vienkāršoja un arīdzan samazināja rindu uzkrājumu un vienlaikus padarīja lielo objektu attīstītājus mazāk satrauktus, jo mazinājās risks kavēt būvniecību un ciest finansiālus zaudējumus. Piemēram, februāra nogalē Valsts zemes dienests reģistrēja 10 privātmājas, kuras būvē viens attīstītājs. Process aizņēma tikai nedēļu, bet iepriekš termiņš būtu bijis vairāku nedēļu garumā pie nosacījuma, ka Valsts zemes dienestā nav ļoti garu rindu. Pārmaiņu moto - nedarīt to, ko var nedarīt. Līdztekus tam vēl Ministru kabinets veica grozījumus noteikumos. Varu secināt, ka, kopš Ministru kabinets šā gada janvārī akceptēja grozījumus, kurus izstrādāja Valsts zemes dienesta un Tieslietu ministrijas speciālisti, situācija ir būtiski uzlabojusies, jo samazinājās kadastrālās uzmērīšanas rindas. Situācija kļuva vēl labāka, jo marta sākumā valdība akceptēja vēl vienus grozījumus noteikumos, kuru uzdevums ir samazināt birokrātiskās prasības.
Ko tad normatīvu grozījumi vairs neprasa no cilvēkiem?
Sākšu ar to, ka pērn tika veiktas izmaiņas būvniecības procesos, kas skar tieši būvatļaujas. Vēl vairāk - visu būvniecību sadalīja nosacīti trijās daļās: viena, kurā būvvaldes iesaistes vispār nav, pietiek ar cilvēka paziņojumu, ka viņš savā īpašumā ir uzbūvējis, piemēram, nojumi, garāžas, šķūni līdz 24 m²; otrā daļa, kur būvvalde jau tiek iesaistīta, bet ļoti minimālā apmērā, taču būvatļauja ir tieši tāda pati, kāda tā bija visu laiku; trešā, kur ir būtiska būvvaldes iesaiste. Neraugoties uz minētajām izmaiņām būvniecībā, Valsts zemes dienestā nekas nemainījās, un visām būvēm bija obligāti nepieciešama apsekošana dabā un kadastrālā uzmērīšana neatkarīgi no būvvaldes iesaistes konkrētajā būvniecībā, būves sarežģītības, iespējamiem riskiem, sabiedriskās nozīmības. Valdības veiktie grozījumi būtībā paredz, ka vienkāršotās pārbūves, kā arī pirmās un otrās grupas palīgēkas var reģistrēt no Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) datiem un dokumentiem un arī nepabeigtas jaunbūves var reģistrēt uz īpašnieka deklarācijas un būvniecības dokumentu pamata - tātad bez būves kadastrālās uzmērīšanas. Protams, cilvēki Valsts zemes dienestā iesniedz ne tikai tādus projektus, kuriem dokumentācija jau ir Būvniecības informācijas sistēmā, bet arī tādus, kuru būvatļauja izsniegta pirms daudziem gadiem. Tas nozīmē, ka būves, kurās ir salīdzinoši mazs risks, vairs nav jāapseko dabā un pat, ja arī ir kādas atkāpes dabā, tās nebūs ļoti nozīmīgas. Šis risinājums būtiski samazināja rindas garumu, jo iepriekš neatkarīgi no tā, vai objekts bija liels un sarežģīts vai mazs un vienkāršs, procedūra bija identiska - uz objektu bija jābrauc, tas jāapseko dabā un jāveic uzmērīšana.
Cik gadu ir bijis vecākajai būvatļaujai, kuras rezultātā tapusī māja beidzot reģistrēta kadastrā un arī zemesgrāmatā?
Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās izsniegta būvatļauja - tātad vairāk nekā 50 gadus veca vienā no Pierīgas apdzīvotajām vietām. Interesanti un pat pārsteidzoši, ka šim cilvēkam bija pat visa projekta dokumentācija. Jāņem vērā, ka nereti cilvēki nespēj atrast dažus gadus vecus dokumentus. Lai reģistrētu projektu, kura realizācijai izsniegti dokumenti pirms vairākiem desmitiem gadu, ir nepieciešamas izziņas, un to saņemšana atbilstošā formā ir zināms izaicinājums gan to iesniedzējiem, gan arī Valsts zemes dienestam, jo šo garo gadu laikā normatīvo aktu prasības ir piedzīvojušas pamatīgas pārmaiņas.
Visu interviju lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.
Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
