Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.
Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.
Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.
2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.
Ja raugāmies no komersanta vai institūcijas viedokļa, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam ir sava autorizācijas sistēma, tostarp pieļaujot iespēju identificēties citādi. Vai paliek šīs vecās identifikācijas iespējas un jaunā ir tikai paralēla iespēja?
Tieši tā! Vecās identifikācijas iespējas paliek, kamēr to pieļauj pats e-pakalpojum sniedzējs. Katrs iedzīvotājs lielākajā daļā situāciju var lietot sev ērtāko vai pieejamo līdzekli, tomēr jārēķinās, ka arvien plašāk komersanti ir ieinteresēti ieviest rīkus, kam ir tāds pats juridiskais spēks kā pases vai eID kartes uzrādīšanai klātienē. Tas mazina komersantu riskus un palīdz nodrošināt tiesisko noteiktību dažādu iespējamo strīdu gadījumā. Ir jomas, kurās pakalpojumu saņemšana būs iespējama tikai ar kvalificētiem elektroniskās identifikācijas rīkiem. Šobrīd tā ir eAdrese, kurai var pieslēgties tikai ar eID karti, vai eParaksts mobile, nākamajā gadā gan iedzīvotājiem, gan medicīnas personālam tā būs pieslēgšanās e-veselībai. Ja salīdzinām ar klātienes saziņu – poliklīnikas reģistratūra vienmēr prasīs personu apliecinošu dokumentu pirms pakalpojuma sniegšanas. Nederēs ne uzticamā vadītāja apliecība, ne studenta, ne pensionāra apliecība, jo likums mums skaidri pasaka, ka nepieciešama personas identitātes pārbaude visaugstākajā līmenī. Ticu, ka šim lēmumam var sekot vēl vairākas jomas.
Kam tas varētu būt īpaši būtiski, ja runājam par fiziskām personām – sistēmu lietotājiem?
Pirmkārt cilvēkiem, kuri neizmanto Latvijas banku pakalpojumus, tomēr izmanto elektroniskos pakalpojumus Latvijā, piemēram, kādam no latviešu diasporas pārstāvjiem, kuram vispār nav konta Latvijā, tomēr ir zemes īpašumi vai citas lietas, kas prasa identificēties Latvijas elektroniskajā vidē. Tostarp te var būt runa par privātu pakalpojumu saņemšanu, iespējams, līgumu slēgšanu e-vidē. Šādā gadījumā ir īpaši svarīgi, ka identifikācija ar nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli netiek ignorēta, jo pēc būtības klientam nav citu iespēju, kā sevi apliecināt.
Ja runājam par komersantiem, vai varat minēt piemērus, kurās jomās nepieciešama droša un, iespējams, pat kvalificēta autentifikācija?
Finanšu sektors, visticamāk, ir redzamākais piemērs, kas uzskatāmi parāda visas vajadzības tiešsaistes saziņā – identitātes apliecināšanu, maksājumu veikšanu un līgumu slēgšanu. Jau šobrīd bankās ir iespēja gan identificēties ar eParaksts mobile un eID karti, gan arī apstiprināt maksājumus ar šiem rīkiem, kā arī kārtot darījumus, proti, parakstīt līgumus. Tas noteikti nenozīmē, ka ar to saraksts beidzas. Ļoti aktīvs šajā jomā ir apdrošināšanas sektors, kur arī ir svarīga personas identitāte, polises noslēgšanas brīža fiksēšana un citi drošības parametri, ko var nodrošināt tikai eParaksta rīki. Preču tirdzniecības gadījumā, ja runājam par nelielām summām, identifikācijai, iespējams, nav tik lielas nozīmes, tomēr, pārsniedzot deklarējamo robežu, ir skaidri jāzina, kas maksā un par ko! Līdzīgi ir ar lojalitātes programmām, kur pircēja precīzai identifikācijai ir nozīme. Līdzīgi, ja runājam par sabiedriskajiem pakalpojumiem – siltums, ūdens, elektrības maksājumi -, tie visi ir pakalpojumi, kur nepieciešama precīza identifikācija. Pirms vairākiem gadiem stājās spēkā likuma izmaiņas, kas paredz, ka gadījumos, kad tiešsaistē tiek pirkti tabakas vai alkohola izstrādājumi, nepieciešama personas vecuma parametra pārbaude tāpat, kā tas ir klātienē. Veikalos iedzīvotāji uzrāda pasi vai eID karti. Arī digitāli šie rīki ir vienīgie, kas nodrošina kvalificētu personas vecuma pārbaudi. Citi rīki šobrīd neder.
Pirms sarunas atvēru vairāku komersantu portālus. Dažos no tiem redzēju iespēju izmantot savu eParakstu, citos - nē. Kas jādara komersantiem, un cik tas ir sarežģīti?
Šobrīd eParaksta izmantošana ir pieejama visos valsts un pašvaldību portālos, kur integrēts vienotais Latvija.lv autentifikācijas modulis. Komercsektorā eParaksta integrēšanu savos risinājumos veic katrs patstāvīgi, izmantojot mūsu bez maksas nodrošināto programmatūru. Lai to paveiktu, vispirms ir jānoslēdz līgums ar LVRTC. Tā ir formalitāte, kas mums nepieciešama, jo nevaram ļaut, ka uzticamus rīkus integrē neuzticamās vai krāpnieciskās vietnēs. Lai noslēgtu līgumu, jāraksta e-pasts uz [email protected], kas ir mūsu palīdzības dienests, ka ir nepieciešama pieeja platformai. Pēc tam sākas komunikācija par to, kādas funkcionalitātes ir jāintegrē klienta platformā. Jāuzsver, ka ar vienu integrāciju iespējams ieviest portālā gan e-Identitātes, gan paraksta, gan vecuma parametra noteikšanu.
Tomēr jautājums ir par šo integrēšanas sadaļu. Cik lielu laiku tas aizņem un cik varētu maksāt?
Pēc mums zināmā un pieredzes runa ir par laiku no dažām minūtēm līdz dažām nedēļām, kur viss atkarīgs no platformu apkalpojošiem speciālistiem, biznesa procesu komplicētības, speciālistu noslodzes, jo pati darbība nav sarežģīts process. Manā pieredzē ātrākie risinājumi pēc dokumentācijas noslēgšanas ir dažas minūtes. Proti, pati tehniskā darbība ir pietiekami vienkārša.
Tehniski var vienkāršoti izskaidrot, kā tas notiek komersanta mājaslapā?
Komersanta mājaslapā tiek ielikta metode, kas izsauc autentifikāciju ar eParaksts mobile vai eID karti. Tehniski tas atgādina jebkura banera darbību interneta vietnē, kas aizved uz kādu citu mājaslapu.
Izmaksas?
Integrācijai nepieciešamā programmatūra ir bez maksas. To saņemot, komersants vēršas pie sava tehniskā personāla, kas var būt gan iekšējais speciālists, gan ārpakalpojums – IT nozarē strādājošs izstrādātājs. Pieņemot, ka izstrādātājs ir profesionālis un nav orientēts aplaupīt klientu par katru pakalpojumu, tad izmaksām vajadzētu būt nelielām, saprātīgām. Pēc apjoma tā noteikti būs neliela investīcija jau esošā interneta rīkā.
eParakss mobile un eID identifikācija abi var būt, abi nosaka identifikāciju, un tomēr kāda ir atšķirība, varat izskaidrot? Vai vienmēr vajag abus?
Ikvienam iedzīvotājam ir pieejami divi eParaksta rīki - eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile. Abus rīkus var izmantot gan darba, gan privātajām vajadzībām. Turklāt var izmantot abus rīkus vai tikai vienu no tiem atkarībā no situācijas, kurā atrodies. eID karte nav obligāts priekšnosacījums, lai izmantotu eParaksts mobile un otrādi. eParaksts mobile ir mobilā lietotne, ar kuru arī varēs apliecināt e-Identitāti un elektroniski parakstīt dokumentus gan viedtālrunī, gan pie datora. eID karte ir Latvijas Republikā izdots personu apliecinošs dokuments, ko izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Saņemot eID karti, tiek izsniegta arī PIN aploksne ar informāciju, kas nepieciešama, lai digitālā vidē varētu izmantot eParakstu. Parasti eID karti izvēlas cilvēki, kuri ikdienā paraksta daudzus dokumentus, liela apjoma dokumentus, kā arī personas, kas izmanto tikai datoru. Es rekomendētu iedzīvotājiem un komersantiem saņemt un izmantot abus.
Statistika liecina, ka e-Identitātes apliecināšana ar eParaksta rīkiem pieaug straujāk nekā eParakstīšana?
Ja paskatāmies, tad jebkurš pakalpojums sākas ar personas identificēšanu un to, cik smalki vēlamies pārliecināties par identitāti. Ir trīs dažādu kategoriju identificēšanas līmeņi. Pirmais, zemākais līmenis – pašdeklarēta identitāte, kas raksturīga dažādām interneta vietnēm bez īpašām prasībām. Proti, cilvēks ir tas, par ko uzdodas. Otrai pusei, iespējams, nav tik būtiski zināt patieso identitāti, un runa ir vienkārši par ticību teiktajam. Šādā gadījumā arī vienīgā personas identitātes aizsardzība ir tikai parole. Arī no otras puses drošības līmenis ir zems. Šobrīd aizvien retāk kāds izmanto šādu zemu identifikācijas līmeni pakalpojuma sniegšanai. Vidējais līmenis – ticamība ir lielāka. Āķis šajā līmenī ir, ka kāda trešā puse apliecina uzdoto identitāti. Visbeidzot augstais identifikācijas līmenis e-vidē ir ekvivalents pases uzrādīšanai klātienē. Latvijā šo augstā līmeņa autentifikāciju e-vidē nodrošina Latvijas eID karte un eParaksts mobile.Gluži tāpat kā reālajā pasaulē, arī elektroniskajā ne vienmēr pēc pases uzrādīšanas klientam ir jāparaksta kāds dokuments vai jāslēdz līgums. Pietiek parādīt pasi. Tāpat ir arī ar elektroniskās identificēšanas rīkiem, iespējams, ka komersanta platformai ir nepieciešama tikai viena no funkcionalitātēm, nevis abas. Tas ir atkarīgs no klientu vajadzībām.
Visā Eiropā mūsu eID karte un eParaksts mobile būs derīgi?
ES regula nosaka, ka dalībvalstīm ir pienākums izsludināt savas autentifikācijas vai shēmas. Vispirms pati valsts tās auditē, tad ir īpaša ES ekspertu grupa, kas vēl papildus pārliecinās, ka viss ir kārtībā. Ja dalībvalsts ir izsludinājusi savu autentifikācijas sistēmu kā augsto līmeni un tas ir auditēts un atzīts, tad jebkurā citā ES valstī šis augstais līmenis tiek atzīts.
Mums kā pilsoņiem – kādas ir praktiskās iespējas?
Mēs ar savu eID karti vai eParaksts mobile rīku varam autentificēties Vācijas uzņēmumu reģistrā vai Spānijas universitātē, un nav jābrauc uz Berlīni vai Madridi, lai uzrādītu savu pasi. Ir ticība, ka, šādi parakstot līgumu vai dokumentu, to paveikusi konkrētā persona Latvijā. Vēlreiz uzsvēršu - ir būtiski, ka identifikācija un parakstīšanās ir nošķirtas, jo juridiski iznāk, ka, identificējot personu, mēs tikai pārliecināmies par to, ka Kārlis ir Kārlis. Savukārt brīdī, kad tiek parakstīts kāds dokuments, ir runa par piekrišanu konkrētam tekstam, noteikumiem, kas jādara atsevišķi.
Vai visām ES valstīm ir obligāti jāievieš pieminētā regula?
Šobrīd tas ir uz brīvprātības principiem, tomēr jau notiek regulas papildināšana, kas noteiks, ka dalībvalstīm identifikācijas shēmas ir jāizsludina, un tas ir loģiski, ja gribam, lai sistēma visā ES darbojas vienādi. Šobrīd, būsim atklāti, ne visas 27 ES valstis to tik aktīvi dara, jo runa, protams, ir arī par pakalpojuma izmaksām. Baltijas valstis ir izsludinājušas visas elektroniskās shēmas, un te mēs esam vienai otrai ES valstij krietni priekšā. Vecajā Eiropā rīkojas mazliet gausāk, tur ir mazliet cits digitalizācijas ceļš. Latvija bija viena no pirmajām ES valstīm, kas izsludināja savu elektroniskās identifikācijas shēmu. Bijām pirmie, kas aizstāvēja identitātes shēmu mobilajā iekārtā ar augstāko līmeni, kas, manuprāt, ir ļoti nozīmīgi. To paveicām 2019. gadā. LVRTC virtuālais eParaksts bija jau pirms ES regulas parādīšanās, un es teiktu, ka mēs esam šo procesu spicē visā Eiropā.
Cik šobrīd Latvijā ir portālu, interneta vietņu, kurās var identificēties ar eID karti?
Pēdējie dati – vairāk nekā 400 interneta vietņu, kurās var lietot eParaksts mobile vai eID identifikāciju. Nekļūdīgi var teikt, ka šis ir viens no plašāk izplatītajiem autentifikācijas līdzekļiem Latvijā.
