Latvijas purvu apskate pēdējos gados kļuvusi īpaši iecienīta, un dažos no populārākajiem galamērķiem brīvdienās rosība nereti ir lielāka nekā Brīvības ielā Rīgā
Iešana dabā ir dabisks, vajadzīgs process, lai atpūstos no pilsētvides ikdienas. Cilvēki dodas dabā gan paši, savas ģimenes lokā, gan piedalās organizētos pārgājienos, un, pieaugot pieprasījumam, organizatoru skaits sazēlis īpaši kupli. DB aptaujātie pārgājienu organizatori ir vienisprātis, ka purvos esošajai faunai un florai šāda cilvēku rosība nenāk par ļaunu, ja vien tiek ievēroti daži vienkārši, bet svarīgi uzvedības likumi, un nemēslošana dabā ir tikai viens no tiem. «Vides un biznesa intereses var sabalansēt, tādēļ cenšos saglabāt esošo ainavu neskartu. Iesaku arī citiem organizatoriem necirst kokus un neierīkot ugunskurus neatļautās vietās, jo, ja katrs nocirtīs pa kokam un izmetīs atkritumus, tad drīz vien vairs nebūs šīs skaistās vides un arī klientu,» pārliecināts SIA Purvu bridēji valdes loceklis Kristaps Kiziks.
Jāievēro noteikumi
Cilvēki vienmēr ir staigājuši pa purviem – pirms simts gadiem purvs bija ikdienā izmantojams dabas resurss. Cilvēki vāca sūnas māju siltināšanai, lasīja ogas, medīja. «Purvs prasa no gājēja zināšanas un koncentrēšanos, lai spertu kāju pareizajā vietā un neiekļūtu kādā lāmā vai akacī. Latvijas vecākie purvi sākuši veidoties pēc ledāja atkāpšanās pirms aptuveni 8–10 tūkstošiem gadu, un dziļākie var sasniegt pat 12 metrus,» teic Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš, kurš iesaka pirms došanās uz purvu noskaidrot, vai tā nav īpaši aizsargājama dabas teritorija. Ja tā tāda ir, tad jāievēro šīs teritorijas noteikumi – kad var staigāt, vai vispār var staigāt. Ejot purvā lielākā kompānijā, būtu labi neiet taisnā līnijā, bet izkliedus, taču kopumā staigāšana, ja tā nav patiešām masveidīga, purva augiem nekādu kaitējumu nenodarīs.
Faktu, ka purvi ir Latvijas dabas bagātība, uzsver arī aktīvā tūrisma portāla Pargajieni.lv (SIA Dzīvojam zaļi) īpašnieks, valdes loceklis Jānis Zariņš, kurš zina teikt, ka gandrīz 10% no Latvijas teritorijas aizņem purvi vai purviem līdzīgas teritorijas ar vai bez meža uz tā. Tāpat mums ir astotais lielākais kūdras krājums pasaulē. Viņaprāt, pēdējos gados pastaigas pa purviem populāras kļūst, jo tajos tiek sakārtota infrastruktūra, tiek veidotas takas, skatu torņi, parādās informācijas stendi, stāvlaukumi, kā arī interesi vairo pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldes izvērstais mārketings.
Visu rakstu lasiet 26. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!