Jaunākais izdevums

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

Viņš piebilst, ka, ja vien pasākums teorētiski varēs notikt, tiks darīts viss nepieciešamais, lai pielāgotos tā brīža situācijai, lai pasākums varētu droši notikt.

Vaicāts, vai šobrīd jūtama sponsoru piesardzība, Ģ. Majors atbild, ka visi pašlaik vēro situāciju un vēlas saprast, vai pasākumi vasarā varēs notikt, kā plānots. "Arī zaudējumu apmērs būs atkarīgs no tā, vai festivāls notiks, vai tiks pārcelts utt. Katrā situācijā iespējamo zaudējumu apmērs būs atkarīgs no tā, kāda būs vienošanās ar māksliniekiem, piegādātājiem utt," komentē Ģ. Majors.

Pēc plāna norit arī festivāla "Summer Sound" organizēšana, kas 24.-25. jūlijā plānots Liepājā. "Mūsu lielākais izaicinājums, līdzīgi kā daudziem citiem pasākumu organizatoriem, uzņēmējiem un citiem sabiedrības locekļiem, ir neziņa un neskaidrība par nākotni. Ir grūti šādā situācijā strādāt, bet esam pacietīgi un saprotoši, turpinām darboties pēc mūsu iepriekš izveidotā plāna un aktīvi sekot līdzi izmaiņām visā notiekošajā," sacīja Alise Pabērza, festivāla "Summer Sound" pārstāve.

Uz šā gada festivālu biļetes sāka tirgot agrāk nekā iepriekšējos gados, tāpēc uz šo brīdi tās ir pārdotas pat vairāk nekā 2019. gadā.

Vaicāta par sponsoru nostāju, A. Pabērza atbild: "Mums ir ilggadēji sponsori un sadarbības partneri, ar kuriem jau esam izrunājuši šā brīža situāciju. Viņi ir saprotoši un mēs kopīgi turpinām darboties pie festivāla organizēšanas."

Viņa piebilst, ka, tuvojoties festivālam, varēs skaidri redzēt, cik daudz korekciju Covid-19 būs vai nebūs ieviesis - sākot no ceļošanas ierobežojumiem, kas uz festivālu liegtu ierasties māksliniekiem, līdz pat pulcēšanās ierobežojumiem un pasākumu norises aizliegumiem.

Tāpat turpinās darbs pie festivāla "Laba Daba" organizēšanas. Festivāla organizatoru pārstāve Kristīne Pinkule stāstīja, ka "Laba Daba" komanda seko līdzi situācijas attīstībai ar Covid-19 kā Latvijā, tā pasaulē. Viņa norāda, ka šobrīd runāt par festivāla atcelšanu vai pārcelšanu, ņemot vērā, ka tā norise plānota teju vasaras izskaņā, būtu pāragri.

"Mēs gribētu ticēt, ka sabiedrība ir spējīga solidarizēties un ievērot sociālās distancēšanās un pašizolācijas nosacījumus, lai situācija ar slimības izplatību tiktu ierobežota, un vasarā mēs visi varētu sākt atgriezties ierastākā ritmā. Arī gadījumā, ja ārkārtas situācijas ierobežojumi netiks atcelti 14.aprīlī, ar lēmumu par festivāla atcelšanu vai pārcelšanu uzreiz nesteigsimies, bet, līdzīgi kā šobrīd, sekosim līdzi notikumu attīstībai un izvērtēsim potenciālos riskus, pirms pieņemsim kādus lēmumus," komentē K.Pinkule.

Viņa norāda, ka līdz 7.augustam, kad plānots festivāls "Laba Daba", vēl ir apmēram pieci mēneši, kuru laikā situācija var mainīties.

Festivāla organizatoru komanda seko līdzi un ievēro ne tikai atbildīgo dienestu un organizāciju sniegtos norādījumus, bet arī konsultējas ar nozares kolēģiem. "Līdzīgu nostāju pašlaik ietur vairums vasaras festivālu pasaulē. Mēs ļoti ceram uz katra sabiedrības locekļa atbildību esošajā situācijā – solidarizējoties un strikti ievērojot piesardzības pasākumus mums kopā ātrāk izdosies atveseļoties kā fiziskā, tā emocionālā un ekonomiskā ziņā," domā K.Pinkule.

Viņasprāt, viens no izaicinājumiem, līdzīgi kā visās citās nozarēs, ir nenoteiktība un neskaidrība par to, cik ilgi ārkārtas situācija un dažādi citi ierobežojumi būs spēkā. Neziņa nedaudz ietekmē arī biļešu tirdzniecības apjomu.

"Mēs gan gribētu aicināt ar biļešu iegādi nevilcināties, jo tas ir izdevīgāk abām pusēm – gan festivālam, gan pašam apmeklētājam. Festivālam tas ļauj precīzāk prognozēt apmeklētību un attiecīgi visus nepieciešamos resursus un naudas plūsmas ieplānot precīzāk un lietderīgāk. Savukārt, apmeklētājs tādā veidā tiek pie festivāla biļetēm par izdevīgāku cenu, kas jo īpaši svarīgi varētu būt šogad, kad liela daļa cilvēku sāk rūpīgāk plānot izdevumus. Nevajag baidīties, ka festivāla biļešu nauda kaut kur varētu pazust gadījumā, ja nonākam pie scenārija, ka festivāls ir jāpārceļ vai jāatceļ," norāda K. Pinkule.

Viņa informē, ka šādos gadījumos festivāla organizatori rīkosies atbilstoši likumdošanai un saistošajiem līgumiem – biļetes būs derīgas arī tad, ja festivāls būs jāpārceļ, kā arī tiks nodrošināta naudas atgriešana tiem, kuri nevēlēsies apmeklēt festivālu gadījumā, ja tas tiktu pārcelts.

K. Pinkule pauž, ka arī atsevišķi sadarbības partneri, tajā skaitā festivāla sponsori, kļūst piesardzīgāki, jo notiekošais skar dažādu nozaru darbību.

"Mums ir prieks, ka ir sadarbības partneri, kuri esošo situāciju uztver kā izaicinājumu pozitīvu pārmaiņu virzienā. Dažādie ierobežojumi veicina radošu risinājumu un pieeju rašanos. Mums visiem kopīgi jāsaprot, ka šobrīd svarīgākais ir ievērot slimības ierobežošanas nosacījumus, paralēli domājot par risinājumiem situācijai pēc krīzes. Mūsu visu uzdevums - būt pēc iespējas gatavākiem, lai pēc ārkārtas situācijas ierobežojumu atcelšanas, pēc iespējas ātrāk varam turpināt strādāt, tādējādi veicinot ātrāku kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos," pauž K. Pinkule.

Pēc viņas domām, no krīzes situācijas izkļūsim veiklāk, ja spēsim jaunos apstākļus pieņemt, saprast un pielāgoties tiem. Līdzīgi kā šobrīd notiek visas sabiedrības solidarizēšanās, paliekot mājās, šādu solidarizēšanos būs jāmēģina saglabāt arī pēc ārkārtas situācijas beigām – turpinot darboties, tādā veidā atbalstot citam citu.

"Nav tā, ka cilvēki nopērk biļetes un festivāla organizatori uz to nopelna. "Ķēdīte", kura iegūst no situācijas, kurā pasākumi notiek, ir ļoti gara un kompleksa. Tur nav tikai viens pārdevējs un viens pircējs," uzsver K. Pinkule.

Šobrīd vīruss nav radījis neplānotas izmaiņas festivāla "Laba Daba" norisē. Laiks līdz festivālam vēl ir pietiekoši, un organizatoriem ir iespēja gatavoties tā, lai festivāls norisinātos kā plānots. Arī mākslinieki, tostarp ārvalstu, pauž cerību, ka sabiedrības vienotībā ir spēks un kopīgi esošo situāciju varam pārvarēt. Līdz ar to arī "Laba Daba" organizatori aicina ikvienu šobrīd izturēties atbildīgi, ievērot atbildīgo dienestu norādījumus un palikt mājās. Jo disciplinētāki būsim šodien, jo lielāks un drīzāks prieks būs par atkalredzēšanos un iespēju baudīt kultūru un normālu, ierastāku ikdienas ritmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā esošo situāciju valstī, uz 2021.gada vasaru pārcelts Liepājā notiekošais festivāls "Summer Sound", informēja festivāla organizatoru pārstāve Alise Pabērza.

Plānots, ka festivāls notiks nākamā gada 23. un 24.jūlijā, saglabājot visu līdz šim izziņoto programmu.

Festivāla organizators Uldis Pabērzis pauda, ka tika cerēts uz pozitīvāko iznākumu un, ka desmitais festivāls "Summer Sound" šogad varēs norisināties kā ierasts, tomēr tika pieņemts lēmums festivālu pārcelt uz nākamā gada vasaru, "jo nav nekā cita svarīgāka par visu mūsu līdzcilvēku drošību un veselību".

Šī vasara bez Positivus 

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu,...

Viņš skaidroja, ka kopš pirmajām runām par iespējamo pasākumu norises aizliegumu šajā vasarā, festivāla rīkotāji ir visu laiku paralēli strādājuši pie alternatīviem festivāla norises scenārijiem, lai vienotos par labākajiem risinājumiem ar māksliniekiem un festivāla atbalstītājiem, un varētu sniegt apmeklētājiem iespējami precīzāku un pilnīgāku informāciju par festivāla pārcelšanu uz nākamo gadu.

Pēc festivāla rīkotāja paustā, ieguldītais darbs ir rezultējies tajā, ka pašlaik visi šajā gadā apstiprinātie festivāla mākslinieki ir piekrituši uzstāties arī 2021.gada festivālā, tādējādi ļaujot pilnībā saglabāt festivāla mākslinieku programmu.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka visas iegādātās biļetes uz festivālu ir derīgas un ar tām nav jāveic nekādas papildu darbības, lai varētu apmeklēt festivālu "Summer Sound" 2021.gadā.

Precizējošas detaļas par festivāla norisi 2021.gadā tiks paziņotas laika gaitā, pauda Pabērza.

Festivāla mākslinieku programmā līdz šim jau bija izziņots franču dīdžeja Kungs, DJ "Regard", dīdžeju duets "Ofenbach", grupa "Mumiy Troll", "Musiqq", "Jumprava", Singapūras Satīns un citas.

Kā ziņots, apmeklētāju drošības dēļ arī festivāls "Positivus", kam bija jānotiek 17.jūlijā un 18.jūlijā Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, savā kontā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Paziņojumā norādīts, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. Majors uzsver, ka paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, sociālajos tīklos paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Viņš norāda, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. "Šī paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā, jo mums jāpaziņo, ka 20202.gada vasara būs bez "Positivus" festivāla," raksta Ģ.Majors.

Viņš skaidro, ka festivāls nevar notiks mākslinieku, mūziķu, tehniskā personāla festivālu apmeklētāju veselības drošības dēļ. "Koncerti no guļamistabām televizora vai datoru ekrānā, ballītes dzīvojamās istabās vai uz balkoniem nekad neaizstās dzīvu koncertu apmeklējuma pieredzi. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visā pasaulē liek māksliniekiem atcelt koncertus, bet festivāla organizatoriem - rakstīt atcelšanas paziņojumus visu veselības un drošības labā," vēsta Ģ.Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidlaukā Spilve, Rīgā aizvadītajā nedēļā norisinājās "autokoncerts", kas tā rīkotājiem neradīja milzu peļņu, bet bija veids, kā atbalstīt nozarē strādājošos.

"Autokoncerta" organizators bija Uldis Pabērzis, kurš šajā vasarā plānoja rīkot arī festivālu "Summer Sound". "Covid-19" ierobežojumu dēļ festivāls pārcelts uz nākamo gadu.

"Kopumā situācija ir visiem zināma. Ir pandēmija un kaut kādā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka mūsu lielais pasākums, vasaras festivāls šogad nevarēs notikt. Mēs sākām jau laicīgi plānot tā pārcelšanu uz nākamo gadu. Spējām vienoties ar visiem māksliniekiem, ka pasākums notiks 2021. gadā ar tādu pašu programmu, tajā pašā nedēļas nogalē. Tā kā pasākums ir pārcelts, tad domājām, ko šajā laikā ir iespējams izdarīt. Vēl pirms tika izziņota tāda iespēja kā "autorkoncerti", šādu iespēju jau apsvērām un pētījām, kā to varētu īstenot. Kad izziņoja, ka šāds formāts ir pieļaujams, mēs sākām šī pasākuma organizēšanu," stāsta U.Pabērzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas festivāls "Positivus" šogad ir izpildījis finanšu un apmeklētības mērķus, bet peļņu nav guvis, intervijā TV3 pastāstīja tā rīkotājs Ģirts Majors.

Festivāla "Positivus" kopējais budžets šogad bija ap 2 miljoni eiro. Majors atzīmēja, ka festivāls kopumā reti kad bijis pelnošs un tā tas bijis arī šogad, bet uzņēmumam bijuši citi lieli projekti, kas ļaušot gadu noslēgt "plusos".

Pēc Majora vārdiem, festivāla radītie zaudējumi nav bijuši tādi, kas radītu problēmas nākotnē. Viņš atzīmēja, ka šogad festivāla finansiālo pusi būtiski ietekmējušas strauji augošās izmaksas, piemēram, zaudējumus radīja eiro kursa kritums pret ASV dolāru.

Sestdienā festivālu apmeklējuši ap 20 000 apmeklētāju, bet piektdien to bijis mazāk. Līdz 3500 apmeklētāju bijis no ārzemēm - vairāk no Lietuvas, mazāk no Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cilvēki pasākumos vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt iesaistīti

Kristīne Stepiņa,01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki vēlas apmeklēt tādus sarīkojumus, kur vienuviet var iegūt lielāku pieredzi, piemēram, klausīties mūziku, apmeklēt lekcijas, izmēģināt jaunākās tehnoloģiju iespējas un nepieciešamības gadījumā satikties arī ar potenciālajiem darba devējiem, klāsta Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Ideju institūts valdes loceklis Guntis Ērglis-Lācis.

Turklāt cilvēki vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt tajā iesaistīti, viņš piebilst.

Kāds šis gads solās būt nozarei? Vai nav gaidāms apgrozījuma kritums pēc valsts simtgades zīmē pavadītā gada?

Jāatzīst, ka 2018. gads nozarei bija ļoti blīvs, tāpēc bija pamatots uztraukums, kā būs šogad. Runājot ar tehniskajām kompānijām, nākas secināt, ka šogad nav gaidāms apgrozījuma kritums. Šī ir bijusi piesātināta, smaga un grūta vasara, kas nozīmē, ka bizness ir gājis labi, darba nav trūcis.

Pagājušais gads tika pavadīts, organizējot simtgades pasākumus un Dziesmu svētkus, bet šovasar bija dažādi lielkoncerti, piemēram, Eda Šīrana un grupas Rammstein uzstāšanās. Ir pieaudzis dažādu netradicionālo formu festivālu apmeklētāju skaits, piemēram, sarunu festivālam Lampa un pludmales festivālam Summer Sound. Vienīgais šāda tipa pasākums, kas šogad piedzīvoja apmeklētāju skaita samazināšanos, bija Positivus. Tāda drūmā bezcerība, kādu mēģināja prognozēt Twitter «eksperti», ka visi nozares uzņēmumi mirs badā, nav iestājusies. Šī nozare, tāpat kā visas citas, ļoti tieši korelē ar valsts ekonomikas izaugsmi. Ja cilvēkiem parādās vairāk naudas un ticības valstij, viņi ir gatavi vairāk tērēt to dažādiem pasākumiem. Pēc krīzes, kuru piedzīvojām 2009. gadā, bija vajadzīgi astoņi gadi, lai cilvēki psiholoģiski būtu gatavi maksāt par izklaidi. Šobrīd Maslova piramīdā kultūrai un izklaidei ir stabila vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Festivālu "Positivus" ir iespējams sarīkot mēneša laikā, un tā norise būs atkarīga arī no tā, vai ārzemju mākslinieki varēs atsākt ceļot, aģentūrai LETA pavēstīja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs Ģirts Majors.

Jautāts, vai festivāls varētu notikt, ja tiks atcelti pulcēšanās ierobežojumi, Majors norādīja, ka tas nav atkarīgs tikai no tā, jo jāņem vērā, kāda būs situācija pasaulē.

"Tikpat svarīgi kā valdības lēmumi būs arī ceļošanas ierobežojumi - vai ārzemju mākslinieki varēs atsākt ceļot, un tas nav atkarīgs tikai no vietējās situācijas," akcentēja Majors.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada aprīlī apmeklētāju drošības dēļ tika nolemts uz 2021.gadu pārcelt festivālu "Positivus", kam bija jānotiek 2020.gada jūlija vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa skicēs uzvar sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas

Db.lv,04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaņu slāpējoši sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas – jauniešu biznesa idejas piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

Cīņā ar teju tūkstoš jauniešu idejām augstāko novērtējumu Swedbank ideju konkursā “Biznesa skices” saņem skaņu slāpējoši paneļi “Hushroom”, kas ražoti no sēņu micēlija, un divas aplikācijas – “Studefy”, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko augstskolu, un “Re:Shape” – precīzai fizioterapijas vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos. Lai iegūtu kāroto uzvaru, konkursa finālā jaunieši piesaistījuši vairāk nekā 10 tūkstošus potenciālo klientu balsu.

“Pagājušajā gadā mana biznesa ideja iekļuva tikai pusfinālā. Tādēļ šogad laicīgi domājām citu biznesa ideju un jau novembrī sākām darboties ar sēņu micēlija akustiskajiem paneļiem. Kaut gan pirmajā mēģinājumā izgatavotie paneļi sapelēja, nenobijāmies un mērķtiecīgi centāmies vēlreiz. Šobrīd strādājam pie ceturtā prototipa veidošanas. Man vislabāk patika video veidošana, taču noteikti nākotnē noderēs arī biznesa plāna rakstīšana, kas palīdzēja ieceri salikt pa plauktiņiem. Arī balsu vākšana bija ļoti vērtīga, un mēs esam atraduši atbalstītājus visā Latvijā, aktīvi iesaistījās visa skola, skolotāji, vecāki, draugi un paziņas, kuri palīdzēja vākt balsis. Mūsu mērķis bija parādīt, ka Jelgavas 4. vidusskolā var tapt vērtīgas biznesa idejas. Aicinām jauniešus domāt par uzņēmējdarbību jau skolas laikā un priecājamies, ka Swedbank konkursā iegūtā nauda palīdzēs mums attīstīt savu biznesu,” akcentē Estere Jungfermane, viena no “Hushroom” idejas autorēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka nodrošinās pop-up lidojumus no Rīgas uz Liepāju gan 2024. gada pasaules rallija čempionāta (WRC) posma Latvijā Tet Rally Latvia, gan mūzikas festivāla Summer Sound norises laikā.

Reisi paredzēti no 11. jūlija līdz 22. jūlijam un no 1. augusta līdz 5. augustam, veicot lidojumus divas reizes nedēļā (uz Liepāju ceturtdienās un sestdienās, bet uz Rīgu pirmdienās un piektdienās). Vienvirziena biļešu cenas ekonomiskajā un biznesa klasē ir noteiktas attiecīgi 39 EUR un 99 EUR. Ekonomiskajā klasē būs tikai viens papildu pārdošanas līmenis.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Par lidojumu atsākšanu uz Liepāju mēs diskutējam jau kopš pandēmijas, un zinām, ka pieprasījums ir, jo daudzi cilvēki vēlas regulāri ceļot starp galvaspilsētu un Latvijas trešo lielāko pilsētu darba, mācību, kultūras un izklaides nolūkos. Esam gandarīti izmantot mūsu jauno pop-up lidojumu konceptu, lai nodrošinātu netraucētu ceļošanu uz šīs vasaras lielākajiem pasākumiem – ralliju un mūzikas festivālu, tādējādi nodrošinot tīkla efektivitāti un uzlabojot savienojamību ar Rīgu un arī citām valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" regulārus reisus uz Liepāju pagaidām nenodrošinās, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Lai gan Liepājai aviosatiksme ar Rīgu būtu svarīga, "airBaltic", veicot īpašus reisus vasarā, secinājusi, ka pat īpašu pasākumu laikā tos ir sarežģīti piepildīt ar pasažieriem. Vasarā tika organizēti 12 testa avioreisi maršrutā Rīga-Liepāja-Rīga, kurus veica Pasaules rallija čempionāta Latvijas posma un festivāla "Summer Sound" laikā, bet lidmašīnas piepildīt tāpat nebija izdevies.

"airBaltic" pārstāvis Augusts Zilberts norāda, ka lidmašīnas ar pasažieriem šajos lidojumos bija aizpildītas par vidēji nedaudz vairāk nekā 50% un tikai viena lidmašīna 1.augustā bija pilnībā aizpildīta.

Liepājā cerēja uz šādiem regulāriem reisiem, kas atvieglotu jaunu ārvalstu investoru piesaisti, jo investoriem izvēloties, kur investēt, ir svarīga iespēja pilsētā ātri nonākt no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gaidāms spriedums krimināllietā pret Majoru saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos Expo

LETA,18.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22.decembrī pasludinās spriedumu lietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

Saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano2015" ir ierosināta vēl viena krimināllieta, kurā par bezdarbību apsūdzēta kāda bijusī EM amatpersona. Apsūdzība uzskata, ka valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota VP. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēto uzņēmēju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru, kuram apsūdzība tika uzrādīta saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015".

Tāpat tiesa lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam.

Procesa dalībnieki desmit dienu laikā var iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā.

Pēc iepazīšanās ar pilno tiesas spriedumu, prokuratūra no savas puses noteikti iesniegs apelācijas protestu, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pats Majors pēc sprieduma pasludināšanas savā "Facebook" kontā paudis atvieglojumu, ka beidzot pēc trīs gadus ilgas apsūdzības tiesa viņu ir pilnībā attaisnojusi.

Viņš izsaka nožēlu, ka ne policija, ne prokuratūra nevēlējās lietas apstākļus noskaidrot izmeklēšanas procesā. "Policija līdz apsūdzības uzrādīšanai neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt vēlāk nomainījās prokurors, kad pirmajam tika iesniegti materiāli, kuri pierāda manu nevainīgumu, un bija gatavs lietu izbeigt," viņš paudis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness diskutē ar izklaides industrijas dalībniekiem par nozares iziešanu no pandēmijas izraisītās krīzes.

Diskusijā piedalās: Ģirts Majors - mūzikas festivāla Positivus rīkotājs, Lauris Aleksejevs - restorāna 36.līnija šefpavārs un līdzīpašnieks, Arvis Zēmanis - bāru un viesmīlības konceptu konsultants un attīstītājs, dažādu pasākumu un TV raidījumu vadītājs, Dainis Niedra - Zviedrijas spēļu kompānijas Enlabs AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA Optibet Baltijas reģiona izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa trešdien atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu krimināllietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 22.decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu.

Majors iepriekš pauda viedokli, ka lēmums pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu ir valsts naudas izšķērdēšana. Viņš jau toreiz pauda pārliecību, ka arī apelācijas instances tiesa viņu attaisnos, jo apsūdzība neesot loģiska.

Tagad prokuratūrai būs vēl iespēja apelācijas instances spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota Valsts policijai. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā ir stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors pilnībā attaisnots krimināllietā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos "Expo 2015" Milānā.

Par apgabaltiesas spriedumu netika saņemta kasācijas protests, līdz ar ko spriedums ir stājies spēkā.

Likums dod tiesības Majoram vērsties ar iesniegumu pret valsti par kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar attaisnošanu krimināllietā.

Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā teikts, ka lēmējiestāde par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu ir Tieslietu ministrija, ja spriedumu vai lēmumu, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, ir pieņēmusi tiesa.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa jau pērn 22.decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu. Tomēr arī Rīgas apgabaltiesas spriedums bija attaisnojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Cido Grupa” stratēģijas mērķis ir kļūt par ilgtspējīgāko uzņēmumu nozarē

Sadarbības materiāls,07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru