Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.
Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.
Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.
«Šāda apbūve nav atļauta, izskatās, ka Karginiem nepieciešama pieeja zemesgabalam pa valsts zemi,» sašutis Jūrmalas aizsardzības biedrības ( JAB) pārstāvis, domes deputāts Guntis Grūba. «Pret šī zemesgabala apbūvi pēdējo teritorijas plāna grozījumu apspriešanas laikā bija vairāki tūkstoši jūrmalnieku, kuru viedokli neņēma vērā. Tas ir arī izcils piemērs iedzīvotāju beztiesībai un sabiedrības muļķošanai. Pilsētā un kāpās tiek būvēti neskaitāmi viesu izmitināšanas un apkalpes objekti, tomēr pašvaldību apbrīnojamā kārtā neinteresē, ka netiek sasniegti deklarētie mērķi- tūristu skaita pieaugums un darba vietas. Tās faktiski ir dzīvokļu ēkas,» tā deputāts Uldis Kronblūms.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi viesu nami, pārvērsti par dzīvojamajiem namiem jau ir jūras krastā, piemēram, Asaros Dzimtenes ielā1. Arī Karginu ģimene pēc dokumentu sakārtošanas šādi pārdeva apbūvētu zemesgabalu Bulduru 19.
Lokālplānojuma mērķis ir izvērtēt Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas bez apbūves izmaiņas, ielu sarkano līniju izmaiņas piekļuvei un inženiertehniskās apgādes nodrošinājumam zemes vienībai 4.līnija 1A, Jūrmalā, un izdarīt grozījumus Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumā, kas apstiprināts ar Jūrmalas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu ar grozījumiem, kas apstiprināti ar Jūrmalas domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu, kā arī detalizēt teritorijas plānojuma nosacījumus zemes vienībai 4.līnijā 1A, Jūrmalā, izvērtējot tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvi - viesu nama būvniecību.
Zemesgabalam 4.līnija 1A Teritorijas plānojumā ir noteikta funkcionālā zona Publiskās apbūves teritorija, kurā atļautā izmantošana ietver arī lokālplānojuma ierosinātāja iecerēto tūrisma un atpūtas iestāžu - viesu namu apbūvi. Piekļuve zemesgabalam 4.līnija 1A paredzēta caur zemesgabaliem Bulduri 1204 un Bulduri 1304, 4.līnijas turpinājumā. Gandrīz visa lokālplānojuma teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves, kuras precizēšana saskaņā ar Teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 106.punktu ir atļauta detālplānojumā, tomēr, ņemot vērā tiesu praksi attiecībā uz precizēšanas gadījumiem detālplānojumos un paredzamos precizējumu apjomus, risināma izvērtējot un veicot attiecīgus grozījumus Teritorijas plānojumā. Jūrmalas pilsētas daļa, kurā atrodas lokālplānojuma teritorija, atbilstoši telpiskajai vīzijai, ir pilsētas sabiedriskās dzīves centrs, kas nosaka nepieciešamību tās teritorijā saskaņot visplašāko interešu spektru. Tiešā pludmales tuvumā ir noteiktas teritorijas, kurās pieļaujams attīstīt pakalpojumu objektus.
Attīstības un vides jautājumu komitejas sēdes protokols Nr.1.2-30/7 liecina, ka ar balsu vairākumu priekšlikums ir noraidīts. Tomēr izrādās, ka vēlāk notikusi vēl viena sēde, kuras laikā pieņemts pretējs lēmums. « Komitejas sēdei bija jābeidzas ar lēmumu, pirmajā reizē tas neizdevās, tādēļ vēlāk komiteja sanāca trīs cilvēku sastāvā un nolēma atbalstīt SIA Adlera priekšlikumu,» skaidro komitejas vadītāja Anita Adijāne. Viņa apgalvo, ka pēc Būvvaldes datiem minētajā zemesgabalā bijusi apbūve, un nekas neliecinot, ka būvniecība nebūtu pieļaujama. « Nav juridisku argumentu, lai neļautu uzsākt lokālplānojumu,» turpina A. Adijāne.
Tomēr dabā DB nekādas vēsturisku būvju paliekas neizdevās ieraudzīt. Nekādu apbūvi nesaskatīja arī aptaujātie deputāti. «Redzamas apbūves nav, ir kāpas augšgalā vilkti kabeļi, taču pretrunā seniem ierakstiem zemesgrāmatā par pagājušā gadsimta 20.-30. gadu apbūvi, ir fakts, ka minētajā vietā aug 200-300 gadu veca priežu audze, tātad apbūve bijusi kaut kur citur,» secina Guntis Grūba.
Arī U. Kronblūms secinājis, ka dabā tur nav nekādu apbūves pazīmju, bet ir neskartas kāpas ar priežu mežu. «Amatpersonu minētās 1910 . un 1925. gada laikā būvētās vienstāvu koka ēkas uz ķieģeļu stabiņiem, kuras nojauktas pēc kara vai vētrās nopostītas, visticamāk ir atradušās pludmalē. Turklāt pat teorētiskais pieņēmums, ka tur ir bijusi apbūve, nevar būt par pamatu jaunai apbūvei. Nav jau runa par to, ka šīs zemes īpašnieks kļūs par kādu miljonu bagātāks, bet par to, ka mēs iznīcinām to potenciālu, kas mums dots, lai atšķirtos no citām valstīm - neapbūvēto pludmali. Kāds labums jūrmalniekiem ir no jau milzīgā apjoma ainavā neiederīgās Adleras ēkas, kura skaitās polifunkcionāla sabiedriska ēka,» vaicā U.Kronblūms.
