Namiņā Rīgā, Ernestīnes ielā 21A, kas atrodas biznesam potenciāli interesantā vietā - Āgenskalnā iecienītā parkā un blakus skolai, šobrīd saimnieko Samāriešu fonds. Šā gada vasarā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija plāno veikt vēsturiskās ēkas fasādes atjaunošanas darbus, taču par biznesa uzsākšanu namiņā patlaban ideju nav.
Tagadējais Jaunatnes dārzs ir kuģu būvētavas un rēderejas īpašnieka Aleksandra Augsburga vasarnīcas teritorija. 1887. gadā kāpas augšdaļā uzbūvēja nelielu šveiciešu stila vasarnīcu, bet lejasdaļā izveidoja ko līdzīgu botāniskajam dārzam. Kāpas virsotnē atradās īpašnieku māja un vairāk nekā hektāru lielajā dārzā tika ieaudzēti svešzemju koki. Irdeno kāpu kopā saturēja atbalsta sienas un smilšakmens kāpnes.
Augsburga dārzs savulaik bija iecienīta apkārtnes iedzīvotāju atpūtas vieta, jo tas bija publiski pieejams par nelielu samaksu. Ņemot vērā samaksas apmēru, vietējie to iesauca par «Pieckapeiku parku». Nelielajā namiņā, kurā tagad saimnieko Samāriešu fonds, atradās dārza sarga dzīvoklis, biznesa portālam db.lv stāsta Ilgonis Linde, novadpētnieks un interneta žurnāla «Par Āgenskalnu» redaktors. «Kara laikā viss krasi mainījās, jo Augsburgu ģimene Latviju pameta un dārzs nonāca Rīgas pilsētas Sarkanarmijas rajona pārziņā. 1949. gadā nolēma sākt veidot proletāriskās jaunatnes atpūtas centru un jau 1950. gadā bijušā parka īpašnieka mājā atklāja bērnu bibliotēku. Divus gadu vēlāk pieķerās arī dārzam, izbūvējot tā vietā rotaļu laukumu. Darbi aprobežojās ar smilšu kastes izveidi. Mazajā namiņā iekārtoja tiem laikiem stipri nepieciešamo medicīnisko iestādi - atutotavu. Vēlāk nojauca arī ķieģeļu žogu un, atskaitot ziemās uzlietās slidotavas parādīšanos, te daudzus gadu desmitus vairs nekas nemainījās,» viņš zina stāstīt.
Pirms dažiem gadiem šajā dārzā izveidoja lielāku rotaļu laukumu, un tas atkal ir apkārtnes bērnu izklaides epicentrs. Sarga namiņš tagad ir Rīgas pilsētas pašvaldības īpašums un atrodas Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas valdījumā. Diemžēl būve, sākot ar 2017. gada 10. novembri, ir vidi degradējošu būvju komisijas lēmumu uzskaitē kā uzraugāms objekts, kuras vizuālajam stāvoklim jāpievērš paaugstināta uzmanība, veicot regulāras būves apsekošanas.
Šobrīd ar nodibinājumu Samāriešu fonds ir noslēgts nomas līgums līdz 2021. gada 8. aprīlim. «Tā kā citu pretendentu uz šo telpu nomu nebija, ēka tika iznomāta Samāriešu fondam. Ja ēkas nomnieks vēlēsies turpināt nomāt šo objektu arī pēc līguma termiņa beigām un iesniegs iesniegumu par termiņa pagarināšanu, jautājums tiks skatīts Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijā. Tā kā Samāriešu fonds ir labdarības organizācija, slēdzot jaunu līgumu, saskaņā ar 2018. gada 20. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 97, izsoli var nerīkot,» informē Inese Meiere, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas, sabiedrisko attiecību un kultūras projektu vadītāja.
«Ēka tiek izmantota, lai dalītu Eiropas Savienības bezmaksas pārtikas pakas Zemgales priekšpilsētas trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm,» pastāstīja Ainārs Kasparāns, «Samariešu fonda» priekšsēdētājs. To, vai ir domāts par sociālo uzņēmējdarbību šajā ēkā, viņš nekomentē.
Šā gada vasarā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija plāno veikt ēkas fasādes atjaunošanas darbus. «Precīzas renovācijas izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma izsludināšanas un pretendentu pieteikumu saņemšanas. Pēc pretendentu pieteikumu saņemšanas, būs zināmi arī būvniecības darbu termiņi. Ēkas fasādes veidolā nav paredzētas izmaiņas. Pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas, Rīgas pilsētas būvvaldē tiks saskaņota ēkas krāsu pase,» skaidroja I. Meiere.
LASI ARĪ:
FOTO: Augsburgu ģimenes koka vasarnīca Āgenskalnā gaida atdzimšanu