Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj to, ka savus klientus uzskata par draugiem
«Viss notiek ar virzību uz augšu, protams, pa ceļam ir bijušas dažādas ķibeles, bet joprojām neesam zaudējuši optimismu – tas mūsdienās ir galvenais, lai gan brīžiem ir sajūta, ka nolaižas rokas,» neslēpj jafejnīcas Kairi café līdzīpašniece Maija Kaire. To viņa izveidojusi kopā ar savu vīru Jāni. «Ģimenes biznesu vadīt ir diezgan grūti. Galvenais ir nodalīt ģimenes dzīvi no darba,» atzīst Jānis. Maija gan piebilst, ka lielākais ieguvums ģimenes biznesā ir tāds, ka pazīst otra niķus un stiķus. «Ja, piemēram, sanāk kopā divi biznesa partneri, kuri savstarpēji nav pazīstami, vienmēr pa vidu ir kādas nesaprašanās, arī pati to esmu pieredzējusi. Tādos gadījumos katram ir savs redzējums par biznesa attīstību. Savukārt, strādājot kopā ar vīru, tādi «kašķi» nav bijuši. Mums ir kopīga vīzija un mērķi. Mēs viens otram vienmēr varam pateikt to, ko patiesi domājam,» komentē Maija.
Biznesā katram ir sava loma. Maija ir vairāk «papīru cilvēks», viņa atbild vairāk par dokumentiem, savukārt Jānis vairāk strādā virtuvē.
Ģimenē ir spēks
Biznesa sākumā aktīvi iesaistījās arī bērni, bet šobrīd viņi palīdz tikai tad, kad tas ir nepieciešams. «Vecākais dēls, kurš kādreiz strādāja aiz letes, sāka studēt, un, kā pats saka, viņš ir tur, kur viņam ir jābūt, un dara to, kas viņam sagādā prieku. Mums par to ir liels prieks, jo nav tā, ka gribētu piespiest bērnus turpināt mūsu iesākto. Savukārt arī otram bērnam ir daudz jāmācās. Taču, ja mums ir nepieciešama viņu palīdzība, bērni vienmēr ir klāt. Ģimene ir ģimene, tai ir jāpalīdz,» uzsver Jānis.
Šobrīd kafejnīcā tiek nodarbināti septiņi darbinieki. «Ja būtu mazāk, būtu ļoti grūti. Pusdienās pie mums nāk daudz cilvēku, un gribam, lai apmeklētājs pēc iespējas ātrāk dabūtu savas pusdienas. Katra mazākā nianse prasa ilgu laiku,» atzīst Maija.
Katra diena kā pārsteigums
Jānis restorānu biznesā strādā jau vairākus gadus un pa šo laiku ir sapratis, ka ar konditoreju – kūkām un smalkmaizītēm – ir par maz. «Sākumā bija doma tikai par konditoreju, kur tiks piedāvāta arī kāda zupa un salāti. Taču pamazām viena zupa pārvērtās par divām, ar salātiem notika tas pats. Tā mēs katru dienu piedāvājam septiņus ēdienus, taču katru dienu nav viens un tas pats. Ik dienu mainām ēdienkarti, kad cilvēks atnāk pie mums ēst, viņš nezina, ko dabūs – tas ir kā pārsteigums. Produkti visu laiku rotē, un viss ir svaigs,» akcentē Jānis.
90% kafejnīcas apmeklētāju ir pastāvīgi klienti. «Ja kāds no viņiem nav atnācis, mēs jau sākam satraukties, kāpēc, bet, ja izrādās, ka cilvēks ir bijis ārzemēs, tad mūsu sirdis atkal kļūst mierīgas. Mēs arī zinām daudzu klientu vārdus, kas ir ļoti svarīgi, jo gribam radīt māju sajūtu, tā, lai ir pozitīva un gaiša atmosfēra, lai ir lauku sajūta. Ja kāds pie mums vēl nav bijis un atnācis pirmo reizi, tad ir tāda saviļņojoša sajūta, ka pie mums ieradies jauns ciemiņš, kuru mēs labprāt gribam uzņemt pulkā. Ir pat klienti, ar kuriem mēs samīļojamies. Klienti ir mūsu draugi,» stāsta Maija.
Āgenskalns – Rīgas lauki
Āgenskalns kā biznesa vieta ir fantastiska, atzīst kafejnīcas saimnieki. Tas ir ļoti latvisks rajons. «Āgenskalns ir lauku un pilsētas infrastruktūras mezglojums. Te ir viss, ko vajag, – gan jaukas kafejnīcas, gan veikali, bet pats svarīgākais – cilvēki nāk pretī un sveicina! Šeit nav tāds lielpilsētas zīmogs, kur visi drūmi un satraukti skrien savās darīšanās, protams, arī šeit cilvēkiem ir daudz darba, bet visi ir ļoti laipni,» ar smaidu sejā saka Maija.
Centrā trūkst bezmaksas autostāvvietu, kamēr Āgenskalnā šāda iespēja pastāv. «Mums nav speciālas stāvvietas, taču šķērsielās vienmēr ir vieta, kur auto atstāt. Kafejnīca atrodas pa ceļam uz Kalnciema kvartālu, tāpēc bieži pie mums savu maltīti ietur arī tā apmeklētāji,» atklāj Jānis.
Interesē ielu tirdzniecība
Kairi nākotnē neplāno atvērt vēl vienu kafejnīcu. «Vienu brīdi mums bija doma pašiem piedalīties Kalnciema kvartāla tirdziņā, bet tad mums teica, ka mēs jau tikpat kā esam tirdziņā. Ceram nākotnē attīstīt tieši tirdziņu segmentu. Senāk ir bijuši dažādi piedāvājumi, taču līdz šim tā arī nav izdevies piedalīties,» atzīst Jānis. Viņš piebilst, ka varētu atvērt vēl vienu kafejnīcu, taču būtu ļoti grūti atrast tādu cilvēku, kurš visu laiku būtu uz vietas un izpildītu tieši to, ko Kairi vēlēsies. «Mēs abi esam diezgan strikti, un mums vajag, lai viss ir pēc mūsu prāta. Šeit ir viss tā, kā mēs gribam, bet vai tur būtu tā, kā mēs vēlamies? Es šaubos,» viņš teic.
Eklēru bums nebeidzas
Kairi uzskata, ka latviešu pirktspēja nav mazinājusies, tā tikai pieaug. «Pirktspēja ir palielinājusies, tas ir labi, jo cilvēki neļauj atslābt. Piemēram, pie mums eklēru bums nav beidzies. Likās, ka varbūt tā būs tikai modes tendence, bet kļūdījāmies. Šobrīd šķiet, ka tendence ir būt vegānam vai veģetārietim. Ir nācies veģetārietim iestāstīt, ka viņu pasūtītais produkts/ēdiens ir dārgāks, jo ir bijis nepieciešams iegādāties speciālus produktus, kuri paši par sevi ir dārgāki. Tomēr mēs vienmēr nākam pretī, jo gatavojam gan vegānās, gan veģetārās kūkas un citus ēdienus. Mēs pat priecājamies, ja pie mums iegriežas veģetārietis vai vegāns, jo tas mums liek iespringt un padomāt, ko varētu piedāvāt. Interesanti ir tas, ka mūsdienās arī vīrieši izvēlas pasūtīt, piemēram, lēcas ar burkāniem,» klāsta Maija.
Kairi stāsta, ka viņu biznesā sezonalitāte nav izteikta. «Protams, kā jau visur, vasarā ir klusāk, jo ir atvaļinājumu laiks. Mums ir bijis tā, ka uz nedēļu, piemēram, aizveram ciet, jo tā ir izdevīgāk, bet vasarā toties ir vairāk ārzemnieku. Runājot par konditoreju, siltajā gadalaikā cilvēki pieprasa «vieglākas» kūkas,» raksturo uzņēmēja.
«Izejvielas iegūstam no mūsu sadarbības partneriem. Ar zemniekiem nesadarbojamies, jo tad būtu jāceļ divreiz lielākas cenas un jākļūst par restorānu. Taču mums ir ļoti stingra produktu kvalitātes kontrole. Ar sievu apmeklējam arī dažādas konditorejas izstādes, kur cenšamies sekot līdzi jaunākajām tendencēm. Arī šogad mēs plānojam apmeklēt vienu izstādi Itālijā, Rimini,» informē J. Kairis.