ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pārsvarā pieauga, aviobūvnieku "Boeing" un "Airbus" akciju cenām kāpjot cerībās uz ceļojumu industrijas atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem palielinājās pēc tam, kad bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā saruka par 38 000, tādējādi bija reģistrēts jauns zemākais līmenis kopš 2020.gada marta. ASV republikāņi piedāvāja infrastruktūras izdevumu paketi, kas ir pretpiedāvājums Baltā nama ierosinātajai.

Parīzes biržas indekss pieauga, ko sekmēja Eiropas aviobūvnieka "Airbus" prognozes par ražošanas paplašināšanu, lai apmierinātu palielinātu pieprasījumu tuvākajos gados. "Airbus" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% līdz gandrīz 107 eiro.

"Aviācijas sektors sāk atkopties no Covid-19 krīzes," paziņoja "Airbus" vadītājs Gijoms Forī.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga līdz jauniem rekordiem, ko veicināja pārsvarā labu ASV uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšana, kas pastiprināja uzticēšanos ekonomikas prognozei.

Eiropas biržu indeksi nedaudz palielinājās pirmajā tirdzniecības dienā pēc Lieldienu brīvdienām.

Naftas cenas turpināja kāpt pēc ASV paziņojuma par vēršanos pret Irānas naftas eksportu.

Investori bija bijuši piesardzīgi, sākoties pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, ņemot vērā prognozes par peļņas krišanos.

Otrdien tomēr tika publicēti pārsvarā labi uzņēmumu peļņas rādītāji, un starp šiem uzņēmumiem bija aizsardzības rūpniecības milzis «Lockheed Martin», atspirdzinošo dzērienu kompānija «Coca-Cola», rotaļlietu ražotājs «Hasbro» un sociālo mediju uzņēmums «Twitter».

Labie rezultāti vairoja cerības, ka akciju cenas turpinās kāpt.

«Mēs tagad redzam vairāk solīdas ekonomikas izaugsmes pazīmju, kā arī norādes, ka kompānijas ne vien ziņo par negaidīti labu pirmā ceturkšņa peļņu, bet arī turpina virzību uz mērenu peļņas pieaugumu visa 2019.gada gaitā,» sacīja «Edward Jones» investīciju stratēģe Keita Vorna.

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, un kāpa arī naftas cenas pēc tam, kad rietumvalstis plānoja noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju.

Mikroblogošanas vietnes "Twitter" uzņēmuma akcijas cena pieauga par vairāk nekā 25% pēc ziņām, ka ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks iegādājies 9,2% jeb aptuveni 73,5 miljonus "Twitter" akciju.

Lai gan "Twitter" nav pietiekami liels kapitalizācijas ziņā, lai ietekmētu plašāku akciju tirgu, Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs konstatēja, ka Maska pasīvā investīcija uzlabojusi noskaņojumu akciju tirgos.

"Tirgus tiešām atbild uz laiku, kad Masks veicis šo pirkumu, un pieņēmumu, ka tas ir iedrošinošs signāls par to, ka ilgtermiņa investīciju iespējas var kļūt pieejamas," sacīja O'Hērs.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par gandrīz 2%, ko sekmēja "Amazon", "Apple" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumi.

Akciju cenas Eiropā piektdien lielākoties pieauga, savukārt ASV biržās kritās pēc republikāņu paziņojuma par pauzi sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs piektdien pavēstīja par pārtraukumu sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu, savukārt Baltā nama amatpersona atzina, ka starp demokrātiem un republikāņiem ir lielas domstarpības, tāpēc sarunas ir sarežģītas.

"Mums ir nepieciešama Baltā nama nostājas maiņa, taču pagaidām tādas nav. Tāpēc mums vajadzīga pauze," žurnālistiem sacīja Makartijs.

Viņš norādīja, ka demokrātiem jāpiekrīt izdevumu samazināšanai.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena maija sākumā brīdināja, ka ASV jau 1.jūnijā varētu apsīkt finanšu līdzekļi un valsts varētu piedzīvot parāda maksājumu defoltu, ja Kongress nepalielinās vai uz laiku neatcels parādsaistību griestus. Savienoto Valstu parādsaistību griesti pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru.

Kafejnīca Baltā kāpa Saulkrastos darbu sākusi šā gada martā un tās izveide bijusi sens tā īpašnieku sapnis.

Kafejnīcas pirmsākumi rodami pirms 15-20 gadiem, kad blakus autostāvvietai bija mazs namiņš, kurā varēja iegādāties uzkodas. Saskatot potenciālu un lielo Baltās kāpas apmeklētāju skaitu, radusies doma par ko lielāku, līdz pienāca brīdis šīs idejas īstenošanai, stāsta īpašnieku pārstāve Anna Blaua.

Projekta realizācija aizņēmusi aptuveni 2 gadus. Baltā kāpa kā tūrisma objekts daudziem ir zināma un ir viens no objektiem, kas piesaista viesus - gan vasarā, gan ziemā uz šejieni pastaigāties brauc tūristi un nāk vietējie iedzīvotāji, tāpat vietu iecienījuši kāzinieki. «Sevi gan saucam par kafejnīcu, taču piedāvājam restorāna līmeņa ēdienu. Mums ir paveicies ar šefpavāru, kurš katru dienu mēro tālu ceļu, lai gatavotu ēdienu mūsu apmeklētājiem. Kā jau visā nozarē, arī ar darbinieku atrašanu ir problēmas – ir cilvēki, kas brauc no Ādažiem, Siguldas un citām pilsētām,» viņa atzīst.

ASV biržu indeksi trešdien pieauga, reaģējot uz spēcīgiem ASV ekonomikas datiem, un indekss «Dow Jones Industrial Average» kāpa līdz jaunam rekordam, bet ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza augstāko līmeni pēdējos septiņos gados.

Eiropas biržu indeksi pieauga pēc tam, kad Itālija mīkstināja budžeta deficīta paaugstināšanas ieceres, reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) un finanšu tirgus dalībnieku kritiku.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza 3,18, kas ir jauns rekords kopš 2011.gada jūlija un jauna liecība par ASV ekonomikas impulsa turpināšanos.

ASV privātajā sektorā septembrī tika pieņemti darbā 230 000 cilvēku – daudz vairāk, nekā bija gaidāms, un tam pamatā lielā mērā bija spēcīga izaugsme pakalpojumu sektorā.

«Institute for Supply Management» (ISM) ziņojumā arī tika uzsvērti labvēlīgie apstākļi pakalpojumu industrijā, kur aktivitāte ir visu laiku augstākajā līmenī.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ko noteica haotiskā Brexit procesa turpināšanās, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja mārciņas vērtības kritums. Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss nedaudz kritās.

Volstrītas indeksi palielinājās, stabilizējoties ASV obligāciju ienesīgumam.

Lielbritānijas valdība iecerējusi piektdien rīkot trešo parlamenta balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos.

«Mārciņa šodien palika zem spiediena,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Kritums ir bijis diezgan stabils un ne sevišķi dramatisks pēc dabas, bet šī kustība var iegūt impulsu dažu nākamo dienu laikā, ja pašreizējais politiskais strupceļš neizrādīs nekādas atslābuma pazīmes, šķietami atjaunojoties bezvienošanās [breksita] perspektīvām,» teica Čītems.

Pasaules biržu indeksi pirmdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma atlikt muitas tarifu noteikšanu visam Meksikas preču importam, jo Meksika piekrita papildu pasākumu veikšanai pret nelegālo imigrāciju.

Volstrītā turpinājās pagājušās nedēļas kāpums, un sevišķi strauji pieauga banku un tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas.

Akciju cenas kāpa arī Eiropas un Āzijas biržās, ASV dolāra vērtība nedaudz pieauga, bet naftas cenas kritās.

«Ātrais darījums par robežas drošību ar Meksiku bija labvēlīgs riska aktīviem, un globālā mērogā īpaši pieauga akciju cenas,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Tramps piektdienas vakarā paziņoja par pirmdien gaidāmās tarifu noteikšanas atlikšanu. Saskaņā ar vienošanos Meksika piekrita uzņemt atpakaļ ASV ieceļojušos migrantus no Gvatemalas, Hondurasas un Salvadoras, kamēr ASV izskata viņu patvēruma pieprasījumus.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgiem izvērtējot dažādus ekonomikas datus un sarunu turpināšanos par ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu, bet naftas cenas kritās bažās par mazu pieprasījumu.

Investori iepazinās ar dažādiem ekonomikas datiem pirms piektdien gaidāmas ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas būs pēdējā pirms ASV prezidenta vēlēšanām 3.novembrī.

Starp ceturtdien publicētajiem bija ASV Nodarbinātības ministrijas dati, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 36 000, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis līdz 837 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 873 000 apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 850 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 870 000.

Biržu indeksi otrdien pieauga ASV, bet kritās Eiropā un Āzijā, ASV Baltajam namam paužot pretrunīgas vēstis par iespējamām tirdzniecības sarunām ar Ķīnu nedēļas nogalē paredzētajā G20 samitā Argentīnā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien bija noraidoši izteicies par tirdzniecības vienošanās panākšanu ar Pekinu G20 samitā. Investorus tomēr iedrošināja Baltā nama ekonomikas padomnieka Lerija Kadlova otrdienas optimistiskie izteikumi par šādas vienošanās iespējamību.

«Ir laba iespējamība, ka mēs varam panākt vienošanos, un viņš ir tai atvērts, tomēr ir jāizpilda zināmi nosacījumi, ir jāmaina zināmas lietas,» teica Kadlovs Baltā nama preses konferencē.

«Nav daudz optimisma par reāli nozīmīgu ilgstošu vienošanos, bet tirgus tagad skatās uz vismaz simboliskas vienošanās iespējamību, kas īsti nerisina ilgtermiņa problēmas,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, valdot bažām par inflācijas ietekmi uz ekonomiku un ceturtdien gaidāmo Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmi, bet naftas cenas pieauga.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paredz, ka piektdien tiks publicēts "paaugstināts" patēriņa cenu indekss, pastiprinot prognozes par vēl stingrāku Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetāro politiku, reportieriem paziņoja Baltā nama preses sekretāre Karīna Žanpjēra.

"Cilvēki atkal ir nobažījušies par augstāku jēlnaftas cenu un [ASV] obligāciju ienesīguma palielināšanās kombināciju," sacīja "National Securities" stratēģis Ārts Hogans.

Ir gaidāms, ka ECB ceturtdienas sanāksmē bankas politikas noteicēji izbeigs obligāciju uzpirkšanas programmu. Šis lēmums būtu priekšspēle procentlikmju paaugstināšanai.

"Realitāte ekonomikai un, iespējams, akciju tirgiem ir tāda, ka agresīvas centrālo banku procentlikmju paaugstināšanas, domājams, krasi samazinās mājsaimniecību patēriņu," sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

ASV biržu indeksi trešdien kritās, atsākoties bažām par tirdzniecības karu, bet Eiropas biržu indeksi pieauga.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV biržu indeksi bija palielinājušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka Baltais nams neradīs jaunu mehānismu Ķīnas investīciju kontrolēšanai, bet paļausies uz Kongresā izstrādātiem pasākumiem stingrākas uzraudzības nodrošināšanai.

Ap tirdzniecības dienas vidu ASV biržu indeksi sāka samazināties un noslēdza sesiju ar pārliecinošu kritumu.

Analītiķi norādīja uz Baltā nama ekonomiskā padomnieka Lerija Kadlova brīdinājumu, ka vēl tiek apsvērta stingrāka rīcība pret Ķīnu.

«Prezidents ir neapmierināts ar viņu (Ķīnas) atbildi uz tirdzniecības sarunām, tāpēc viņš izvirzīja papildu tarifu iespējamību. Bumba ir viņu pusē,» Kadlovs teica reportieriem.

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien kritās, tirgiem reaģējot uz piesardzīgām centrālo banku ekonomikas prognozēm, bet naftas cenas pieauga, Saūda Arābijas enerģētikas ministram aicinot citus eksportētājus ievērot OPEC+ vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu.

Lai gan vairāku valstu varas iestādes pēdējā laikā ir uzlabojušas savas ekonomikas prognozes, centrālās bankas brīdina, ka ātra un pilnīga ekonomikas atveseļošanās ne tuvu nav nodrošināta.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels sacīja reportieriem, ka atveseļošanās izskatās labāk par gaidīto, tomēr "vispārējā aktivitāte aizvien ir zemākā līmenī pandēmijas dēļ un ceļš uz priekšu arvien ir lielā mērā neskaidrs", un uzsvēra, ka ASV ekonomikai vajag vairāk stimulu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka nodrošinās bankām papildu pagaidu atvieglojumus, lai tām palīdzētu pārvarēt koronavīrusa Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, atvieglojot prasību attiecībā uz nepieciešamajām kapitāla rezervēm.

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.