16. un 17. novembrī Rīgā notiks konference eCom21, un viena no tās svarīgākajām tēmām būs gaidāmie jaunievedumi tiešsaistes uzņēmējdarbības regulēšanā. Daži no tiem paredz kardinālas izmaiņas, kas skars visus šīs nozares dalībniekus.
Par svarīgākajām šīs jomas tendencēm forumā stāstīs Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs Jaroslavs Zamullo, uzstājoties sesijā «Regulēšana un likumdošana».
Savlaicīgās adaptācijas plusi
«Katrā no iepriekšējām konferencēm mēs analizējām svarīgākās likumdošanas izmaiņas, kam tirgus dalībniekiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Piemēram, maksājumu sistēmu licencēšana ES valstīs, e-komercijas juridiskie riski un banku praktiskās prasības, noformējot attiecības ar servisu provaideriem, interneta uzņēmējdarbības juridiskie riski, vienotais globālais nodokļu informācijas apmaiņas standarts. Laiks ir pierādījis, ka visi šie jautājumi būtiski ietekmējuši e-komercijas attīstību,» stāsta Jaroslavs Zamullo.
Ja runājam par likumdošanas izmaiņām attiecībā uz servisu provaideriem, tad pēdējos gados prasības ir kļuvušas daudz stingrākas. Vēl pirms pieciem vai sešiem gadiem šie uzņēmumi, salīdzinot ar bankām, jutās ļoti brīvi, bet tagad to darbību stingri regulē, un tie spiesti ievērot daudzus ar KYC (Know Your Customer) un AML (Anti-Money Laundering) saistītus normatīvus. Neapšaubāmi, ka tas pats jau tuvākajā laikā gaidīs arī kriptovalūtu mainerus un tirgotājus.
Arī vienotais nodokļu informācijas apmaiņas standarts ir radījis ievērojamas pārmaiņas transnacionālajā e-komercijas biznesā, ko nodokļu jomā iepriekš stingri nekontrolēja – un šī tendence kļūs aizvien nopietnāka.
«Tiešsaistes uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas sakārtošana ir normāls civilizēts process, kas noteikti turpināsies, tādēļ jāievēro jaunas tendences un savlaicīgi jāpielāgo tām bizness. To ignorēšana nākotnē radīs nopietnus zaudējumus,» pārliecināts Jaroslavs Zamullo.
Saskaņā ar eksperta vērtējumu var nosaukt trīs būtiskākās regulēšanas tendences, kas tuvākā gada laikā visvairāk ietekmēs tirgu. Tā ir Eiropas MiFID (II) direktīva, kas vērsta uz stingrāku vērtspapīru tirdzniecības darījumu kontroli; regula par klientu datu aizsardzību; un laikam «viskarstākā» tēma – kriptovalūtu regulējums.
Atklātāk par vērtspapīriem
MiFID (II) direktīva regulē vērtspapīru tirgu, tomēr, tā kā mūsdienās šie darījumi lielākoties notiek tiešsaistē, tā attiecas arī uz elektronisko komerciju.
«Ja runājam kopumā, šī direktīva paredzēta klientu interešu aizsardzībai, darījumu caurskatāmības uzlabošanai, insaideru operāciju novēršanai. Rezultātā, veicot tirgus analīzi un uzraudzību, tas kļūs strukturētāks un saprotamāks. Tiek plānots, ka šādi pasākumi nākotnē palīdzēs minimizēt bēdīgi slaveno ziepju burbuļu veidošanās iespēju, kad investori milzu apjomos pārdeva atvasinātos finanšu instrumentus, kam nebija reāla seguma – tomēr tas kļuva skaidrs tikai pēc tirgus sabrukuma,» skaidro Jaroslavs Zamullo.
MiFID (II) direktīva izvirza jaunas prasības juridiskām personām – investoriem un profesionāliem finanšu tirgus dalībniekiem. Tostarp katram no viņiem ir jāsaņem īpašs Legal Entity Identifier (LEI) kods, bez kura operācijas vērtspapīru tirgū no jaunā gada vairs nebūs iespējamas.
Stingrāk tiks regulēts informācijas apjoms un kārtība, kādā profesionālie tirgus dalībnieki saviem klientiem sniedz ziņas par vērtspapīru operācijām. Tas attiecas uz informāciju par komisijas naudu, kam jābūt maksimāli caurspīdīgai, klienta interešu ievērošanu darījumu laikā, pilnas informācijas sniegšanu par darījuma būtību, analīzi par konkrētās investīciju formas atbilstību klienta interesēm utt.
Kā atzīst Rietumu Bankas pārstāvis, šie jaunievedumi praktiski izslēdz iespēju, ka brokeru firmas un bankas varētu gūt slēptu peļņu no klientu operācijām. Tie arī uzliek par pienākumu šīm firmām un bankām sniegt lielu atskaišu apjomu ļoti īsā laikā, un tas prasīs nopietnas pūles.
Jaunumi par personas datu aizsardzību
Vēl viens svarīgs dokuments, kam jāpievērš uzmanība, ir Eiropas General Data Protection Regulation (GDPR) regula par klientu datu aizsardzību to saņemšanas, glabāšanas un apmaiņas laikā. Atšķirībā no direktīvas regula ir obligāta visiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai tā iekļauta konkrētās valsts likumdošanā vai ne. Tādējādi uzreiz pēc tās stāšanās spēkā nākamā gada maijā tā attieksies uz visiem tiešsaistes uzņēmējdarbības subjektiem.
«Pasaulē elektroniskā veidā iegūto klientu datu apjoms aug gigantiskā ātrumā. Jaunās tehnoloģijas ļauj nolasīt pases un citu dokumentu kopijas, veikt video identificēšanu, iegūt biometriskos datus – visa šī informācija paliek elektroniskajos datu nesējos un nepareizas izmantošanas gadījumā var ne tikai radīt diskomfortu cilvēkam, bet arī kļūt bīstama. Galvenais regulas uzdevums ir neitralizēt šādus riskus un panākt, lai sniegtā informācija tiktu izmantota vienīgi saskaņā ar mērķi – sniegt konkrētu pakalpojumu,» saka Jaroslavs Zamullo.
Tādēļ tiek aizliegta liekas informācijas saņemšana, tiek reglamentēts informācijas elektronisko un fizisko kopiju skaits, tiek regulēta to glabāšanas un izmantošanas kārtība.
Par pārkāpumiem ir paredzēti fenomenāli sodi (tos rēķinās procentos no apgrozījuma), kas lielajiem uzņēmumiem var nozīmēt desmitus un simtus miljonu eiro. Tādēļ, kā uzsver Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs, pašlaik ļoti svarīgi koncentrēties šo prasību izpildei, pat ja uzņēmums darbojas ārpus ES: «Prakse liecina, ka šāda veida koncepcijas ļoti ātri izplatās, un varam prognozēt, ka pēc zināma laika šo tendenci atbalstīs arī citas valstis. Turklāt e-komercija ir starptautiska, tādēļ ievērot jaunākās likumdošanas prasības ir visai tālredzīgi. Pašlaik tas vienkāršos sadarbību ar partneriem Eiropā, bet nākotnē var kļūt par pašsaprotamu šādas sadarbības priekšnoteikumu.»
Blockchain kā valsts kontroles mehānisms
Tomēr visbūtiskākās pārmaiņas nākotnē, pēc Jaroslava Zamullo domām, radīs kriptovalūtu regulējums: «Pašlaik tā ir viena no modernākajām un tai pašā laikā pretrunīgākajām elektroniskās komercijas tēmām. Mēs redzam diametrāli pretēju dažādu valstu attieksmi – no bitkoina legalizācijas Japānā līdz totālam tā aizliegumam Ķīnā. Arī Krievija visai piesardzīgi izturējās pret šo kriptovalūtu, tomēr burtiski pirms dažām dienām tās valdība paziņoja par iespēju radīt savu – valsts atzītu – kriptorubli. Par šādu rīcību domā arī Igaunija, kas jau iepriekš ziņojusi par estkoina veidošanas plāniem.»
Eksperts ir pārliecināts, ka jebkurā gadījumā kriptovalūtu tirgus regulējums tiks izstrādāts jau pārskatāmā nākotnē. Un valsts izlaisto kriptovalūtu parādīšanās ir viens no pamatriskiem, jo tā rezultātā neatkarīgā bitkoina nākotne, maigi sakot, var kļūt visai miglaina.
«Manuprāt, situācijā ar bitkoinu pašlaik lielāko nozīmi iegūst faktori, par kuru analīzi tika pasniegta šā gada Nobela prēmija ekonomikā. Tās laureāts Ričards Tālers pētīja ekonomikas attīstību un psiholoģijas ietekmi uz to, pieļaujot, ka psiholoģiski reālistiskas atklāsmes tiek attiecinātas uz ekonomisko lēmumu pieņemšanu. Tieši to varam vērot, pētot bitkoina kursa kāpuma fenomenu. Visi zina, ka šai valūtai nav nekāda nodrošinājuma, nav cilvēku vai organizāciju, kas būtu atbildīgi par to, un tomēr tās maiņas kurss pret tradicionālajām fiata valūtām, ko garantē valdības, nemitīgi aug. Šāda tendence rada lielus riskus,» uzskata Jaroslavs Zamullo.
Speciālists arī prognozē, ka blockchain tehnoloģijas izmantošana valstiskā līmenī radīs kardinālas izmaiņas finanšu sistēmā. Viens no galvenajiem faktoriem te ir iespēja izsekot visu jebkuras valūtas vienības kustības vēsturi – katra virtuālā «monēta» šajā sistēmā ir unikāla.
«Šis blockchain princips sniedz fantastiskas iespējas pilnīgai finanšu plūsmas kontrolei. Ja pašlaik šī neviena nekontrolētā sistēma tās lietotājiem nodrošina absolūtu konfidencialitāti, tad perspektīvā situācija var kļūt pilnīgi pretēja. Ir acīmredzams, ka tam nav nekādu šķēršļu, izņemot pasaules valstu valdību vēlmi un lēmumu pārņemt kontroli pār kriptovalūtu pasauli,» noslēgumā saka Jaroslavs Zamullo.
Sīkāk šos un citus jautājumus apspriedīs sesijā «Regulēšana un likumdošana» konferences eCom21 pirmajā dienā 16. novembrī.