Kriptovalūtu regulējuma trūkums liedz virknei uzņēmēju legalizēt darbību un jaunuzņēmumiem piesaistīt kapitālu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Kamēr Latvija sper pirmo soli kriptovalūtu biznesa regulēšanā, tikmēr Maltas ambīcijas ir kļūt par virtuālo aktīvu metropoli, ar skaidru regulējumu piesaistot uzņēmumus no visas pasaules. Regulējuma un tiesiskās paļāvības trūkuma dēļ Latvijā virtuālo aktīvu uzņēmēji ir spiesti palikt ēnu ekonomikā, kas ir zaudējums gan nodokļu ienākumiem, gan kavēklis inovatīva biznesa izaugsmei, situāciju DB raksturo audita, nodokļu, grāmatvedības un finanšu konsultāciju birojs BDO Latvia.
BDO Latvia birojs ir piedalījies VID uzziņas sagatavošanas procesā, kas Latvijā maina līdzšinējo kriptovalūtas statusu no preces par kapitāla aktīvu. Nozarē tas tiek vērtēts pozitīvi. Tas ir izrāviens šīs jomas juridiskajā sakārtošanā Latvijā. VID šobrīd uzskata, ka ienākums no kriptovalūtu tirdzniecības ir pielīdzināms ienākumam no kapitāla pieauguma, kam jāpiemēro 20% IIN likme.
«Tas nebija nemaz tik viegli. Bet tieši VID parādīja labu izpratni par procesu, kā tiek slēgti kriptovalūtu darījumi,» DB stāsta BDO vecākais nodokļu konsultants Valts Stūrmanis. «Kopā ar Finanšu ministriju VID, vadoties pēc analoģijas, ienākumus no šādiem darījumiem pielīdzināja kapitāla aktīviem. Tas ir liels solis uz priekšu, kas norāda uz mūsu ierēdņu atvērtību un inovatīvu pieeju, jo likumi nav grozīti – tie vienkārši tiek lasīti citādi.»
Tikai pirmais solis
VID uzziņa sniedz atbildi tikai uz daļu no jautājumiem, jo kriptovalūtu problemātika ir plaša. Šajos darījumos ir iespējami dažādi uzņēmējdarbības un ienākumu veidi. Viens ir kriptovalūtu radīšana ar datorjaudām – to rakšana (mining). Uz šo darbību VID uzziņa neattiecas, un jautājums, kas tas ir par ienākumu, paliek atvērts. «Tehniski tā varētu būt saimnieciskā darbība, jo ir nepieciešamas specifiskas iekārtas, to darbībai ir sistemātiski jāseko līdzi un process saistīts ar diezgan lielām izmaksām. Arī mērķis ir viens – gūt no tā peļņu,» saka V. Stūrmanis.
Ir dzirdēts pat par Latvijas skolēniem, kuri brīvajā laikā nodarbojas ar kriptovalūtu rakšanu. Šādi jautājumi ir dzirdēti arī no vecākiem – kas ir tas, ko mans bērns dara, saka BDO juriste Justīne Tomsone. «Būtībā kriptovalūtu racēji kā fiziskas personas ir arī nodokļu subjekti, bet regulējuma trūkums nesniedz skaidrību, kā šo ienākumu aplikt ar nodokļiem.»
BDO iniciatīva par regulējuma sakārtošanu ir saistīta ar biroja paša pieredzi, 2017. gada beigās sākot pieņemt norēķinus bitkoinos. «Kad šī ziņa parādījās presē, klienti sāka interesēties, taču ceļš ar bitkoinu pieņemšanu nebija gluds,» atceras V. Stūrmanis. «Ilgu laiku mēs saskārāmies ar situāciju, kurā teorētiski varam pieņemt bitkoinus kā samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, taču Latvijas bankas ir ļoti piesardzīgas un skeptiskas, jo tas ir pretrunā banku politikai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AML). Pieļauju, ka vēl viens iemesls ir kriptovalūtu kā norēķina veida potenciāls konkurēt ar pašu banku biznesu.»
Visu rakstu Bez regulējuma paliek ēnā lasiet 30. maija laikrakstā Dienas Bizness.
#1/3
BDO juriste Justīne Tomsone un BDO vecākais nodokļu konsultants Valts Stūrmanis
#2/3
BDO juriste Justīne Tomsone un BDO vecākais nodokļu konsultants Valts Stūrmanis
