Arnis Astahovs kriptovalūtu biznesu uzsāka Rīgā, Mežciemā, vēlāk to attīstīja Minskā, Baltkrievijā un plānoja to vēl paplašināt Latvijā, taču jaunākās tendences kriptovalūtu segmentā šos plānus lika mainīt.
Uzņēmējs šajā gadā Ķekavas novadā bija plānojis būvēt jaunu kriptovalūtu biznesa biroju, kuram blakus bija iecerējis būvēt arī siltumnīcu. A.Astahovam bija ideja, ka siltumu, kas rodas no kriptovalūtu rakšanas, varētu izmantot lietderīgi, tāpēc jaunuzbūvētajā siltumnīcā iedzīvotājiem būtu bijusi iespēja iznomāt zemes platību, lai audzētu, piemēram, tomātus un gurķus. Taču, ņemot vērā jaunākās tendences kriptovalūtu segmentā, projekts, kura kopējās plānotās investīcijas bija vairāki miljoni eiro, ir atcelts.
Kā biznesa portālam db.lv stāstīja A.Astahovs, šobrīd viņš kriptovalūtu biznesu attīstīs tikai Baltkrievijā, bet, ja situācija mainīsies, tad turpinās attīstību arī Latvijā. Šobrīd viņa uzņēmums «Коин-Сити» sācis strādāt ar jaunu maininga veidu «Proof of stake». «Mūsu biznesā ir daudz novirzienu, tāpēc bitkoina kursa kritums netraucē mums strādāt. Mēs savus stratēģiskos plānus nemainīsim. Galvenos ienākumus ienes kriptovalūtu maiņa uz naudu un atpakaļ. Kurss krīt, tas nozīmē, ka vairāk cilvēku pērk un pārdod - vairāk darījumu tirgū,» skaidro A.Astahovs.
Viņš stāsta, ka ideja par kriptovalūtām attīstījusies paralēli celtniecības biznesam. Uzņēmuma IT speciālistiem ienāca prātā doma izveidot pirmo tā saucamo «kriptovalūtu fermu». Sākotnēji kriptovalūtu rakšana notika būvniecības firmas birojā, bet temperatūra telpās sasniedza + 30 grādus, tāpēc tā tika pārcelta uz noliktavas telpām. Pēc aptuveni diviem mēnešiem IT speciālists paziņoja, ka ir nopelnīti 1500 eiro. «Es jautāju, vai šo naudu var pataustīt fiziski. Viņš man pajautāja kartes numuru un pēc desmit minūtēm šī nauda tika pārskaitīta. Man tas šķita interesanti,» atceras uzņēmuma «Коин-Сити» īpašnieks. Pēc neilga laika kriptovalūtu rakšana tika pārcelta uz Minsku, Baltkrievijā un tur šobrīd atrodas visi uzņēmuma speciālisti, jo uzņēmējs uzskata, ka Baltkrievija šajā jomā ir attīstītāka nekā Latvija.
Veidojot šo biznesu, uzņēmējam bija globāli plāni, tāpēc rūpīgi tika izvēlēta komanda. Šobrīd visiem 60 darbiniekiem ir augstākā izglītība, daudzi prot vairākas valodas. Uzņēmuma klienti esot no visas pasaules.
A. Astahovs stāsta, ka patlaban daudziem nav skaidrības un ir bail izmantot kriptovalūtas, bet nākotnē tas varētu būt kā līdzvērtīgs norēķinu veids. Uzsākot uzņēmējdarbību, kas saistīta ar kriptovalūtām, uzņēmums saskāries ar juridiskām problēmām. «Sākotnēji nebija izstrādāts tiesiskais pamats, tāpēc tika izveidota četru cilvēku juristu komanda, kas dienu un nakti sēdēja un rakstīja dažādus līgumus. Pēc tam bankas un citas attiecīgās iestādes līgumus pārveidoja. Šobrīd šī sistēma jau ir zināma arī valsts izpildinstitūcijām un grāmatvedībai,» pieredzē dalās uzņēmuma «Коин-Сити» īpašnieks. Arī klientiem bija ļoti daudz neskaidru jautājumu, tāpēc uzņēmums izveidoja konsultāciju nodaļu, kas sniedz konsultēšanas un juridiskos pakalpojumus. Tieši klientu konsultēšana, kā darboties ar kriptovalūtu operācijām, ir viens no virzieniem, kurā uzņēmums attīstās.
Lai uzsāktu kriptovalūtu biznesu, sākotnēji tika investēti aptuveni 2 miljoni eiro. Lielas investīcijas veidoja programmatūru nodrošinājums, tāpēc pirmo gadu uzņēmums strādāja bez peļņas. «Mums paveicās, jo, kad uzsākām uzņēmējdarbību, tad kriptovalūtas cena biržās pieauga un mums bija labi uzkrājumi, kas mums ļoti palīdzēja,» stāsta uzņēmējs.
A.Astahovs prognozē, ka saistībā ar kriptovalūtu attīstību banku skaits varētu samazināties. Taču kā galveno problēmu viņš min to, ka šajā sfērā pastāv ļoti daudz krāpniecisku darījumu, kā arī līdz galam nav atstrādāti kontroles un juridiskie jautājumi.
Uz jautājumu, ko uzņēmums dara situācijas, kad ir elektrības traucējumi, A.Astahovs atbild: «Nevienu reizi vēl nav bijusi šāda situācija, taču mūsu klienti ir informēti, ka vienu reizi mēnesī tehnisku iemeslu dēļ uz diennakti varam atslēgt aparatūru. Zaudējumi ir, bet tie ir paredzēti.»
#2/29
Uzņēmuma direktors Eduards Antonovičs (no kreisās),īpašnieks Arnis Astahovs un arābu valstu klientu menedžeris Roberto Pakardi.
#8/29
Kriptovalūtu rakšanā Latvijā uzņēmējs investējis aptuveni 200 000 eiro.