Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Marta pirmajā sestdienā, 7.martā, satiksmei tiks slēgts Ģertrūdes ielas posms – no Brīvības ielas līdz Čaka ielai. Izvērtējot līdzšinējos eksperimenta rezultātus ar Tērbatas ielu un Blaumaņa ielu secināts, ka tie vērtējami pozitīvi, bet vēl nav iespējams izvēlēties vienu konkrētu pilsētas ielu, kur šo ieceri īstenot ilgtermiņā.

"Pateicoties nevalstiskajām organizācijām, Blaumaņa iela izskatījās ļoti interesanta un radoša – daudz vairāk nekā Tērbatas iela, pat neskatoties uz sliktāku laiku. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz priekšu un martā Ģertrūdes iela apmeklētājiem būs vēl interesantāka. Protams, joprojām ir lietas, kas ir jāuzlabo un mēs pie tā strādājam," komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Arī Blaumaņa ielas eksperimenta laikā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veica aptaujas un satiksmes monitoringu. Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norādīja, ka vērā ņemams ir fakts, ka vēl sliktākos laikapstākļos kā bija Tērbatas ielas eksperimenta laikā, cilvēki bija gatavi nākt uz Blaumaņa ielu un dienas sākumā cilvēku skaits bijis pat lielāks nekā Tērbatas ielā tajā pašā laikā.

Par gājēju ielu Rīgā būtu jāpārveido gan līdz šim iecerēto Tērbatas ielu, gan Vaļņu ielu, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vērtējot ieceres Rīgā kādu ielu pārveidot par gājēju ielu, Šīns norādīja, ka namīpašnieki no tā tikai iegūst, taču lēmums par šādas ielas izveidošanu ir politisks.

Šīns klāstīja, ka svarīgi noteikt, kāds ir ielas pārveidošanas mērķis, piemēram, radīt atrakciju tūristiem, lai viņi gribētu atbraukt un iet pastaigāt, līdzīgi kā citās pilsētās.

«Ja mēs to gribam, tad gan Tērbatas, gan Vaļņu iela ir gana labas, un namīpašnieki par to tikaipriecāsies, jo tur vienmēr ir vairāk cilvēku, vairāk izdarību,» viņš sacīja, piebilstot, ka šādas ielas izveidošana gan prasa politisku uzdrīkstēšanos, drosmi un kapacitāti, atspēkojot dažādas bažas un pārmetumus, kā arī vienojoties ar tām sabiedrības grupām, kurām tas var radīt zināmas neērtības.

« Krišjāņa Barona ielu var izveidot par tādu pašu zīmolu kā Oksfordstrīta Londonā vai 5. avēnija Ņujorkā, un tas varētu piesaistīt tūristus,» medijiem stāstīja uzņēmuma Retail Baltic vadītājs Zulfukars Tosuns. Kr. Barona iela turpmāk tiks attīstīta kā Baltijas garākā iepirkšanās iela, un tas notiks neatkarīgi no tā, vai Rīgas dome akceptēs vai neakceptēs Kr. Barona ielas pārdēvēšanu par gājēju ielu, piektdien medijiem norādīja Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs.

H. Danusevičs informēja, ka Kr. Barona iela ir daudz piemērotāka iepirkšanās ielas statusam, jo uz tās patlaban jau atrodas trīs enkurnomnieki - Galerija Centrs ielas sākumā, Barona centrs ielas vidū un Bērnu pasaule ielas galā, tāpat tajā jau patlaban iespējams iegādāties visu preču spektru.

«Lai gan Rīgas dome patlaban ieņēmusi pozīciju, ka vienīgā iespējamā gājēju un iepirkšanās iela Rīgā varētu būt Tērbatas iela, tomēr neatkarīgi no domes nostājas Kr.Barona iela tiks popularizēta kā Baltijā garākā iepirkšanās iela,» sacīja H. Danusevičs.

Z. Tosuns informēja, ka Kr. Barona ielas garums ir 3,3 kilometri, savukārt Tērbatas ielas garums ir 1,8 kilometri, Ģedimina prospekta Viļņā garums ir 2,2 kilometri, bet Tallinā visas iepirkšanās ielas ir īsākas.

Klusajā laikā pirms Ziemassvētkiem it kā vajadzētu drusku distancēties no ierastajiem darbiem, labestīgi paskatīties visapkārt, ieelpot eglīšu un piparkūku smaržu – un vispār domāt tikai par kaut ko cēlu, jauku un ar ikdienu nesaistītu.

Gada visgarākajā naktī mēs esam (vismaz mums pašiem tā liekas) tikuši vaļā no viena nejaukā lietuvēna SVF izskatā. Vajadzētu būt mieram, klusumam un apgarotībai. Vajadzētu, taču prātā nāk rindas no politiski nekorektās variācijas par «Tālavas taurētāju»: «...un pēkšņi pa sapņiem tam liekas, ka slepeni soļi čab, kā šķēp’ tais’ šausmīg’ trobel’ un zirgiem zobe klab...» ...

Šādas asociācijas rodas, lasot pilsētas tēvu mierinošo stāstījumu par speciālistiem, kas atraduši, ka Tērbatas ielas izslēgšana no transporta aprites nekādas problēmas neradīs, ka viss jau būs labi, ka vienīgā problēma būs dienas vidū, ar auto izbraucot no pagalma, bet gan jau likumdevēji ar atpakaļejošu datumu pieņems likumu, ka kopš mēra laikiem Rīgā izbraukt no pagalmiem nav bijis atļauts. Vai kaut ko tādā garā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja sēdē atbalstīja priekšlikumu piešķirt finansējumu 39,32 tūkst. Ls apmērā no Rīgas infrastruktūras fonda, lai varētu virzīt tālāk projektu par gājēju ielu sistēmas izsveidošanas izvērtēšanu un pamatotu priekšlikumu sniegšanu gājēju ielas attīstības koncepcijas realizēšanai Tērbatas, Kr. Barona un Vaļņu ielās.

Par atbildīgo iestādi gājēju ielas attīstības koncepcijas izvērtēšanā nozīmēts Pilsētas attīstības departaments.

Kā liecina pieejamā informācija domes informācijas sistēmā, departaments ir veicis situācijas apzināšanu un piedāvā organizēt attīstības koncepcijas tehniski un vizuālo materiālu izstrādi.

Projekta pieteikumā arāi atzīmēts, ka jau ilgstoši tiek apspriests jautājums par nepieciešamību izveidot gājēju zonas Vecrīgā un arī ārpus Vecpilsētas tādējādi veicinot ekonomisko aktivitāti. Projekts paredz teritorijas labiekārtošanas izmaksu-ieguvumu analīzes (tehniski ekonomiskā pamatojuma) veikšanu, lai noteiktu šī risinājuma ekonomisko pamatotību un atbilstošu vizuālo materiālu izstrādāšanu.

No nākamās piektdienas, 17. jūlija, Rīgas pilsētas pašvaldība eksperimenta veidā pirmo reizi realizēs pilsētas vasaras ielas ideju, uz vienu mēnesi atvēlot Tērbatas ielu gājējiem, riteņbraucējiem, tirgotājiem un nedēļas nogalēs - daudzveidīgai kultūras programmai.

Satiksme Tērbatas ielā būs daļēji slēgta no 15. jūlija plkst. 21.45 līdz 16.augustam plkst. 21.00 posmā no Elizabetes ielas līdz ieejai Vidzemes tirgū. Ielu būs iespējams šķērsot ar dažiem izņēmumiem.

Tērbatas ielas garumā iedzīvotāju labklājībai tiks iekārtotas zaļās atpūtas zonas un paplašinātas kafejnīcu terases, vietām būs iespēja baudīt lauku gardumus no Latvijas mājražotājiem un nedēļas nogalēs piedzīvot daudzveidīgu kultūras programmu bērniem un pieaugušajiem. Turklāt visas ielas garumā tiks nodrošināta bezmaksas bezvadu interneta piekļuve. Kultūras programma tiks publicēta pašvaldības mājas lapā www.riga.lv.

Arhitekti ir pozitīvi piesardzīgi, vērtējot iespēju pārveidot Tērbatas ielu Rīgā par gājēju ielu

Uzteicama esot jebkura publiskās telpas pilnveidošana, labiekārtošana un pievēršanās kājāmgājējiem, taču līdz galam nav pārliecības, ka tieši Tērbatas iela būtu tam piemērota, izriet no Rīgas arhitekta kolēģijā spriestā.

Db.lv vēstīja, ka šī ideja par kājāmgājēju ielu ir pāris desmitus gadu veca. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, aktivitāti pilsētā, šogad to gaismā no jaunu cēlis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Kolēģijas sēdē piedalījās viņa padomnieks Georgs Lansmanis, kas apgalvoja, ka, realizējot šo projektu, Tērbatas iela varētu ienest līdz pat 50 miljoniem latu. Savukārt arhitekts Sergejs Ņikiforovs uzdeva pretjautājumu — cik varētu izmaksāt šīs ieceres īstenošana, kas šobrīd nav skaidrs.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Runa gan šoreiz nav par kādu TV seriālu, bet par katrai sevi cienošai pilsētai raksturīgu elementu – iepirkšanās ielu. Rīga ir viena to nedaudzajām Eiropas galvaspilsētām, kam šādas definētas un pircēju atzītas ielas nav. Toties ir iepriekšējo pilsētas runasvīru aizsāktā, vēl padomju laikā dzimusī ideja par Stučkas/Tērbatas ielu.

Kā alternatīva jau labu laiku tiek aplūkota Vaļņu iela, kam idejas veicinātājs ir Linstow un nu arī Krišjāņa Barona iela, kam oficiālais atbalstītājs ir Latvijas Tirgotāju asociācija. Kā jau tas pie mums pierasts – visi viens otru apkaro, līdz ar to lielu daļu enerģijas izlaižot «caur svilpi».

Papildus asumu visām diskusijām piešķir dažu atbalstītāju vēlme konkrēto iepirkšanās ielu realizēt kā gājēju ielu – līdz ar to iesaistot lielākus vai mazākus apjomus nodokļu maksātāju naudas un sarežģījot jau tā ne pārāk veiksmīgo pilsētas transporta organizāciju (citvalstu ceļotāju vidū pazīstama ar apzīmējumu «...uzmini nu...»).

Ceturtdien, 5. oktobrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti atbalstīja vēl 33 azartspēļu zāļu slēgšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Spēļu zāles plānots aizliegt Raiņa bulvārī 15, Elizabetes ielā 61, Matīsa ielā 43, Mastu ielā 1, Čaka ielā 72, Pērnava ielā 11, K.Valdemāra ielā 79/81, Prāgas ielā 1, Cēsu ielā 43, Senču ielā 2, Kuģu ielā 22, Ģertrūdes ielā 81, Brīvības ielā 48/50, Brīvības ielā 88, Dzirnavu ielā 96, Meistaru ielā 10, Marijas ielā 2, Rūpniecības ielā 52, Tērbatas ielā 74a, Čaka ielā 52, Birznieka-Upīša ielā 5/7, Brīvības ielā 96, Dzirnavu ielā 31, Grēcinieku ielā 1 , Dzirnavu ielā 59, Gertrūdes ielā 46, Čaka ielā 32, Raiņa bulvārī 31, Marijas ielā 15, Brīvības ielā 60, Aspazijas bulvārī 30, Čaka ielā 67/69 un Elizabetes ielā 22.

Rīgas vēsturiskajā centrā spēļu zāles plāno atļaut vien dažās viesnīcās

Tērbatas, Barona un Vaļņu ielai katrai ir savs fanu pulks, kas tieši konkrēto ielu redz kā piemērotāko, lai izveidotu to par iepirkšanās ielu. Ideju virzītāji norādījuši, ka projekti var tikt īstenoti paralēli un savā starpā tie «neēdas».

Barona iela tiek pozicionēta kā garāko iepirkšanās ielu Baltijā. Tramvaja satiksme (ko citi atzīmējuši kā traucējošu faktoru) drīzāk uzskatām par plusu nevis mīnusu – tas atved mums apmeklētājus; iepirkšanās ielai nav obligāti jābūt gājēju ielai, skaidro Zulfukars Tosuns (Zulfukar Tosun), Barona biedrības piesaistītais konsultants. Barona biedrībā iesaistījusies Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), citi interesenti, kas virza Barona ielas attīstības projektu.

Lai iela veiksmīgi darbotos kā iepirkšanās iela ir nepieciešami vairāki standarta komponenti. Ir jābūt t.s. enkuriem – vietām, veikaliem, kas piesaista lielākas cilvēku plūsmas. «Barona ielā šādi enkuri ir, tostarp Bērnu pasaule, Barona centrs un arī Galerija Centrs – mēs to pieskaitām arī pie Barona ielas,» klāsta Z. Tosuns. Svarīgi, lai katras ēkas pirmajā stāvā būtu telpas ar skatlogiem, viņš turpina. Esot svarīgi arī, lai iepirkšanās ielā nedominētu ēdināšanas iestādes – maksimāli 15% no kopējā nomnieku sastāva varētu būt restorāni. Ja to ir par daudz, tā vairs nav iepirkšanās iela. Šīs ielas atbalstītāji ir izveidojuši mājas lapa baronastreet.com. Maijā būšot gatava karte, ko plānots izplatīt ostā, lidostā, dzelzceļa stacijā.

Šarmanta, gaumīga un pilsētnieciski mierīga. Tā Tērbatas ielu raksturo DB aptaujātie uzņēmēji

Tērbatas iela vēsturiski ir viena no iecienītākajām tirdzniecības ielām Rīgā, taču aktivitāte savulaik aprāvās aptuveni krustojumā ar Ģertrūdes ielu, taču tieši pēdējos gados lielāka rosība manāma arī tālākajos kvartālos, līdz pat Matīsa ielai.

Vienā no Tērbatas un Stabu ielas stūriem atrodas koncepta veikals Paviljons, kura specializācija ir Latvijā radītu modes preču tirdzniecība. Ieejot tajā, rodas sajūta, ka tas pošas uz citu vietu, jo latviešu dizaineru apģērbus un aksesuārus tur vairs nemana. Paviljona īpašniece Elīza Ceske-Feldmane DB nomierina, sakot, ka šādas ekstremālas pārmaiņas ir tikai uz divām dienām, kad veikalā ir izvietota modes mākslinieka Bruno Birmaņa Nepieradināto relikviju izstāde. Veikalā ik pa brīdim tiek rīkotas dizaineru prezentācijas, bet tik vērienīgas pārmaiņas notikušas pirmo reizi. «Pirms trīs ar pus gadiem Tērbatas ielā atvērām PopUp veikalu, kas darbojās divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Tas bija izmēģinājuma periods, lai, daudz neieguldot, saprastu, vai šāds veikala modelis būtu dzīvotspējīgs, kādi cilvēki apgrozās šajā rajonā. Secinājām, ka tā ir mūsu auditorija, un pēc tam tapa arī šis – lielāks veikals,» stāsta E. Ceske-Feldmane.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja 6. jūlijā devusi zaļo gaismu 25,05 tūkstošu latu vērtai transporta un gājēju plūsmu izpētei saistībā ar gājēju ielas izveidi Tērbatas ielas posmā no Elizabetes līdz Tallinas ielai.

Laikraksts Diena raksta, ka gadījumā, ja Rīgas dome paklausīs savam vicemēram Aināram Šleseram un uzsāks Tērbatas ielas pārveidi par gājēju ielu, tā īstenos jau padomju laikā dzimušo ideju, kuras realizācijai vienmēr traucējuši kādi nelabvēlīgi apstākļi.

Db.lv jau ziņoja, ka arhitekti ir pozitīvi piesardzīgi, vērtējot iespēju pārveidot Tērbatas ielu Rīgā par gājēju ielu. Uzteicama esot jebkura publiskās telpas pilnveidošana, labiekārtošana un pievēršanās kājāmgājējiem, taču līdz galam nav pārliecības, ka tieši Tērbatas iela būtu tam piemērota, izriet no Rīgas arhitekta kolēģijā spriestā

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nākamnedēļ lems par 39,3 tūkst. latu piešķiršanu no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda projekta Tērbatas iela ar prioritāti gājējiem pirmā posma sagatavošanai.

Šā gada martā domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome nolēma atbalstīt projektu un attīstīt trīs posmos: Elizabetes iela – Lāčplēša iela; Lāčplēša iela – Matīsa iela; Matīsa iela – Tallinas iela.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušajā gadā tā brīža Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers aktualizēja pāris desmitus gadu vecu ideju padarīt par kājāmgājēju ielu Tērbatas ielu, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību un citas aktivitātes pilsētā. SIA E. Daniševska birojs, izvērtējot satiksmes plūsmu K. Barona un Tērbatas ielā un šķērsielās, secināja, ka piemērotāka varētu būt Tērbatas iela. Šis pētījums gan neietvēra nekādus finansiālos aprēķinus.

Ja, pārveidojot Tērbatas ielu par gājēju ielu, netiks nodrošināts pietiekami daudz autostāvvietu, tirgotājiem šī iela kļūs neizdevīga, aģentūrai BNS sacījis Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš klāstījis, ka, pārveidojot Tērbatas ielu par gājēju ielu, svarīgi nodrošināt pietiekami daudz vietu, kur iedzīvotājiem novietot automašīnas. Ja turpmāk automašīnas būs jānovieto kādā citā vietā Rīgas centrā, pastāv iespēja, ka līdz Tērbatas ielai vairs nenonāks tik daudz apmeklētāju, un tādējādi šī iela no tirgotāju viedokļa kļūtu neizdevīga.

«Ja nebūs cilvēku pieplūduma, tirgotājiem tur atrasties vairs nebūs izdevīgi, » viņš teicis, piebilstot, ka līdz ar to arī jauni tirgotāji, visticamāk, šajā ielā vairs nebūs ieinteresēti sākt biznesu.

Jau nākamā gada beigās, ņemot vērā dažādo dienestu atzinumus, varētu saprast, kā Tērbatas iela kā gājēju iela varētu izskatīties telpiski, prognozēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

«Paralēli jābūt skaidrojumam – vai dienas laikā cilvēks, kuram ar mašīnu jāved bērns uz poliklīniku, varēs izbraukt no sava nama iekšpagalma, vai ne. Patlaban uz šiem jautājumiem atbilžu nav,» viņš atzina, uzsverot, ka pašvaldība projektu speciāli nevilcina, taču ir rūpīgi jāizvērtē projekta tiesiskais aspekts, kas saistās ar piekļuves ierobežošanu privātīpašumam.

Viņš klāstīja, ka Tērbatas ielas sākumā līdz ar "Saktas" puķu tirgus rekonstrukciju jau ir gājēju promenāde. Tiesa, vēl nav atrisinātas dažas lietas – pamatā tās, kuras saistās ar dzīvojamo māju iekšpagalmiem, kur ir novietotas automašīnas.

Rīgā sākas ielu remontdarbu sezona - patlaban norit sagatavošanās darbi un atsevišķās ielās jau uzstādītas ceļa zīmes, kas brīdina par remontdarbiem, savukārt autovadītājiem ceļa segas atjaunošanas darbu laikā būs jārēķinās ar satiksmes apgrūtinājumiem un ierobežojumiem, brīdina Rīgas domes pārstāvji. Tuvākajā laikā plānots uzsākt ielu seguma atjaunošanu četrpadsmit Rīgas ielās.

Šīs nedēļas laikā ielu segumu uzsāks labot Antenas ielā no Mūkusalas ielas līdz Bauskas ielai, Mazā Krasta ielā no Toma ielas līdz Maskavas ielai, Jēkabpils ielā no Firsa Sadovņikova ielas līdz Katoļu ielai, Krišjāņa Valdemāra ielā no Meierovica bulvāra līdz Citadeles ielai un Ieriķu ielā no Zemitāna satiksmes pārvada līdz Dzelzavas ielai, ziņo Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Ielu remontdarbi tiek veikti tām ielām, kur esošais asfaltbetona segums ir nokalpojis un sliktā tehniskā stāvoklī, savukārt apakšējie slāņi ir labā stāvoklī, norāda Rīgas pašvaldības pārstāvji. Ielu seguma periodiskās atjaunošanas laikā ielas brauktuvei tiek uzklāts jauns asfaltbetona segums, atjaunotas vai uzlabotas brauktuves apmales, komunikāciju aku lūkas, uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Lai gan pagaidām vēl nav īsti skaidri visi jautājumi saistībā ar ieceri pārveidot Tērbatas ielu par gājēju ielu, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja 39,32 tūkst. Ls piešķiršanu projekta metu konkursam.

Plānots arī veikt projekta izmaksu un ieguvuma analīzi. Līdzekļus plānots piešķirt no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda. Jāpiebilst gan, ka šī ir tikai pirmā posma sagatavošana. Šā gada martā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome nolēma atbalstīt projekta izveidi un projektu attīstīt trīs posmos: Elizabetes iela-Lāčplēša iela, Lāčplēša iela-Matīsa iela, Matīsa iela-Tallinas iela, atzīmējot Pilsētas attīstības departamentu par kompetentu iestādi projekta pirmā posma sagatavošanā.

Tomēr jautājumā par Tērbatas ielas pārveidi nevalda vienprātība un visi deputāti nav pārliecināti, vai vajadzētu piešķirt līdzekļus projektam, kas, iespējams, tā arī nekad nerealizēsies. RD deputāts Olafs Pulks komitejas sēdē uzsvēra, ka šobrīd ir daudz citu projektu, kas jāpabeidz, turklāt viņš norādīja, ka attiecībā uz Tērbatas ielas pārveidi ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kā tiks organizēta satiksme pa šķērsojošām ielām un kā iedzīvotāji varēs piekļūt saviem īpašumiem ar automašīnām. O. Pulks rosināja šo ieceri skatīt un konceptuāli izvērtēt Satiksmes un transporta lietu komitejā. Pēc deputāta Jāņa Mārtiņa Zandberga domām, projekts ir nokavēts, jo Vecrīgā jau ir vairākas gājēju ielas un mākslīgi radīt jaunu gājēju ielu nav nepieciešams. Viņš arī piebilda, ka Tērbatas ielā neatrodas nemaz tik daudz kafejnīcu un veikalu un diez vai būs interesanti skatīties uz birojiem.

Rīgas domes vadība kopā ar ēku īpašniekiem trešdien apsekoja ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu atjaunotās pilsētas kultūras mantojuma ēku fasādes - Lāčplēša ielā 37, Tērbatas ielā 20, 28 un Blaumaņa ielā 14, informē pašvaldībā.

Šis ir pirmais gads, kad Rīgas pašvaldība piešķir līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Konkursam kopumā šogad pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47 projektus atzina par atbilstošiem konkursa kritērijiem un apstiprināja līdzfinansējumu. Šo projektu realizācijai kopumā paredzēts gandrīz 460 000 eiro liels pašvaldības līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka jau pirmajā konkursa gadā ir izrādīta tik liela interese par iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Iesākto turpināsim arī nākamgad - konkursu plānots izsludināt jau novembrī, lai būtu ilgāks laiks projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā tiks atvēlēts ne mazāk kā pusmiljonu eiro liels finansējums,» informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka nauda līdzfinansējumam iegūta no piemērotās paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 3% apmērā ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējoši objekti.

Kluss centrs ar novārtā pamestas nomales izjūtu nišas biznesiem – tā varētu raksturot kādreizējās Rīgas Sporta pils kvartālu Rīgā .

To ieskauj četras ielas: divas ar militāriem nosaukumiem – Artilērijas un Lielgabalu – un divas saistītas ar kultūrvēsturi – Tērbatas un K. Barona. Kvartālā, kura vidū kādreiz atradās Rīgas Sporta pils, dzīve rit savu gaitu. Citādi jau nevar būt. Veikaliem un citiem biznesiem, kas še izvietojušies, galvenie klienti esot nevis nejauši garāmgājēji, bet pastāvīgi – savējie – pircēji. Kādreizējā sporta būve (atrodas kvartāla vidū aiz metāla žoga) pašlaik biznesu tikpat kā neietekmē, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji.

Sports – citur

Sporta pils tika uzcelta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un ilgāku laiku bija vienīgā vieta, kur var slidot ziemu un vasaru. Laikiem mainoties, deviņdesmitajos gados Sporta pils kļuva par vietu, kur ne tikai nodarbojas ar sportu, bet arī pērk un pārdod poļu un citu labumus. 2008. gadā ēka nojaukta. Pašlaik zemes gabals pieder Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam Urmasam Sorumā (Urmas Soorumaa), tur plānots būvēt daudzfunkcionālu kvartālu, kurā būs nami dzīvokļiem, birojiem, veikaliem. «Gatavojamies jaunam arhitektūras konkursam,» par ieceres virzību saka projekta attīstītāja SIA Rotermann Latvia valdes locekle Kristīne Stabiņa. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem pret Tērbatas un Artilērijas ielu plānotas dzīvojamās ēkas, pret Lielgabalu un K. Barona ielu – biroji. Visās ēkās pirmajos stāvos pa perimetru būšot veikaliņi, kafejnīcas. Kvartāla iekšpusē paredzēta teritorija apstādījumiem. Rotermann ir atteicies no ieceres par viesnīcu, jo pašlaik tirgū šis segments esot piesātināts. Būvniecību domāts sadalīt sešās vai septiņās kārtās, jo tik lielu platību – 80 tūkst. m2 – nevarot apgūt vienā reizē. Aplēses, kad kvartālā varētu pacelties jaunas ēkas, K. Stabina atturējās nosaukt, taču atzina, ka līdz tam vēl esot diezgan ilgi. «Mierīgi nesteidzīgi darām uz priekšu, nekur neesam pazuduši, » situāciju rezumē K. Stabiņa.

Turpinot pētījumu par pilsētas vasaras ielas projektu, šonedēļ sākušās Tērbatas ielas iedzīvotāju un uzņēmēju intervijas, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicina būt atsaucīgiem, jo, iegūstot visu iniciatīvā iesaistīto pušu viedokļus un rekomendācijas, varēs pilnvērtīgi izvērtēt Tērbatas ielas kā vasaras ielas projektu.

Jau ziņots, ka eksperimenta rezultātu analīzei pašvaldība uzsākusi pētījumu, lai novērtētu apmeklētību, kā arī, iegūstot viedokļus un rekomendācijas par projekta norisi un organizāciju, novērtētu eksperimenta rezultātus un sagatavotos līdzīgu projektu īstenošanai.

Pētījumu laikā līdz 16. septembrim tiek veikti novērojumi par ielas apmeklētājiem un lietotājiem, kā arī veikta uzņēmēju, iedzīvotāju un apmeklētāju anketēšana. Līdz 16. septembrim ikviens interesents var izteikt savu viedokli par Tērbatas ielas eksperimentu, aizpildot ANKETU. Pirmajā nedēļā anketu aizpildījuši jau vairāk nekā 3200 respondentu.

SIA "Estera Development", Sporta pils teritorijas attīstītājs, 2025. gada pirmajā ceturksnī plāno uzsākt pirmās dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību Tērbatas un Lielgabalu ielā.

Projekta ietvaros tiks investēti vairāk nekā 120 miljoni eiro, lai izveidotu modernu dzīvojamo kvartālu, piedāvājot A+ energoefektivitātes dzīvokļus, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējībai. Kopš oktobra vidus uzsākta dzīvokļu rezervācija.

“Estera Development” 2022. gada maijā agrākās Rīgas Sporta pils teritoriju iegādājās no tās iepriekšējā īpašnieka. Jaunais attīstītājs paredz šo vietu pārveidot par modernu dzīvojamo kvartālu “Tērbatas dārzs”, kas papildinās Rīgas pilsētvidi ar 800 jauniem dzīvokļiem un komerctelpām. Kopumā plānotas sešas septiņstāvu mājas, kurās pirmie stāvi paredzēti komercdarbībai, piemēram, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem. Turklāt vienā no kvartāla stūriem, Artilērijas un Krišjāņa Barona ielas krustojumā, plānots atvērt lielveikalu, nodrošinot ērtu infrastruktūru iedzīvotājiem. Pārējās piecas ēkas teritorijā plānots būvēt pa posmiem, laikā no 2026. līdz 2032. gadam.

Tērbatas iela uz mēnesi kļuvusi par gājējiem, riteņbraucējiem un tirgotājiem draudzīgu vasaras ielu.

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas pārstāvis Artis Lapiņš norāda, ka pašvaldībā par Tērbatas ielu kā gājēju ielu runā vismaz 12 gadus un šobrīd ir īstais laiks, kad doties ārpus šaurām kafejnīcu un veikalu telpām un izbaudīt vasaru ārā ar iespēju ievērot distanci.

"Mēs ceram, ka tas patiesi palīdzēs pilsētai atmosties pēc krīzes un veicināt vietējo uzņēmējdarbību," viņš pauž.

Savukārt Rīgas Tūrisma un attīstības biroja valdes locekle Eva Juhņēviča uzsver, ka šāds vasaras ielas koncepts ir guvis atzinību visā pasaulē.

Rīgas pašvaldība eksperimenta veidā pirmo reizi realizē pilsētas vasaras ielas ideju, uz vienu mēnesi atvēlot Tērbatas ielu gājējiem, riteņbraucējiem, tirgotājiem un nedēļas nogalēs - kultūras notikumiem.