Ja vien ir vēlme, izdevumus var samazināt – to beidzot pierādījušas Latvijā strādājošās ministrijas, parskatot vēl deviņdesmitajos gados dibinātās līgumattiecības ar mūsu valstī vecāko mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju LMT, tādējādi kopējos ikmēneša tēriņus šajā jomā samazinot divarpus reizes.
Tiesa gan, par šādu soli ministrijas izšķīrās vien pēc tam, kad uz nesamērīgo šķiešanos ar līdzekļiem bija norādījis DB, bet, kā parasti saka, labāk vēlāk nekā nekad. Pašreiz, ņemot vērā nupat minēto naudas ekonomijas piemēru, valsts aparātam ir būtiski izdarīt vismaz pāris secinājumus nākotnei.
Pirmkārt, šobrīd noslēgtie līgumi par mobilo sakaru pakalpojumu saņemšanu nedrīkst kļūt par kārtējām ilgtermiņa attiecībām starp valsti un operatoru. Pretējā gadījumā, paejot noteiktam laika posmam, atkal var rasties situācija, kad ministriju darbinieku telefonsarunu apmaksa vairāk līdzinās līdzekļu šķiešanai. Ņemot vērā straujās izmaiņas gan tehnoloģiju jomā, gan tirgū, optimālā variantā šādi iepirkumi ministrijām būtu jārīko reizi gadā. Šeit nav būtiski, kura kompānija katru gadu uzvarētu – LMT vai kāda cita. Svarīgi ir tas, lai par nodokļu maksātāju naudu tiktu apmaksāts ekonomiski izdevīgākais piedāvājums. Bet tas, kāda ir politika vienam otram Latvijā strādājošam, turklāt ļoti labi atpazīstamam mobilajam operatoram, jau sen nav noslēpums – sadarbības nosacījumi kļūst pievilcīgāki vien tajā brīdī, kad klients piedraud ar pāriešanu pie konkurenta. Turklāt, lai vēl vairāk palielinātu iespēju ietaupīt, varbūt gluži nevajadzētu noteikt, ka datu pārraides vai interneta pārklājumam jābūt katrā pludmalē un pat purvā. Grūti iedomāties, kā ministriju darbinieki kārto valstiski svarīgas darīšanas, gozējamies pludmalē, it īpaši ņemot vērā, ka daudzi no viņiem savus darba kabinetus labprātīgi parasti nepamet. Tāpat diez vai perfektam pārklājumam jābūt teju visās pasaules valstīs.