Pirms pāris gadiem Agnis Apermanis uzsāka ceļu uz ģimenes māju un jau šovasar sola paša rokām uzceltajā mājā rīkot sālsmaizes balli. Dzīves garšu Agnis smaidīgs sagaida jaunbūvē un ar patiesu aizrautību, kas staro no ikkatra vārda, gatavs dalīties savā pieredzē.

«Dzīve piespieda - man ir trīs dēli, dzīvojam 45 kvadrātmetru lielā divistabu dzīvoklī. Saprotiet paši, ka divistabu dzīvoklī pieciem cilvēkiem ir stipri par šauru,» viņš stāsta.

«Protams, ka ilgus gadus pie sevis prātoju - vajadzētu māju, vajadzētu māju. Kad piedzima trešais dēls, tā doma vēl uzstājīgāk pārņēma manu prātu, sakot: «Vajag, vajag, vajag!» Tikmēr veselais saprāts pretī lika savus argumentus - tas ir dārgi, vajadzīga zeme, jāņem kredīts, vēl sazin kas, un tā tas atlikās. Lai cik neticami tas nebūtu, bet reāli mūsu mājas stāsts sākās ar ķieģeli. Man no laukiem piezvanīja tēvs, sakot, ka blakus miestā jauc nost muižas palīgēku un var dabūt vecos, smukos ķieģeļus. Es, kāda runa, mašīnā iekšā un uz laukiem prom. Kad tiku pie ķieģeļiem, man nebija ne zemes, ne projekta, nekā. Tikai doma, ka, ja reiz ir ķieģelis, tad tālāk vien darīšanas vaina.»

Keramikas ražotājs MiniClayBricks bērnu rotaļlietu tirgū ienācis ar jauna veida produktu

Bērni ir gaidu pilni. Viņiem apsolīts, ka šodien klasē būs ciemiņš. Ienāk jauna, smalka auguma meitene un izdala maisiņus ar pelēkiem māla ķieģelīšiem, koka ripiņas, niedres, akmentiņus un maisiņus ar šķidru masu. Uz pamatnēm lēnām top lielākas un mazākas būves. Darbs prasa pacietību un pirkstu veiklību. «Man patika, jo pirmo reizi strādāju ar ķieģeļiem, bet bruka viss ārā,» pēc nodarbības vērtē pirmklasniece Katrīna. Ceturtās klases skolnieks Kristaps piebilst: «Man liekas, tie ķieģeļi ir tik maziņi, ka vispār grūti paņemt rokās.» Taču tāda ir arī viena no SIA MiniClayBricks īpašnieces Aivas Kalnas gatavotā produkta funkcijām – roku sīkās motorikas attīstība. Pirkstu kustības koordinācija ir cieši saistīta ar cilvēka domāšanas un runas attīstību. Trenējot roku veiklību, vienlaikus attīstām to smadzeņu daļu, kas atbild par runu un rakstītprasmi. Tāpēc mazie māla ķieģelīši ir palīgs un laika kavēklis ne tikai bērniem, bet arī cilvēkiem pēc insulta, ja sekas ir daļēja ķermeņa paralīze. To A. Kalna zina, jo pirms sava uzņēmuma izveides strādāja Liepājas Reģionālajā slimnīcā par mediķi.

Atklājumi un inovācijas vislabāk rodas tad, kad apstākļi ir spiedīgi. Tā arī būvmateriālu ražotāja SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju, dibinot kopuzņēmumu Lode Finland, bet, gāzes cenām turpinot augt, nolemts mēģināt pārdot neapdedzinātu produkciju.

Vairāk par biznesa pavērsieniem un iecerēm CO2 neitrālas būvniecības virzienā Dienas Biznesa saruna ar SIA Lode valdes locekli Valdi Zariņu.

Fragments no intervijas

Ķieģeļu apdedzināšanai izmanto gāzi. Kā jums veicās kopš pērnā rudens?

Lode pastāv jau 60 gadu, bet tik dramatiski skarbi nav bijis laikam nekad. Vienmēr esam ar izdomu reaģējuši uz tirgus izaicinājumiem, un šķiet, ka arī šoreiz būs izdevies burtiski izlīst caur adatas aci. Pirmais lielais trieciens tieši Lodei bija energoresursu cenas, kas sāka kāpt jau 2021. gada nogalē. Proti, ja gada sākumā maksājām 12 eiro par kubikmetru gāzes, tad gada beigās bija jau 100 eiro. Skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, līdzībās runājot, bija kā eļļa ugunī, ja raugāmies tieši uz mūsu produkcijas noietu un pašizmaksas izmaiņām.

Ar svinīgu pilsētas atslēgu piestiprināšanu šodien, 14.novembrī, atklāja atjaunoto vēsturisko Rīgas 1.slimnīcas administratīvo ēku Bruņinieku ielā 5, informē Rīgas dome.

Atklāšanas pasākuma laikā uz ēkas fasādes smilšakmens galvaspilsētas ģerboņa kompozīcijā tika uzstādītas no jauna izgatavotās, arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga skicē paredzētās, bet iepriekš neīstenotās, Rīgas atslēgas.

Atjaunošanas darbi administratīvā ēkā tika sākti šogad 20. maijā. Šajos septiņos mēnešos tika veikti ne tikai nepieciešamie restaurācijas darbi, bet arī jumta nesošo konstrukciju atjaunošanas darbi, jumta seguma - māla dakstiņu - nomaiņa 1250 kvadrātmetru platībā.

«Protams, vislielākais restauratoru darbs bija pie fasādes atjaunošanas - tika notīrīti, pāršuvoti, restaurēti, vietām nomainīti, vēsturiskie ķieģeļi 2560 kvadrātmetru platībā. Tai skaitā pie slimnīcas administrācijas ēkas fasādes ir atjaunots arī apzeltīts Rīgas ģerbonis ar atslēgām,» informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Balto silikātķieģeļu namu jeb tā dēvēto hruščovku iedzīvotāji nereti uzskata, ka viņu mājas ir gana labas, lai tām siltināšana nebūtu vajadzīga. Reģionālais laikraksts «Bauskas Dzīve» izpētījis – tas ir mīts.

Ar «hruščovkām» pašlaik ir daudz problēmu, «Bauskas Dzīvei» pauž Aldis Greķis, attīstības finanšu institūcijas «Altum» eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma un gāzes tehnoloģiju katedras docents: «Caur silikātķieģeļu konstrukciju iziet 1,3 W/kv.m siltumenerģijas. Normatīvs ir 0,18 W/kv.m, tātad, renovējot «hruščovkas», siltuma patēriņu var samazināt septiņas reizes. Tas ir ļoti daudz. Šīs ēkas ekspluatācijā ir no 70. gadiem, tātad 50 – 60 gadus. Konstrukcijas ir nolietojušās, ķieģeļi nokalpojuši laiku, kad var pārciest sasalšanas un atkušanas ciklu. To var redzēt – ķieģeļi sāk drupt, balkoni ir avārijas situācijā.»

Mājsaimniecību būvniecības atkritumu apsaimniekošanā Latvijā trūkst vienotas pieejas, tāpēc valstī nav izmantots viss šā tipa atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotās izmantošanas potenciāls, atklāj atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” un Banku augstskolas veiktais pētījums.

Pētījuma ““Būvniecības un/vai nojaukšanas procesā radušos būvgružu plūsmas shēmas un ekspluatācijas shēmas sistēmas pilnveidošana” mērķis bija ne tikai ievākt datus, bet arī izstrādāt vadlīnijas un priekšlikumus būvniecības nozares normatīvajos aktos un tie pašlaik ir iesniegti Klimata un enerģētikas ministrijai. Vienlaikus tika radīti vairāki praktiski rīki gan pašvaldībām, gan iestādēm, kas uzrauga būvniecības procesus.

“Būvniecības un būvju nojaukšanā radītie atkritumi veido aptuveni 35 % no visiem Eiropas Savienībā esošajiem atkritumiem. Taču tajos ir daudz dažādu materiālu, piemēram, betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas joprojām var būt vērtīgs resurss. Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CleanR Verso” pieredze liecina, ka, pareizi būvgružus pārstrādājot, otrreizējā izmantošanā var atgriezt 65 % materiāla un tas ir vērā ņemams apjoms, kam nevajadzētu nonākt poligonā,” uzsver industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” valdes loceklis Jānis Reinfelds.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats divās daudzstāvu dzīvojamās mājās Krāsotāju ielā 28.

Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes pārstāves Maijas Križmanes norāda, ka mūsdienīgiem cilvēkiem nepieciešama mūsdienīga vide un viņas vērtējumā īres nami Krāsotāju ielā 28 tādu nodrošina kopumā 40 dzīvokļos.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Pārdomāts dzīvokļu plānojums arī nelielā kvadratūrā ļauj izveidot mājīgu vidi. Lai gan ēkas pārbūve neizceļas ar luksus risinājumiem, tā veikta kvalitatīvi un ar domu par ēkas lietotāju komfortu, piemēram, paredzot labiekārtojuma zonas, velosipēdu novietnes un noliktavas. Turklāt, jau šobrīd tiek ilgtspējīgi izmantoti materiāli – māla ķieģeļi no demontētajām palīgbūvēm izmantoti kā segums iekšpagalmos. Katra investīcija ēkas uzturēšanā, ir ieguvums tās īpašniekam ilgtermiņā, norāda M.Križmane.

Vaivē, Vidzemes šosejas (A2) 85,6 kilometrā ir pabeigti Kaķupītes caurtekas pārbūves darbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šīs caurtekas sākotnējā izbūve ir datēta ar 1850. gadu, un tā bija viena no senākajām valsts pārvaldībā esošajām ceļu būvēm, kā arī viena no lielākajām caurtekām valsts ceļu tīklā.

Kaķupītes caurtekas garums ir 27 metri un platums - 7,5 metri. Vēsturiskā caurteka 70 centimetru biezumā bija būvēta no ķieģeļiem. Taču apsekošanas laikā tika konstatēts, ka, salīdzinot ar 1996. gadā veiktajiem mērījumiem, vecā ķieģeļu caurteka bija nosēdusies par 17 centimetriem un draudēja sagāzties. Pārbūves laikā ir izveidota jauna dzelzsbetona konstrukcija, kurai iekšpusē vienā kārtā ir izklāti ķieģeļi, kas ņemti no vecās caurtekas velves. Būvdarbu gaitā tika pārrakti 7500 m³ grunts.

Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu jeb vairāk nekā 460 kilogramu atkritumu uz vienu iedzīvotāju*. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzoties uz straujāku Eiropas Savienības (ES) noteikto atkritumu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Pierīgā atklājis jaunu un modernu atkritumu šķirošanas rūpnīcu jeb Resursu pārvaldības centru.

Sākotnēji tajā plānots gadā sašķirot 20 000 tonnas sadzīves nešķiroto atkritumu un 25 000 tonnas šķiroto atkritumu, taču kopējās rūpnīcas jaudas atkarībā no atkritumu veida laika gaitā tehniski var sasniegt pat 150 000 tonnu gadā. Šobrīd Latvijā sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50% no kopējā atkritumu daudzuma. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035. gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija savā 2023.gada ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi.

Uzreiz pēc bakalaura izglītības ekonomikā iegūšanas sāku strādāt valsts pārvaldē, pēc tam aizgāju privātajā sektorā, konsultācijās. Vienā brīdī sākām ar kolēģiem meklēt, ko varētu darīt ne tikai pie datora sēžot, bet saistībā ar ražošanu. Pirms sešiem gadiem kādā izstādē kolēģis ieraudzīja šo produktu. Bija izstādīta iekārta, kas ļauj ar koku darīt to, kas līdz šim nav darīts – koks tiek pilnveidots, piešķirot tam citas mehāniskās īpašības – savā pieredzē dalās Cross Timber Systems dibinātājs Andris Dlohi.

Līdzīga iekārta šobrīd stāv arī mūsu ražotnē. Ražojam krustām līmētu masīvkoku. Tas ir 3, 5 un 7 slāņu koka panelis, kur katrs no slāņiem tiek veidots no blakus saliktiem dēļiem. Saliekot dēļus vienā virzienā, nākamo slāni perpendikulāri 90 grādu virzienā, mēs iegūstam masīvu koku ar īpašu struktūru, kas tur slodzi visos virzienos.

Šo materiālu izmanto kā nesošo konstrukciju jebkāda veida un izmēra būvēs. Ja augstākajai mūsu uzbūvētajai ēkai ir 6 stāvi, tad pasaulē no šāda paša materiāla ir uzbūvēta 14 stāvu ēka, un jau tiek projektēta uz 24 stāviem. Tas parāda, ka pareizi saražotam kokam nav pielietošanas limitu. Turklāt šis materiāls nemaksā dārgāk kā betons.

Biznesā sīkumu nav. Pievēršot uzmanību kādai šķietami sīkai niansei vai detaļai, uzņēmums var ietaupīt, būtiski palielinot peļņu. Tieši tāpēc iepakojamo iekārtu un materiālu tirgotājs un servisa uzņēmums SIA Profipak SL piedāvā pāris noderīgus padomus, kā izmantot uzņēmumam pieejamos resursus vēl efektīvāk.

Izejvielu iegāde, produkta kvalitāte, ražošanas iekārtas, produkta iepakojums un droša transportēšana.

Visi iepriekšminētie ražošanas procesi ir vienlīdz svarīgi. Piemēram, nekvalitatīvs, taču spožā papīrā iepakots produkts ir kā skaista sporta mašīna, kas stāv garāžā ar izņemtu motoru un sausu degvielas tvertni. Uz to var paskatīties, bet tā nesniedz īpašniekam vairāk par vizuālu baudījumu. Savukārt, padomāt par kvalitatīvu produktu skaistā iepakojumā, taču nepadomāt par tā iepakošanu transportēšanai, ir tas pats, kas paņemt skaistās sporta mašīnas virsbūvi, ielikt tajā jaudīgu motoru, iepildīt degvielu, uzlikt uz tās gāzes pedāļa ķieģeli, aizvērt acis un cerēt, ka tā nonāks galapunktā sveika un vesela bez jebkādām garantijām. Muļķīgi, vai ne?

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 106.5 miljonu eiro apmērā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra Akropole būvniecībai Rīgā, Maskavas ielā 257b, informē bankā.

Tas ir šī gada apjomīgākais darījums Latvijā nekustamo īpašumu nozarē un viens no lielākajiem Latvijā noslēgtajiem finansēšanas darījumiem.

Jauno tirdzniecības centru plānots atvērt 2019. gadā, un tā kopējā platība sasniegs apmēram 98 tūkstošus kvadrātmetru. No tiem 90 tūkstoši kvadrātmetru paredzēti tirdzniecībai, bet 10 tūkstoši – biroju telpām. Akropoles apmeklētājiem būs pieejams arī kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona un restorāni.

«Atšķirībā no citiem tirdzniecības centriem Rīgā, Akropolē vienuviet atradīsies gan plašs iepirkšanās un izklaides iespēju piedāvājums, gan modernas biroju telpas,» stāsta uzņēmuma Akropolis Group vadītāja Saule Zabuļonīte (Saule Zabulionyte).

Mūziķis Igo Bauskas novada Ceplī izveidojis jaunu tūrisma objektu «Igo Mūzikas un mākslas centrs Ceplis».

Šobrīd mūziķis piedāvā apskatīt vēsturisko Kaļķu dedzinātavu - industriālo ēku ar masīvu skursteni centrā var apskatīt divos stāvos, kā arī ielūkoties skurstenī no iekšpuses. Otrajā stāvā izveidota ekspozīcijas telpa, kurā apskatāmi vēsturiskie ķieģeļi, bet bijušās kopmītnes logos ēkā «Ceplis 10» apskatāmi 12 Zibensplenēra mākslinieku darbi.

Ceplī jau hercoga Jēkaba laikā tika gatavoti celtniecības materiāli. Liela nozīme bija Lielupei kā ūdens ceļam. 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā ciematā Ceplis izveidojās rūpniecisks komplekss - kaļķu dedzinātava, ķieģeļu ceplis, dakstiņu ražotne, krāsns podiņu ražotne, glazēšanas cehs u.c.

Līdz 1940. gada nacionalizācijai rūpnīca piederēja un tās darbību vadīja grāfs Anatols Līvens. Padomju laikā rūpnīcas komplekss savu darbību turpināja līdz 90. gadiem un pēc tam tika izsaimniekots, atstājot aiz sevis industriāli degradētu vidi. Dažas no 19.gs. ēkām ir saglabājušās.

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu Akropoles apkārtnē, papildus tiešajām būvniecības izmaksām, attīstītāji plāno pilsētas apkārtējās infrastruktūras uzlabošanā investēt aptuveni 7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Šobrīd notiek intensīvs darbs pie infrastruktūras izveides topošā daudzfunkcionālā centra Akropole apkaimē, lai nodrošinātu ērtāku satiksmes plūsmu.

Tāpēc Maskavas ielas sākumposmā līdz 3.februārim ieviesti satiksmes ierobežojumi. Šajā laika posmā tiks izbūvēta estakāde un iebrauktuve.

«Tik apjomīgs un nozīmīgs būvniecības process paredz arī īslaicīgas neērtības, tomēr šādu infrastruktūras darbu mērķis ir izveidot daudz ērtāku transporta plūsmu un kvalitatīvāku pilsētvidi nākotnē. Tādēļ aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem saistībā ar šobrīd notiekošajiem satiksmes organizācijas pasākumiem Akropoles būvlaukuma apkaimē. Esam rūpīgi gatavojušies, tos iepriekš analizējot, plānojot un saskaņojot ar Rīgas Domes Satiksmes departamentu, tādejādi cenšoties radīt pēc iespējas mazāk neērtību autovadītājiem un apkārtnes iedzīvotājiem, kurus šie satiksmes organizācijas pasākumi varētu ietekmēt,» uzsver Akropole Rīga vadītājs Kaspars Beitiņš.

Dienvidāfrikas policija otrdien veic pastiprinātu patrulēšanu Johannesburgas centrā, šādi reaģējot uz kārtējo pret ārzemniekiem vērstās vardarbības vilni.

Pēc pūļa plosīšanās aizvadītajā naktī Aleksandras rajonā, dedzinot un izlaupot veikalus, pilsētas tukšajās ielās redzami mētājamies ķieģeļi, akmeņi un gumijas lodes.

Aleksandrā joprojām lielā skaitā koncentrēti policijas spēki, un ik pa laikam tiek raidītas gumijas lodes, lai izklīdinātu pūļus.

Paredzēts, ka otrdien policija tiksies ar kopienas līderiem.

Aleksandrā, kur pirmdien notika demonstrācijas, to dalībniekiem paužot nepatiku pret ārzemnieku klātbūtni, otro nakti pēc kārtas turpinājušās nekārtības.

«Pēc veikalu izlaupīšanas un īpašuma bojāšanas Johannesburgā un apkārtnes rajonos» aizturēti vairāk nekā 90 cilvēki, teikts pirmdienas vakarā izplatītajā valdības paziņojumā.

Šis ripzāģis nav vis gluži parasts, tas ir ļoti īpašs, turklāt liels un jaudīgs, stāsta Indulis Uškāns, izrādot savu darbnīcu. Ja neņem vērā jaunos darbagaldus, izmaiņas kopš iepriekšējās viesošanās reizes Glūdas pagastā ir nelielas, tomēr ļoti būtiskas, vēsta laikraksts Diena, kas seko līdzi jaunā uzņēmēja gaitām.

I. Uškāns savu ražotni nolēma atvērt dzimtajā pusē - Jelgavas novada Glūdas pagastā. Viņa biznesa ideja ir vienkārša un reizē oriģināla: jaunais uzņēmējs plāno ražot izsmalcinātas mēbeles, par materiāliem izmantojot simtgadīgus dēļus no vecām, nojaucamām ēkām - šķūņiem, guļbūvēm un koka karkasa ēkām. Uzņēmējs plāno nodarboties arī ar senu mēbeļu remontu un restaurāciju, vecajā veidolā ieviešot nemanāmus, bet modernus akcentus, piemēram, mūsdienīgu furnitūru.

I. Uškāna veidotajā vidē aiz vecajiem koka vārtiem, kas joprojām stāv savā vietā, paslēpušies moderni žalūziju vārti, kas paceļami uz augšu, raksta Diena.

Jaunākais "Cat" triecienizturīgais tālrunis "S52" ieguvis plānāku korpusu un tagad ir lietojams arī cilvēkiem ar nelielām plaukstām.

Pēc ieilguša pieklusuma pērnā gada nogalē par sevi atgādināja izturīgo viedtelefonu zīmols "Cat", prezentējot jaunu vidējās klases ierīci "S52". Lai arī konceptuāli tas ieturēts tradicionāli robustā stilā, šis ir pirmais "Caterpillar" jeb “kāpurs”, kura mērķauditorija nav gluži celtnieki vai zemes dzīļu pētnieki.

Izdzirdot trīs burtu kombināciju "Cat", tas pamatā asociējas ar pamanāmi dzelteniem traktoriem un citu būvdarbu tehniku vai pamatīgiem, ķieģeli atgādinošiem tālruņiem. "S52" ir pirmā atkāpe no "bruņumašīnas filozofijas", jo šis tālrunis ir ievērojami slaidāks par priekšgājējiem.

Tas joprojām plānumā nevar sacensties ar gludajiem, trauslajiem, abpus stiklotajiem telefoniem, taču beidzot ir piemērots arī vidusmēra cilvēka plaukstai un kabatai, nevis tikai fizisku darbu strādājošo raupjajiem pirkstiem. Turklāt ražotājs apgalvo, ka tas saglabājis tādu pašu triecienizturību, kā iepriekšējo gadu modeļi.

Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcija tuvojas noslēgumam; savulaik progresīvajai celtnei spozmi piešķirs modernas tehnoloģijas

Rīgas Motormuzejs atrodas Mežciemā, 1,6 hektārus plašā zemesgabalā, no kura dažādu ierobežojumu dēļ faktiski ir izmantojams mazāk par hektāru. Līdz ar rekonstrukciju zemesgabalu izmants pilnībā – muzeja platība tiks palielināta līdz 7700 kvadrātmetriem, bet blakus 3000 kvadrātmetru plašā piebūvē top jauns Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klientu apkalpošanas centrs. Agrāk Rīgas Motormuzejs tika uzskatīts par lielāko motormuzeju Baltijā, tagad tas būs arī modernākais Austrumeiropā un tajā būs interesanti gan speciālistiem, gan ģimenēm ar bērniem, ir pārliecināti CSDD.

Entuziastu klubiņš

#Komplekss piesaistīs ne tikai Ķengaraga, bet visas Latvijas iedzīvotājus, kā arī viesus.

Tieši pēc gada Rīgā ir plānots atklāt grandiozo iepirkšanās un izklaides centru Akropole, kura būvniecība Maskavas ielā, bijušās Kuzņecova fabrikas vietā noris strauji un vērienīgi.

UAB Akropolis Group valdes loceklis, SIA Akropole Rīga vadītājs Kaspars Beitiņš 9.martā intervijā DB izteica pārliecību, ka komplekss piesaistīs ne tikai Ķengaraga, bet visas Latvijas iedzīvotājus, kā arī viesus.

Jau vēstīts, ka topošā tirdzniecības centra kopējā platība sasniegs apmēram 98 tūkstošus kvadrātmetru. No tiem 90 tūkstoši kvadrātmetru paredzēti tirdzniecībai, bet ap 10 tūkstoši – biroju telpām. Akropoles apmeklētājiem būs pieejams arī kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona un restorāni.

Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.

Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.

“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.

Rīgas pilsētas būvvalde aizvadītajā ceturtdienā likusi pārtraukt privātā bērnudārza Margrietiņa, Dārzaugļu ielā 10, ekspluatāciju, jo tajā konstatēti pārkāpumi, kas apdraud bērnu veselību un drošību, tomēr bērnudārzs vēl vakar turpinājis darbu, pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Būvvalde konstatējusi, ka pilsētā vairākās ēkās ir ierīkoti bērnudārzi, tomēr ēku atbilstība šādai funkcijai nav saskaņota. Visi bērnudārzi rakstiski brīdināti, un lielākā daļa arī atsaukusies, solot novērst nepilnības. Tomēr četri nav devuši par sevi ziņu un viens no tiem bijis bērnudārzs Margrietiņa, pastāstīja Vircavs.

Šī iemesla dēļ iestādē 31.jūlijā veikta pārbaude un atklāta «diezgan šaušalīga aina», sacīja Vircavs. Piemēram, ar atklātu virsmu bērnudārza teritorijā atrodas kanalizācijas aka, ēkas nesošajās sienās bez saskaņošanas izbūvētas durvis, spēļu laukums daļēji atrodas zem sapuvušas nojumes, no sienām brūk ķieģeļi.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Investējot 11 miljonus eiro, viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs "UPB" uzsācis jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecību Liepājā. Plānots izbūvēt ražošanas telpas 4900 m2 platībā un gatavās produkcijas noliktavas 2900 m2 platībā, kā arī modernizēt līdzšinējo betona ražotni, informē uzņēmums.

"Apjomīgās investīcijas jaunajā mūsu grupas uzņēmuma "MB Betons" dzelzsbetona ražotnē un arī esošās infrastruktūras modernizācija ļaus mums piedāvāt dzelzsbetona konstrukcijas ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiks paveikta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu un spēsim klientiem piegādāt gatavāku produktu, kas attiecīgi samazina darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku būvlaukumā," skaidro "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Jaunajā ražotnē plānots ražot dzelzsbetona fasādes elementus, kam tiek izmantoti dažādi dekoratīvi apdares materiāli, piemēram, fasādes ķieģeļi vai flīzes, kā arī dažādu krāsu betons. Tāpat tajā būs iespējams izgatavot dažādus hibrīdelementus, veikt logu montāžu dzelzsbetona elementos un citus darbus. Tas ļauj vairāk izdarīt nevis būvlaukumā, bet jau ražotnē, un tādējādi paaugstina gatavā elementa vērtību.