Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.
Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.
“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.
“Realitāte ir tāda, ka šobrīd ir maz kredītdevēju, kas aktīvi strādātu tieši uz mazpilsētām vai laukiem. Tam ir vairāki iemesli – zemā maksātspēja, līdzmaksājuma trūkums un vienlaikus prasības no finansējuma aizdevēju puses par līdzfinansējuma apmēru (līdz pat 50% no īpašuma vērtības), īpašumu likviditātes jautājumi un nekustamā īpašuma tirgus specifika reģionos (tirgus svārstībām ir lielāka ietekme uz reģionos esošo īpašumu vērtību), tirgus neprogresivitāte,” viņš uzskaita.
Tam piekrīt arī SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars, kurš uzsver - lai saņemtu aizdevumu mājokļa iegādei reģionos, priekšnoteikumi nemainās – banka vērtē aizņēmēja ienākumus, kredītvēsturi, esošo kredītsaistību slogu, kā arī spēju nodrošināt līdzfinansējumu. “Arī klientam jāizvērtē, vai otru mājokli var atļauties, – jāsaprot, ka katrs īpašums pēc tā iegādes ir jāapsaimnieko un tās ir papildu izmaksas, lai īpašumu uzturētu kārtībā. Piešķirot aizdevumu, bankai ir jābūt pārliecībai, ka klients varēs segt visas savas kredītsaistības un kredīta ikmēneša maksājumi neietekmēs viņa ikdienas dzīves ritmu. Līdz ar to bieži vien atteikuma iemesls saņemt aizdevumu, piemēram, brīvdienu mājas iegādei laukos ir nepietiekami ienākumi, lai nosegtu visas kredītsaistības,” piebilst A. Škapars.
“Idillisku dzīvi laukos ar piemājas dīķi lielā mērā varēs atļauties turīgi cilvēki ar augstiem ienākumiem, kuri strādā Rīgā vai kādā reģiona centrā, vai lielie lauksaimnieki. Respektīvi, šāds dzīvesveids zināmā mērā ir pārvērties par dārgu hobiju. Būtiskākais iemesls tam ir fakts, ka reālās, piemēram, privātmājas būvniecības vai renovācijas izmaksas Rīgā vai 200 kilometru attālumā no tās būtiski neatšķiras, jo ķieģeļi maksā tik, cik tie maksā, bet uzcelto māju tirgus vērtība būs ievērojami atšķirīga,” piebilst A. Silantjevs.
“Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma cenas un likviditāte reģionos bieži vien ir zema, tas dažreiz ir šķērslis hipotekārā kredīta noformēšanai, līdz ar to būtu valstiski jāturpina virzīties uz atsevišķu atbalsta programmu veidošanu, lai palīdzētu cilvēkiem iegādāties īpašumus reģionos un attīstītu reģionu nekustamā īpašuma tirgu,” uzskata bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāja Baltijā Anna Fišere-Kaļķe.
Visu rakstu Īpašumus reģionos kreditē negribīgi lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.
Speciālizdevumus drukātā versijā var saņemt, abonējot Dienas Biznesu.