Ar miljonu «mazgāšanas» iespējamo rekordistu Arti Hartmani saistītais SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Aigars Bors jau 2006.gadā bijis KNAB redzeslokā. Tomēr izmeklēšana Bora lietā ar augstu SAB un valsts amatpersonu gādību nolikta «uz bremzēm». Bora lietas materiāli, kuriem piešķirts īpašas slepenības grifs, atrodas slepeno lietu arhīvā, vēsta portāls pietiek.com.

Aptuveni 140 miljonu latu «atmazgāšanā» aizdomās turētais Liepājas uzņēmējs Artis Hartmanis jau ilgstoši bijis saistīts ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadošo darbinieku Aigaru Boru. Vēl vairāk, kā liecinot drošu avotu Pietiek sniegtā informācija, 2006.gada otrajā pusē lietu par Boru, kuras ietvaros izmeklēta šīs SAB amatpersonas, iespējamā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Tomēr Bors, kurš saskaņā ar piektdien noskaidroto ir SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieks, izrādījies ciets rieksts. Proti, kad par KNAB veikto izmeklēšanu, kuras materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai (institūcija, kas tiesīga veikt izmeklēšanu par SAB), uzzinājušas augstākās SAB un valsts amatpersonas, Bora lieta nolikta «uz bremzēm» un apklusināta, informē medijs.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), pirmdien žurnālistiem apliecināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

SAB priekšnieks Jānis Maizītis premjeri informējis par lēmuma iemesliem, tomēr Straujumai nav tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturējās vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

«Es ministres demisiju neprasīšu, viņai ir tiesības SAB lēmumu pārsūdzēt [ģenerālprokuroram],» sacīja Straujuma.

Līdz vēlēšanām atlikuši vairs tikai četri mēneši, un tas ir tas laika periods, kamēr var norisināties Brokas sūdzības izskatīšana, turklāt viņai ir tiesības sūdzēties arī starptautiskajās institūcijās. «Šī būs pieredze nākamajiem valdību vadītājiem - būs jāvelta laiks tam, lai noskaidrotu, vai ministram ir pielaide valsts noslēpumam,» atzina Straujuma.

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka var zaudēt amatu.

Intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes, viņa atzina, ka šāda iespēja pastāv, taču uzsvēra, ka VK tik un tā iestāsies pret valsts pārvaldes sistēmas nepilnībām.

Viņasprāt, svarīgākais šobrīd ir apturēt sistēmu, pateicoties kurai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atņem pielaides valsts noslēpumam. Tas ir jāaptur, līdz brīdim, kamēr tiek sakārtota pielaižu izsniegšana.

Viņa skaidroja, ka vairāki VK darbinieki ir zaudējuši pielaides valsts noslēpumam. Pielaide atņemta darbiniekiem, kuri strādāja pie Winergy un airBaltic lietām.

Uz SAB esot izsaukts darbinieks, kurš strādājis pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma. Šim darbiniekam pielaide iepriekš ir izsniegta, bet tagad viņš tiek saukts uz SAB.

Nacionālās drošības padome sestdien vienojusies par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru virzīt Egilu Zviedri, kurš līdz šim bijis SAB direktora vietnieks, informēja Prezidenta kancelejā.

Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, SAB - kopš 2000. gada. Patlaban viņš ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Par Zviedra iecelšanu amatā būs jālemj Saeimai.

Rīgas Tehniskajā universitātē Zviedris ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskola "Turība" - maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Viņš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000.gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011.gadā - par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieks, bet kopš 2014.gada ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, pērn ārvalstu izlūkdienestu interese par Latviju nav samazinājusies, liecina informācija Satversmes aizsardzības biroja (SAB) gada pārskats.

SAB konstatējis, ka ārvalstu izlūkdienesti Latvijā interesējušies par Saeimas vēlēšanām, par politiķiem un amatpersonām, piemēram, to finansiālajām saistībām, biogrāfijas datiem un aizkulišu informāciju. Ne bez ievērības palikusi informācija par ekonomisko situācija Latvijā un ekonomiskās krīzes ietekme uz drošības politiku un aktualitātes lielākajos Latvijas uzņēmumos.

Ārvalstu izlūkdienesti izrādījuši interesi arī par Latvijas ārpolitikas un militārajām aktivitātēm, kā arī par sasniegumiem zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Pērn ar iedzīvotāju palīdzību SAB ieguvis informāciju par personu, kura tikusies ar Latvijas valsts piederīgajiem Krievijas teritorijā. SAB uzskata, ka šī persona ir Krievijas izlūkdienesta virsnieks vai darbojas specdienestu uzdevumā. Patiesā šīs personas identitāte SAB nav zināma, bet, uzsākot kontaktus, viņš stādījies priekšā kā kādas Krievijas politiskās partijas veidota inovāciju projekta konsultants. SAB ir zināms, ka persona vākusi izlūkošanas ziņas par Latvijas iekšpolitiku, īpašu interesi izrādot par politiskajām aktualitātēm priekšvēlēšanu laikā. Tāpat persona ir meklējusi piekļuvi Latvijas drukātajiem medijiem, lai tajos publicētu noteiktus rakstus.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam (VL-TB/LNNK) nolēmis nepiešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam, aģentūru informēja Naudiņš.

(Papildināta visa ziņa.)

Lēmums atteikt pielaidi valsts noslēpumam esot pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt Naudiņa spēju saglabāt valsts noslēpumu. Ministrs par šādu lēmumu ir pārsteigts un gatavojas to apstrīdēt Ģenerālprokuratūrā. Ja arī šis lēmums būs negatīvs, tad viņš vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Naudiņam šķiet interesanti, ka kopš marta beigām, kad viņš tika apstiprināts ministra amatā, līdz brīdim, kad uzrakstīja savu īpašo viedokli, kurā pamato, kāpēc neatbalsta bankas Citadele pārdošanu, SAB ar viņu nav sazinājies. Pēc tam sekojuši vairāki izsaukumi uz SAB, pēdējais no tiem bijis pagājušajā nedēļā.

Saeima šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla Egilu Zviedri.

Iepriekš Zviedra iecelšanu šajā amatā vienbalsīgi atbalstīja Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Jau ziņots, ka Nacionālā drošības padome iepriekš vienojās par SAB direktoru virzīt Zviedri, kurš līdz šim bija SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992.gada, SAB - kopš 2000.gada.

Rīgas Tehniskajā universitātē Zviedris ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskola "Turība" - maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Viņš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000.gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011.gadā - par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieks, bet kopš 2014.gada ieņēma SAB direktora vietnieka un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka amatu.

Par iespējamo četrus gadus ilgušo naudas atmazgāšanu, kurā apgrozīti ap 140 miljoni latu, aizdomās turētā Liepājas uzņēmēja Arta Hartmaņa biznesa partnere Iveta Bora ir vadoša Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pretizlūkošanas darbinieka Aigara Bora sieva, informē portāls pietiek.com.

SAB vadošā darbinieka sievu un Hartmani saista iespējamajā naudas atmazgāšanā iesaistītā Liepājas ostas firma Baltic Bunkering Company, kura pirms dažiem gadiem iegādājās jaunu Aston Martin DB9 un kurā Hartmanim, kā liecina Lursoft informācija, līdz pat šā gada aprīlim piederēja 42,5% kapitāldaļu, norāda portāls.

Kopš šā gada 21.aprīļa 80% Baltic Bunkering Company īpašniece ir Panamā reģistrētā Shipeco INC. Savukārt SAB darbinieka Aigara Bora, kurš pēc neoficiālas informācijas ieņem SAB pretizlūkošanas šefa amatu, sievai Ivetai nu pieder 20% BBC daļu.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulējis pielaidi valsts noslēpumam kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Arī SAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka pārbaude ir pabeigta, bet pieņemto lēmumu SAB publiski nekomentē, jo to var komentēt persona, par kuru ir pieņemts lēmums.

Vārpiņš teica, ka pielaides anulēšana notikusi pagājušās nedēļas nogalē. Vārpiņš pauda, ka tas noticis visai lielā steigā, turklāt viņam tas neesot pārsteigums, «ņemot vērā, kā vispār attīstās notikumu gaita Rimšēviča lietā». Saskaņā ar advokāta teikto iemesls pielaides anulēšanai nav februārī presē publicētā fotogrāfija, taču plašāk viņš SAB lēmumu nekomentēja.

Advokāts norādīja, ka šāds rezultāts jau tika prognozēts. «Prognozējām, ja tas notiks, tas varētu notikt tieši šobrīd viena apstākļa dēļ, proti, pēc neoficiālas informācijas 30.maijā ir jānotiek Eiropas Savienības tiesas sēdei, kurā jālemj par pagaidu noregulējumu jautājumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja liegumu Rimšēvičam ieņemt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amatu,» pauda Vārpiņš.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis vērtēt Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta locekļu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai, aģentūrai LETA pastāstīja SAB pārstāve Iveta Maura.

Viņa apliecināja, ka ministru kandidātu izvērtēšana tiks veikta maksimāli īsā laikā. Maura gan piebilda, ka pieeja valsts noslēpumam joprojām ir spēkā tiem Kariņa topošās valdības ministru amata kandidātiem, kuri ieņem amatus jau pašreizējā valdībā.

SAB direktors Jānis Maizītis iepriekš publiski skaidroja, ka SAB veiktās personu pārbaudes parasti tiek pabeigtas aptuveni divu mēnešu laikā. Likums paredz, ka pārbaudes maksimālais termiņš ir trīs mēneši, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un pēc tam arī tiesā, līdz ar to kopējais termiņš, kurā izskata šādus jautājumus, pēc Satversmes tiesas sprieduma pielaižu jautājumā ir pieaudzis.

Krievijas laikraksts Rossijskije Vestji, kurā rakstīts par būvfirmas Re&Re maksājumiem partijas Vienotība melnajai kasei, nereti publicē fantāzijas, kas nodara kaitējumu Latvijas interesēm, norāda Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

Krievijas Federālā laikraksts Rossijskije Vestji vēsta, ka, pēc tā rīcībā esošās informācijas, SAB direktors Jānis Maizītis informējis Valsts prezidentu Andri Bērziņu par to, ka būvfirmas Re&Re vadība vairāku gadu laikā bijusi cieši saistīta ar Vienotību. Kontaktu ar uzņēmumu uzturējusi premjera Valda Dombrovska (V) sieva Ārija Dombrovska un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) vīrs Jānis Āboltiņš. Tieši viņi saņēmuši naudu no Re&Re partijas melnajai kasei, kā arī sev personīgi.

Savukārt Vienotība lobējusi, lai šis uzņēmums saņemtu valsts pasūtījumus. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, Re&Re esot atzinušies izmeklētājiem par naudas nodošanu Vienotībai. Vienlaikus ASV Valsts departamenta pārstāvji mēģinot pārliecināt Bērziņu, lai viņš izdarītu tā, lai skandāls neizvērstos.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir atteicis pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, šodien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Straujuma pieņēmusi lēmumu, ka Dreimane vairs nevar lemt par ar valsts noslēpumu saistītiem jautājumiem. Premjerministre norādīja, ka viņai ir pienākums šādi rīkoties, un skaidroja, ka lēmumu pieņemšana šajās lietās uzticēta Valsts kancelejas direktora vietniecei Inesei Gailītei.

Straujuma skaidroja, ka plānots veikt rotāciju, Dreimanei piedāvājot citu amatu. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv SAB lēmuma pārsūdzības iespēja, skaidroja Ministru prezidente. Straujuma pieļāva iespēju rosināt Ministru kabinetam pilnvarot viņu pēc pārsūdzības procesa beigām veikt Dreimanes rotāciju uz citu amatu.

Valdības vadītāja norādīja, ka vēl nezina, vai ar šo rosinājumu valdībai nāks klajā rītdien.

11.novembra agrā rītā 60 gadu vecumā mūžībā devies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, liecina augstu valsts amatpersonu ieraksti sociālajos tīklos.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmo reizi tika apstiprināts 2000.gadā, bet par SAB direktoru viņš tika iecelts 2013.gadā.

Sociālajos tīklos līdzjūtību Maizīša piederīgajiem izteicis gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Maizītis darba gaitas 1984.gadā sācis kā izmeklētājs Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā. Laikā no 1991. līdz 1994.gadam viņš darbojies kā Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs, bet 1994.gadā iecelts par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

No 2000. līdz 2010.gadam Maizītis bija Latvijas ģenerālprokurors. 2010.gadā Saeima ar divu balsu pārsvaru noraidīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunieceltais vadītājs Jānis Maizītis, būdams ģenerālprokurors, vairākas reizes atcēlis SAB pieņemtos lēmumus saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš atzina, ka bijušas pietiekami daudzas situācijas, kur pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai precīzas. J. Maizītis arī atzina, ka ir daudz sūdzību saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumiem no personām, kurām tiek liegtas šīs pielaides. «Tur ir daudz un dažādas situācijas. Dažbrīd varbūt skaidrāk jāpaskaidro personai, kādēļ tāds lēmums ir pieņemts,» sacīja SAB vadītājs. J. Maizītis arī norādīja, ka tomēr personas bieži apzinās, kādēļ ir tāds lēmums.

SAB vadītājs skaidroja, ka vienmēr, kad šie lēmumi tiek pārsūdzēt, notiek pārbaudes, kā biroja vadītājs vai attiecīgās amatpersonas, kas pārbaudes veikušas, nonākušas pie šī lēmuma. «Bijušas pietiekami daudz situāciju, kur runāts par to, ka pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai tās varēja būt precīzākas,» sacīja J. Maizītis.

Tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK) nolēmusi atkāpties no amata un iesniegt Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) demisijas rakstu, pirmdien preses konferencē paziņoja Broka.

(Ar jaunāko informāciju papildināts viss teksts.)

Politiķe savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar Citadeles bankas pārdošanu, Latvijas Gāzes dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

Broka uzsvēra, ka šādā situācijā jārīkojas atbildīgi, lai ministrs valdības sēdēs varētu piedalīties visu jautājumu apspriešanā.

Kā preses konferencē norādīja nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, partija rīt vai parīt varētu pārrunāt jautājumu par iespējamo tieslietu ministra amata kandidātu.

«Diemžēl lielās Rietumu kompānijas uztver Latvijas teritoriju kā potenciālo kara zonu,»

Tā DB intervijā saka Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc darījuma ar Ventspils naftas akcijām izskanēja arī tāds viedoklis, ka tā varētu būt daļa no kāda «miera plāna» starp ilgos konfliktos iesaistītajiem uzņēmējiem. Vai Ventspilī ir iestājies miers?

Vispirms par pašu darījumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktā obligātā vienas akcijas atpirkšanas cena ir 4,56 eiro. Ņemiet vērā, ka ir pārdota ne tikai kontrolpakete virs 50%, bet pakete, kas nodrošina pircējam akcijas virs 75% – faktiski dod iespēju darīt ar kompāniju jebko. Vēl ņemiet vērā, ka Vitol grupā ietilpstošajai kompānijai Euromin Holdings Limited (Euromin) tūlīt vajadzēja maksāt par Ventspils naftas terminālu, kas viņiem bija atliktais maksājums uz 10 gadiem. Tas nozīmē, ka Euromin varēs nesamaksāt šo atlikto maksājumu par Ventspils naftas terminālu. Savulaik Euromin nopirka 50% no Ventspils naftas termināla par 160 miljoniem, bet, izmantojot atlikto maksājumu uz 10 gadiem, neko nesamaksāja. Tagad maksāšanas laiks ir pienācis. Ja Euromin samaksā Ventspils naftai šos 160 miljonus, tad ir grūti izskaidrot, kāpēc tos nesadala dividendēs. Tātad, ņemot vērā absolūtas kontrolpaketes iegūšanu un šo faktu, minimālais koeficients, par kādu saprātīgs pārdevējs pārdotu vairāk nekā 43% akciju, būtu 4,56 eiro, kas jāreizina ar 1,3 līdz 1,5. Ja pareizinām ar minimālo koeficientu (1,3), tādā gadījumā vienas akcijas cena būtu apmēram 6 eiro. Taču akcijas nepārdeva par 6 eiro, bet par 1,77 eiro. Tātad katras akcijas cena ir apmēram 4,30 eiro zem tirgus cenas. Ja to pareizina ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, redzams, ka darījums ir par minimums 190–200 miljoniem eiro lētāks nekā tirgus cena.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amats, pēc tā vadītāja Jāņa Kažociņa domām, zināmām aprindām varētu būt ļoti interesants.

«Par mani jau presē raksta visādas lietas. Piemēram, Krievijas medijos parādās raksti, ka Latvijas SAB ar visu tā direktoru priekšgalā it kā esot vainīgs, ka Krievijā no Afganistānas ieplūst narkotikas. Tādi un citādi apmelojumi,» intervijā Latvijas Avīzei norādījis J. Kažociņš. Viņš arī piebilst, ka acīmredzot kāda izpratnē SAB ir tik visvarens un visspēcīgs, ka spēj arī to.

Runājot par SAB, J.Kažociņš arī min, ka kopš finanšu krīzes arī valsts drošības institūcijām nācies savilkt jostu. Tas nozīmējot, ka arī SAB bijis jāpārvērtē funkcijas, izvērtējot, kā veidot sadarbību ar citām valsts drošības iestādēm, lai visas funkcijas tiktu pildītas. Rezultāts esot interesants un sanākot, ka ar mazākiem resursiem var sasniegt labus rezultātus. Tagad darbinieki spiesti domāt radoši, kādā veidā iegūt informāciju, kas nepieciešama valstij, izmantojot pavisam citas, lētāks metodes.

Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldes (GRU) pēdējo gadu laikā vairākkārt īstenojis uzbrukumus Latvijas kibertelpai, aģentūra LETA uzzināja Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

SAB vērtējumā GRU ir viens no aktīvākajiem ārvalstu dienestiem, kas arvien intensīvāk ir izvērsis darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Latviju.

Tā pati Krievijas militārā izlūkošanas dienesta hakeru grupa, kas īstenoja uzbrukumus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai «OPCW», Pasaules Antidopinga aģentūrai un Malaizijas institūcijām, kuras veica izmeklēšanu saistībā ar «MH17» lidmašīnas notriekšanu, pēdējo gadu laikā ir vairākkārt īstenojusi uzbrukumus arī Latvijas kibertelpā, informēja SAB.

Kiberuzbrukumus Latvijā GRU ir veicis spiegošanas nolūkā, un visbiežāk uzbrukumi tikuši vērsti pret valsts institūcijām, tajā skaitā ārlietu un aizsardzības sektoriem. Retāk uzbrukumi bijuši mērķēti pret privātiem uzņēmumiem, arī medijiem. GRU īstenoto kiberuzbrukumu būtība ir iekļūt informācijas sistēmā, tajā darboties nepamanīti, un ilgstoši iegūt no sistēmas datus, piemēram, regulāri piekļūt e-pastu sarakstei un darba stacijā apstrādātiem dokumentiem.

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka viņas atrašanās amatā kādam ir kļuvusi nevēlama VK ilgstošās darbības rezultātā, tostarp saistībā ar sniegtajiem atzinumiem investīciju strīdu lietās.

«VK vienmēr ir sniegusi profesionālus un objektīvus atzinumus, nepakļaujoties jebkādai ietekmei tos izmainīt vai mīkstināt, pieskaņojot tos nepieciešamajai situācijai,» aģentūrai LETA apgalvoja Dreimane. Viņa atgādināja, ka VK ir sniegusi atzinumus gan airBaltic, gan Parex, gan Citadeles, gan Pasažieru vilciena un Winergy lietās. Tāpēc viņai radies iespaids, ka nevēlama kļuvusi VK ilgtermiņa darbības rezultātā. Esot skaidrs, ka šo lielo uzņēmumu lietas ir ļoti svarīgi jautājumi, kas skar visdažādākās intereses.

Saeima ceturtdien, 8.martā, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā atkārtoti iecēla Jāni Maizīti.

Par J.Maizīti balsoja 85 deputāti, pret bija divi deputāti.

Saeima J.Maizīti SAB direktora amatā pirmoreiz apstiprināja 2013.gada 14.martā. Pirms tam J.Maizītis ieņēma Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra amatu, 10 gadus bijis ģenerālprokurors, strādājis arī par virsporkuroru un izmeklētāju, tieslietu ministra padomnieku. SAB direktoram ir maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē (LU). Pašlaik J.Maizītis studē arī LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā.

SAB direktora amata kandidātus izvirza Nacionālās drošības padome un ievēl Saeima. SAB vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pilnvaru termiņu skaits vienai personai nav ierobežots.

Kukuļņemšanā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pārsūdzējis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu par valsts noslēpuma pielaides anulēšanu.

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA pieļāva, ka Kalnmeiers lēmumu pieņems jau pēc 1.jūlija, kad stāsies spēkā jaunais regulējums par pielaižu pārsūdzēšanas kārtību.

Pašlaik likums «Par valsts noslēpumu» paredz, ka SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet 1.jūlijā spēkā stāsies likuma grozījumi, kas paredz, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu par speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.

Ja Kalnmeiera lēmums būs negatīvs, tad, visticamāk, aizstāvji jau saskaņā ar jauno kārtību vērsīsies Administratīvajā apgabaltiesā, norādīja Vārpiņš.

Krievija savā tā saucamajā melnajā sarakstā iekļāvusi režisoru Alvi Hermani, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju Jāni Maizīti un Saeimas deputātu Andreju Judinu (Vienotība), līdz ar to viņiem liegta ieceļošana Krievijā, liecina portāla Diena.lv rīcībā esošā informācija.

Personas, uz kurām Krievijas lēmums attiecas, par to esot informētas, portālam Diena.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas (ĀM) runasvīrs Kārlis Eihenbaums.

Viņš gan ne noliedza, ne apstiprināja Krievijas lēmumus par konkrētu cilvēku iekļaušanu melnajā sarakstā . Uz jautājumu par iespējamiem Krievijas apsvērumiem šāda lēmuma pieņemšanā, Eihenbaums ĀM vārdā par to pauda nožēlu, jo tas liecinot par vēlmi atriebties Latvijai saistībā ar tās šogad pieņemtajiem lēmumiem neļaut iebraukt vairākām personām no Krievija, tostarp konkursa Jaunais vilnis dalībniekiem un citiem.

«Pieļaujam, ka Krievijas motivācija bijusi nepalikt parādā Latvijai. Neuzskatām, ka tā ir konstruktīva rīcība,» pauda ĀM pārstāvis.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izlūkošanas šefs Aigars Bors aizvadītajā nedēļā esot atvadījies no saviem kolēģiem un pametis augsto amatu, - iespējams, lai aizietu bez liekas publicitātes, viņš formāli devies izdienas pensijā, vēsta portāls pietiek.com.

Kā pietiek.com apstiprinājuši vairāki ar SAB saistīti avoti, Bors amatu pametis klusi, pietuvinātām personām sakot, ka dodas izdienas pensijā. Publiski informācija par to neesot sniegta, lai neveicinātu lieku interesi par SAB.

SAB preses pārstāve Baiba Rata-Saliņa ignorējusi gan vairākkārtīgus zvanus, gan SMS ziņas; viņa neatbildējusi arī uz e-pastā nosūtītiem jautājumiem par Boru.

Tikmēr vairāki avoti pietiek.com atzinuši, ka Bors darbu bijis spiest atstāt saistībā ar atklātībā nonākušo informāciju par viņa ilggadējo draudzēšanos ar turīgo Liepājas uzņēmēju Hartmani. Viņu Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policija tur aizdomās ap 140 miljonu latu naudas atmazgāšanā, kas īstenota četru gadu laikā kopš 2006.gadā.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa pabeigusi pārbaudi daļā par SAB 29.aprīļa lēmuma par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem Strīķei.

Kalnmeiers šodien pieņēmis lēmumu par minētā SAB lēmuma atcelšanu sakarā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.

Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei.