Revolucionāri priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā saistībā ar administratoriem var novest pie tā, ka šajā amatā nevarēs praktizēt zvērināti advokāti .

Tā sarunā ar DB atzīst tieslietu ministre Baiba Broka, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un zvērināts advokāts Lauris Liepa. Risinājums šai situācijai būs jāmeklē visiem kopīgi, jo sabiedrība vēlas zināt vairāk par administratoru rīcību vienā vai otrā gadījumā.

Atšķirīgi priekšlikumi

Tieslietu ministre Baiba Broka atzīst, ka maksātnespējas procesā nepieciešami uzlabojumi, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Pašlaik Maksātnespējas likuma grozījumi tiek skatīti Saeimā, kur viena daļa ir redakcionāli precizējoši un par kuriem, visticamāk, nekādas īpašas diskusijas, pēc ministres domām, vairs nevarētu būt. Savukārt ir otra daļa šī likuma grozījumu, kas ir konceptuāli – lielas reformas paredzoši un iesniegti tikai uz trešā, galīgā lasījuma izskatīšanu. «Tie ir jāvērtē no juridiskās metodikas skatupunkta, vai veikt tik būtiskus grozījumus, kas skar lielu personu loku – zvērinātus advokātus, kuri vienlaikus darbojas arī kā administratori, un tādējādi tiktu pakļauti būtiskiem ierobežojumiem, ja maksātnespējas administratoriem būtu valsts amatpersonas statuss,» tā B. Broka. Viņa piebilst, ka diskusijas par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem ir bijušas jau divus trīs gadus, tomēr ir vairāki jautājumi, kuri nav atbildēti un nav atrisināti. Aptuveni puse no administratoriem vienlaikus ir arī zvērināti advokāti. «Valsts amatpersonas statuss liek ievērot interešu konflikta normatīvus. Te jābūt ļoti skaidram, kurā brīdī advokāts pārstāv klientus, kad viņš ir administrators, kā nodalīs naudas plūsmu, kā to uzskaitīs, kā visu šo nodalīšanu vērtēs KNAB,» skaidro B. Broka.

Intriga - gaidīšanas svētki ir beigušies, tieslietu ministre Baiba Broka iesniegusi demisijas lūgumu valdības vadītājai, tomēr jautājumi ir palikuši.

Šādai demisijai divus mēnešus pirms vēlēšanām, visticamāk, ir savs politiskais piesitiens, un šo minorīgo noti var mēģināt izmantot vēlētāju balsu zvejošanā. Citādi uz to var lūkoties politiskie konkurenti – iespējams, par vienu lokomotīvi mazāk. Otrs, kas pašreizējos apstākļos arī ir pietiekami būtisks, ir ekonomiskais aspekts, kur bez attiecīgās pielaides īpašumu pārdošanā Nacionālajai apvienībai spēciņi valdības līmenī varbūt ir pārāk švaki.

Demisijas iemesls – B. Brokai nav augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumiem. Tieslietu ministrs bez augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam! Neiespējami, nē – vismaz Latvijā! Un kāda tad informācija Latvijā ir valsts noslēpums?

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), pirmdien žurnālistiem apliecināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

SAB priekšnieks Jānis Maizītis premjeri informējis par lēmuma iemesliem, tomēr Straujumai nav tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturējās vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

«Es ministres demisiju neprasīšu, viņai ir tiesības SAB lēmumu pārsūdzēt [ģenerālprokuroram],» sacīja Straujuma.

Līdz vēlēšanām atlikuši vairs tikai četri mēneši, un tas ir tas laika periods, kamēr var norisināties Brokas sūdzības izskatīšana, turklāt viņai ir tiesības sūdzēties arī starptautiskajās institūcijās. «Šī būs pieredze nākamajiem valdību vadītājiem - būs jāvelta laiks tam, lai noskaidrotu, vai ministram ir pielaide valsts noslēpumam,» atzina Straujuma.

Tieslietu ministrija (TM) valsts budžetā paredzējusi 59 miljonus eiro jaunā cietuma izbūvei. Summā iekļautas projektēšanas un būvniecības izmaksas, šodien preses konferencē sacīja tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK).

B. Broka gan neizslēdz, ka cietuma kopējās izmaksas varētu būt mazākas par paredzēto summu, jo Latvija cietuma projektu būs aizguvusi no kaimiņvalsts Igaunijas, kura jau ir uzcēlusi divus Eiropas prasībām atbilstošus un modernizētus cietumus. Broka atzina, ka Igaunijas un Latvijas krimināltiesību nozare un tiesiskais regulējums ir līdzīgs, kas bijis iemesls Igaunijas pieredzes izvēlē. Latvijai pagaidām nav pieredzes, kā būvēt šādu projektu, turklāt jau esoša projekta adaptēšana Latvijas situācijai varētu izmaksāt mazāk, nekā iesākumā plānots.

Šodien TM valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu par to, ka sarunas ar Igaunijas Tieslietu ministriju un Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru ir tādā stadijā, lai starp Latvijas TM un Igaunijas aģentūru noslēgtu līgumu par sadarbību un varētu uzsākt būvprojektēšanas darbus jaunajai ieslodzījuma vietai. TM jāsaņem valdības akcepts Latvijas un Igaunijas līguma parakstīšanai, pēc kura 27 mēnešu laikā paredzēts veikt projektēšanu. Pēc projektēšanas pabeigšanas varēs sākties cietuma būvniecības etaps.

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

Par korupciju aizdomās turētā politiķe Baiba Broka šodien iesniegusi atlūgumu Latvija Universitātē (LU).

Broka iesniegusi atlūgumu, tajā uzsverot, ka nav vainīga viņai inkriminētajos pārkāpumos. Iesniegumā LU rektoram Indriķim Muižniekam Broka norādīja, ka darbu viņa pārtrauc, augstu vērtējot LU reputāciju, augstskolā strādājot kopš 1997.gada.

LU prorektore Ina Druviete apstiprināja, ka Broka iesniegusi atlūgumu. Darba tiesiskās attiecības ar LU Broka pārtrauc jau šodien.

Druviete uzsvēra, ka LU respektē Brokas izvēli un izsaka cieņu par šo lēmumu LU reputācijas vārdā.

Par minēto lēmumu komentārus no Brokas pagaidām nav izdevies iegūt.

Jau ziņots, ka vēl nesen Broka tikusi pie jauna amata LU - viņa tikusi iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā.

Liepāja līdz ar Daugavpili un Olaini šobrīd tiek vērtēta kā viena no iespējamām vietām, kur tuvāko gadu laikā Tieslietu ministrija plāno celt pirmo jauno un moderno cietumu, trešdien, tiekoties ar Liepājas pilsētas domes vadību, apliecināja tieslietu ministre Baiba Broka.

Viesojoties Liepājas domē, B. Broka apliecināja, ka valdībā apstiprinātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija paredz vairāku jaunu cietumu būvniecību Latvijā, no kuriem viens varētu atrasties arī Liepājā. Tāpat jauni cietumi plānoti arī Daugavpilī un Olainē, taču vēl neesot pieņemts lēmums par to, kurā no minētajām vietām tiks celts pirmais no jaunajiem cietumiem.

B. Broka uzsver, ka, ņemot vērā, ka jauno cietumu būvniecībā plānots pārņemt Igaunijas kolēģu pieredzi, šobrīd valdībā ir pieņemts lēmums slēgt līgumu ar ekspertiem no Igaunijas, kas izvērtēs visas trīs piedāvātās iespējamās jaunā cietuma atrašanās vietas, un eksperti būs tie, kas pieņems lēmumu, kura no šīm vietām būs atbilstošākā un piemērotākā izmaksu ziņā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākusī Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) tikusi pie jauna amata Latvijas Universitātē (LU) - viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, vēstīja «TV3 Ziņas».

Broka uz šo amatu pieteikusies pati un prorektore Ina Druviete viņas vēlmi piepildījusi, vēstīja raidījums.

LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš «TV3 Ziņām» skaidrojis, ka «Broka pieņēma piedāvājumu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos Administrācijas atbalsta grupā». LU vadība arī esot konsultējusies ar KNAB un guvusi apstiprinājumu, ka Broka var turpināt strādāt LU rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatā. Broka turpinās iesāktos darbus pie LU iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanas, jauno sporta studiju programmu iedzīvināšanas un LU pārvaldības uzlabošanas jautājumiem, norādīja Grantiņš.

Sazvanīts pa telefonu, Grantiņš gan nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas korupcijas skandālā ierauto politiķi aicinājis darbā. Tāpat viņš nemācēja pateikt, kāds būs Brokas atalgojums jaunajā amatā.

Otrdien Ministru kabineta sēdē valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Tieslietu ministrijas (TM) iniciatīvu par jauna cietuma būvniecību Liepājā, informē TM.

Tieslietu ministre Baiba Broka uzsver – kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas šī būs pirmā reize, kad Latvijā tiks būvēta jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ieslodzījuma vieta.

Esošajos cietumos to plānojuma dēļ nav iespējams nodrošināt starptautisko un nacionālo institūciju prasību ievērošanu, tāpēc nepieciešama jauna ieslodzījuma vietu infrastruktūra, kurā būtu moderni un mūsdienām atbilstoši apstākļi. Pilnā mērā nav īstenojama arī ieslodzīto resocializācija, jo vairākos cietumos nevar izveidot tam vajadzīgās telpas un radīt atbilstošus apstākļus. Plānots, ka pakāpeniski Latvijā tiks uzbūvētas piecas jaunas ieslodzījuma vietas tagadējo 12 vietā, un kā pirmā no tām izvēlēta Liepāja. Cietums atradīsies uz valsts īpašumā esošās zemes Alsungas ielā 29.

Rīgas domei nekavējoties jānovērš tiesību pārkāpumus, kas radušies elektronisko maksājumu pakalpojumu sniegšanā pašvaldības maksas autostāvvietās, vēstulē Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam paudusi tieslietu ministre Baiba Broka, kas pašlaik pilda arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus.

B. Broka N. Ušakovam pieprasījusi skaidrojumu par Iepirkumu uzraudzības biroja konstatētajiem publisko iepirkumu normatīvā regulējuma pārkāpumiem. Tāpat Rīgas mēram tiek prasīts detalizēts izvērtējums pašvaldības SIA Rīgas karte nepieciešamībai darboties elektronisko maksājumu pakalpojumu sniegšanā un tā atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Nesaskaņu iemesls ir Rīgas domes izveidotais meitasuzņēmums Rīgas karte, kas sācis pārņemt SIA CityCredit (Mobilly) līdz šim nodrošināto pakalpojumu – īsziņu norēķinu sistēmu Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietās.

Starp Rīgas domi un SIA CityCredit 2004. gadā noslēgtais līgums 2010. gadā tika pagarināts līdz jaunai iepirkuma procedūrai, kuras rezultāts būtu līgums par īsziņu norēķinu nodrošināšanu Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietās. Savukārt Rīgas dome, apejot publiskā iepirkuma procedūru, jau noslēgusi līgumu ar pašvaldības SIA Rīgas karte par šī pakalpojuma nodrošināšanu, un Rīgas karte aicina līdzšinējos pakalpojuma klientus pievienoties tai.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme autostāvvietu apmaksas sistēma SMSRīga (smsriga.lv) turpmāk pieejama arī mobilās aplikācijas veidā Andorid un iOS ierīču lietotājiem, informē SIA Rīgas karte, kuras paspārnē izstrādāta jaunā apmaksas sistēma.

SIA Rīgas Karte vadītājs Aleksandrs Brandavs uzskata ka SMSRīga ir plašas attīstības iespējas gan RP SIA Rīgas satiksme elektronisko norēķinu sistēmas ietvaros, gan Rīgas pašvaldības sniegtajos pakalpojumos, kļūstot par ērtas un draudzīgas Rīgas pilsētas vides daļu. Pilsētas iedzīvotāju ērtībai SMS Rīga plānots integrēt citu RP SIA Rīgas satiksme elektronisko norēķinu sistēmu infrastruktūrā un piedāvāt lietotājam vienotu kontu, kas apvienotu e-talonu, elektronisko maciņu, Rīgas pašvaldības pakalpojumu un RP SIA Rīgas satiksme apkalpoto autostāvvietu apmaksu, šādi veidojot rīdziniekam ērtu sistēmu, kas apkopotu pilsētā pieejamo pakalpojumu izmantošanu un pārvaldīšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien aizturētā Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.

Politiķes ienākumi pagājušajā gadā bijuši 118 474 eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu jeb 60 684 eiro viņa saņēmusi par Iepirkuma komisijas priekšsēdētājas un rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatiem LU.

Vēl 45 418 eiro Broka nopelnījusi par valdes locekļa amatu Rīgas Brīvostas pārvaldē, bet 12 372 eiro - par darbu Rīgas domē.

Vienlaikus Brokai 5000 eiro vērtībā pieder kapitāldaļas SIA «B2000 Baltic», 11 383 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Merits», kā arī 1422 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Target Consensus Consulting» uzņēmumā.

Brokas valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņai pieder zemes īpašums Rīgā, kā arī 2015.gada «BMW X5» automašīna.

Trešdien Satiksmes ministrijā notika VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) ārkārtas akcionāru sapulce, kuras laikā nolemts, ka ar 7. janvāri amatu atstāj līdzšinējā valdes locekle Baiba Broka, informē Satiksmes ministrija.

Drošības policija janvāra sākumā nolēma neizsniegt B. Brokai speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Lūgumu piešķirt pielaidi DP saņēma 2014.gada 24.novembrī, taču, ņemot vērā, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jau iepriekš vērtēja Brokas kā tieslietu ministres atbilstību pielaides saņemšanai, DP secinājusi, ka nav pamata pārskatīt SAB lēmumu par atļaujas neizsniegšanu, raksta LETA.

LGS valdes priekšsēdis Dāvids Tauriņš aģentūrai LETA norādīja, ka nākotnē varētu tikt izvērtēta iespēja Brokai darbu turpināt nozarē citā amatā. Tauriņš arī sacīja, ka neatkarīgi no izveidojušās situācijas Brokai esot ievērojama un liela pieredze LGS pārstāvošā nozarē un būtu lietderīgi to izmantot tālāk. Viņa LGS esot nostrādājusi teju septiņus gadus. Vienlaikus gan Tauriņš atzina, ka šādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmēju - «Skonto būves» līdzīpašnieku Gunta Rāvja un Ivara Millera advokāti lietu vērtē kā absurdu, bet apsūdzības neizprotamas, vēstī LNT Ziņas.

Korupcijas apkarotāji saistībā ar sākto kriminālprocesu par valsts amatpersonas kukuļošanu kādā, iespējams, Latvijas Universitātes (LU) iepirkumā, vakar veica procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas. Ap vieniem dienā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte no Nacionālās apvienības un LU rektora vietniece Baiba Broka, «Skonto būves» līdzīpašnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers un ievietoti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Visus trīs vakar dienas vidū apmeklēja advokāti. LNT novēroja, ka visi advokāti uz tikšanos ieradās vienā laikā ap pulksten diviem pēcpusdienā, pirms tam LNT sakot, ka neko īsti par savu klientu lietām vēl nezinot.

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

To šodien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Reaģējot uz Rīgas domes nespēju risināt atkritumu apsaimniekošanas jautājumus, VARAM vairākkārt vērsusies domē ar pieprasījumiem sniegt skaidrojumu, kā šo situāciju plānots risināt, taču atbildes pēc būtības netika saņemtas, skaidroja Pūce.

"Konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, man ir pienācīgi jāreaģē un šāds apdraudējums jānovērš," ministrijas lēmumu rosināt Rīgas domes atlaišanu skaidroja Pūce.

Kopumā likumā "Par pašvaldībām" vietvarām ir noteiktas vairāk nekā 20 autonomās funkcijas, un viena no tām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Tā kā autonomās funkcijas ir nostiprinātas likumā, to nepildīšana ir viens no četriem iemesliem, kas var kalpot par pamatojumu rosināt domes atlaišanu.

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

No VAS Latvijas gaisa satiksme valdes aizgājis SIA GF Konsultācijas vienīgais īpašnieks Gints Freimanis, kurš valdē darbojās jau kopš 2011. gada nogales, liecina Lursoft dati.

Savu darbu valdē turpina Baiba Broka, Ilze Aleksandroviča, Elmārs Švēde, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Dāvids Tauriņš.

Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajai Latvijas gaisa satiksmei, kas pērn spēja nodrošināt darbavietas 368 darbiniekiem, aizvadītajā gadā izdevās pacelt savu apgrozījumu līdz 24,221 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņā vērojams kritums, tai nokrītot līdz 315,244 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma rentabilitāte aizvadītajā gadā nokritās līdz 1,04.

Latvijas gaisa satiksme ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013. gada apgrozījuma ieņemot 308. vietu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā, kurā vakar aizturēta Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

KNAB vakar informēja, ka birojs esot ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro.

Likums paredz, ka personu var aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Pēc tam, ja nepieciešams, jālemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma lemj tiesa.

Šobrīd varam teikt, ka Eiropas noteiktās sankcijas sadarbībai ar Krievijas uzņēmumiem Rīgas ostu nav skārušas

Rīgas ostas attīstības plāns ir gana ambiciozs. Brīvostai joprojām ir daudz neapgūtu teritoriju, kuru attīstības potenciāls ir ārkārtīgi liels. Nodokļu režīms Rīgas brīvostā ir pievilcīgs, lai veidotu ražotnes. Tā intervijā saka Rīgas brīvostas valdes locekle Baiba Broka.

Vai pielaides trūkums valsts noslēpumam jums netraucē pildīt amata pienākumus Rīgas brīvostā?

Nē, tas man netraucē pildīt amata pienākumus ne Rīgas brīvostā, ne arī kādā citā darbā, ko līdz šim esmu darījusi.

Vai pielaides valsts noslēpumam liegums, jūsuprāt, ir nodarījis kaitējumu jūsu profesionālajai reputācijai?

Profesionālajai reputācijai kaitējums nav nodarīts, uzņēmumi, kuros strādāju, novērtē manu profesionālo kvalifikāciju. Atsevišķos gadījumos intereses dēļ tiek uzdoti precizējoši jautājumi, galvenokārt tāpēc, ka cilvēki visu šo epopeju uzskata par neskaidru, nesaprotamu un vērtē kā politski angažētu procesu. Institūcijās, kurās ir prasība pēc pielaides valsts noslēpumam, es nestrādāju. Lai gan varu teikt, ka virknē kapitālsabiedrību prasība pēc pielaides valsts noslēpumam ir pārspīlēta. Kaut vai Latvijas gaisa satiksmē – nu nav nepieciešams tur visiem valdes locekļiem būt ar pielaidi valsts noslēpumam. Es šajā uzņēmumā nostrādāju sešus gadus, un ne reizi man nav bijusi nepieciešamība to izmantot, lai iepazītos ar kādu dokumentu.

Aizdomās par politiķu ieinteresētību investīciju strīdu izšķiršanā par labu kādai no pusē intervijā laikrakstam Diena dalās kādreizējais Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes palīgs jurists Ivars Mēkons.

Pēc ilgstošiem skandāliem esat aizgājis no darba valsts pārvaldē. Vai pareizāk jāsaka - jūs piespieda aiziet?

Valsts pārvaldē, un tieši Valsts kancelejā, strādāju 12 gadu. Pārstāvēju valsti starptautiskos investīciju strīdos. Lai gan lēmumu par aiziešanu pieņēmu brīvprātīgi, jāsaka, man bija pamatotas bažas, ka tiek veikti pasākumi, lai no manis tiktu vaļā. Sākotnēji tika meklēti oficiāli iegansti, tādus neatrada, tad sekoja netieši, bet ļoti intensīvi un skaidri mājieni no dažādām pusēm. Nekas pārsteidzošs nebija arī pielaides valsts noslēpumiem atņemšana. Tas gan nekādā veidā netraucēja man savu darbu turpināt, jo pielaide man bija 10 gadu un jāsaka, visā šajā laikā biju izskatījis labi ja kādus desmit attiecīgi klasificētus dokumentus.