Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.
Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.
Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.
K. Liepiņš uz Nekā personīga zvaniem neatsaucas. Viņš izvairās atbildēt, kāpēc Zemzaru viens no lielākajiem aktīviem - zeme un ēkas Siguldā - zem tirgus vērtības pārdotas SIA Vidzeme lauks. Tā īpašniece un vienīgā valdes locekle ir K. Liepiņa dzīvesbiedre Ilvija Liepiņa.
Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils raidījumam stāsta, ka pirms diviem gadiem K. Liepiņš viņam piedāvājis attiecīgo īpašumu iegādāties, un atsūtījis 2011.gada Latio vērtējumu, kur īpašums novērtēts par pusotru miljonu eiro. «Tad man ir jautājums, salīdzinot ar šodienas vērtējumu, kurā ir novērtēts par 200 tūkstošiem eiro, tad redzam, ka šajā shēmā iesaistīti daudzi cilvēki no savām nozarēm, kuri katrs ir pildījuši savu uzdevumu, lai šo te shēmu izpildītu līdz galam,» sacīja K. Amsils.
Dobeles dzirnavnieks sūdzējās maksātnespējas administrācijā, jo uzskatīja, ka negodīgais plāns jau no sākta gala īstenots ar administratora Andra Bērziņa ziņu. A. Bērziņš nav Dobeles dzirnavniekam rādījis Zemzaru glābšanas plānu, kurā iekļauti pieci jauni lieli kreditori, kas pēc Dobeles dzirnavnieka domām nemaz reāli nav. Šādas shēmas ar uzzīmētiem, patiesībā neeksistējošiem, kreditoriem izmanto, lai īstie kreditori nepiekļūtu uzņēmuma mantai. Maksātnespējas administrators A. Bērziņš gan to noliedz. «Atliek pateikt, ka tā nav. Un, ja šādi fakti, tad tie tiek konstatēti likumā noteiktā kārtībā, ar kompetentu iestāžu lēmumiem. Kad es tādus redzēšu, tad es varēšu Jums sīkāk atbildēt,».
Nekā personīga norāda, ka bija jāpapūlas, lai Zemzaru lieta nonāktu tieši Siguldas tiesā - mainīta saimniecības juridiskā adrese. Siguldā lietas skata tikai trīs tiesneses, nejaušības princips lietas iedala Valijai Grebežniecei, jo viņa vienīgā specializējas maksātnespējas lietās. 3.jūnijā V. Grebežniece pieņem lēmumu, ar kuru Dobeles dzirnavnieks zaudē iespēju atgūt naudu.
Maksātnespējas administrācija saskata A. Bērziņa rīcībā pārkāpumus. «Šie fakti un argumenti liek uzdot jautājumu, vai, ja es pirms procesa pārdotu savu mantu, atsavinu savus transporta līdzekļus, nekustamo īpašumu, ja es nomainu atbildīgo amatpersonu, vai es tiešām gribu atjaunot saimniecisko darbību un pilnībā nokārtot parādus vai gluži vienkārši šis ir instruments, kā iespējams novilkt laiku vai iespējams iegūtu sev vēlamu administratoru,» raidījumam atklājis Maksātnespējas administrācijas Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Stafeckis.
A. Bērziņa atzinumā tiesai par Zemzariem, nekas neesot minēts par patiesajiem apstākļiem.
«Maksātnespējas administrācijas ieskatā minētie pārkāpumi ir tādi, kas liek apšaubīt maksātnespējas administratora objektivitāti procesā un neobjektīvs administrators ir smagākais pārkāpums pēc būtības, ko maksātnespējas administratoram var konstatē,» atzinis E. Stafeckis.
Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība), kurš pats nāk no maksātnespējas administratoru cunftes, kritizē Andri Bērziņu. «No administratoru puses iespējams ir pārkāpts likums un tas būs pamats pieteikuma iesniegšanai tiesā,». Pēc viņa teiktā, tas varētu nozīmēt atsaukšanu no amata, tas savukārt nozīmē zināmu kvalifikācijas mīnusu iegūšanu attiecīgos sertifikācijas procesos.
Raidījums vēstīja, ka A. Bērziņš kļūdījies vairākkārt. Policijā ierosināts kriminālprocess, tiesa atcēlusi viņu no kādas maksātnespējas lietas. Tomēr amata brāļu veidotā asociācija viņu sargā. Tā ir A. Bērziņu resertificējusi un viņš darbu turpina. A. Bērziņš nāk no zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Aigara Lūša komandas, kurš vēl līdz pagājušā gada nogalei bija Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs un ilgu laiku Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Kā A. Bērziņa prakses vieta joprojām norādīts nams, kur darbojas arī A. Lūsis – Rīgā, Antonijas ielā 7. Nekā personīga norāda, ka tur praktizējoši administratori bijuši nacionālās apvienības finansētāju un lēmuma pieņēmēju vidū. Lai gan par sistemātisku krāpniecību maksātnespējas procesos atklāti runājušas vairākas bankas, tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegtos grozījumus administratoru stingrākai uzraudzībai G. Bērziņa priekštece Baiba Broka no Saeimas atsauca. Uz likuma nepilnībām atsaucas arī tiesnese V. Grebežniece, tomēr izskatās, ka ar savu jaunāko 8.septembra lēmumu, ierosināt Zemzariem maksātnespēju viņa pasteidzās.
Tā kā Ģenerālprokuratūra noprotestēja V. Grebežnieces iepriekšējo lēmumu, Zemzaru lieta nonāca Augstākā tiesā, tomēr pirms dažām dienām V. Grebežniece izskatījusi lietu bez pašas lietas, kura jau bijusi Augstākajā tiesā, un ierosinājusi Zemzaru maksātnespēju. Šādi amatu automātiski saglabājot arī administratoram A. Bērziņam.
V. Grebežniece savas attiecības ar maksātnespējas administratoriem no Rīgas, Antonijas ielā 7 atteicās komentēt. «Ļoti godprātīgi pildu savus pienākumus un man par šo jautājumu nav ko jums teikt, jo likumdošana ir tāda, kāda viņa ir un es neko šajā jautājumā nevaru pateikt. Es godprātīgi pildu savus,» vien sacīja V. Grebežniece.
Pēc Nekā personīga intereses Siguldas tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Maija Andersone informēja, ka, lietai neatrodoties tiesā, V. Grebežniece nevarēja pieņemt lēmumu par Zemzaru maksātnespēju. Viņa vērsīšoties tiesnešu disciplinārkolēģijā pret V. Grebežnieci.
Tieslietu ministrs, jautāts – gadījumā, ja Augstākā tiesa atzīs, ka tā ir smalka shēma, kā, neatdodot darbību, izceļot ārā aktīvus, kādu mācību tā būtu citiem uzņēmējiem, sacīja: «Kreditoriem, īstenojot savas tiesības, ir jāseko līdzi parādnieku saimnieciskajai darbībai, arī gadījumā, ja pārādiekam ir ĀTAP, precīzi jāīsteno savas tiesības, kas noteiktas likumā un nav jāpaļaujas uz apgalvojumiem,».
Dobeles dzirnavnieka vadītājs gan nepiekrīt, ka uzņēmējam jākļūst par izmeklētāju. «Uzņēmējiem ir jāseko līdzi saviem parādniekiem, pilnīgi piekrītu ministra kungam, bet nepiekrītu, ka man jākļūst par izmeklētāju. Tieslietu ministrijai ir jārūpējas par to, lai tirgū nebūtu iespējami šādi pakalpojumi. Un visbeidzot mēs sagaidītu grozījumus maksātnespējas likumā, jo savādāk par kādu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu mēs varam runāt?».
Raidījums piebilst, ka Siguldas tiesneses V. Grebežnieces iepriekšējos dīvainos lēmumus maksātnespējas procesos sīki aprakstīja kolēģi no žurnāla Ir. Pret žurnālu tiesā par goda un cieņas aizskaršanu vērsies maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds, kuram tiek piedēvēta liela ietekme nacionālās apvienības lēmumu pieņemšanā. Sprūds tiesai prasīja apķīlāt žurnāla izdevēja aktīvus, un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Una Melomeda šonedēļ apmierināja M. Sprūda prasību. Nekā personīga atzīmē, ka Sprūds iesaistījies komisijā, kam būtu jāpilnveido maksātnespējas likums. Līdz šim Saeimai pietrūcis politiskās gribas palielināt maksātnesepējas administratoru atbildību un uzraudzību, taču jaunais parlaments no tā nevarēs izvairīties, jo uzņēmēju neapmierinātība ar minēto shēmu atkārtošanos, var vienā brīdī kļūt arī sprādzienbīstama.
