Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir atteicis pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, šodien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Straujuma pieņēmusi lēmumu, ka Dreimane vairs nevar lemt par ar valsts noslēpumu saistītiem jautājumiem. Premjerministre norādīja, ka viņai ir pienākums šādi rīkoties, un skaidroja, ka lēmumu pieņemšana šajās lietās uzticēta Valsts kancelejas direktora vietniecei Inesei Gailītei.
Straujuma skaidroja, ka plānots veikt rotāciju, Dreimanei piedāvājot citu amatu. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv SAB lēmuma pārsūdzības iespēja, skaidroja Ministru prezidente. Straujuma pieļāva iespēju rosināt Ministru kabinetam pilnvarot viņu pēc pārsūdzības procesa beigām veikt Dreimanes rotāciju uz citu amatu.
Valdības vadītāja norādīja, ka vēl nezina, vai ar šo rosinājumu valdībai nāks klajā rītdien.
E. Dreimane paziņojumā medijiem norādījusi, ka pārsūdzēs SAB lēmumu par pielaides anulēšanu, jo procesā ir pieļauti būtiski cilvēktiesību un procesuālie pārkāpumi, kas neatbilst tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem. Tāpat E.Dreimane norāda, ka jauns amats rotācijas kārtībā nekādā gadījumā nebūs kompromiss. «Mana prioritāte vienmēr ir bijusi un būs labāka valsts pārvaldība un tiesiskums, kā arī ierēdniecības darbs Latvijas sabiedrības labā.»
Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem bijusi vairāk nekā 14 gadus. Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai. Tā tas bija arī iepriekšējās tieslietu ministres Baibas Brokas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) gadījumos.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.
Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Specdienesti pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgi atklāt faktus, kas konstatēti pārbaudē un ir par iemeslu pielaides atteikšanai.
LETA jau iepriekš vēstīja, ka Valsts kancelejas direktorei, iespējams, radušās problēmas ar pielaides valsts noslēpumam pagarināšanu.
Pašlaik ir ieilgusi Dreimanes darba novērtēšana. Novērtēšanas process ir apstājies, jo Dreimani publiski nezināmu iemeslu dēļ pie sevis uz pārrunām aicinājis SAB, kas nodarbojas ar pielaižu valsts noslēpumam izsniegšanu. Puses ir ieslīgušas konfliktā, jo Dreimane atsakās doties uz SAB bez advokāta, savukārt SAB uzsver, ka jautājumi, kurus iecerēts pārrunāt ar Dreimani, nav atklājami nevienai trešajai pusei.
Ministru prezidente ir paudusi neapmierinātību ar Dreimanes rīcību.
papildināta ar 5.rindkopu
