Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka var zaudēt amatu.

Intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes, viņa atzina, ka šāda iespēja pastāv, taču uzsvēra, ka VK tik un tā iestāsies pret valsts pārvaldes sistēmas nepilnībām.

Viņasprāt, svarīgākais šobrīd ir apturēt sistēmu, pateicoties kurai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atņem pielaides valsts noslēpumam. Tas ir jāaptur, līdz brīdim, kamēr tiek sakārtota pielaižu izsniegšana.

Viņa skaidroja, ka vairāki VK darbinieki ir zaudējuši pielaides valsts noslēpumam. Pielaide atņemta darbiniekiem, kuri strādāja pie Winergy un airBaltic lietām.

Uz SAB esot izsaukts darbinieks, kurš strādājis pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma. Šim darbiniekam pielaide iepriekš ir izsniegta, bet tagad viņš tiek saukts uz SAB.

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka viņas atrašanās amatā kādam ir kļuvusi nevēlama VK ilgstošās darbības rezultātā, tostarp saistībā ar sniegtajiem atzinumiem investīciju strīdu lietās.

«VK vienmēr ir sniegusi profesionālus un objektīvus atzinumus, nepakļaujoties jebkādai ietekmei tos izmainīt vai mīkstināt, pieskaņojot tos nepieciešamajai situācijai,» aģentūrai LETA apgalvoja Dreimane. Viņa atgādināja, ka VK ir sniegusi atzinumus gan airBaltic, gan Parex, gan Citadeles, gan Pasažieru vilciena un Winergy lietās. Tāpēc viņai radies iespaids, ka nevēlama kļuvusi VK ilgtermiņa darbības rezultātā. Esot skaidrs, ka šo lielo uzņēmumu lietas ir ļoti svarīgi jautājumi, kas skar visdažādākās intereses.

Katru gadu no darba valsts pārvaldē aizplūst aptuveni 400 cilvēki, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane.

Lielākā daļa no cilvēkiem, kas pamet darbu valsts pārvaldē, ir speciālisti, kas tajā strādājuši desmit piecpadsmit gadus. «Cilvēki uzskata, ka atalgojums valsts pārvaldē nav piemērots un dodas uz privāto sektoru,» sacīja Dreimane. Lai gan atalgojuma apmērs valsts pārvaldē pēdējos gados pieaudzis, tomēr darbinieki vienalga izvēlas privāto sektoru.

«Mums jādomā arī par motivācijas sistēmas sakārtošanu. Galvenā problēma ir tāda - mēs esam paaugstinājuši zemākās algas, bet neesam domājuši par augsta ranga speciālistu algu paaugstināšanu. Mans piedāvājums ir, ka esošā algu fonda ietvaros iestādes vadītājs varētu algu griestus palielināt, kā arī pieņemt darbā speciālistus,» teica Dreimane.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumu projekts tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, jo varētu veicināt būtisku tarifu pieaugumu, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd spēkā ir 2008. gada 16. jūlija noteikumu redakcija, norāda SPRK, uzsverot, ka ar jauno noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes sistēmas pieslēgumu ierīkošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan kārtību, kādā potenciālais pārvades sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu, lai ierīkotu pieslēgumu, gan atļautās maksimālās slodzes maiņu un citas nianses. Atsevišķi tirgus pārstāvji gan domā, ka iecerētās izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumos biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem varētu mazināt konkurenci un radīt papildu finansiālo slogu.

Nepieciešams izvērtējums

Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes gadījums var kļūt par būtisku robežšķirtni interešu un varas cīņās Latvijā

Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane nav uz mutes kritusi un viņas publiskie izteikumi ietver nopietnus pārmetumus gan par drošības dienestu darbu, gan subjektivitāti valsts augstāko ierēdņu izvērtēšanā. Proti, ja objektīva iemesla atlaišanai nav, tad tāds ir jāatrod, un šajā ziņā visa vara, šķiet, nodota drošībnieku rokās.

Uzreiz jāsaka, ka augstākā Latvijas valsts ierēdne Elita Dreimane nav izcēlusies ar tādiem sabiedrībā viegli parādāmiem nesmukumiem kā daži viņas priekšgājēji. Nav zināms, ka viņa būtu privāti ceļojusi ar diplomātisko pasi vai šķērdējusi valsts līdzekļus somu pirts izbūvē. Viņas amatpersonas deklarācija neuzrāda arī vērā ņemamas parādsaistības, kas varētu kalpot kā manipulācijas līdzeklis. Toties viņas vadītā kanceleja sniegusi vairākus pēdējā laika politiskajai varai neglaimojošus atzinumus, piemēram, par bankas Citadele tirgošanu investīciju fondam Ripplewood Holdings, iesakot to nedarīt, par skandalozo vilcienu iepirkumu, kā arī par Airbaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika iesniegto investīciju pretenziju pret Latvijas valsti.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Bijusī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane vairākus mēnešus pēc amata pamešanas sākusi strādāt AS Latvijas Gāze, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Dreimane uzņēmumā strādā kopš 1.oktobra un pilda valdes juridiskās padomnieces pienākumus. Lai gan viņa raidījumam nevēlējās atklāt, kas viņu uzrunājis šim amatam, Panorāmas rīcībā esošā informācija liecina, ka tas ir uzņēmuma vadītājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Pēc pielaides anulēšanas valsts noslēpumam Dreimanei vasaras sākumā bija jāatstāj Valsts kancelejas vadītājas amats. Viņa valsts pārvaldē bija nostrādājusi 20 gadus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Saistībā ar triju valdes locekļu pilnvaru termiņa notecējumu 2021. gada 15. augustā, Latvijas Gāze veic izmaiņas valdes sastāvā, kas stāsies spēkā no 2021. gada 16. augusta, informē Nasdaq Riga.

Atbilstoši 2021. gada 12. maija padomes lēmumam, Latvijas Gāze valdes locekļu amatos atkārtoti ievēlēti Aigars Kalvītis, Deniss Jemeļjanovs un Elita Dreimane. Ceturtā valdes locekļa - Ingas Āboliņas līdzšinējo pilnvaru termiņš turpinās līdz 2023. gada 16. augustam.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus – Deniss Jemeļjanovs.

AS "Latvijas gāze" valdi un finanšu direktores amatu 12.augustā personisku iemeslu dēļ atstās Inga Āboliņa, liecina kompānijas

I.Āboliņa kopš 2020.gada augusta bijusi kompānijas valdes locekle un finanšu direktore, viņas atbildībā un pārraudzībā bija uzņēmuma finanšu, risku vadības, norēķinu un grāmatvedības struktūrvienības.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā pauž pateicību Āboliņai par viņas nozīmīgo ieguldījumu uzņēmuma attīstībā kopīgi nostrādātajā laikā. "Mums ir žēl, ka viņa ir pieņēmusi lēmumu atstāt "Latvijas gāzi", un mēs vēlam viņai veiksmi turpmākajos centienos," norāda A.Kalvītis.

I.Āboliņa patlaban vēl neatklāj savus nākotnes plānus un to, vai turpinās darbu enerģētikas nozarē, teikts ziņojumā.

Pirms pievienošanās "Latvijas gāzei" 2020.gadā Āboliņa strādāja enerģētikas nozarē - kopš 2017.gada bijusi AS "Sadales tīkls" valdes locekle un finanšu direktore, no 2001. līdz 2017.gadam - ieņēmusi dažādus amatus AS "Latvenergo".

AS "Latvijas gāze" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Akciju iegāde notikusi uzsāktā vadības izpirkuma procesā.

Pirkuma darījums noticis starp Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II" un SIA "Energy Investments" par visu "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju atpirkumu.

"Latvijas gāzes" vadība norāda, ka vadības izpirkuma process dos iespēju noturēt "Latvijas gāzes" pozīcijas kā vienam no Baltijas enerģētikas līderiem, kā arī būt inovatīvu produktu un pakalpojumu līderim atbilstoši vadošo starptautisko tirgu tendencēm.

Uzņēmuma paziņojumā biržai teikts, ka jaunajās enerģētikas tirgus realitātēs pastāv nepieciešamība nodrošināt sabalansētu dažādu energoresursu produktu pieejamību, vienlaikus piedāvājot arī adekvātas un konkurētspējīgas enerģētikas izmaksas Latvijas ražošanas uzņēmumiem. Tāpat uz ilgtermiņu vērsta politika paredz iespējas nodrošināt Latvijas mājsaimniecību pieprasījumu bez dramatiskiem cenu kāpumiem par gāzi vai citiem enerģijas avotiem.

AS "Latvijas gāzes" valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Mēs esam apņēmības pilni šā gada laikā izpirkt visus akcionārus. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs arī skaidrība par tiem akcionāriem, kas pārstāv Krieviju," sacīja Kalvītis.

LETA jau vēstīja, ka 2023.gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.

Tāpat vēstīts, ka "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - "Rietumu banku" - arī par turpmākajiem soļiem.

Valsts kanceleja aicina jaunos speciālistus, kuri augstāko izglītību ieguvuši ārzemēs, pieteikties jauniešu reemigrācijas programmai Darbs valsts pārvaldē, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland. Programmas ietvaros praksei valsts pārvaldē plānots uzņemt 10 jauniešus dažādās jomās – inženiertehnika, loģistika, IT, ekonomika, finanses, starptautiskās tiesības un attiecības, investīciju piesaiste un citas.

«Pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem visdažādākajās jomās valsts pārvaldē ir liels. Prakses iespēja tiek piedāvāta jauniešiem, kuri augstāko izglītību ir ieguvuši kādā no ārvalstu augstskolām. Valsts pārvaldei ir nepieciešami augsti kvalificēti, inovatīvi speciālisti, un ir liels prieks, ka piedāvājot prakses iespējas valsts pārvaldē, mēs veicinām arī reemigrāciju,» stāsta Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

10 jauniešiem konkursa kārtībā reemigrācijas programmas Darbs valsts pārvaldē ietvaros tiks piedāvāts no aprīļa sākuma līdz šā gada beigām stažēties kādā no valsts pārvaldes iestādēm atbilstoši katra praktikanta specialitātei, saņemot ikmēneša stipendiju – 1000 eiro uz rokas.

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Sākot ar šā gada 16.augustu, AS "Latvijas gāze" valdē atkārtoti ievēlēts Aigars Kalvītis, Elita Dreimane, Deniss Jemeļjanovs un Egīls Lapsalis, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Valdes pilnvaru termiņš noteikts viens gads.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Kalvītis, bet valdes priekšsēdētāja vietnieka - Jemeļjanovs.

LETA jau rakstīja, ka "Latvijas gāzes" koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš. "Latvijas gāzes" apgrozījums 2022.gadā bija 702,604 miljoni eiro, bet peļņa - 40,8 miljoni eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

50 no 143 saņemtajiem pieteikumiem jauniešu reemigrācijas programmai Darbs valsts pārvaldē atceļojuši no Lielbritānijas. Kopumā pieteikumi saņemti no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši 20 valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Šis ir negaidīti augsts rādītājs, kas apliecina jauniešu vēlmi atgriezties Latvijā un strādāt tās labā. Programma ir ieinteresējusi Latvijas jauniešus visā pasaulē, jo pieteikumus saņēmām gan no lielākās daļas Eiropas valstu, gan arī no aizokeāna valstīm,» norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Tas liecinot, ka reemigrācijas plāna ietvaros cilvēkiem ir jāpiedāvā ļoti konkrēti atbalsta pasākumi Latvijā - tikai ar tādiem līdzekļiem iespējams sasniegt reemigrācijas plāna mērķi.

Visvairāk pieteikumu reemigrācijas programmai saņemts no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši Lielbritānijā - 50. Populāra valsts studijām bijusi arī Nīderlande (18 pieteikumi), Dānija (16 pieteikumi), Francija (11 pieteikumi) un ASV (9 pieteikumi). Viens pieteikums saņemts pat no Taivānas.

Pēc AS "Latvijas gāze" akciju atpirkšanas nav paredzēts apvienot vai kā citādi reorganizēt uzņēmumu, kā arī nav paredzēts veikt izmaiņas "Latvijas gāzes" valdes un padomes sastāvā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāze" plāno turpināt līdzšinējo uzņēmuma darbību un nav plānotas darbības veida vai atrašanās vietas izmaiņas, kā arī uzņēmuma pašreizējās aktivitātes un plāni tiks turpināti.

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē arī to, ka "Latvijas gāzes" darbinieki saglabās darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem.

Jau ziņots, ka jūlija beigās sākās "Latvijas gāze" izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas attiecas uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājuma termiņš noslēgsies 7.augustā.

Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Birža "Nasdaq Riga" apstiprinājusi AS "Latvijas gāze" pieteikumu par akciju izslēgšanu no Baltijas Otrā saraksta, liecina biržas paziņojums.

Par pēdējo akciju kotācijas dienu teikts piektdien, 23.augusts.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" akcionāri 19.jūnija kārtējā akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus.

Tika izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums, pēc kura uzņēmuma rīcībā nonāca tikai 0,014% jeb 5553 akcijas, lai gan piedāvājums attiecās uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena tika noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājums bija izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Saistībā ar triju valdes locekļu pilnvaru termiņa beigām Latvijas Gāze veikusi izmaiņas valdes sastāvā, kas stāsies spēkā no 2018. gada 16. augusta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atbilstoši padomes lēmumam, Latvijas Gāzes valdes locekļu amatos atkārtoti ievēlēti Aigars Kalvītis un Elita Dreimane. Savukārt, Aleksandru Frolovu valdes locekļa amatā nomainīs Deniss Jemeļjanovs, kurš līdz ar to atstās AS «Gaso» padomes locekļa amatu.

Ceturtā valdes locekļa Sebastiana Grēblinghofa līdzšinējo pilnvaru termiņš turpinās līdz 2019. gada 31. augustam.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētāja vietnieka - Sebastians Grēblinghofs. Kā otrs valdes priekšsēdētāja vietnieks ievēlēts Deniss Jemeļjanovs.

Gāzes kompānijas AS «Latvijas Gāze» padomes locekļi apstiprinājuši izmaiņas uzņēmuma valdē, kuras stāsies spēkā šī gada 16.augustā un saskaņā ar kurām darbu uzņēmumā sāks jauns valdes loceklis - Deniss Jemeļjanovs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas uzņēmuma valdē veiktas, jo vairākiem AS «Latvijas Gāze» valdes locekļiem šī gada 15.augustā beidzas pilnvaru termiņš. Uz trīs gadiem amatā atkārtoti iecelts valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un valdes locekle Elita Dreimane.

Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Aleksandrs Frolovs savu amatu atstās. Viņa vietā par valdes locekli iecelts Deniss Jemeļjanovs, kurš kopš 2017.gada is AS «Gaso» padomes loceklis.

Izmaiņas stāsies spēkā 2018.gada 16.augustā.

Bez šiem trim valdes locekļiem AS «Latvijas Gāze» valdē turpina darboties valdes loceklis Sebastians Grēblinghofs.

AS «Latvijas Gāze» dibināta 1991.gadā, un uzņēmums nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. 2017.gadā AS «Latvijas Gāze» apgrozījums bija 281,571 miljons eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 24,217 miljoni eiro. AS «Latvijas Gāze» pamatkapitāls ir 55 860 000 eiro; tās akcijas tiek tirgotas Nasdaq Riga fondu biržā.