Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka viņas atrašanās amatā kādam ir kļuvusi nevēlama VK ilgstošās darbības rezultātā, tostarp saistībā ar sniegtajiem atzinumiem investīciju strīdu lietās.
«VK vienmēr ir sniegusi profesionālus un objektīvus atzinumus, nepakļaujoties jebkādai ietekmei tos izmainīt vai mīkstināt, pieskaņojot tos nepieciešamajai situācijai,» aģentūrai LETA apgalvoja Dreimane. Viņa atgādināja, ka VK ir sniegusi atzinumus gan airBaltic, gan Parex, gan Citadeles, gan Pasažieru vilciena un Winergy lietās. Tāpēc viņai radies iespaids, ka nevēlama kļuvusi VK ilgtermiņa darbības rezultātā. Esot skaidrs, ka šo lielo uzņēmumu lietas ir ļoti svarīgi jautājumi, kas skar visdažādākās intereses.
Dreimane arī pieļauj, ka «pēdējais piliens» kāda pacietībā bijis VK sniegtais kritiskais atzinums par valsts noslēpuma pielaižu sistēmu - jau pagājušajā gadā tika sniegts atzinums par nepilnībām šajā sistēmā un aicinājums novērts tās. «Bet Satversmes aizsardzības birojs (SAB) tā vietā, lai pildītu Ministru kabineta uzdevumu un iesniegtu priekšlikumus sistēmas uzlabošanai, turpina pieņemt lēmumus par pielaižu anulēšanu,» sacīja ierēdne. Tomēr viņa atgādināja, ka VK nestrādā ar nodomu kādam radīt neērtības, bet gan strādā sabiedrības un valsts labā.
«Neizslēdzu, ka VK principialitāte un drosmīgie atzinumi varētu būt viens no iemesliem, kāpēc mana klātbūtne VK kādam šķiet nevēlama,» noteica Dreimane.
VK direktores darbības novērtēšanas komisijas vērtējums bijis «ļoti labi», turklāt arī komisijas vadītāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) savā anketā viņas darbību vērtējusi ar «izcili» un «ļoti labi», bet vērtējuma kopsumma bijusi "ļoti labi».
Lai gan Dreimane ir uzaicināta uz SAB saistībā ar pielaides valsts noslēpumam pirmstermiņa izvērtēšanu, viņa uzsver, ka likumā VK direktors nav starp tām amatpersonām, kurām amata pienākumu pildīšanai obligāti ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Jau ziņots, ka, turpinoties Dreimanes darbības izvērtēšanai, viņa uzaicināta uz SAB. VK direktore uzskata, ka pašlaik viņas darbības izvērtēšanas process ir kļuvis prettiesisks un neobjektīvs.
Dreimanei radies priekšstats, ka izvērtēšanas komisijai neesot svarīgi nedz viņas sasniegtie mērķi VK vadībā, nedz paveiktie darbi, jo visu nosakot SAB. "Lai gan SAB pārstāvis nav iekļauts komisijas sastāvā, tomēr tas «spēlē pirmo vijoli» manā vērtēšanas procesā,» pauž valsts pirmā ierēdne, pēc kuras vārdiem, uz viņu kā iestādes vadītāju tiekot izdarīts spiediens, kā arī pārkāptas viņas gan cilvēka, gan arī ierēdnes tiesības.
Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga aģentūrai LETA apstiprināja, ka premjerministre no valsts drošības iestādēm saņēmusi informāciju par VK vadītāju un jautājumiem, kas iestādēm radušies, saistībā ar nacionālo drošību. Straujuma ir informēta par nepieciešamo sarunu ar VK direktori, un tālākā rīcība sekos pēc tam, kad būs slēdziens par sarunu norisi.
Viena no SAB funkcijām ir pielaižu izsniegšana darbam ar valsts noslēpumu. Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem esot vairāk nekā 14 gadus. Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.
Dreimane nesen izplatīja paziņojumu, kurā pauda viedokli, ka kārtība, kādā Latvijā piešķir pielaidi valsts noslēpumam, neatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām, turklāt neesot noteikti nekādi kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēta pielaide valsts noslēpumam. Šāda paziņojuma izplatīšana politikas kuluāros radīja runas, ka Dreimanei pašai radušās problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam.
