Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem. 80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

AdobeStock / Joshua Newto

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā mēs paļaujamies uz redzi ik uz soļa – gan lasot sīku tekstu, gan braucot automašīnā, gan pildot darba pienākumus. Brilles ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā koriģēt redzes problēmas un nodrošināt labu redzamību jebkurā situācijā. Līdzīgi kā jebkuras lietas, kas mums pieder, arī briļļu lēcas laika gaitā nolietojas.

Briļļu lēcu aizsardzība – kādēļ tā ir svarīga

Visbiežākais iemesls, kādēļ ir jānomaina briļļu lēcas, ir to mehāniskie skrāpējumi un bojājumi. Tā kā briļļu lēcu galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam briļļu lietotājam labāko redzes kvalitāti, lēcām ir jābūt maksimāli dzidrām, jānoņem liekos atspulgus un caur lēcu jāizlaiž pēc iespējas lielāku redzamās gaismas daudzumu.

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas apjoms šogad ir divkāršojies

Pēc A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājas Diānas Stepiņas–Gaujas domām, pēdējā pusotra gada laikā vērojamais pieprasījuma pieaugums saistāms ar mūsdienu saspringto dzīves ritmu.

Uzņēmums šo produktu ražo jau kopš 2013. gada, bet šogad “Dr. Pakalns” zīmols piedzīvojis būtiskas izmaiņas. “Iepriekš tas izskatījās kā tradicionālais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” produkts, par ko vairāk zināja vecāka gadagājuma auditorija. Līdz ar vizuālajām pārmaiņām esam ieinteresējuši plašāku sabiedrību. Pārdošanas rezultāti rāda, ka jaunā zīmola stratēģija ir veiksmīga, turklāt līdz ar to esam pamanīti arī eksporta tirgos. Uz Kipru jau ir aizsūtītas pirmās partijas un šobrīd notiek pārrunas ar Poliju un Austriju,” norāda D. Stepiņa–Gauja.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Tomsoni brīvu nišu saskata gaļas un tās izstrādājumu ražošanā

Kalvenes Trušu muiža ir viena no saimniecībām, kas nedēļas nogalē piedalījās starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē PetExpo 2019 Ķīpsalā. Septiņu gadu laikā tā kļuvusi par vērā ņemamu tirgus spēlētāju, piedāvājot ne tikai gaļu un tās izstrādājumus, šķirnes dzīvniekus, bet arī tūrisma pakalpojumus un suvenīrus. Šogad plānots atvērt kautuvi.

Garša atkarīga no barības

Truškopība ir lauksaimniecības nozare, kurā izaicinājumu netrūkst. Sabiedrībā valda stereotips, ka šī dzīvnieka gaļa, lai arī ļoti veselīga, ir sausa, cieta un negaršīga. «Taču tā nav. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes un izvēlētās barības. Taču, lai panāktu, ka gaļa ir skaista un veselīga, darbs nav vienkāršs,» saka Trušu muižas saimniece Signe Tomsone. Viņa uzsver, ka saimniecības vadmotīvs ir kvalitāte visās jomās, tādēļ neatbalsta rūpniecisko dzīvnieku audzēšanu, izmantojot vien kombinēto barību. Papildus baro ar sienu, graudiem un dārzeņiem. Lai arī citi truškopji uzskata, ka gana labs kombinētās barības piedāvājums ir Dobeles dzirnavniekam, kalvenieki iecienījuši Lietuvā ražoto. «Kamēr trusis dzīvo pie mums, tam ir jānodrošina karaliski dzīves apstākļi. Tas ir mīlestības darbs. Lai arī man vakarā ir jāapkopj teju simts vaislas mātes, katru pazīstu, zinu, ko darīs, kura ko ēdīs,» teic saimniece. Savi truši uzticēti katram ģimenes loceklim – vīram Laurim, kuram darbs Trušu muižā ir pamatnodarbe, kā arī dēliem Robertam un Patrikam. L. Tomsons piebilst, ka svešiniekam uzticēt trušu kopšanu nevar nevienā posmā. Dzirdēti stāsti par algotiem strādniekiem, kas pret dzīvniekiem izturas vardarbīgi. Taču stress trusītim var būt pat nāvējošs, tāpat tam viegli gūt traumas, jo ir trausls mugurkauls.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Aizvadītajā nedēļā pasauli pāršalca ziņa par ASV bankas “Silicon Valley Bank” maksātnespēju. Vien dienas laikā klienti no bankas izņēma 42 miljardus ASV dolāru un regulatoram nācās apturēt bankas darbību. Vienlaikus krahu piedzīvoja vēl kāda ASV banka – “Signature Bank”.

Lai gan arvien turpina parādīties jaunas detaļas par banku maksātnespējas cēloņiem, pašreiz pieejamā informācija liecina par nekvalitatīvu risku vadību un būtiskiem trūkumiem kontroles un uzraudzības mehānismos tieši šajās bankās.

Ne vienā vien medijā lasāms, ka šis ir nopietnākais satricinājums ASV banku sektorā kopš 2008. gada, kad maksātnespēju piedzīvoja ASV banka “Lehman Brothers”. Pretēji “Lehman Brothers”, kas bija sistēmiski nozīmīga banka, “Silicon Valley Bank” un “Signature Bank” ir reģionālas nozīmes bankas, un to bankrotiem būs ierobežota ietekme.

Protams, stress finanšu sistēmā nekad nav labs, un pēdējās nedēļas laikā tas negatīvi ietekmējis pasaules akciju tirgus indeksus. Ko tas nozīmē pensiju un ieguldījumu plāniem Latvijā? Tā kā plāni ieguldījumus veic finanšu tirgos visā pasaulē, arī to rezultātos šobrīd varam redzēt netiešos efektus – tirgus reakcija uz notikumiem ASV negatīvi ietekmē citus aktīvus.

Interese par iespējām investēt uzņēmumu akcijās un obligācijās Baltijas biržās ir atgriezusies, tādēļ var cerēt, ka šogad būs arī jaunas vērtspapīru emisijas, pauda "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

"Pirms dažiem mēnešiem bija liela neskaidrība un plānotie publiskie piedāvājumi tika uzlikti uz pauzes. Tagad mēs redzam, ka neskaidrība mazinās un investoru interese atgriežas, līdz ar to uzņēmumi ir gatavi sākt sākotnējo publisko piedāvājumu procesu," sacīja Auziņa-Melalksne.

Viņa atgādināja, ka gads sākās pozitīvi un biržu indeksi bija augoši, bet, sākoties Covid-19 pandēmijai, bija ļoti liela neskaidrība un tika piedzīvots liels indeksu kritums.

"Šajā laikā, manuprāt, biržas lieliski nodemonstrēja, kādēļ tās ir svarīgas. Birža ir otrreizējās tirdzniecības vieta, un tajā brīdī, kad akciju cenas krita, biržas turpināja strādāt, un jebkuram investoram, kas vēlējās akcijas pārdot, šāda iespēja bija. Tas bija vissvarīgākais - biržas bija atvērtas, tirdzniecība notika, un mēs varējām ļoti labi veikt šo otrreizējā tirgus organizētāja lomu. Protams, šajā laikā bija daudz diskusiju - ārprāts, biržu indeksi krīt, varbūt ir jāslēdz tirdzniecība! Taču tas nekad nav labs risinājums, jo tādā gadījumā investori mēģinātu šīs akcijas pārdot ārpus biržām. Šajā gadījumā cenu veidošanās mehānisms nav caurskatāms. Arī šis lēmums, skatoties jau pagātnē, ir ļoti svarīgs un bijis pareizs, ka biržas Eiropā ir bijušas atvērtas un investori ir varējuši tirgoties. Investoriem nav bijis jāpiedzīvo papildu stress, ka šīs akcijas nav bijis iespējams pārdot," sacīja "Nasdaq Riga" vadītāja.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Uztvert kolēģus kā profesionālu sporta komandu ir mērķtiecīgāk, nekā salīdzināt ar ģimeni, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Lai komanda uzvarētu, vajadzīgi atlēti, saspēle un treneri, kurus, pēc uzņēmēja domām, raksturo trīs galvenās īpašības – sistēmiska domāšana, vēlme nepārtraukti mācīties un brutāls godīgums pret sevi un citiem.

Nevis ģimene, bet sporta komanda

"Daudzi uzņēmumi pozicionē sevi kā ģimeni un aicina darbiniekus turēties pie ģimeniskām vērtībām. Tas ilgu laiku bijis arī Nutrameg uzstādījums, taču nu maināmies un vairāk identificējamies ar profesionālu sporta komandu,” stāsta Kristofs Blaus. Viņš skaidro – ģimene ir sistēma, kurā prioritāte ir nevis sniegums un atlētu sastāvs, bet gan turēšanās kopā par katru cenu. Bet biznesam tas var nozīmēt zaudētus attīstības gadus un labāko darbinieku aiziešanu uz citiem uzņēmumiem, kuros panākumi tiek vērtēti augstāk nekā sentiments.

“Katrā ģimenē ir sava melnā avs, kuru aiz radniecības esam gatavi pieņemt un atbalstīt, bet šādu cilvēku tolerēšana profesionālā vidē ir drīzāk neauglīga un netaisnīga pret komandas labākajiem spēlētājiem. Ja joprojām runājam sporta analoģijās, A spēlētājiem ir svarīgas uzvaras, bet izcila saspēle ar komandas biedriem dod prieku arī pēc zaudējuma. Apziņa, ka tu spēlē ar labākajiem, ļoti motivē, un tev kļūst svarīgi katrā spēlē pierādīt sevi un attaisnot gan pašam savas, gan pārējo komandas biedru cerības. B spēlētāji drīzāk jutīsies atviegloti, ja komandā kāds "nevilks", jo tā viņi uz citu fona labāk izskatīsies. Tāpēc ir teiciens par komandām, ka A spēlētāji piesaista A spēlētājus, bet B spēlētāji piesaista C līmeni. Uzņēmumam der apzināties – ja vēlies A komandu, visiem ir jābūt A līmeņa spēlētājiem," saka Kristofs Blaus.

«Mēs ļoti bieži pārdodam vīnu, kas ir labs un nemaksā daudz. Cilvēks domā: «Kā es varu pirkt vīnu par 2,99 vai 3,45 eiro? Tas nevarētu būt labs vīns!» Taču ne vienmēr tā ir,» biznesa portālam db.lv apgalvo alkoholisko dzērienu veikalu tīkla Spirits&Wine līdzīpašnieks Andris Lūkins.

Spirits&Wine līdzīpašnieks atzīst, ka dažkārt lētāks vīns ir garšīgāks nekā dārgais. «Jāeksperimentē. Ne vienmēr būs tā, ka nopirksi vīnu par 20 eiro, un tas šķitīs tā vērts,» viņš teic.

«Pirkt dārgu vīnu ir nākamā līmeņa izaicinājums. Sākumā nepieciešams apgūt pamatus par vīnu kā tādu un tad kāpt uz augšu. Es domāju, ka reti kurš var sajust dārga vīna garšas nianses,» spriež A. Lūkins.

Viņaprāt, jautājums, kā izvēlēties vīnu, ir sarežģīts un nav vienā teikumā atbildāms.

«Es domāju, ka sākotnēji būtu labi palasīt pašus pamatus par vīnu. Kas ir sarkanvīns, baltvīns, rozā vīns, jo vīnogas, vīnogu maisījumi un reģioni ir ļoti dažādi. Domāju, ka tā viennozīmīgi pateikt, kā izvēlēties labu vīnu, ir ļoti grūti, jo dažādās situācijās vīns garšo atšķirīgi. Esam dzirdējuši daudz stāstu, kad ārzemēs tiek nogaršots fantastisks vīns, tādēļ tas tiek nopirkts un atvests uz mājām. Taču te garšo pilnīgi citādāk. Domāju, ka ir jāuzdrošinās un jāeksperimentē,» teic A.Lūkins.

Ja potenciālajam mājokļa pircējam ienākumi ir stabili un bankas gatavas piešķirt hipotekāro kredītu, patlaban būtu vērts pirkt mājokli un nepaļauties uz iespējamu lielāku cenu samazinājumu nākotnē, uzskata nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Šis ir dziļi filozofisks jautājums. Mēs vienmēr esam teikuši, ka īpašums ir jāpērk tad, kad to vajag. Ja jūs uzdodat jautājumu - vai es šobrīd pirktu mājokli dzīvošanai sev un ģimenei, ja man ir labvēlīga situācija, ienākumi stabili un esmu kategorijā, kur bankās esmu gaidīts klients? Es visdrīzāk pirktu. Tādēļ, ka šobrīd redzam, ka arī attīstītāji jaunajos projektos nereti piedāvā akcijas cenas un dažādas īslaicīgas izpārdošanas. Ja kāds domā, ka tagad nogaidīs un cenas vēl ievērojami kritīsies, tad es uz to pilnīgi nepaļautos, jo nav tā, ka līdz šim cenas bija "ārprātā kosmosā"," stāstīja Šmits.

Kā banka vērtē klienta aizņemšanās iespējas? 

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties...

Viņš skaidroja, ka jauno projektu pārdodot par 1600 eiro kvadrātmetrā, jāatceras, ka cena ir ar pievienotās vērtības nodokli. Reālais ienākums attīstītājam ir 1320 eiro par kvadrātmetru, savukārt būvniecības izmaksas jaunajos projektos ir apmēram 1000-1100 eiro par kvadrātmetru. Ja pievieno zemes iegādi, projektēšanas un pārējās izmaksas, tad attīstītājam peļņa praktiski nepaliek un tie ir uz izdzīvošanas robežas, pauda Šmits.

"Ja salīdzinām ar 2007.gada krīzi, kad tika finansēts pilnīgi viss, tad tagad tirgū ir uz vienas rokas saskaitāmi attīstītāji, kas būvē jaunos projektus, tādēļ neredzu, ka būtu pamats kaut ko gaidīt ar cerību, ka cenas kritīsies. Vienīgi varētu pagaidīt, lai redzētu, kā kopumā ekonomika atgūsies. Ja man tagad būtu jāizvēlas, vai maksāt īri un tērēt papildu naudu, tad es noteikti iegādātos savu īpašumu un ieguldītu tajā," stāstīja Šmits.

Būtisks nekustamā īpašuma cenu kritums nav gaidāms 

Covid-19 krīzes iespaidā mājokļu cenās īpašas izmaiņas nav novērotas un arī nākotnē...

Eksperts norādīja, ka nekustamā īpašuma iegāde ir jāvērtē ilgtermiņā, cenas var koriģēties gan uz augšu, gan leju, taču peļņa fiksējas tajā brīdī, kad īpašumu pārdod.

"Ja cilvēks īpašumu ir nopircis sev dzīvošanai par, piemēram, 1000 eiro kvadrātmetrā un ja cena kādā brīdī uzkāpj līdz 1600 eiro, tad kāpēc viņš mājokli nepārdod, var taču labi nopelnīt. Savukārt, ja dzīvoklis nopirkts par 1600 eiro kvadrātmetrā, bet kādā brīdī nelielas ekonomiskās korelācijas dēļ cena samazinās līdz 1400 eiro, tad cilvēkam sākas stress un ir klāt pasaules gals. Nē, ir jānogaida, jo cena kādā brīdī atkal palielināsies. Nav jāsastrebj karsta putra," sacīja Šmits.

Jautāts, vai attīstītāji šajā brīdī aktīvi piedāvā dažādus īpašos piedāvājumus un akcijas, ņemot vērā, ka tirgus ir nedaudz apstājies, Šmits sacīja, ka tā tas varētu būt, bet viņš negribētu ar to spekulēt.

"Ja cilvēks ir atradis kādu sev interesējošu dzīvokli jaunajā projektā, tad, gaidot uz akciju vai īpašo piedāvājumu, viņš šo īpašumu var vienkārši palaist garām. Attīstītājs vienmēr var nolemt pārdot vai nepārdot īpašumu par pircēja piedāvāto cenu. Ir brīvais tirgus, cenas nav iekaltas akmenī," piebilda Šmits.

Apmierināti un motivēti darbinieki ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai biznesa attīstībai, tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar jaunākajām atziņām no Deloitte 2024. gada “Global Human Capital Trends” ziņojuma, ko Deloitte publicē kopš 2012. gada. Šī gada pētījums, kurā apkopoti vairāk nekā 14 000 respondentu viedokļi no 95 valstīm, izceļ būtisku faktu: darba robežām izplūstot (domājot par attālināto darbu), tādas iezīmes kā empātija un zinātkāre kļūst arvien būtiskākas.

Novērojamas labbūtības pasliktināšanās pazīmes

Lai gan vairums vadītāju atzīst, ka ilgtspējas prioritizēšana, arī attiecībā uz cilvēkresursiem, ir ļoti svarīga organizācijas panākumiem, šķiet, ka pašreizējie centieni ir nepietiekami, jo lielākā daļa darbinieku ziņo par stagnējošu vai pasliktinājušos labbūtību darbā. 53% darbinieku apgalvo, ka viņus visvairāk uztrauc pieaugošais darba stress, kas pasliktina mentālo veselību.

Saskaņā ar Deloitte Globālo Mileniāļu un Z paaudzes aptaujas datiem, 48% darbinieku un 53% vadītāju atzīst, ka darbā ir izdeguši, un gandrīz puse mileniāļu un Z paaudzes darbinieku norāda, ka visu laiku vai lielāko daļu laika jūtas stresa pārņemti. 2023. gada “Gallup State of the Global Workplace” pētījumā atklāts, ka 59% no pasaules darbaspēka “klusi aiziet no darba ” jeb, angliski runājot, “are quiet-quitting”.

Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Jānis Geduševs septiņus gadus ārvalstu augstskolās apguvis vides inženieriju, bet nesen atgriezies Latvijā, lai sniegtu savu artavu šīs jomas attīstīšanā pašu mājās

Jānis četrus gadus studējis Nīderlandē Avansas Lietišķo zinātņu universitātē (Avans University of Applied Sciences), kur ieguvis bakalaura grādu. Tad pēc divu gadu studijām Zviedrijā bāzētajā KTH Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH Royal Institute of Technology) savai izglītības diplomu bāzei pievienoja arī maģistra grādu. Paralēli mācībām viņš varēja izmantot plašas prakses iespējas, kur attīstīt sevi vides inženierijas jomā, kā arī piedalīties innovāciju izpētē un attīstībā. «Joma, kurā veidoju karjeru, ir saistīta ar industriālo un komunālo ūdens attīrīšanu un to otrreizējo izmantošanu. Atgriežoties Latvijā, turpinu strādāt šajā pašā sfērā, paplašinot savu redzesloku farmaceitisko notekūdeņu attīrīšanā,» stāsta AS Grindeks Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa ķīmiķis Jānis Geduševs.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.