Tomsoni brīvu nišu saskata gaļas un tās izstrādājumu ražošanā
Kalvenes Trušu muiža ir viena no saimniecībām, kas nedēļas nogalē piedalījās starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē PetExpo 2019 Ķīpsalā. Septiņu gadu laikā tā kļuvusi par vērā ņemamu tirgus spēlētāju, piedāvājot ne tikai gaļu un tās izstrādājumus, šķirnes dzīvniekus, bet arī tūrisma pakalpojumus un suvenīrus. Šogad plānots atvērt kautuvi.
Garša atkarīga no barības
Truškopība ir lauksaimniecības nozare, kurā izaicinājumu netrūkst. Sabiedrībā valda stereotips, ka šī dzīvnieka gaļa, lai arī ļoti veselīga, ir sausa, cieta un negaršīga. «Taču tā nav. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes un izvēlētās barības. Taču, lai panāktu, ka gaļa ir skaista un veselīga, darbs nav vienkāršs,» saka Trušu muižas saimniece Signe Tomsone. Viņa uzsver, ka saimniecības vadmotīvs ir kvalitāte visās jomās, tādēļ neatbalsta rūpniecisko dzīvnieku audzēšanu, izmantojot vien kombinēto barību. Papildus baro ar sienu, graudiem un dārzeņiem. Lai arī citi truškopji uzskata, ka gana labs kombinētās barības piedāvājums ir Dobeles dzirnavniekam, kalvenieki iecienījuši Lietuvā ražoto. «Kamēr trusis dzīvo pie mums, tam ir jānodrošina karaliski dzīves apstākļi. Tas ir mīlestības darbs. Lai arī man vakarā ir jāapkopj teju simts vaislas mātes, katru pazīstu, zinu, ko darīs, kura ko ēdīs,» teic saimniece. Savi truši uzticēti katram ģimenes loceklim – vīram Laurim, kuram darbs Trušu muižā ir pamatnodarbe, kā arī dēliem Robertam un Patrikam. L. Tomsons piebilst, ka svešiniekam uzticēt trušu kopšanu nevar nevienā posmā. Dzirdēti stāsti par algotiem strādniekiem, kas pret dzīvniekiem izturas vardarbīgi. Taču stress trusītim var būt pat nāvējošs, tāpat tam viegli gūt traumas, jo ir trausls mugurkauls.
Atvērs savu kautuvi
Lai arī Latvijā truškopji bieži vien ienākumus cenšas gūt visās ar nozari saistītajās jomās, pasaulē gaļas un šķirnes dzīvnieku audzēšana ir divi dažādi virzieni. Atšķiras dzīvnieku barošana, iekārtojums, turēšana. Trušus audzējot rūpnieciskam mērķim, vairāk rūpējas par saimniecības automatizāciju, jo tas samazina izmaksas. Izkopjot ciltsdarbu, tas nav iespējams, jo vaislas dzīvnieki prasa specifisku kopšanu. Dažādām šķirnēm dažādos vecumos barošana atšķiras. Trusēniņi, atšķirot no mammām, jāsver, jāpēta metiena dinamika, pēctecība, augšanas rādītāji. «Tas ir gan roku, gan prāta darbs, robots to nevar izdarīt,» uzsver Ogres novada saimniecības Mārasdārzs īpašniece Māra Ostrovska. Viņa pievērsusies tieši šķirnes dzīvnieku audzēšanai.
Visu rakstu lasiet 25. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
