Jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstu Gazele.

Jaunākajā sarakstā apkopoti dati par uzņēmumu sasniegumiem laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam. Šie uzņēmumi tika godināti Dienas Bizness un Bite rīkotajā seminārā «Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai – efektivitāte, inovācija, tehnoloģijas», kur dažādi eksperti stāstīja par efektivitāti biznesā.

Visstraujāk augošais uzņēmums Rīgā ir SIA Bilatris, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Kompānijas apgrozījums apskatītajā periodā ir audzis par 1774,29%, sasniedzot 5,39 miljonus eiro.

Visstraujāk augošais uzņēmums Kurzemes reģionā ir SIA Tikala ID, kas nodarbojas ar kokmateriālu vairumtirdzniecību. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam uzņēmuma apgrozījums audzis par 1008,51%, sasniedzot 2,77 miljonus eiro.

Straujāk augošie uzņēmumi – izteikti eksportētāji; uzrāviens piebremzējis

Jau 14. gadu laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar SIA Lursoft apbalvo Latvijas visstraujāk augošos uzņēmumus jeb t. s. gazeles. Gazeļu tops parāda to, ka tās spēj mobilizēties un izrauties, ar laiku iekļūstot arī Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, norādīja Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad gan gazeļu skrējiena temps palēninājies. Vērtēti tika uzņēmumu 2011.–2013. gada finanšu rādītāji. To, vai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, komersanti spēs uzturēt tikpat strauju pieauguma tempu, varēs redzēt nākamgad, taču uzņēmējiem nevajag krist panikā, jāizvirza augsti mērķi un jāmeklē jauni izaicinājumi, novēlēja D. Kiopa. DB arvien vairāk kļūs par uzņēmēju interešu aizstāvības laikrakstu, sacīja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots, apņemoties biežāk atspoguļot problēmas, ar kurām saskaras komersanti Latvijā, jo tieši uzņēmējdarbība ir tā, kā rezultātā tiek maksāti nodokļi, no kuriem veidojas valsts budžets.

Pieejami zemesgabali labās vietās, būvizmaksu samazināšanās, kas novērota pēdējos gados, kā arī kvalitatīvu, mūsdienīgu komercplatību trūkums Rīgā un citviet Latvijā, ir labs priekšnosacījums šī nekustamo īpašumu segmenta attīstībai nākotnē, kā arī paver plašas iespējas projektu attīstītājiem un investoriem - to Rīgā notikušajā pirmajā Baltijas nekustamo īpašumu (NI) attīstītāju forumā pauda NI projektu attīstītāji, investori un finanšu eksperti, izvērtējot kompercplatību tirgu un perspektīvas Baltijas valstīs, tostarp – Latvijā.

Tomēr šīs platības būtu attīstāmas ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, kuru teritoriju plānos ietilptu izstrādātas vīzijas par komerctelpu funkcijām atrašanos perspektīvā, kā arī ar valsti, no kuras investori sagaidot atbalsta mehānismus, jo, attīstot šo īpašumu segmentu, ieplūstu papildu investīcijas un nodokļi budžetā, kā arī varētu tikt radītas jaunas darba vietas un pievilcīga pilsētvide.

Īpaša interese par mūsu reģionu esot Ziemeļvalstu, Skandināvijas investoriem, jo jūtami atšķiras banku ilgtermiņa procentu likmes, un arī sagaidāmās ienesīguma likmes, piemēram, pie mums tās ir teju trīsreiz augstākas, kamēr Skandināvijā sasniedz 3.5-4.5% gadā, tāpēc, piemēram, norvēģu investori aktīvi interesējas par Baltijas tirgu, norādīja Newsec Baltics izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Mindaugs Kulboks.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā top 69 miljonus eiro vērts 20 stāvu biznesa centrs Artery, kuru projektējis pasaulē atzītais arhitekts Daniels Lībeskinds.

Iecerēts, ka jaunais biroja ēku komplekss piedāvās jaunu skatījumu uz modernu darba vietu, ar netradicionālu un novatorisku pieeju darbam pēc pandēmijas izraisītajām attālinātā darba tendencēm. Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Jaunā biznesa centra Artery arhitekti ir pārliecināti, ka tas kļūs par jaunu Viļņas atpazīstamības zīmi un galveno biznesa artēriju pilsētā. Celtne harmoniski iekļausies apkārtējā vidē un savienos galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu ar Neres upi un vecpilsētu.

“Viļņa ir izcils piemērs pilsētai, kas attīstījās dabiski, radot daudzveidīgu un harmonisku pilsētas ainavu. Piedāvātā dizaina mērķis ir izveidot mūsdienīgu arhitektūras ikonu, kas var piešķirt nākotnes vēsmas Viļņas vecpilsētas būtībai. Artery modernā arhitektūra bagātinās “urbānā kalna” kompozīciju un atspoguļos pilsētas vēlmi ieviest 21. gadsimta jauninājumus, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar vēsturiskās arhitektūras skaistumu,” stāsta Studio Libeskind dibinātājs arhitekts Daniels Lībeskinds.

Augstas klases speciālistu piesaiste, ES finansējuma pieejamība uzņēmumu modernizācijai ļāvusi SIA Piche attīstīties sprādzientempā.

Projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA Piche apgrozījuma pieaugums iepriekšējos trīs gados sasniedzis 2674%. Uzņēmums šogad saņēma DB sadarbībā ar Lursoft rīkotā konkursa Rīgas un Pierīgas Gazele 2013 apgalvojumu kā straujāk augošais no visiem topā esošajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Nepatika tāme

Šobrīd SIA Piche divi galvenie darbības virzieni ir arhitektūra un būkonstrukciju, tostarp komunikāciju projektēšana un būvniecība. Uzņēmuma klienti galvenokārt ir ostas un pārtikas produktu ražotāji.

Tas saimniecisko darbību sāka 2007. gadā; sākotnējā iecere bija veidot automašīnu tirdzniecības centru. Līdz ar to uzņēmumam radās nepieciešamība pēc liela izmēra telpām. Taču t.s. treknajos gados, konsultējoties ar būvkompānijām, uzņēmums secinājis, ka to piedāvātās atbilstošas ēkas izmaksas būtu bijušas ap 400 tūkst. latu, bet Piche budžets bija ierobežots – 200 tūkst. latu. Tādēļ kompānija pieņemusi lēmumu mēģināt pašu spēkiem uzbūvēt nepieciešamo ēku ar divreiz mazāku budžetu. Lai to varētu realizēt, materiāli sūtīti no Ķīnas, arī būvkonstrukciju speciālisti tika piesaistīti no tālās austrumu valsts.

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Teltis pasākumiem bija nepieciešamas pat krīzes laikā.Tas pēdējos gados ir palīdzējis strauji attīstīties SIA Tent For Event Baltic.

Pašlaik uzņēmums ir pievērsies biznesa paplašināšanai Skandināvijas valstīs. DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu sarakstā Gazele SIA Tent For Event Baltic ierindojas 238. vietāvietā. Trīs gados uzņēmums ir vairāk nekā trīskāršojis savu apgrozījumu.

Krīzes priekšrocības

Tent For Event Baltic nodrošina korporatīvos pasākumus, kāzas, festivālus u.c. sarīkojumus ar lielizmēra teltīm un to labiekārtošanu. Ideja veidot šāda profila uzņēmējdarbību radusies 2006.gadā. «Tolaik ievērojām šādu potenciālu biznesa nišu, kur iespraukties,» stāsta SIA Tent For Event Baltic vadītājs Kaspars Cimermanis. Uzņēmumiem trūcis telpu, kur rīkot korporatīvos pasākumus, savukārt pieejamo piedāvājumu pasākumu telšu tirgū uzņēmuma dibinātāji uzskatījuši par dārgu. Darbību uzņēmums sāka 2008. gadā, tieši sākoties krīzes. «Šim apstāklim bija arī vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, nepaguvām neapdomīgi ieguldīt līdzekļus, iepērkot dārgas lielizmēra konstrukcijas, kas nespētu uzreiz sevi atpelnīt, jo pieprasījums krīzei laikā nenoliedzami bija zems,» viņš skaidro. Iespējams, tas bija iemesls, kādēļ vairāki tirgus dalībnieki biznesu pameta. Uzņēmumam palīdzējis fakts, ka tā darbības sākumā bijis viegli atrast darbiniekus. «Izmaksas bija zemākas, nebija daudz darbinieku ar lielām algām, nebija kredītu. Ar pašu līdzekļiem attīstījām biznesu, cik varējām atļauties – nopelnīto uzreiz ieguldījām attīstībā,» stāsta K. Cimermanis.

Arhitektūra ir kaut kas vairāk nekā tikai zīmējums, tās ir ilgstošas attiecības ar būvnieku un sabiedrību

Tā uzsver SIA 8 A.M. līdzīpašnieks Juris Lasis. Biroja apgrozījums no 142 tūkst. eiro 2013. gadā ir kāpis līdz 686 tūkst. eiro 2015. gadā, un kompānija ir iekļauta Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«Mēs varētu būt ievainota govs, nevis gazele, jo savus brieduma gadus piedzīvojām pirms krīzes, kad uzņēmuma apgrozījums pārsniedza vienu miljonu eiro. Pēdējo trīs gadu apgrozījuma pieaugumu nodrošinājuši divi diezgan lieli objekti. Arhitektūra ir cieši saistīta ar politiskām un ekonomiskām norisēm valstī, un šā brīža situācija nedod cerības, kas šis gads būs veiksmīgāks par iepriekšējo,» neslēpj J. Lasis. Viņš citē maestro Raimondu Paulu, ka labs solists ir tāds, kuram ir repertuārs. 8 A.M. repertuārs ir pasūtītāji, kuri pēdējos gados ir bijuši saprotoši un zinoši. «Ja nav klienta, kas vēlas kvalitatīvu arhitektūru, tad varam darīt ko vien gribam, bet nevienam tas nebūs vajadzīgs,» viņš saka.

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs?

"Šis ir laiks, kurā Latvijas ceļu būvētāji var iegūt papildu pasūtījumus, vienlaikus ir risks par to, ka valstij viņus īsti nevajag, taču tādā situācijā krējumu nosmels ārvalstu kompānijas, bet vietējiem paliks tikai vājpiens," intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16. novembra numurā:

SIA Pure Chocolate izaugsmi nodrošina pozīciju nostiprināšana vietējā tirgū, kā arī aktīva un pārdomāta eksporta tirgu iekarošana , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2010. gada saldumu ražotājs SIA Pure Chocolate strādājis pie jaunu produktu attīstības gan vietējam, gan eksporta tirgum. «Esam sapratuši, kāds sortiments ir nepieciešams Latvijas iedzīvotājiem, un mēģinājuši saprast, ko vēlas eksporta valstu patērētāji. Pērn uzbūvētajā ražotnē varam izgatavot dažādu garšu trifeles un iepakot tās dažāda izmēra kastītēs. Šī elastība ir mūsu priekšrocība,» stāsta SIA Pure Chocolate valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants. Šā gada septembrī Pure Chocolate saņēma DB un Lursoft apbalvojumu Gazele 2014 kā straujāk augošais Rīgas un Pierīgas reģionā. 2013. gadā Pure Chocolate apgrozījums sasniedza 2,3 milj. eiro; salīdzinot ar 2012.gadu, pieaugums ir bijis par 54,20%. 2014. gadā uzņēmuma prognozētais apgrozījums ir 4,18 milj, eiro.

SIA DO Studio izaugsmes gadi ir ciešā saķerē ar aktīvo būvniecības posmu Jūrmalā

SIA DO Studio kāpinājusi apgrozījumu no 197 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 790 tūkst. eiro 2016. gadā, un tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Bizness un SIA Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Gazeļu gados DO Studio bizness pārsvarā bija orientēts uz Jūrmalu, uzņēmums strādāja pie viesnīcu projektiem, tā klientu vidū bija daudzi nopietni nekustamā īpašuma attīstītāji, kas būvēja kaut ko vērienīgāku par privātmājām. «Līdz ar to arī rādītāji bija tik labi. Mēs bijām uz viena viļņa ar Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus augšupeju, taču pēdējā gadā situācija ir ievērojami mainījusies, 2017. gadā prognozēju apgrozījuma kritumu līdz 500 tūkst. eiro. Tiesa, ar visu to, ka Jūrmalā būvniecībai klājas grūti, mums ir, ko darīt, jo jāpabeidz iesāktie projekti. Lai gan šogad Gazele vairs neesam, paēduši esam,» teic SIA DO Studio arhitekts, īpašnieks Didzis Krūmiņš.

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Tobrīd uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Dzintars Odiņš, bet viņa tēvs Dainis Odiņš bija faktiskais uzņēmuma īpašnieks.

Šobrīd abi ir parādos, bet Dzintars Odiņš apgalvo, ka jau vairāk nekā piecus gadus nevar atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kā Dzintars Odiņš no straujāk augošā uzņēmuma vadītāja nonāca līdz stāvoklim, kad ir apgrūtināti elementāri maksājumi, nav iespējams atvērt kontu bankā, jautājām viņam pašam.

Sāksim no atskata vēsturē – kad dzima ideja par uzņēmumu, kad to nodibinājāt?

Ideja radās 2005. gadā. Noskatījām vietu. 2006. gadā dibinājām uzņēmumu SIA Kurzemes finieris. Iegādājāmies zemi Kuldīgā, tie bija divi veci taras dēlīšu zāģēšanas cehi. Paņēmām no Vulkāna dažas vecas iekārtas cerībā tās pielāgot ražošanas vajadzībām, bet nekas neizdevās.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Schneider Electric, ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, izveidojis vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kuru uzņēmums tostarp izmantos kā jaunāko produktu izstāžu zāli. Daļa no esošajiem risinājumiem, kas izmantoti biroja izveides ietvaros, Latvijas tirgū būs pieejami tikai pēc biroja atklāšanas pasākuma.

Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki) uzsver, ka galvenais iemesls pārcelties uz jaunām biroju telpām ir Schneider Electric vēlme palielināt klātbūtni Latvijas tirgū. «Tā kā mums bija nepieciešams vairāk vietas un mēs esam tehnoloģiju līderis, vēlējāmies izveidot jauno biroju kā piemēru tam, kā roku rokā mijas energoefektivitāte, dizains un komforts.»

«Lai atrastu mums piemērotu biroju, bija nepieciešams samērā ilgs laiks, jo tirgū esošais piedāvājums patiesībā ir ļoti ierobežots. Mēs zinājām, ka ar mūsu tehnoloģiju palīdzību vēlamies izveidot vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kas būtu mūsu darbiniekiem mājīgs,» saka Igors Golubevs, Schneider Electric tirdzniecības direktors.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Baltijas reģions turpina piesaistīt lielu uzmanību uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā, liecina nupat publicēts ziņojums, ko sadarbībā ar advokātu biroju apvienību "Ellex" ir sagatavojusi uzņēmumu apvienošanās un iegādes pētniecības organizācija "Mergermarket".

Ziņojumā "The Baltic M&A Monitor 2020" sniegts detalizēts pārskats par uzņēmumu apvienošanos un iegādi 2019. gadā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, līdztekus prognozēm nākamajam gadam. Šis ir piektais šāda veida publicētais tirgus pārskats.

Darījumu ziņā Baltijas reģionā 2019. gads izrādījies otrs labākais kopš krīzes kreditēšanas jomā. Noslēgti 65 darījumi 1,04 miljardu eiro vērtībā (ko pārspēj tikai rekordlielais darījumu skaits 2018. gadā), neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos visā pasaulē.

Igaunijā bija vērojams vislielākais darījumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas, kur noslēgti 42% no visiem reģiona darījumiem.

Cilvēku stresa līmenis ir mazinājies, un ļaudis cerīgāk un mierīgāk lūkojas nākotnē, liecina finanšu tehnoloģiju un auto kreditēšanas uzņēmuma Mogo Finance statistika.

Neraugoties uz pandēmijas otro vilni, uzņēmums šā gada 9 mēnešus noslēdzis ar labiem rezultātiem. Mogo Finance ir viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts ne vien Nasdaq Riga tirgū, bet arī starptautiskajā Frankfurtes fondu biržā.

Par Mogo Finance izaugsmi, auto tirgus finansēšanu un izmaiņām nākotnē, kas saistītas ar Eiropas Zaļo kursu, kā arī par pārstāvniecību starptautiskā investīciju vidē Dienas Bizness aicināja stāstīt Mogo Finance grupas izpilddirektoru Modestu Sudņu (Modestas Sudnius).

Kāds ir Mogo Finance stāsts? Zināms, ka tā pirmsākums ir Latvijā, tagad esat 14 pasaules valstīs. Kā sākāt biznesu, un kāds ir tieši Latvijas pienesums nu jau starptautiskā uzņēmumu grupā?

Trešo pušu loģistikas uzņēmumu grupa VIA 3L noslēgusi līgumu ar loģistikas nekustamā īpašuma attīstītāju Sirin Development par 24 000 m2 noliktavu un biroju telpu nomu Rumbulas loģistikas parkā Latvijā.

Šis uzskatāms par līdz šim lielāko nomas darījumu šogad Baltijas reģionā, norāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers, kuras Industriālo un Loģistikas platību aģentūras komanda ir palīdzējusi noslēgt šo nomas darījumu.

"Stratēģiskie ieguldījumi tehnoloģijās, aprīkojumā un darbinieku attīstībā ir radījuši stabilu pamatu izaugsmei. Līdz ar to kopā ar saviem darbiniekiem un ilggadējiem klientiem esam ieņēmuši līderpozīcijas konkurentu vidū, nepārtraukti pilnveidojot procesus, lai apmierinātu uzņēmējdarbības vides vajadzības. VIA 3L Latvia turpinās sniegt moderno noliktavu pakalpojumus Latvijā, un līdz ar jauno noliktavu uzņēmums var kļūt par centrālo Baltijas noliktavu, kas sniedz pilnu loģistikas pakalpojumu klāstu, tostarp muitas statusa noliktavas procedūras un starptautisko kravu ekspedīciju. Mūsu mērķis ir kļūt par centrālo noliktavu Baltijā ar galveno biroju Rīgā, un tagad mums ir iespējas šo mērķi īstenot," saka Raimonds Krampāns, VIA 3L Latvia izpilddirektors.

Vēloties strādāt ar gudro māju tehnoloģijām, Gļebs Kiseļovs izvēlējies uzrunāt Čehijas ražotāju Elko EP, lai kļūtu par kompānijas produkcijas izplatītāju.

«2016. gadā beidzu studijas Lielbritānijā un vēlējos strādāt saistībā ar gudro māju tehnoloģijām. Sazinājos ar čehu ražotāju Elko EP, kam līdzās citiem produktiem ir arī privātmāju automatizēšanas tehnoloģijas. Tā kā uzņēmumam Latvijā nebija pārstāvju, sākām sadarboties. Atvēru viedo māju uzņēmumu Echoo Smart Homes, kas gada laikā kļuva par ražotāja lielāko izplatītāju Baltijas mērogā. Partneriem patika, ka bez pieredzes ķērāmies klāt lieliem projektiem, tāpēc šī gada janvārī tie man piedāvāja atvērt meitasuzņēmumu, nevis būt tikai izplatītājam,» saka Gļebs. Iepriekš uzņēmums strādāja kā Echoo Smart Homes, kas ir jauns un ne pārāk pazīstams zīmols. Tagad, strādājot ar ražotāja zīmolu, ir vieglāk piekļūt lielajiem projektiem.

Latvijas start-up uzņēmums Infogr.am plāno atvērt biroju ASV, nākotnē neizslēdz iespēju iegādāties citus uzņēmumus un no kontrolpaketes tuvākajā laikā atteikties neplāno.

Kad Dienas Bizness (DB) pirmais no masu medijiem Latvijā rakstīja par datu vizualizācijas rīku Infogr.am, komanda nesen bija sākusi darbu, bet jau toreiz viens no uzņēmuma dibinātājiem Uldis Leiterts DB uzsvēra, ka globāls skatījums un ambīcijas ir izdzīvošanas jautājums. Tik tikko šajā virzienā ir sperts vēl viens solis, piesaistot 1,34 miljonu eiro investīcijas, tādējādi šobrīd uzņēmumam ir trīs investori: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Plašāk par uzņēmuma plāniem DB intervijā stāsta U. Leiterts.

Finansējums ir piesaistīts. Kur tiks ieguldīti līdzekļi?

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva Grupa 18.septembrī Lietuvā, Kauņā, atklājis lielāko un modernāko loģistikas centru Baltijas valstīs, kas ievērojami palielinās uzņēmuma kapacitāti nodrošināt vietējo un starptautiskos sūtījumu šķirošanas apjomus.

Centra uzbūve ir līdz šim lielākā uzņēmuma investīcija - kopumā uzņēmums automatizētā loģistikas centrā izbūvē ieguldījis vairāk nekā 42 miljonus eiro, tā kopēja platība ir 22 000 kvadrātmetru un tajā esošās tehnoloģijas ļauj sašķirot līdz pat 12 000 sūtījumiem stundā. Investīciju infrastruktūrā galvenais mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū un radīt labākus priekšnosacījums visai e-komercijas nozares izaugsmei Baltijā, kā arī jomas uzņēmumu sadarbībai ne tikai Baltijas reģionā. Jau šobrīd Omniva ir lielākais pakomātu tīkls Baltijas valstīs ar 1243 pakomātiem.

Loģistikas centra atklāšanā moderno sūtījumu šķirošanas līniju kopīgi ieslēdza Lietuvas Ekonomikas un Inovāciju ministra vietniece Ieva Valeškaite (Ieva Valeškaitė), Igaunijas Reģionālās Attīstības un Lauksaimniecības ministre Pireta Hartmane (Piret Hartman), Kauņas reģiona vicemērs Antanas Nesteckis un Omniva vadības komandas pārstāvji.

Nodokļu plānošanas jomā pēdējo gadu laikā vērojama lielāka stabilitāte nekā iepriekš, tomēr aizvien pastāv dažādi izaicinājumi, ar ko jāsaskaras uzņēmējiem, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» atzina eksperti.

Pērn Latvijas nodokļu sistēma piedzīvoja revolucionāras pārmaiņas, kuras vienus priecēja, bet citus apbēdināja. Būtiski satricinājumi skāra banku sektoru, ko izjuta arī uzņēmēji. Kopumā gan nodokļi iekasēti tādā apmērā kā plānots.

Arī nākotnē gaidāmas izmaiņas, līdz ar to uzņēmējiem jātur roka uz pulsa, lai nenokavētu to ieviešanu savā darbībā.

Galerijā augstāk - ieskats konferences norisē!

Ziņas no konferences:

FOTO: Kā Baltijas valstīs atšķiras netiešie nodokļi?

Publisko pakalpojumu sektors būtiski kavē investīcijas digitālajās tehnoloģijās

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.