DB viesojas vienīgajā Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmumā

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Divi virzieni

Standard struktūra StandardOffice ražo biroja mēbeles un strādā ar interjera dizaina risinājumiem, bet StandardPro mēbelē viesnīcas un citas sabiedriskas ēkas. «Bizness ir izaudzis – tagad ražojam ne tikai mēbeles guļamistabām un viesnīcu numuriem, bet arī restorāniem, kafejnīcām, uzņemšanas daļai. Tas ir ērtāk arī viesnīcas attīstītājam, jo tiešā sadarbība ir ar vienu, nevis vairākiem uzņēmumiem,» saka E. Veskimegi. Runājot par to, kura no šīm biznesa jomām veido lielāku apgrozījumu, E. Veskimegi norāda, ka viesnīcu mēbeļu ražošana veido aptuveni 60%, bet biroja mēbeles – 40%. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Standard AS ir viens no desmit lielākajiem viesnīcu mēbeļu ražotājiem Eiropā. Spēcīgākie konkurenti esot Vācijā un Itālijā; Skandināvijā ir tikai viena kompānija, kas konkurējot ar igauņu ražotāju. E. Veskimegi atzīst, ka uzņēmums ir arī liels Baltijas biroja mēbeļu ražotājs. Šī gada pirmajā pusgadā Standard jau ir apgrozījis 10 milj. eiro, un līdz gada beigām paredzēts sasniegt 19 milj. Pērn apgrozījums sasniedza 15 milj. eiro.

Ar vēsturi

Standard pirmsākumi meklējami pirms 70 gadiem, kad darbu sāka neliels kooperatīvs, kas ražoja krēslus. Vēlāk tas apvienojās ar citiem nelieliem mēbeļu ražošanas kooperatīviem, no kuriem viens bija Standard. «Kad tie apvienojās, izlēma, ka Standard ir labākais nosaukums, un pie tā arī palika,» saka E. Veskimegi. 70. gados Standard bija piecas lielas fabrikas, no kurām trīs atradās Tallinā. Kad sākās uzņēmumu privatizācija, četras fabrikas tika privatizētas, taču šodien darbojas vien divas no tām. «Tolaik, kad privatizējām, Standard strādāja 880, tagad – 200 cilvēku. Kad sākām investēt jaunā aprīkojumā un tehnoloģijās, nevajadzēja tik daudz darbaroku. Vienubrīd krīzes laikā bija pat 170 cilvēku, bet tagad pēdējos trīs gadus te strādā aptuveni 200 cilvēku,» viņš atklāj.

2008. gadā sākās finanšu krīze, bet nekustamā īpašuma projekti, kas bija iesākti, tik un tā tika pabeigti. «Tāpēc mums krīze pienāca pēc diviem gadiem un mēs to sajutām vēlāk. Kad atkal atsākās augšupeja, parādījās pasūtījumi, mēģinājām pieņemt atpakaļ bijušos darbiniekus. Daži atnāca paši, bet citi, ko saucām, nenāca, jo jau bija atraduši darbu, savukārt daļai sirdī bija palicis rūgtums un neuzticība,» atzīst E. Veskimegi.

Regulāri atsvaidzina

Nākotnes projektus uzņēmums zina un plāno aptuveni divus gadus uz priekšu, taču vienmēr gadās, ka kāds pēdējā brīdī piedāvā projektu, citi savukārt tiek atlikti. Piemēram, kāda somu viesnīcu ķēde bija plānojusi nākamgad renovēt 11 viesnīcas, bet šo projektu atlika. Kaut gan jaunas viesnīcas bieži neceļ, ik pa 8–10 gadiem esošās maina iekārtojumu, jo šajā biznesā ir svarīgi, lai interjers izskatās «svaigs». Tāpēc, kad pienāca krīze, lai arī jaunas viesnīcas un birojus uzņēmēji neiekārtoja, viesnīcu atjaunošanas projekti tika īstenoti. Protams, tās tika atjaunotas samērā pieticīgi – pa diviem, trim stāviem. «Vecās viesnīcas renovē. Ir tādas, ko esam no jauna mēbelējuši vairākkārt,» saka E. Veskimegi.

Meitas un izplatītāji

Šobrīd Standard eksporta apjoms sasniedzis aptuveni 70% no uzņēmuma apgrozījuma. Kompānija savu produkciju realizē 17 dažādās valstīs: Nīderlandē, Vācijā, Krievijā, Skandināvijā u.c. Šobrīd aptuveni pusi no pārdošanas apjoma veido biroja mēbeļu bizness Skandināvijā, bet desmit gadu periodā visvairāk viesnīcu mēbelēts Vācijā. «Pēdējos desmit gados esam saražojuši mēbeles 18 tūkst. numuru 145 viesnīcās 17 valstīs. To skaitā ir bijušas gan lielas, gan mazas viesnīcas,» saka E. Veskimegi.

Maskavā un Latvijā Standard AS ir meitasuzņēmumi, bet citur kompānija sadarbojas ar konkrētas valsts izplatītājiem. Raksturojot biznesu Latvijā, E. Veskimegi norāda, ka krīzes laikā pamatīgi kritās pārdošanas apjoms, kā piemēru minot darbinieku skaitu: agrāk uzņēmumā strādāja 12 cilvēku, bet pēdējos gados – tikai trīs. Latvijā klienti galvenokārt iegādājas biroja mēbeles, bet viesnīcu pasūtītāji lielākoties paši sazinās ar rūpnīcu. Uzņēmuma vadītājs norāda – katrā valstī ir vērojams neliels protekcionisms, taču viņš neesot jutis, ka Latvijā kāds neizvēlētos Standard AS mēbeles tāpēc, ka uzņēmums ir no Igaunijas. «Domāju, ka tad, ja esam konkurētspējīgi, klienti mūs izvēlas. Neapvainosimies, ja zaudēsim kādā konkursā, jo valsts pasūtījumos skatās tikai uz skaitļiem,» teic E. Veskimegi. Šogad Standard mēbelēja Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta jauno ēku. «Tas ir vislielākais birojs, kuru esam mēbelējuši vienlaikus, – 2800 darba vietu. Pirms dažiem gadiem mums bija arī Igaunijas nodokļu dienesta mēbelēšanas projekts, bet tur bija mazāk darba vietu,» viņš saka.

Nesen uzņēmums pabeidza viesnīcas Radisson Blu mēbelēšanu Šeremetjevā. Pagaidām iesāktu projektu Krievijā nav, bet tādi būšot nākamgad. Sadarbība ar Krieviju sākās, pamatojoties uz pieredzi Vācijā. «Mēs jau strādājām Vācijā, vācu dizaineru biroji mūs zināja, un pirmo Maskavas pasūtījumu ieguvām viņu ieteikumu dēļ. Tagad esam mēbelējuši desmitiem viesnīcu Maskavā un Sanktpēterburgā, pat vienu viesnīcu Sočos, kad notika gatavošanās olimpiskajām spēlēm,» stāsta E. Veskimegi.

Ražo paši

«Uzskatu, ka viesnīcu biznesā mūsu priekšrocība ir tā, ka mums ir sava ražotne,» uzsver E. Veskimegi. Vēl pirms diviem, trim gadiem bija daudz firmu, kas pašas neražoja, bet iepirka mēbeles no dažādiem citiem uzņēmumiem. Ir bijuši gadījumi, kad pasūtītājs smagi «apdedzinājies» – ražotāji sūtījuši pa e-pastu pozitīvas atskaites, bet izrādījies, ka visa priekšapmaksa izmantota tā parādu nomaksai un nebija nopirkti pat materiāli. Tādēļ viesnīcu projektu attīstītāji kopumā ir piesardzīgi un neuzticas. «Pasūtītāji bieži brauc ciemos, lai pārliecinātos, ka ražojam paši,» viņš saka. Neuzticībai ir pamats – ja viesnīca netiks pabeigta laikus, būs lieli zaudējumi. Proti, viesnīcas projektu attīstītāji rēķinās ar konkrētu datumu un jau sāk pieņemt klientu rezervācijas, un, ja, piemēram, no 100 istabām 80 ir gatavas un 20 vēl ne, bet rezervētas ir visas 100, ir lieli zaudējumi. Kavēšanās var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, aizkavējas transporta piegāde. Tad jādara viss iespējamais, lai paspētu laikus. Ir pat bijušas situācijas, kad daļa mēbeļu piegādātas ar lidmašīnu, kas ir dārgi, bet, lai paspētu apsolītajā laikā, nav bijis citu variantu.

E. Veskimegi norāda, ka projekti ne vienmēr ir veiksmīgi. Piemēram, pirms kāda laika uzņēmums mēbelēja četras ēkas Somijā, un, kad pēdējā no tām tika pabeigta un vajadzēja saņemt naudu no pasūtītāja, tas bankrotējis, un mājas ar visām mēbelēm nonākušas bankas īpašumā. «Ir arī tādas situācijas, taču bizness ir saistīts ar risku,» viņš teic.

Pievēršas virtuvēm

Standard AS ir arī privātie klienti, bet to neesot daudz. «Privātie klienti Igaunijā mūs nav aizmirsuši,» saka E. Veskimegi. Biroja mēbeļu segmentā uzņēmums piedalās valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos. Lai arī valsts budžets neesot pārāk dāsns, ir vērojama tendence, ka dažādu iestāžu departamenti apvienojas, piemēram, nodokļu dienesta nodaļas atradās vairākās vietās visā pilsētā, bet tagad ir vienuviet. Līdzīga situācija ir citās iestādēs, un tās, pārceļoties uz jaunām telpām, parasti iepērk jaunas mēbeles. «Domāju, ka valsts pasūtījumu apjoms, salīdzinot ar 2008. gadu, ir uz pusi mazāks,» viņš pieļauj. Kopumā publiskā sektora apjoms esot diezgan stabils, un īpaša pieauguma neesot. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc uzņēmums pievērsās virtuvju ražošanai. Uzņēmuma vadītājs salīdzina – kad igauņi ceļ mājas, tajās ir santehnika, bet virtuves iekārtu nav, turpretī Somijā arī mēbelēta virtuve ir iekļauta mājokļa cenā, atliek vien nopirkt guļamistabas un viesistabas mēbeles. Uzņēmumam ir sadarbības partneri, kas Somijā būvē mājas un virtuvju mēbelēšanu uztic Standard. Tās galvenokārt ir tipveida dzīvojamās ēkas. «Lai nodrošinātu fabriku un cilvēkus ar darbu, nolēmām pieņemt šādus pasūtījumus un esam diezgan apmierināti,» apgalvo E. Veskimegi.