Latvijas start-up uzņēmums Infogr.am plāno atvērt biroju ASV, nākotnē neizslēdz iespēju iegādāties citus uzņēmumus un no kontrolpaketes tuvākajā laikā atteikties neplāno.
Kad Dienas Bizness (DB) pirmais no masu medijiem Latvijā rakstīja par datu vizualizācijas rīku Infogr.am, komanda nesen bija sākusi darbu, bet jau toreiz viens no uzņēmuma dibinātājiem Uldis Leiterts DB uzsvēra, ka globāls skatījums un ambīcijas ir izdzīvošanas jautājums. Tik tikko šajā virzienā ir sperts vēl viens solis, piesaistot 1,34 miljonu eiro investīcijas, tādējādi šobrīd uzņēmumam ir trīs investori: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Plašāk par uzņēmuma plāniem DB intervijā stāsta U. Leiterts.
Finansējums ir piesaistīts. Kur tiks ieguldīti līdzekļi?
Galvenais mūsu mērķis ir paplašināt komandu Latvijā. Otra prioritāte ir cilvēki ASV. Plānojam atvērt otru biroju, kas būs Amerikā. Mums būs divas pārdošanas komandas – viena Rīgā, kas vairāk fokusēsies uz Eiropu, Krieviju un Tuvajiem Austrumiem, un otra būs Amerikā, kas fokusēsies uz ASV, Kanādu, Latīņameriku un, iespējams, kādā brīdī arī Tālajiem Austrumiem.
Šobrīd Infogr.am komandā ir 20 cilvēku. Kā tā varētu izskatīties pēc laika?
Tuvākajā laikā mēs varbūt būsim 25. Nedomāju, ka jebkad būsim milzīgs koncerns ar tūkstošiem cilvēku. Gada griezumā mēs varētu pieņemt darbā vēl aptuveni desmit cilvēkus.
Cik cilvēku varētu strādāt Infogr.am Amerikas birojā?
Šobrīd varētu būt viens vai divi cilvēki, bet ilgtermiņā trīs vai četri. Skatīsimies, kā vēlamies attīstīt šo komandu, jo liela daļa no pārdošanas procesa ir automatizēta, un galvenais mērķis ir uzrunāt pāris lielākus un nozīmīgākus klientus. Kvantitatīvi tam šobrīd nevajag armiju.
Kas šobrīd ir nozīmīgākie Infogr.am klienti?
Mums ir daudz lietotāju, un viena daļa ir maksājoši lietotāji. Izmanto vai mēģinājuši lietot Pasaules Banka, Eiropas Komisija, Human Rights Watch. Gandrīz jebkurš lielāks medijs pasaulē ir mēģinājis lietot šo rīku. Tas, vai to izmanto ikdienā, ir atkarīgs no katra medija individuāli. Infogr.am lieto, piemēram, Wall Street Journal. No izglītības iestādēm Stanford, MIT, SSE Riga, Latvijas Universitāte.
Kādi ir piesaistītā finansējuma mērķi? Ko prasa investori?
Investoru mērķis ir vienkāršs – ieguldi nelielu naudu šodien apmaiņā pret noteiktu skaitu daļu, lai pēc kāda laika daļas pārdotu, saņemot būtiski lielāku summu. Normāls scenārijs būtu desmitreiz lielāka summa nekā ieguldījums un vidēji pozitīvs rezultāts būtu simtreiz lielāka summa nekā investīcija. Scenārijs, uz ko vajadzētu tiekties, ir lielāka summa. Tas būtu industrijas standarts, kā šajā stadijā investori skatītos uz kompānijām. Minimālais investoru mērķis ir atgūt līdzekļus, cik viņi ieguldījuši, lai būtu pa nullēm, plus nosegtu inflāciju un citus izdevumus. Tas atkarīgs no situācijas, tāpēc to sauc par riska kapitālu, jo vienmēr ir risks.
1,34 milj. eiro investīcijas ir publiski zināms rekords Latvijā. Vai tā ir atbilstoša?
Vienmēr esam domājuši, vai šī ir atbilstoša summa. Ja mēs censtos, varētu piesaistīt vairāk, bet tad samazinātos dibinātāju daļas uzņēmumā. 25–30 cilvēku komandai ar šo finansējumu – bez pašu ieņēmumiem – pietiktu apmēram 18–20 mēnešiem. Mūsu lielākais šā brīža fokuss ir ieņēmumu plūsmas uzlabošana. Ideālā scenārijā kompānijai nekad nav nākamā investīciju raunda. Tas varētu būt tikai ar īpaši labiem nosacījumiem. Iespējams, pēc gada redzēsim, ka, pieņemot vēl simt cilvēkus, mēs varam izdarīt kaut ko ļoti lielu. Vēl viens iemesls būtu citu kompāniju iegāde.
Vai interese būtu par vietējām vai globālām kompānijām?
Tas nav būtiski. Šobrīd nav konkrētu plānu, bet pieņemu, ka mēs varētu kaut ko tādu iesākt. Uzņēmumam vajadzētu būt papildinošam un labu sinerģiju tam, ko darām šobrīd.
Kas Infogr.am būs pēc diviem gadiem?
Šobrīd ir pāris produktu, idejas un attīstības virzieni. Esam solījuši, ka būs videoinfografiku rīks, kas varētu optimizēt izmaksas. Šobrīd vidēji viens videinfografiks maksā divus līdz piecus tūkst. eiro. Laiks, lai tādu izgatavotu, ir nedēļa līdz divas. Mūsu mērķis ir padarīt šo rīku par masveida produktu, un arī izstrādes laiks varētu būt dažas minūtes.
Lursoft rāda, ka SIA Infogram īpašnieks ir Infogram Software Inc no Amerikas. Izstāsti, lūdzu, kas šobrīd ir īpašnieki?
Mums bija vēlme iet Amerikas tirgū, un bija divi varianti – izveidot meitasuzņēmumu vai mātesuzņēmumu. Mēs izvēlējāmies otru variantu, jo tas būtu vienkāršāks. Eiropa ir izcila vieta, kur attīstīt produktu, tehnoloģijas, dizainu un idejas, un Amerikā ir spēcīgi cilvēki, kas pārdod, izplata. ASV ir ļoti daudz cilvēku ar kredītkartēm, kas ir gatavi pirkt pakalpojumus internetā. Savukārt Eiropā ir daudzi cilvēki ar kredītkartēm, kuri ir ļoti skeptiski pret interneta servisiem. Krievijā un Baltkrievijā skepse mijas ar pirktspēju un kulturālām tradīcijām. Attiecīgi Krievijas virzienā mēs vairāk skatītos uz biznesa un profesionāliem lietotājiem, bet ASV – uz individuāliem lietotājiem.
Palika neatbildēts jautājums par kapitāldaļu sadalījumu. Kas kam pieder? Sākumā uzņēmumā HackFwd ienāca ar 27%?
Šobrīd darbiniekiem un dibinātājiem pieder kontrolpakete apmēram ar 60%.
Vai HackFwd joprojām ir īpašnieku vidū?
Jā, viņiem ir apmēram 20%, un arī jaunajiem investoriem ir apmēram 20%.
Vai tas nozīmē, ka HackFwd ieguva vairāk par zemāku cenu?
Protams. Izstāstīšu stāstu par HackFwd. Pirms diviem gadiem trīs ambiciozi jaunieši no Rīgas bija izdomājuši radīt ko globālu. Atklāti sakot, tajā brīdī mēs nezinājām, ar ko sākt. Kad aizgājām pie HackFwd, mums bija divas statistikas bildītes – skrīnšoti no neesoša produkta ar vārdiem: šis ir tas, ko mēs uztaisīsim, un tas būs globāls serviss. Es domāju, ka 150 tūkst. eiro par vīziju un divām statiskām bildītēm bija uzticēšanās no HackFwd puses.
Vai drīz varētu būt situācija, ka izpērkat HackFwd daļas?
Kādēļ gan lai viņi tā rīkotos, un kādēļ lai mēs tā rīkotos? Riska kapitāla ekonomika darbojas tā, ka investori nopērk daļas agrīnā kompānijas attīstības posmā ar ticību un cerību, ka noteiktā laikā viņi izdarīs labas lietas. Savukārt start-up dibinātāju mērķis ir bez jebkādiem vai ar minimāliem naudas līdzekļiem iespējami ilgāk, nepiesaistot riska kapitāla līdzekļus, radīt pievienoto vērtību no idejas un ambīcijām, ieguldot zināšanas un darbu.
Vai tiek pieļauta iespēja, ka 60%, kas šobrīd pieder komandai, var samazināties zem 50% sliekšņa?
Mērķis ir uzbūvēt globālu un finansiāli veiksmīgu kompāniju. Jautājums ir, vai vēlies 30 vai 40% no piecu miljardu kompānijas vai 100% no viena eiro uzņēmuma. Ambīcijas ir samērojamas. Ideālā pasaulē visu vari uztaisīt par saviem līdzekļiem. Tad ir jautājums, kurā brīdī salāgo šīs iespējas ar ambīcijām. Kā jau minēju, dažkārt tas varētu būt ļoti izdevīgi un mēs to varētu apsvērt, tajā pašā laikā mums nav mērķa meklēt nākamā raunda investīcijas un divu gadu perspektīvā diez vai to apsvērsim.
Parasti start-up ir divi ceļi – uztaisīt kompāniju, lai pārdotu un vienreiz nopelnītu lielu naudu, un otrs ir iet līdzi uzņēmumam, augt, ielaist investorus, saglabāt kontrolpaketi.
Pienāk brīdis, kad investori vēlas savu naudu atgūt. Tas nenozīmē, ka uzņēmums ir jāpārdod. Ir vairāki scenāriji. Viens no tiem paredz uzņēmumu pārdošanu. Otrs variants ir pārdot investoru daļu uzņēmumā un komanda turpina darbu. Vēl variants ir akciju kotēšana biržā un kompānija savas daļas pēc vēlēšanās var pirkt un pārdot. Mēs neesam apsvēruši variantu kompāniju pārdot. Tieši pirms šī raunda mēs saņēmām piedāvājumu par septiņciparu skaitli.
Cik liels tas bija?
Mēs nenonācām līdz precīzam skaitlim.
Kādā valūtā bija šis septiņciparu skaitlis?
Es domāju, ka šis ir pilnīgi neinteresants jautājums, jo arī astoņciparu skaitli mēs neapsvērtu. Tā bija ļoti liela amerikāņu kompānija.
Pazīstama?
Pazīstama, vārdā neminēšu. Mēs neapsveram šo variantu.
Ir izskanējuši vairāki minējumi, cik vērts šobrīd ir Infogr.am. Kā pašiem liekas?
Var rēķināt tīri matemātiski, un pēc investīcijām tie būtu 5,25 milj. eiro. Sarunas par šo raundu sākām vairāk nekā pirms pusgada un vienojāmies par vērtību. Pieņemu, ka šobrīd tā ir mazliet citāda.
Ko šī investīcija nozīmē Latvijai un start-up videi kopumā?
Zinot tos uzņēmumus, kas te darbojas, pieņemu, ka viens vai otrs drīzumā varētu sekot ar līdzīgu investīciju raundu vai, iespējams, lielāku.
Kuri šobrīd ir potenciālākie Latvijas start-up uzņēmumi?
Nav tā, ka Latvijas kompānijas vienmēr skaļi stāsta par sevi, tāpēc es nezinu par visiem. No TechHub komandām, manuprāt, diezgan potenciāli ir Froont, Reach.ly, Fastr un Sellfy. Ir daudz citi Latvijas uzņēmumi, kas ir klusi un ziemeļnieciski atturīgi, bet kādā brīdī mēs par viņiem sākam dzirdēt globāli.
Lursoft pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma 2012. gada apgrozījums bija 1492 Ls un 76,37 tūkst. Ls zaudējumi. Vai ir aprēķināti 2013. gada rezultāti?
Arī šobrīd tie nav ļoti pozitīvi skaitļi. Apgrozījums bija 158,4 tūkst. eiro, bet zaudējumi 116 tūkst. eiro.
Ko tas nozīmē?
Šādā kompānijas attīstības stadijā tas ir saprotami, ka esam no investīcijām dzīvojošs uzņēmums. Pērn drīzāk eksperimentējām un skatījāmies, kas notiek. Mēs nopelnījām 300 tūkst. dolāru, bet tā nav peļņa, bet ieņēmumi, no kā tiek maksāti nodokļi un viss pārējais. Tas ir agrīns skaitlis, jo viss, ko mēs darījām, ieviesām maksājumu sistēmu un maksāšanas pogu. Mums ir lietotāji no daudzām valstīm – ASV (45%), pēc tam seko Lielbritānija (7–8%) ,un tālāk ir plašs spektrs.
Vai visa nauda tiek uzrādīta Latvijā?
Jā.
Vai saņēmāt piedāvājumu no vietējiem investoriem?
Bija interese no mūsu Baltijas reģiona investoriem, neprecizēšu plašāk. Piedāvājums nebija konkurētspējīgs globālā mērogā. Mēs neredzējām sinerģiju ar šiem fondiem. Jā, naudu var dabūt brīvi, tā ir vieglākā daļa, bet problēmas sākas, kad investori pievienojas uzņēmuma valdei – un tad ir jautājums, vai tie ir pareizie partneri.
Mums ir valsts programmas, lai veicinātu uzņēmējdarbību, bet nācies dzirdēt, ka mums nav tādu, kas piemērotas start-up. Kādi ir novērojumi?
Jebkurā liberālā ekonomikā mītošie uzņēmumi uzskata, ka labākais, ko valdība var darīt, ir neiejaukties un netraucēt. Runājot par atbalsta pieejamību Latvijā, man ir hobijs reizi gadā kādā pasākumā pajautāt bijušajai Zemes bankai (tagad Altum), vai viņi atbalsta jaunos uzņēmumus. Parasti saņemu pozitīvu atbildi. Taču, kad konkrēti uzskaitu, ka esam tehnoloģiju uzņēmums, kas ir pilnībā orientēts uz eksportu, ar pievienoto vērtību un ambīcijām, tad saņemu atbildi, ka nav programmas, kurai mēs kvalificētos. Parasti arī saņemu pretjautājumu, vai mēs radīsim 50 jaunas darba vietas. Diez vai. Vai izmantosim mazkvalificēto darbaspēku Daugavpilī – arī maz ticams. Ir sajūta, ka valsts cenšas lāpīties, no vienas puses, atbalstot uzņēmumus, vienlaikus sagaidot sociālo funkciju. Tomēr izņemot airBaltic, nevienam uzņēmumam nav spēja kādu atvest no ārzemēm uz šejieni. Pirmā pozitīvā iniciatīva ir tāda, ka LIAA līdzfinansē braucienus. Mēs esam vairākkārt aicināti braukt uz Silīcija ieleju. Vēl ir iespēja braukt ekskursijās kopā ar valdības delegācijām.
Ko vēl valsts varētu darīt no savas puses?
Valsts ir nepareizi uztvērusi, ka start-up ir mazs vai vidējs uzņēmums. Līdz šim LIAA ir arī atmaksājuši izstāžu biļetes un stendu īri, bet viņi nav gatavi atmaksāt, piemēram, uzņēmuma dzīvošanu, piedaloties akseleratora programmā, bet tieši tur start-up uzņēmumi tiekas ar potenciālajiem investoriem.
Kādas ir biežākās kļūdas start- up vidē?
Ir novērojams, ka cilvēki dažreiz aizraujas ar ideju, kuru līdz galam nepārbauda, un to var izdarīt Google 10 min laikā. Bieži vien idejas atkārtojas, taču Latvija nav izteikta copy paste zeme. Latvijā cilvēki varētu nākt klajā ar inovatīvākām idejām, lai tirgus pielāgotos tam, ko darām.
Kā Latvijas start-up izskatās uz igauņu un lietuviešu fona?
Piedaloties pasākumos, mēs bieži vien esam vienīgie no Ziemeļeiropas, vienīgie no Baltijas. Igaunijā ir bijuši vairāki darījumi, bet tas nenozīmē, ka Latvijā pēc gada diviem nebūs līdzīgi.
Ja cilvēkam ir ideja, kā to realizēt? Ar ko sākt?
Droši vien ir jēga pārliecināties par idejas unikalitāti. Pēc tam veidot komandu, kas ideju virza tālāk. Ir gadījumi, kad cilvēks to var izdarīt viens pats, tomēr tas ir grūti un kādā brīdī komandas klātbūtne var būt pat kritiska eksistencei. Divi trīs cilvēki neilgā laika periodā var pierādīt, ka kādam to vajag. Prototipu, kas darbojas, var izstrādāt divās diennaktīs. 2–3 nedēļu laikā produktu var nogādāt pie potenciālajiem lietotājiem, tad var saprast viņu vēlmes.
