Ģitāra ražo skaņu, kas ir produkts. Mārketings ir skaņas pastiprinātājs. Ja skaņa ir slikta, pastiprinātājs nepalīdzēs. Vari pastiprināt, cik vien gribi, bet tas tik un tā būs tikai troksnis
Tā intervijā DB pauž Miko Jervenpē (Mikko Järvenpää), jaunais Infogr.am izpilddirektors. Sanfrancisko dzīvojošais soms Miko Jervenpē pavisam nesen kļuvis par Latvijas datu vizualizācijas rīka Infogr.am izpilddirektoru. Lai arī mūsdienu virtuālajā vidē valstu robežas komunikācijai netraucē, viņš katru mēnesi aptuveni nedēļu ir Rīgā, lai kopā ar komandu un uzņēmuma dibinātājiem Uldi Leitertu, Raimondu Kaži un Alisi Semjonovu satiktos klātienē un kaltu uzņēmuma attīstības plānus. Šobrīd uzņēmumā strādā 21 cilvēks un Miko ir pirmais darbinieks Infogr.am Sanfrancisko birojā. Sarunā ar DB viņš stāsta par to, kāpēc izvēlējies strādāt Latvijas uzņēmumā, atceras pirmo iespaidu par Latvijas biznesa vidi un domā, ka uzņēmuma vadībai jāļauj cilvēkiem strādāt.
Izpētīju jūsu CV Linkedin – esat strādājis gan mazās kompānijās, gan Google, gan Londonā, gan Sanfrancisko. Tāds kokteilis! Kāpēc esat izvēlējies darbu Latvijas kompānijā?
Es zinu Infogr.am kopš pašiem pirmsākumiem, kad strādāju pirmssēklas investīciju kompānijā HackFwd, kas bija viņu pirmie investori. Kad es pametu darbu HackFwd, Uldis (Uldis Leiterts, viens no Infogr.am dibinātājiem) aicināja uzturēt kontaktus un kļūt par viņu padomdevēju. Es piekritu un sekoju līdzi viņu attīstībai. Tagad esmu kļuvis par Infogr.am izpilddirektoru un man ir iespēja tieši ietekmēt procesus. Rūpējos par ikdienas darbu, kas mūsu gadījumā nozīmē pieskatīt pārdošanu, attīstību un biznesa funkcijas, piemēram, finanses. Esmu patīkami satraukts par to visu.
Kāpēc tieši Infogr.am?
Ir vairāki iemesli, kāpēc man patīk šī kompānija. Pirmkārt, tie ir dibinātāji. Daudzos agrīnas stadijas tehnoloģiju iesācējuzņēmumos (startup) galvenā loma ir komandai. Man patīk dibinātāju vīzija par produktu. Pēdējo trīs gadu laikā Infogr.am ir strauji progresējis un varbūt tas vairs nav agrīnas stadijas startup. Otrkārt, man patīk enerģija, kas tagad ir vērojama Rīgā.
Kāds bija jūsu pirmais iespaids par Infogr.am, kad pirmo reizi viņus satikāt HackFwd? Kā uzņēmums ir mainījies kopš tā brīža?
Pirmo reizi viņus satiekot, es pamanīju, ka dibinātāji ir aizrāvušies ar to, ko dara, ir dedzīgi. Dizains bija labs, produkts izskatīgs un komandai bija vīzija par turpmāko attīstību. Tam ir liela nozīme. Kopš tā laika viss, izņemot komandas aizrautību un vīziju, ir dramatiski mainījies. Infogr.am ir kļuvis par reālu, uz biznesu orientētu kompāniju ar strauju izaugsmi, daudziem jauniem apmierinātiem klientiem un ambicioziem nākotnes plāniem.
Tagad viņi turpina augt.
Kā šobrīd izskatās Infogr.am, salīdzinot ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem pasaulē?
Liela nozīme ir komandai, un tā ir laba. Uzņēmumam ir spēcīga vīzija un izcili dibinātāji, kas ir daudz strādājuši, lai nonāktu tur, kur ir pašlaik.
Jūs esat strādājis Google. Kāda ir atšķirība?
Virspusējā līmenī atšķirības ir lielas – kompānijas izmērs, fokusa jomas, dibinātāji. Tajā pašā laikā ir daudz līdzību tāpat kā visās tehnoloģiju kompānijās, kas vēlas mainīt pasauli un palīdzēt cilvēkiem. Domāju, ka kopīgais faktors Infogr.am un Google, jo īpaši agrīnajam Google, ir tā īpaša enerģija, kas valda kompānijā.
Google daudziem cilvēkiem ir sapņu darbavieta. Kādēļ jūs aizgājāt no šīs kompānijas?
Man paveicās pievienoties Google diezgan agri, tas bija 2003. gadā. Es strādāju produktu mārketinga departamentā Sanfrancisko un vēlāk arī Londonā. Sākotnēji strādāju AdWords Operations komandā, ko vadīja Šerila Sandberga (Sheryl Sandberg), tagadējā Facebook vadītāja. Jau toreiz viņa bija izcila personība. Atceros, kā Šerila vadīja manu pirmo sapulci Google, kad pats tikko biju pēc koledžas, tas bija 2003. gadā. Protams, līdzīgi kā visām strauji augošām kompānijām, arī mums bija hronisks krēslu trūkums. Šerila atnāca, apsēdās uz galda sakrustotām kājām un runāja, ka galvenais priekšnoteikums pieņemšanai darbā ir spēja strādāt komandā.
Google tajā laikā bija hiperenerģiska vieta. Kompānijai augot, ir arvien jaunas lietas, ko darīt, jauni izaicinājumi un piedzīvojumi. Tas bija aizraujoši. Es tur nostrādāju gandrīz piecus gadus un pa šo laiku uzņēmums bija mainījies. Tagad es izbaudu darbu mazās, enerģiskās komandās, kur lietas var notikt strauji.
Tātad, kad Infogr.am izaugs par lielu, stabilu kompāniju, jūs meklēsiet kādu jaunu komandu, kam pievienoties?
Katrai kompānijai kļūt lielai ir laba problēma. Ja tā kļūs par problēmu, tā būs laba problēma.
Kādas ir tās problēmas, ar ko uzņēmums saskaras, strauji augot?
Daudziem startup, kad viņi gūst pirmos panākumus, problēma ir pārāk strauja attīstība. Ar izaugsmi ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, lai arī nepieciešamība pēc tās ir objektīva. Tai jābūt pakārtotai pieejamiem resursiem, lai izaugsme vispār būtu iespējama. Pirmais solis, kļūstot lielam, ir pārliecināties, ka produkts, ko esi izveidojis, ir drošs un labs. Ja produkts nav īsti labs, visai drīz radīsies problēmas.
Jūs tagad esat uzņēmuma izpilddirektors, atbildat par operatīvo vadību. Kādi ir lielākie izaicinājumi, lai izveidotu labu komandu un lai tā veiksmīgi strādātu?
Vadība ir darbs ar cilvēkiem, tāpēc katrā kompānijā, kur ir cilvēki, ar to ir jānodarbojas. Tehnoloģiju kompānijās vadība bieži vien nozīmē nestāvēt ceļā kolēģiem. Kad aizgāju no Google, es gadu paņēmu brīvu. Viena no lietām, ko darīju, bija smagā metāla grupas tūres organizēšana pa Eiropu. Pats svarīgākais, ko tūres vadītājs var darīt, ir pārliecināties, ka mākslinieki uzkāpj uz skatuves, nospēlē koncertu, cik vien labi iespējams, pēc tam var iedzert kādu dzērienu un parūpēties, lai viņi laikus būtu autobusā. Mans uzdevums bija gādāt, lai viss notiktu, cik vien iespējams gludi. Grupa šajā gadījumā rada produktu – koncertu, un mans kā tūres vadītāja uzdevums bija palīdzēt to nogādāt pie klientiem. Līdzīgi ir citās jomās.
Jūsu profesionālā dzīve lielā mērā ir bijusi un joprojām ir saistīta ar mārketingu. Kā mārketings šodienas digitālajā pasaulē atšķiras no tā, kādu mēs to pazinām pirms pieciem gadiem?
Piecu gadu laikā ir notikušas izmaiņas saistībā ar sociālajiem medijiem, iespēju katram ar telefona palīdzību uzņemt fotogrāfijas un video. Šodien mārketingam ir vairāk dažādu kanālu, kā sasniegt patērētājus. Tie jāizmanto uzmanīgi, lai nenokaitinātu auditoriju. Tomēr pats svarīgākais – mārketings nav tas, ko tu saki, bet tas, ko citi saka par tavu kompāniju vai produktu. Tas jāpatur prātā, ja vēlas investēt mārketingā.
Kur slēpjas laba mārketinga noslēpums?
Ņemsim par piemēru mūziku. Ģitāra ražo skaņu, kas ir produkts. Mārketings ir skaņas pastiprinātājs. Ja skaņa ir slikta, pastiprinātājs nepalīdzēs. Vari pastiprināt, cik vien gribi, bet tas tik un tā būs tikai troksnis. Labs mārketings sākas ar labu produktu. Pašā pamatā ir cilvēkiem interesants produkts un mārketings ir tikai pastiprinātājs. Tehnoloģiju kompānijās bieži vien var redzēt gadījumus, kad produkts strauji izplatās kā vīruss. Tas nozīmē, ka mārketings ir iebūvēts pašā produktā, nevis kaut kas tiek pievienots pēc tam.
Kā to izdarīt?
Radīt produktu, ievērojot cilvēku vajadzības un to, kas viņiem rada prieku. Ir dažādi produkti un dažāds mārketings, tas ir atkarīgs no produkta. Piemēram, sociālie tīkli ir dabiski veidojušies, apmierinot cilvēku vēlmi pēc komunikācijas, bet Infogr.am atrisina vajadzību veidot infografikas vienkāršā veidā. Produkts pats sevi reklamē – cilvēki izveido infografikas un dalās ar tām ar citiem cilvēkiem.
Jūs esat redzējis daudzus startup no dažādām valstīm. Vai tie savā starpā kaut kā atšķiras?
Ir dažas atšķirības, bet mazāk, nekā jūs varētu domāt. Salīdzinot ar tradicionāliem biznesiem, atšķirības ir pavisam noteikti. Startup visu laiku testē un izaicina dominējošos pieņēmumus vai domāšanas veidu. Tās ir kompānijas, kas ļoti ātri pieņem lēmumus un attīsta jaunus produktus. Tehnoloģijas attīstās ātri, un valstu robežas neko nenozīmē – nav svarīgi, vai tu atrodies Helsinkos, Latvijā vai kaut kur ASV. Lai arī atšķiras pieejamie resursi, joprojām ir daudz iespēju radīt jaunus produktus un pakalpojumus.
Kāds ir jūsu pirmais iespaids par Latviju?
Esmu dzimis Somijā, tāpēc Latvija man nav pavisam nezināma valsts. Pirmais iespaids ir labs. Vairāk esmu pētījis startup vidi un iespaids par to ir ļoti pozitīvs – te valda laba enerģija, cilvēki vēlas gūt panākumus ārpus Latvijas, kas ir lieliski, jo nozīmē, ka viņiem ir spēcīga ticība sev. Latvijai, jo īpaši Rīgai, ir sava un nozīmīga vieta Eiropas tehnoloģiju kartē. Problēma ir valsts institūciju atbalsta trūkums agrīnas stadijas startup. Lai gan šī problēma ir daudzās Eiropas valstīs, ja Latvija to efektīvi atrisinās, es ticu, ka tas pozitīvi ietekmēs ekonomiku un ļaus piesaistīt daļu no talantīgajiem latviešiem, kuri tagad strādā ārzemēs.
Domāju, ka svarīga lieta, kas būtu jāsaprot saistībā ar startup, – tā nav tikai tehnoloģiska inovācija, bet vienlaikus arī biznesa modeļa inovācija. Pēdējos desmit gados saistībā ar startup mēs esam runājuši par jaunām tehnoloģijām, bet tagad top skaidrs, ka vienlaikus rodas arī jauni biznesa modeļi. Tas nozīmē, ka startup nebūs tikai tādi uzņēmumi, kas saistīti ar internetu un mobilajām lietotnēm, bet galvenokārt tās būs kompānijas, kas ļoti strauji aug. Startup neskar tikai IT, tie nemaina tikai komunikāciju industriju ar sociālajiem tīkliem, bet ietekmē daudzas citas nozares. Piemēram, Airbnb sašķēla viesnīcu industriju, bet Uber ir mainījis taksometru pakalpojumu un loģistikas nozari. Līdzīgas lietas notiks ar ceļošanu un finansēm, piemēram, Igaunijas TransferWise piedāvā jaunu veidu naudas konvertācijai un šajā uzņēmumā nesen investēja Ričards Brensons.
Mēdz teikt – otrpus žogam zāle vienmēr šķiet zaļāka un saule spožāka. Latvijā bieži vien var dzirdēt gaudas par to, ka mums jau nekas nesanāk, bet citiem, piemēram, igauņiem gan viss ir tik labi. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?
Somijā ir tas pats – redz, cik labi iet zviedriem. Šādas lietas notiek visur, bet tam nav pamatojuma. Mazās valstīs nereti trūkst ambīciju tradīcijas, tāpēc šķiet vieglāk atteikties no mērķiem, domājot, ka visa kā ir pārāk maz – iespēju, sakaru, finansējuma utt. Jā, iespēju līmenis varbūt atšķiras, bet iespējas tik un tā ir. Taču pēdējā laikā var redzēt izmaiņas. Es domāju, ka pēc pieciem gadiem Latvijā nedzirdēsim šāda veida salīdzināšanu ar Igauniju.
Ko var un vajadzētu darīt, lai ietu uz priekšu, nevis salīdzinātu sevi ar citiem un slīgtu domās par to, ka kādam iet labāk?
Pirmkārt, labs sākums būtu, ja valdība atzītu startup uzņēmumus par valstij svarīgu industriju. Es ceru, ka valstij ir interese Latvijai atgriezt talantīgos cilvēkus, kuri ir aizbraukuši, sekmēt vietējo ekonomiku. Tādi uzņēmumi kā Infogr.am ir perfekta vieta, kur to darīt, piemēram, pie mums strādā vairāki cilvēki, kuri ir atgriezušies Latvijā. Tas ir bijis iemesls, lai viņi šeit atgrieztos. Un tā nenotiek tikai pie mums – visā industrijā ir zināmi šādi gadījumi.
Otrkārt, ļoti svarīga ir izglītība, jo īpaši tehniskā. Tam obligāti nav jānotiek universitātēs, vairāk uzmanības būtu jāpievērš neformālajai izglītībai. Mēs redzam, ka nav vajadzīgi četri gadi universitātē un grāds, lai radītu labus rezultātus. Ir iespējams mācīties un attīstīties darbā. Arī startup vidē notiekošie neformālie pasākumi, īslaicīgas apmācības un semināri veicina izaugsmi. Visi šie faktori kopā ir svarīgi, lai būtu labāk.
Kāda nozīme šai gadījumā ir apzinātai domāšanas maiņai? Vai to ir nepieciešams kā īpaši mainīt vai arī domāšana mainīsies kopā ar visu pārējo?
Domāšanas maiņa ir grūts process. Manuprāt, domāšanas maiņas stūrakmens ir kļūdu pieņemšana un sapratne, ka neveiksme ir normāls attīstības process. Piemēram, arī Somijā agrāk tradicionāli kļūdas un neveiksmes tika uzskatītas par sava veida tabu, tās bija nepieņemamas un par tām nerunāja. Tagad ar prieku varu teikt, ka ir ievērojamas izmaiņas, vismaz manas paaudzes cilvēku vidū. Ļaudis saprot, ka ir spējīgi tikt galā ar dažādām problēmām, tādā veidā mācoties, attīstoties un strādājot labāk. Kļūdas ir ātrākais veids, kā attīstīties un virzīties uz priekšu.
Jūs minējāt, ka Infogr.am atvilina atpakaļ latviešus, kuri strādājuši ārzemēs. Kāpēc jūs esat te?
Mēs esam ieinteresēti algot spēcīgus talantus neatkarīgi no tā, kur viņi ir – Latvijā, Lielbritānijā vai kur citur. Pamatā es dzīvoju Sanfrancisko un varētu strādāt jebkur. Manā gadījumā es esmu te, jo izvēlējos strādāt ar cilvēkiem un produktu, kam ticu. Tāpēc esmu šeit. Es būtu priecīgs sekmēt Infogr.am kļūšanu par Latvijas veiksmes stāstu. Tas ir vēl viens papildinājums, bonuss manam izaicinājumam.
Kas vajadzīgs, lai to panāktu?
Tehniskie talanti, kā arī pārdošanas un mārketinga talanti Latvijā un pasaulē. Nepieciešams radīt jaunus tirgus, padarīt klientus veiksmīgus, kā arī turpināt attīstīties un radīt inovāciju. Šodienas pasaulē nav jēgas no tādām kompānijām, kas pasaka, ka viņu produkts ir gatavs, pabeigts. Mēs pastāvīgi radām jaunas lietas, investējam attīstībā, jaunos produktos un darām to, cik vien ātri varam.
Darba dēļ jums nākas daudz ceļot. Kādas ir lielākās problēmas, to darot – laika zonu starpība, pazaudēts laiks lidmašīnā?
Lai izvairītos no noguruma pēc gariem lidojumiem dažādās laika zonās, guļu, kad vien iespējams. Tas ir labākais, ko darīt. Tāpat es ceļoju ar tik mazu datoru, kāds vien pieejams, jo lidmašīnā nav daudz vietas. Arī Kindle ir mans labs draugs ilgos pārlidojumos. Ticu, ka var iemācīties labāk tikt galā ar pārgurumu pēc lidojuma. Laika zonu maiņa ir izaicinoša, bet es vienmēr esmu strādājis ar komandām, kas atrodas citā laika zonā – jau pirms desmit gadiem, strādājot Google, mums bija konferences zvani ar Japānu, Franciju, Lielbritāniju un ASV, kas nozīmē, ka kādam vienmēr tajā laikā ir nakts vidus. Esmu pie tā pieradis. Ir daudzi sarežģījumi, ko rada ceļošana, bet vienmēr ir lietas, ko var darīt efektīvi. Digitālā darba kultūra nes sev līdzi to, ka vietas un robežas nozīmē arvien mazāk. Tām ir nozīme, bet tas nav traucēklis.
Ņemot vērā, ka viss kļūst arvien virtuālāks, varbūt vairs nemaz nav nepieciešams tik daudz ceļot un vispār iziet no mājas, lai ietu uz darbu?
Cilvēciskais kontakts nav miris. Ir tiešām svarīgi satikt kolēģus, redzēt jaunas sejas, radīt darba kultūru, vidi. Kad tas reiz ir izdarīts, darbs kļūst vieglāks.
#1/4
Miko Jervenpe
#2/4
Miko Jervenpe
#3/4
Miko Jervenpe
#4/4
Miko Jervenpe
