Pazīstamais startup uzņēmējs Uldis Leiterts veicis savu pirmo eņģeļinvestīciju uzņēmumā AirBoard

«Gribu lidot ar AirBoard, tā tehnoloģija «iespārda»! Man patīk ambīcija un neatlaidība kādu redzu AirBoard komandā. Produktam ir spēcīgs potenciāls, uzņēmuma dibinātājs Elviss Straupenieks ir apņēmīgs, zinošs un ar mērķtiecīgs. Tā ir investīcija personībā, šādus cilvēkus Latvijai vajag vairāk!» saka Uldis Leiterts, startup uzņēmumu Infogr.am un Attitude līdzdibinātājs. AirBoard ir pasaulē mazākais cilvēka pilotējamais lidaparāts.

Vaicāts, kāpēc uzņēmējiem ir svarīgi ieguldīt citos uzņēmumos un ko tas dod ekosistēmai, U. Leiterts norāda, ka uzņēmēji, kuri investē tehnoloģiju ekosistēmā, to dara ar lielāku izpratni, un papildus naudai spēj dot zināšanas, kā to veiksmīgi ieguldīt. «Investīcija ir arī uzticības balsojums,» viņš teic.

Lai gan nereti jaunuzņēmumi un lielās kompānijas tiek pretnostatītas, veiksmīgākie startup reiz kļūst par lielām korporācijām; abas puses var viena no otras mācīties

Iepriekš strādājis startup uzņēmumos, Lattelecom korporatīvās attīstības dienesta direktors Krists Avots cenšas organizācijā ienest jaunas vēsmas, mainīt organizāciju un izstrādāt jaunus produktus. Vairāk par motivāciju pāriet no jaunuzņēmuma uz Lattelecom, lielu organizāciju izaicinājumiem un kļūdu atzīšanu viņš stāsta intervijā DB.

Kā vērtē Latvijas startup vidi?

Mēs joprojām varētu būtu skaļāki par sevi. Kaimiņvalstis uz to ir naskākas. Mums ir virkne veiksmes stāstu, par kuriem esam pārstājuši runāt. Ir pāris Latvijas jaunuzņēmumu, kas ir nopietni vai apvienojušies ar lielākiem uzņēmumiem, un tad, kad viņus pārdod, par to ir raksts presē un ar to viss arī beidzas. Patiesībā tur daudz kas turpina notikt. Piemēram, no produkta puses mani fascinē, ko taisa Fullcontact komanda, kas apvienojās ar Cobook. Latvijā viņiem ir gana liels birojs, viņi dara tehnoloģiski fantastiskas lietas. Arī mani bijušie kolēģi Infogr.am pēc apvienošanās ar Prezi tagad dara vēl vairāk un vēl labākas lietas ne tikai ar Infogr.am produktu, bet arī attīsta Prezi. Tas viss turpinās, nes Latvijas ekonomikai milzīgu pienesumu. Pārskatāmā nākotnē startēs akselerācijas fondi, kas atvērs reālu finansiālu un zināšanu piešprici agrīnas un sēklas stadijas jaunuzņēmumiem. Tagad nevajadzētu būt problēmām ar finansējuma pieejamību. Arī pēdējais Garage48 pasākums bija pārpildīts, mums bija jāaizver reģistrācija, jo telpās gluži fiziski vairāk nebija vietas. Tas nozīmē, ka interese ir un kļūst tikai lielāk.

Latvijā dibinātā datu vizualizācijas uzņēmuma Infogr.am pārdošanas darījuma summa Ungārijā dibinātajai vizuālo prezentāciju veidošanas platformai Prezi varētu būt mērāma miljonos, pieļauj finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia asociētā direktore Dace Medne.

Viņa sacīja, ka šajā darījumā Infogr.am var uzskatīt par jaunuzņēmumu, kam ir negatīva peļņa, līdz ar ko klasisku vērtības aprēķināšanas metodiku piemērot nevar. «Skaidrs, ka Infogr.am nākotnes vērtība ir lielāka, nekā to nosaka šā brīža peļņa,» sacīja eksperte.

«Iespējams, ka šajā darījumā bija kāds reizinātājs jeb multiplikators lietotāju skaitam. Cik zināms, Infogr.am ir trīs miljoni lietotāju, un šis skaits, iespējams, tika sareizināts ar kādu multiplikatoru,» pieļāva Medne, piebilstot, ka ir grūti pateikt, kāds bija šis multiplikators, līdz ar ko arī darījuma summu pateikt ir grūti, tomēr, ņemot vērā lietotāju skaitu un uzņēmuma vēsturiski piesaistītās investīcijas 2,5 miljonu apmērā, pārdošanas darījuma summa, visticamāk, mērāma miljonos.

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Prezi biroja galvenie vadmotīvi – ērtība darbiniekiem un vide, kas cilvēkus iedvesmo

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Veidojot mūsu biroju Budapeštā, mums prātā bija divi principi. Pirmkārt, tā kā mēs pavadām vairāk sava nomoda laika darbā, nekā mājās, mēs vēlējāmies izveidot vietu, kur darbiniekiem ir prieks pavadīt savu laiku. Mums ir svarīgi, lai mūsu darbinieki jūtas labi, kamēr viņi ir darbā. Tāpēc mēs izveidojām mājīgu biroju,» saka Csaba Faix, Prezi starptautisko komunikāciju vadītājs. Lai sasniegtu šo mērķi, darbinieki varēja realizēt savas idejas un vajadzības, iekārtojoties savās telpās. Viņi varēja izvēlēties mēbeles un pievienot gala akordus.

Otrs mērķis bija radīt vidi, kas iedvesmo cilvēkus. Tāpēc telpās ieviests daudz prieka. «Prezi panākumi ir saistīti ar tā graujošo pieeju prezentācijām. Mēs vēlējāmies saglabāt šo radošo pieeju dzīvu, jo zinām, ka vide, kurā pavadām laiku, ietekmē mūsu domāšanu. Mēs birojā pievienojām tik daudz radošuma, cik vien varējām, lai palīdzētu cilvēkiem ar radošām idejām,» viņš stāsta.

Vizuālo prezentāciju platforma Prezi šodien paziņoja par datu vizualizācijas uzņēmuma Infogr.am iegādi.

Infogr.am klientiem piedāvā diagrammu un infografiku izveidošanas platformu. Šis Prezi ir pirmais šāda veida darījums, un tā finanšu nosacījumi netiek izpausti.

Infogr.am nosaukums saglabāsies. Vadības maiņa nav plānota.

«Prezi bija ieinteresēts apvienoties ar Infogr.am, jo mums ir kopīgs mērķis - palīdzēt klientiem pieņemt izsvērtus lēmumus, piedāvājot viņiem efektīvākus vizuālās komunikācijas rīkus,» saka Peter Arvai, Prezi izpilddirektors un līdzdibinātājs.

«Mūsu mērķis ir piedāvāt vizuāli pievilcīgas, informatīvas infografikas un citas datu vizualizāciju tehnoloģijas iespējami vairāk lietotājiem. Apvienojot spēkus ar Prezi, mēs to varēsim īstenot vēl ātrāk,» norāda Mikko Järvenpää, Infogr.am izpilddirektors.

Pasaulē pazīstamais un Latvijā dibinātais datu vizualizācijas uzņēmums Infogr.am apvienosies ar vadošo vizuālo prezentāciju veidošanas platformu Prezi, ko šobrīd izmanto vairāk nekā 85 miljoni lietotāju visā pasaulē, informē uzņēmums.

Sīkāku informāciju uzņēmumu pārstāvji sola sniegt nākamotrdien, 16.maijā. Tāpat kompāniju vadība informēs par nākotnes ambīcijām un aktivitātēm, kuru mērķis ir Latvijā attīstīt Datu Vizualizāciju Ekselences centru.

Infogr.am ir datu vizualizācijas rīks, ar kura palīdzību iespējams izveidot interaktīvas diagrammas, infografikas un kartes. To plaši izmanto mediju kompānijas, mārketinga speciālisti, izdevniecības un studenti visā pasaulē. Infogr.am ir dibināts 2012. gadā, un tā biroji atrodas Rīgā un Sanfrancisko. Pateicoties rīka vienkāršībai, funcionalitātei un estētiski spēcīgajam dizainam Infogr.am strauji kļuva par populārāko globālajā tīmeklī pieejamo datu vizualizācijas rīku. Infogr.am lietotāji ir radījuši vairāk nekā 4,8 miljonus diagrammu un grafiku, kurus aplūko vairāk nekā 50 miljoni cilvēku mēnesī.

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

2023. gadā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgū reģistrēti kopumā 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja “Ellex” veidotais uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu pārskats “Baltic M&A Monitor”, kas tapis sadarbībā ar “Mergermarket”.

Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. g. notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. g.), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642 darījumi), bet kopējā darījumu vērtība ir par 26% mazāka (741,5 miljardi eiro).

“Jāņem vērā, ka 2021. un 2022. gadā tika noslēgts rekordliels darījumu skaits, un arī to vērtība bija iespaidīga. Tas, ka pērn ir bijis trešais lielākais darījumu skaits kopš 2008. gada, liecina, ka investoru interese ir saglabājusies augsta par spīti procentu likmju kāpumam, inflācijai un ģeopolitisko risku straujam pieaugumam. Darījumu skaita kritums Baltijā ir līdzīgs Eiropas tendencēm, jo daudzi investori pērn nogaidīja pirms spert izšķirošus soļus un veikt savus ieguldījumus. Raugoties uz priekšu, var teikt, ka esam piesardzīgi optimistiski, jo investori meklē labas ieguldīšanas iespējas, un virkne uzņēmumu Baltijā ir gana konkurētspējīgi un apveltīti ar lielu izaugsmes potenciālu. Runājot par perspektīvākajām nozarēm Latvijā, jāpiemin enerģētika, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe. Iespējams, valsts apņemšanās attīstīt ražotnes aizsardzības sektorā ar laiku radīs investoru interesi par ieguldījumiem šajā sektorā,” norāda zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Turpinot biznesa attīstību, Ungārijas start-up uzņēmums un starptautiskā vizuālo prezentāciju platforma Prezi paplašina savu darbību, par sava jaunā biroja lokāciju izvēloties Rīgu, informē uzņēmumā.

Tuvākajos mēnešos notiks aktīvs darbs pie talantu piesaistes IT, biznesa un produktu attīstības, mārketinga un citās jomās. Pirms vairāk nekā gada Prezi oficiāli paziņoja par apvienošanos ar daļēji Latvijā bāzēto uzņēmumu «Infogr.am», kas ir viens no veiksmīgākajiem Latvijas Start-Up projektiem.

«Mēs redzam Rīgu kā stabili augošu centru inovatīvu tehnoloģiju un biznesa attīstībai. Latvija jau šobrīd var lepoties ar atsevišķiem starptautiski atpazīstamiem un ļoti veiksmīgiem Start-Up uzņēmumiem gan savu ambīciju, gan kompetenču un talantu dēļ, viens no kuriem ir mūsu kolēģu dibinātais «Infogr.am», taču ir arī vēl daudzi citi,» stāsta Tailers Millers (Tyler Miller), «Prezi» tehnoloģiju direktors. «Mēs turpinām paplašināt biznesu, ikdienā piedāvājot risinājumus, kas arvien sīvāk konkurē ar plaši zināmajiem prezentāciju risinājumiem un vēlamies piesaistīt talantus, kas spēs šo biznesu attīstīt vēl ātrāk.»

Advokātu biroja Cobalt jaunajā mājvietā tika atrasts kompromiss starp klasisko un moderno interjeru, kā arī ņemti vērā vēsturiskās ēkas izaicinājumi

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pēc divu advokātu biroju Cobalt un Borenius apvienošanās vienā uzņēmumā radās nepieciešamība pēc lielāka biroja. Apvienošanās darījums notika 2015. gadā, bet zem viena jumta abi uzņēmumi sāka strādāt pirms gada, kad sāka apdzīvot teju 1000 m2 plašas telpas Berga Bazāra divos rekonstruētos korpusos. «Neskatoties uz to, ka ārpus Rīgas centra ir pieejami dažādi lieliski biroju centru projekti, mūsu profesija pieprasa atrasties pilsētas centrā, jo liela daļa organizāciju un iestāžu, ar kurām sadarbojamies, atrodas netālu,» stāsta Cobalt partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters.

Visu rakstu Pieņem vēsturiskās ēkas noteikumus lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Lai gan Baltijā pagājušajā gadā samazinājies uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu skaits, Latvija spējusi uzrādīt šo darījumu kāpumu. DB jau rakstīja (12.03.), ka vienīgi mūsu valstī ne tikai audzis darījumu skaits, bet arī to vērtība, gada griezumā veikto lielo darījumu kopējai vērtībai sasniedzot 239 milj. eiro, un tas ir gandrīz 60% vērtības uzrāviens gada laikā. Jāatzīmē, ka pētījumā, ko veica Ellex un Mergetmarket, iekļauti tikai tie darījumi, kuru summas publiskotas un nav bijušas zemākas par pieciem miljoniem eiro. Līdz ar to reālā darījumu aina var zīmēties atšķirīga, un tomēr tendences šis pētījums noteikti iezīmē.

Lai gan darījumu skaita ziņā jau divus gadus, atņemot šo godu Lietuvai, ir mūsu ziemeļu kaimiņi, Latvija šoreiz izceļas gan ar augošu darījumu skaitu, gan to, ka tik labu rezultātu desmit gadu laikā sasniegusi tikai trīs reizes, tostarp pirmskrīzes – 2007. gadā. Tikmēr Lietuva desmit gadu laikā tikai otro reizi ir noslīdējusi zem Latvijas rādītāja – pērn un 2007. gadā. Iespējams, Igaunijas nu jau tradicionālo panākumu pamatā, uzturot lielāko M&A darījumu skaitu, var būt tās mērķtiecīgais valsts pozicionējums. Domāju, ka arī Latvija ir ceļā uz profesionālāku valsts tēla iznešanu tautās. Tiesa, arī Lietuva šajā jomā nav gulējusi. Manuprāt, būtiskākais ir tas, ka Igaunijas pašpozicionējumam ir segums – tā iegulda enerģiju efektīvākā un caurspīdīgākā valsts pārvaldē un tieši tāpat – biznesa vidē. Būtu paškritiski jājautā, vai Latvija ir pietiekami nobriedusi, lai būtu gatava sevi atdalīt no vecās postpadomju mantojuma kūkas?

Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

Lai gan Baltijā pēdējo divu gadu laikā iegādes un apvienošanās darījumi finanšu nozarē samazinājušies, to vērtība augusi līdz 30% no kopējā darījumu skaita.

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos (M&A) Baltijas valstīs. Kopumā skatoties, darījumu skaits pagājušajā gadā Baltijas reģionā turpināja palielināties. Proti, ja 2016. gadā šo darījumu kopējais skaits Baltijas valstīs bija 64, tad 2017. gadā – 53, un DB jau rakstīja, ka pērn šo darījumu skaits sasniedza pēdējo desmit gadu rekordrādījumu – 74.

Latvijā īstenoto uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits pērn sarucis, un ir 23% no kopējā pērn Baltijā īstenoto darījumu skaita, salīdzinot ar 31% 2017.gadā. Savukārt Baltijas valstīs kopumā pagājušais gads bijis rekordveiksmīgs - noslēgts par 43% vairāk darījumu nekā 2017.gadā un darījumu kopējā vērtība, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 320%, sasniedzot vairāk nekā 2,7 miljardus eiro. Jāmin, ka pētījumā nav ietverti darījumi, kuru vērtība ir zem pieciem miljoniem eiro, kā arī tie, kuru apjoms netiek atklāts, tāpēc kopējais iegādes un apvienošanās darījumu skaits un to vērtība ir lielāka, norāda pētījuma autori.

Baltijas reģions turpina piesaistīt lielu uzmanību uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā, liecina nupat publicēts ziņojums, ko sadarbībā ar advokātu biroju apvienību "Ellex" ir sagatavojusi uzņēmumu apvienošanās un iegādes pētniecības organizācija "Mergermarket".

Ziņojumā "The Baltic M&A Monitor 2020" sniegts detalizēts pārskats par uzņēmumu apvienošanos un iegādi 2019. gadā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, līdztekus prognozēm nākamajam gadam. Šis ir piektais šāda veida publicētais tirgus pārskats.

Darījumu ziņā Baltijas reģionā 2019. gads izrādījies otrs labākais kopš krīzes kreditēšanas jomā. Noslēgti 65 darījumi 1,04 miljardu eiro vērtībā (ko pārspēj tikai rekordlielais darījumu skaits 2018. gadā), neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos visā pasaulē.

Igaunijā bija vērojams vislielākais darījumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas, kur noslēgti 42% no visiem reģiona darījumiem.

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits un apjoms 2023. gadā Eiropā un Baltijā ir samazinājies augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ. Neskatoties uz pērn valdošo neskaidrību par ekonomikas izaugsmes iespējām, Baltijas valstīs pērn noslēgti 218 M&A darījumi, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi eiro, liecina Oaklins dati.

Salīdzinoši aktīvāki pērn bijuši paši Baltijas valstu investori, ieguldot savu valstu uzņēmumos, bet šogad ir sagaidāma investoru aktivitātes atjaunošanās, ja tiks samazinātas procentu likmes.

Noslēgtie 218 M&A darījumi ir par 13% mazāk nekā 2022. gadā. Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēji lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu atspoguļojās darījumu aktivitātes kritumā Eiropā un Baltijas valstīs. Ņemot vērā, ka šogad tiek prognozēts potenciāls procentu likmju samazinājums, 2024. gadā ir sagaidāms M&A aktivitātes kāpums, tostarp investoru interese par ieguldījumiem Baltijas valstīs.

#Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt.

Kompānijām, kuras ir apvienošanās vai iegādes darījumu mērķi, nereti akcijas cena pieaugt, radot investoriem iespēju nopelnīt, raksta Business Insider.

Tiesa gan, jāmēģina laikus identificēt un prognozēt, kuras būs šīs kompānijas. Morgan Stanley izveidojis sarakstu ar 15 kompānijām, kas atbilst kritērijiem, lai varētu būt iegādes darījumu mērķis.

Volstrītas analītiķi prognozē, ka šajā gadā apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte uzņems apgriezienus, kas radīs iespējas investoriem, kuri meklē peļņu. Tad, kad ir izteikts pirkšanas piedāvājums, iegādājamās kompānijas akcijas cena pieaug. Līdz ar to pēc idejas nopelnīt ir vienkārši – atliek tikai identificēt potenciālo iegādes mērķi, iepirkt šīs kompānijas akciju un cerēt, ka tiks paziņots par darījumu.

Lai panāktu, ka pēc iespējas plašāks nekustamā īpašuma darījumu starpnieku loks iekļautos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, apstiprināšanai aktīvi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā".

Šī tiesību akta izstrāde ir vēl viens solis ceļā uz nozares sakārtošanu un regulēšanu. Tā ir nozares mazā, bet nozīmīgā uzvara. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) darbības misija ir godīga konkurence un droši darījumi. LANĪDA iestājas par profesionālu darbību, nodrošinot bāzi un saturu kvalifikācijas celšanai, kā arī sertifikācijai.

Mēs augsti turam ne tikai tiesisku un caurspīdīgu, bet arī ētisku darbību un pušu attiecības. Tāpēc jau kopš pirmās dienas iestājāmies par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra izveidi, kas ļauj īpašuma pircējam pārliecināties gan par starpnieka kvalifikāciju, gan darījumu drošumu.

Spēkā esošais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums jau ir lēciens ne tikai mūsu profesijas atzīšanā, bet arī sakārtošanā. Tomēr, kā jebkurš tiesību akts, tas nav ideāls. Tāpēc LANĪDA ilgstoši vērsa likumdevēja uzmanību faktam, ka diemžēl, lai pilnībā noregulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra darbību, nepieciešams sankciju mehānisms tiem, kuri joprojām vēlas darboties nekustamo īpašumu darījumu “ēnas zonā”, nevis atklāti, reģistrējoties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Globālā līmenī apvienošanas un iegādes (M&A) darījumu kopējā vērtība 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, piedzīvoja nelielu, 3% kritumu, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus.

Lielākais M&A darījums pasaulē pagājušajā gadā bija Walt Disney Company veiktais Twenty-First Century Fox akciju pirkums par 68,4 miljardiem USD. Ziemeļamerika saglabāja savas līderpozīcijas kā pasaulē svarīgākais reģions M&A jomā – 2017. gadā 43% no globālā darījumu apjoma.

Savukārt Eiropā M&A ziņā 2017. gads ir bijis ļoti veiksmīgs – kopējā darījumu vērtība salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par aptuveni 14%. Tik lielu darījumu kopējo vērtību Eiropa nav piedzīvojusi kopš 2012. gada. Lielāko pienesumu darījumu vērtības pieaugumā devusi ļoti augstā privātā kapitāla fondu aktivitāte. Svarīgi atzīmēt, ka 2017. gadā būtiski pieauga tieši Eiropas uzņēmumu savstarpēji veikto darījumu apjoms (+53%), mazāk pieaugot starp-reģionālu darījumu vērtībai. Lielākais darījums Eiropā pagājušajā gadā bija Praxair Inc. veiktā Linde AG akciju iegāde par aptuveni 35,5 miljardiem EUR.